pietipināt
pietipināt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pietipinu | pietipinām | pietipināju | pietipinājām | pietipināšu | pietipināsim |
| 2. pers. | pietipini | pietipināt | pietipināji | pietipinājāt | pietipināsi | pietipināsiet, pietipināsit |
| 3. pers. | pietipina | pietipināja | pietipinās | |||
Pavēles izteiksme: pietipini (vsk. 2. pers.), pietipiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pietipinot (tag.), pietipināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pietipinātu
Vajadzības izteiksme: jāpietipina
Tipinot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mācītājs pietipina pie grāmatu plaukta un izvelk no brošūru kaudzes Florences grāmatu.
- Puika laikam juta saimnieces dvēseles stāvokli un iesmilkstējies pietipināja klāt.
- Kērlijs kā terjers pietipināja pie Lenija: “ Par ko tu ņirdz?”
- Puika saausījās un pietipināja pie viņas somas.
- Ticis Neticis pietipināja tuvāk te vienam, te otram instrumentam un sāka ar tiem noslēpumaini čukstēties.