Paplašinātā meklēšana
Meklējam ceļš.
Atrasts vārdos (80):
- ceļš:2
- ceļš:1
- apceļš:1
- ārceļš:1
- atceļš:1
- neceļš:1
- noceļš:1
- noceļš:2
- bānceļš:1
- bezceļš:1
- dižceļš:1
- ganceļš:1
- garceļš:1
- kājceļš:1
- kopceļš:1
- linceļš:1
- lopceļš:1
- mazceļš:1
- muiceļš:1
- pusceļš:1
- sānceļš:1
- autoceļš:1
- baļķceļš:1
- kuģuceļš:1
- laukceļš:1
- lielceļš:1
- lierceļš:1
- platceļš:1
- slēpceļš:1
- slīdceļš:1
- šķērceļš:1
- štenceļš:1
- tramceļš:1
- turpceļš:1
- vienceļš:1
- ainavceļš:1
- apvedceļš:1
- dzelzceļš:1
- dzelžceļš:1
- gabanceļš:1
- izvadceļš:1
- jājamceļš:1
- jūrasceļš:1
- krustceļš:1
- lejupceļš:1
- lielsceļš:1
- mājupceļš:1
- novadceļš:1
- rituļceļš:1
- robežceļš:1
- sānusceļš:1
- skrejceļš:1
- strupceļš:1
- šķērsceļš:1
- ūdensceļš:1
- vidusceļš:1
- zemesceļš:1
- apkārtceļš:1
- augšupceļš:1
- baznīcceļš:1
- blakusceļš:1
- dzelžaceļš:1
- kristaceļš:1
- krustaceļš:1
- likteņceļš:1
- pagaidceļš:1
- piekarceļš:1
- pievadceļš:1
- pievedceļš:1
- atpakaļceļš:1
- braucamceļš:1
- tranzītceļš:1
- sprunguļceļš:1
- serpentīnceļš:1
- drātsdzelzceļš:1
- ķērējstrupceļš:1
- savienotājceļš:1
- pieveddzelzceļš:1
- aizsargstrupceļš:1
- pievedudzelzceļš:1
Atrasts vārdu savienojumos (55):
- apbraucamais ceļš
- aplinku ceļš
- apstāšanās ceļš
- Baltijas ceļš
- bremzēšanas ceļš
- ceļš apkorēm
- ceļš ir zem kājām (kādam)
- ceļš līks kā kuiļa mīziens
- ceļš nav rozēm kaisīts
- ceļš pašķiras (kādam)
- ceļš zem kājām
- dzintara ceļš
- Dzintara ceļš
- fašīnu ceļš
- Fjērdinga ceļš
- Gaišais ceļš
- ganu ceļš
- Golgātas ceļš
- iemīts (arī iestaigāts) ceļš (arī taka)
- iestaigāts (arī iemīts) ceļš (arī taka)
- kamanu ceļš
- Karaļa ceļš
- ķīla ceļš
- ķīļa ceļš
- krusta ceļš
- Krūzenšterna ceļš
- laidens ceļš
- lauku ceļš
- manevrēšanas ceļš
- migrācijas ceļš
- noieta ceļš
- optiskais ceļš
- pasta ceļš
- pieejas ceļš
- piekarināms viensliedes ceļš
- piekļuves ceļš
- Piena Ceļš
- platsliežu ceļš
- ragavu ceļš
- rakains ceļš
- rezerves ceļš
- ruļļu ceļš
- sabata ceļš
- šaursliežu ceļš
- sklandots ceļš
- sliežu ceļš
- treilēšanas ceļš
- trošu ceļš
- uguns ceļš
- uzkarināms ceļš
- vienlaidu sliežu ceļš
- viensliedes ceļš
- zāģa ceļš
- zemes ceļš
- zivju ceļš
Atrasts skaidrojumos (329):
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš".
- pāržmauga Aiza, šaurs ceļš pār augstiem kalniem.
- pāržmaugs Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- pāržņauga Aiza, šaurs ceļšpār augstiem kalniem.
- aizaudzis Aizlaists (dārzs, lauks); aizcerojis, aizkrūmojis (ceļš); aizlapojis (logs).
- allēja Aleja - ceļš, kam abas puses apstādītas ar kokiem, krūmiem; gatve.
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams.
- pazemis Apakšzemes dzelzceļš; metro, metro vilciens.
- apkārtceļš Apbraucamais ceļš.
