glaust
glaust 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | glaužu | glaužam | glaudu | glaudām | glaudīšu | glaudīsim |
| 2. pers. | glaud | glaužat | glaudi | glaudāt | glaudīsi | glaudīsiet, glaudīsit |
| 3. pers. | glauž | glauda | glaudīs | |||
Pavēles izteiksme: glaud (vsk. 2. pers.), glaudiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: glaužot (tag.), glaudīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: glaustu
Vajadzības izteiksme: jāglauž
1.Skarot ar slīdošu (parasti rokas) kustību, panākt, ka kļūst gluds, līdzens.
1.1.Glāstīt.
1.2.pārnestā nozīmē Ar maigumu, patiku raudzīties (par acīm, skatienu).
1.3.pārnestā nozīmē Maigi, patīkami skarties, kļauties klāt, arī maigi, patīkami skart (par parādībām daba).
1.4.intransitīvs
2.Tuvināt un maigi kļaut (pie kā).
Avoti: LLVV, EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tās neko nemaksā, toties diezgan labi glauda pa spalvai pašapziņu.
- Viņa mani žēlīgi glauda, it kā es būtu trīskājains suns.
- – Mana maziņā, – baba glauda govi, – piekusi?
- Jo vairāk lauvu glaudīs, jo spožāka kļūs zvēra spalva.
- Ir tādi, kam glauda galvu, un ir tādi, kas...