1.Speciāli izveidota (parasti ar segumu noklāta) zemes strēle sauszemes transportlīdzekļu, arī gājēju kustībai.
Apakšējais ceļu škērsojums — ceļu škērsojums ar pieejām, kas izvada vienu ceļu zem otra (vai ceļu zem kāda šķēršļa).
Augšējais ceļu škērsojums — ceļu škērsojums ar pieejām, kas pārvada vienu ceļu pār otru (vai ceļu pār kādu šķērsli).
Ceļa apzīmējumi joma: transports — noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves (horizontālie c. a.) vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml. (vertikālie c. a.).
Ceļa klātne — ceļa brauktuve kopā ar nomalēm.
Ceļa klātnes šķautne — ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija.
Ceļa klaušas vēsturisks — lauku zemes īpašnieku pienākums piedalīties valsts ceļu tīkla uzturēšanā Latvijā 1918.-1940. g. nodrošinot par saviem līdzekļiem to ceļu uzturēšanu un remontu, kas šķērsoja viņu īpašumu.
Ceļa nomale — ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
Ceļa nomales šķautne — ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija.
Ceļa plāns — ceļa trases projekcija horizontālajā plaknē ar taisniem un līkiem ceļa posmiem.
Ceļa postenis joma: dzelzceļš — dzelzceļa līnijas sadales punkts bez ceļu izvērses; paredzēts vilcienu kustības regulēšanai līnijās ar pusautomātisko bloķēšanu.
Ceļa sega — ceļa konstrukcijas daļa virs uzlabotās grunts pamatnes.
Ceļa seguma pamats — ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni.
Ceļa segums — ceļa segas konstrukcijas virsējā kārta, kas tieši uzņem transportlīdzekļa iedarbību.
Ceļa slīpums — ceļa profila parametrs, kas raksturo tā stāvumu, - divu ceļa punktu augstuma starpības attiecība pret attālumu starp šiem punktiem.
Ceļa zīmes — plāksnes, signāli vai marķējums uz ielām un ceļiem satiksmes regulēšanai.
Ceļu karaspēks — bruņoto spēku aizmugures karaspēks, kas būvē, remontē un pārzina kara autoceļus un tiltus.
Ceļu klaušas — pagasta saimniecību sabiedriskās klaušas ceļu un tiltu būvēšanai un uzturēšanai 19. gs.
Ceļu mezgli — ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
Ceļu parks — atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei.
Ceļu škērsojums — konstrukcija savstarpēji nesaistītu satiksmes ceļu šķērsošanai dažādos līmeņos (piem., dzelzceļa škērsojums ar autoceļu).
Kamanu ceļš — ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
Sliežu ceļš — zemes strēle, uz kuras nostiprinātas dzelzceļa sliedes.
// Vieta (upē, ezerā, jūrā) ūdens transportlīdzekļu kustībai.
// Līnija, josla (atmosfērā, izplatījumā), pa kuru vai kuras robežās (kas) virzās, pārvietojas.
// Vieta, pa kuru (kas) virzās, pārvietojas.
Elpošanas (arī elpojamie) ceļi — deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
// pārnestā nozīmē Zobu izlocījums (zāģim).
2.Noejams vai nobraucams posms, attālums.
Apstāšanās ceļš — attālums, ko transportlīdzeklis nobrauc laikā no momenta, kad ir radusies vajadzība nekavējoties iedarbināt bremzes, līdz pilnīgas apstāšanās momentam; uztveršanas un reaģēšanas laikā nobrauktā ceļa un bremzēšanas ceļa summa.
Bremzēšanas ceļš — attālums, kuru transportlīdzeklis nobrauc laikā no bremžu iedarbināšanas momenta līdz transportlīdzekļa pilnīgas apstāšanās momentam.
// Iešanas vai braukšanas virziens, arī maršruts.
3.Ceļojums; brauciens, gājiens.
(Būt) ceļa jutīs — gatavoties ceļojumam, braucienam, gājienam.
Labu ceļa vēju! — veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
6.apvidvārds Dzemdes kakls.
7.joma: informātika Maršruts starp jebkuriem diviem tīkla mezgliem.
Pieejas ceļš — 1.Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata.2.Datoru tīklos - mezglu secība, caur kuriem tiek pārraidīts nosūtāmais ziņojums.
8.joma: informātika Maršruts, kas operētājsistēmai jānoiet, lai atrastu izpildāmo programmu apakšdirektorijā.
Ceļa vārds joma: informātika — operētājsistēmas MS-DOS priekšraksts, kas norāda datnes vārdu un tās precīzu atrašanās vietu uz cietā diska.
Stabili vārdu savienojumi:
△(Aiz)iet savu (arī citu) ceļu — 1. Aiziet uz savu (citu) pusi.2. Iekārtot savu dzīvi, arī dzīvot, rīkoties pēc saviem (bieži no apkārtējās vides atšķirīgiem) ieskatiem.
△(Iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu — 1. Atbrīvot eju, platību kustībai.2. Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
△Atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu — 1. Paiet sāņus, lai palaistu (kādu) garām.2. Radīt labvēlīgus apstākļus (kā) attīstībai, sekmēt, veicināt (to).
△Ceļa māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā - gars, kas rūpējas par ceļinieku un viņu mantas drošību.
△Pa ceļam — 1. Kāda ceļojuma, brauciena, gājiena laikā; saskaņojot ar kādu citu braucienu, gājienu u. tml.2. Vienā kopīgā virzienā.
Avoti: LLVV, ZTV, D3