- līkums Apkārtceļš.
- likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
- apceļš Apvedceļš.
- gals Apzīmē tādu stāvokli, kad (cilvēks) ir sasniedzis ceļa mērķi; apzīmē tādu stāvokli, kad (ceļš) ir noiets, nobraukts.
- grantaine Ar granti klāts laukums; grantēts ceļš.
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš.
- kuģuceļš Ar navigācijas zīmēm norādīts kuģošanas ceļš upēs, ezeros, jūras šaurumos un līčos; fārvaters.
- sprunguļceļš Ar nelieliem, samērā tieviem koka gabaliem klāts ceļš.
- ragavu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru vai braukt ar ragavām.
- kamanu ceļš ar sniegu pārklāts ceļš, pa kuru var braukt ar kamanām (ragavām).
- apuguņots fārvaters ar ugunsbojām apzīmēts kuģojamais ceļš.
- valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
- terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums.
- virtuālais kanāls asinhronajā pārsūtīšanas režīmā - ceļš, pa kuru dati tiek nosūtīti no kāda noteikta datu sūtītāja kādam noteiktam datu saņēmējam.
- kollaterālie vadi asinsvadi, kas rada starp citiem blakus savienojumu, pa ko asinis, ja ceļš ir ciet, tomēr nokļūst pie mērķa.
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- Tanglas pāreja atrodas Lielo Himalaju grēdā ("Tang La"), Ķīnā, Butānas ziemeļrietumu robežas tuvumā, augstums — 5060 m, to šķērso nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Tibetas uz Indiju.
- Predjalas pārkāpe atrodas Rumānijā (“Predeal”), starp Dienvidkarpatiem un Austrumkarpatiem 916 m vjl., dzelzceļa līnija un autoceļš, kas savieno valsts iekšējos rajonus (Transilvāniju) ar Bukaresti.
- distance Attālums no starta līdz finišam; sacīkšu ceļš.
- Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš.
- autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis.
- bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē.
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- autotrase Autoceļš.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- pieņemšanas boja boja, kas uzstādīta ostā ievedošā kuģu ceļa (fārvatera) sākumā un no tās sākas pēc laterālās sistēmas ar navigācijas zīmēm aprīkots ievedceļš ostā.
- neceļš Braukšanai, iešanai nepiemērots ceļš (piemēram, pavasara šķīdonī, rudens lietavās).
- dromos Brīvs skrejamais ceļš.
- dhamma Budas mācība par esamību, kuras pamatā ir četras cildenās patiesības un cildenais astoņposmu ceļš; dažkārt tiek atveidota kā ritenis ar astoņiem spieķiem.
- vidusceļš Budas mācības raksturojums; kaut kas vidējs starp galēju jutekliskumu un askētismu; šis ceļš ved uz nirvānu.
- inženierbūve Būve, ko neklasificē par ēku, piem., ceļš, sliežu ceļš, tilts, lidostas skrejceļš, dambis u. tml.
- bezceļš Ceļa apstākļi apvidū, kur braukšanai nav iekārtots ceļš ar veidotu segumu. Šādos apstākļos viegli iespējama spēkratu iestigšana.
- brīvjosla Ceļa josla, kas atrodas zemes klātnes abās pusēs un ko neaizņem ceļš.
- šoseja Ceļš ar cietu segumu; autoceļš ar daudzslāņu segumu.
- treilēšanas ceļš ceļš cirsmā un ārpus tās, pa kuru treilē kokmateriālus uz augšgala krautuvi.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13 gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas.
- atceļš Ceļš, arī gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atpakaļceļš.
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda.
- zemes ceļš ceļš, kura segums ir dabiska grunts; zemesceļš.
- noieta ceļš ceļš, kurš jāveic precei (pakalpojumam) no ražotāja vai pakalpojuma devēja līdz pircējam (patērētājam).
- atpakaļceļš Ceļš, pa kuru dodas atpakaļ uz iepriekšējo vietu; gājiens, brauciens atpakaļvirzienā, uz iepriekšējo vietu; atceļš.
- orbīta Ceļš, pa kuru elektrons vai kāda cita elementārdaļiņa kustas ap atoma kodolu; ceļš, pa kuru lādētā elementārdaļiņa kustas paātrinātājā.
- ganu ceļš ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām.
- neceļš Ceļš, pa kuru nevar nokļūt vajadzīgajā vietā; arī strupceļš.
- krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš.
