rausis
rausis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | rausis | rauši |
| Ģen. | rauša | raušu |
| Dat. | rausim | raušiem |
| Akuz. | rausi | raušus |
| Lok. | rausī | raušos |
1.Raudzētas mīklas plācenis (no rupja maluma kviešu vai miežu miltiem), kam vidū parasti ir padziļinājums ar pildījumu.
Stabili vārdu savienojumiMedus rausis. Mīcīt raušus. Sklandu rausis.
- Medus rausis kolokācija — medusrausis
- Mīcīt raušus frazēma — mīcīt mīklu raušu cepšanai
- Sklandu rausis kolokācija — rudzu miltu rausis ar uzlocītām malām un sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu; sklandrausis
2.Pīrāgs.
3.apvidvārds Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips.
4.parasti formā: daudzskaitlis Koncentrēta lauksaimniecības dzīvnieku barība – blakusprodukts, ko iegūst no eļļas augu sēklām pēc eļļas izspiešanas no tām.
Stabili vārdu savienojumiCīruļa rauši krīt. Ķēma rausis.
- Cīruļa rauši krīt idioma — snieg smalkās pārslās
- Ķēma rausis idioma — palama mazvērtīgam dīvainim
Avoti: EH, LLVV, ViV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Rauši un maizītes turoties mīksti ilgāku laiku un tik ātri nesaziedot.
- 3.vietu ieguva Jelgavas kafejnīcas " Rausis" maizniekmeistare Smaida Bāliņa.
- Tiks gatavoti rauši, pīrāgi, bez tā Ziemassvētki nav iedomājami.
- Rudzu miltu mīklas rausis ar pildījumu ir raksturīgs arī citiem somugriem.
- Labajā veikala pusē pie mazākas letes iepirkās divi pavecāki sēņu rauši.