- krustceles Ceļu krustojums; krustceļš (1).
- apeja Darbība --> apiet (3); arī eja, ceļš, pa kuru var apiet, apvirzīties (kam) apkārt.
- maršruts Datu bloka (paketes) pārraides ceļš datu pārraides tīklā.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu.
- celelis Dem. --> ceļš.
- celiņš Dem. --> ceļš.
- celīns Dem. --> ceļš.
- sānceliņš Dem. --> sānceļš.
- vidusceliņš Dem. --> vidusceļš.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- Sulina Donavas deltas vidējais atzars ("Bratul Sulina"), kas ir arī galvenais kuģuceļš, garums - 71 km.
- funiculaire Drāts dzelzceļš; funikulieris.
- dubrs Dūkstains meža ceļš pa melnzemi.
- vilcienu kustības grafiks dzelzceļa ekspluatācijas un darba organizācijas pamatdokuments visām struktūrvienībām, grafisks vilcienu virzības attēls, kurā vilcienu gaitu attēlo ar punkta kustību koordinātu sistēmā – diennakts laiks un nobrauktais ceļš.
- vienceļa dzelzceļa līnija dzelzceļa līnija, kurā ir viens galvenais ceļš, pa kuru vilcienu kustība notiek abos virzienos ar vilcienu izmaiņu un apdzīšanu stacijās un izmaiņas punktos.
- dzelzceļlīnija Dzelzceļa sliežu ceļš.
- šaursliežu dzelzceļš dzelzceļš, kura sliežu platums ir līdz 1200 mm, izmanto rūpniecības uzņēmumos, raktuvēs, kūdras un koksnes sagatavošanas vietās, kā arī pasažieru pārvadāšanai.
- bānceļs Dzelzceļš.
- bānceļš Dzelzceļš.
- čiganka Dzelzceļš.
- dzelžaceļš Dzelzceļš.
- dzelžceļš Dzelzceļš.
- eizenbānis Dzelzceļš.
- žeļezka Dzelzceļš.
- žesķanka Dzelzceļš.
- Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
- rokāde Frontes līnijai paralēls ceļš.
- optiskais ceļš gaismas noietā attāluma d reizinājums ar vielas, kurā kustas stars, laušanas koeficientu n; šis ceļš ir vienāds ar attālumu, kādu tādā pašā laikā, kā veicot ceļu d vielā, gaismas stars būtu veicis vakuumā.
- olnīca Ganu ceļš; mājlopu ceļš no mājām uz ganībām.
- ganceļš Ganu ceļš.
- gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
- gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
- Juglas kanāls Gaujas-Daugavas ūdensceļš, ko izbūvēja 20. gs. sākumā koku pludināšanai.
- sklandots ceļš gluds ceļš, pa kuru ragavas slīd sānis.
- glits Glums, mīksts (ceļš).
- ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
- skrīne Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- skrīnis Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
- bhoga Hinduismā ceļš uz garīgu pilnību un atbrīvotību, jutekliski iepazīstot visus miesīgās dzīves priekus.
- špūre Iebraukts ceļš, rise.
- šļūktava Iebraukts ceļš, sliedes.
- līnija Iekārta, īpaša veida ceļš šādam maršrutam.
- strupiela Iela bez turpinājuma, strupceļš.
- līnija Iela, arī ielas viena puse, retāk ceļš.
- strada Iela, ceļš.
- maršruts Iepriekš paredzēts, noteikts ceļš, pa kuru virzās.
- skrejceļš Īpaši izveidots lidaparātu pacelšanās un nolaišanās ceļš.
- ķērējstrupceļš Īpašs sliežu ceļš vadību zaudējušu vilcienu apturēšanai, kad vilcienam nedarbojas bremzes un tas virzās garā posmā ar kritumu, un vilciena daļu apturēšanai, kad dzelzceļa līnijas noteicošajā kāpumā vilciens ir pārtrūcis.
- strupnis Īss strupceļš.
- rakains ceļš izbraukts, grambains ceļš.
- ritaveņas izbraukts, grambains ceļš.
- kāpains Izbraukts, pieputināts ziemas ceļš.
- blakusceļš Izdales ceļš gar abām maģistrāles pusēm.
- gāte Izlietne, ūdene noteces ceļš virtuves kaktā.
- gāts Izlietne, ūdens noteces ceļš virtuves kaktā.
- rodze Izrakts ceļš (sniegā, piekalnē).
- deguns Izvirzījums, izcilnis virs mutes (kur sākas elpošanas ceļš un atrodas ožas orgāna receptori).
- jātuve Jājams ceļš slēgtā telpā (manēžā).
- turfs Jāšanas sacensību skrejceļš.
- obligātā partenoģenēze jauna organisma parastais attīstības ceļš.
- Jeta Jetas kanāls - ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums - 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums - 3 m, platums dibenā - 14 m, pie ūdens virsas - 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
- funikulieris Kalnu dzelzceļš ar trošu vilkmi.
- Andijas grēda kalnu grēda Lielā Kaukāza ziemeļaustrumu daļā, uz Dagestānas Republikas un Čečenijas Republikas robežas, garums - \~60 km, augstums - līdz 2736 m, Haramjas pārkāpē (2174 m vjl.) to šķērso ceļš no Groznijas uz Dagestānu.
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš.
- Sengotarda pāreja kalnu pāreja (fr. "Saint-Gothard", vācu "Sankt Gotthard") Lepontijas Alpos 2108 m vjl., Šveicē, savieno Leventīnas ieleju ar Reisas (Reinas bas.) ieleju, autoceļš savieno Ziemeļitāliju ar Šveici.
- Arlberga pāreja kalnu pāreja Austrumalpos ("Arlberg"), Lehtāles Alpu grēdā, Austrijas rietumos (Tirolē), 1796 m vjl., to šķērso Insbrukas-Brēgencas autoceļš, zem tās (~1312 m vjl.) 1880.-1883. g. izveidots 10,3 km garš dzelzceļa tunelis.
- Užokas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, Ukrainā uz Ļvivas un Aizkarpatu apgabala robežas, augstums - 889 m, šķērso Ļvivas-Užhorodas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš.
- Duklas pārkāpe kalnu pāreja Karpatu rietumos (poļu val. "Dukleiska przelecz", čehu val. "Dykelsky presmyk"), Zemajos Beskidos uz Polijas un Čehijas robežas, 502 m vjl., autoceļš savieno Krosno (Polijā) ar Prešovu (Čehijā).
- Monsenī Kalnu pāreja Rietumalpos ("Mont Cenis"), starp Grajas un Kotas Alpiem Francijā, savieno Dora Ripārijas (Po bas.) un Arkas (Ronas bas.) augšteču ielejas, augstums - 2083 m, autoceļš no Grenobles (Francijā) uz Turīnu (Itālijā).
- Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja.
- Morāvijas vārti kalnu pāreja starp Sudetu austrumu un Karpatu rietumu atzariem Čehijā, augstums — līdz 310 m, Brno — Ostravas autoceļš un dzelzceļš.
- Zemmeringa pāreja kalnu pāreja Štīrijas Alpos ("Semmering"), Austrijas dienvidaustrumos 985 m vjl., savieno Mircas un Švarcas upju ielejas, ierīkots autoceļš; zem tās ir vecākais dzelzceļa tunelis Alpos (1,5 km, izbūvēts 1842.-1854. g.).
- klabītes Koka dēlīšu ceļš, kas ved uz jūru.
- volksts Kokiem un zariem klāts ceļš mežā.
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu.
- navigācijas instrumenti kompass, laga, lote, peilers, transportētājs, paralēllineāls, cirkulis u. c., kas vajadzīgi drošai peldlīdzekļa vadībai nepieciešamo parametru (kurss, ātrums, ceļš, atrašanās vieta, dziļums u. tml.) noteikšanai.
- avota tiltmaršrutēšana komunikāciju protokols, kurš nosaka, ka sūtītāja stacijai ir zināmi visi tīkla tilti un tā iepriekš nolemj, kāds būs ceļš līdz saņēmēja stacijai, un tikai tad veic pārraidi.
- kopceļš Kopīgs ceļš.
- Cusimas šaurums Korejas šauruma austrumu daļa starp Cusimas salām rietumos, Iki un Okinosimu austrumos, mazākais platums — 46 km, mazākais dziļums kuģuceļā — 92 m; Austrumu šaurums; Krūzenšterna ceļš.
- Via dolorosa Kristus ceļš no Poncija Pilāta pils uz Golgātu (lat. "sāpju ceļš").
- kristaceļš Krustaceļš (katoļu dievkalpojuma daļa).
- trīvijs Krustceļš ar trim ceļiem, ceļa jūtis.
- sadure krustceļš.
- ceļkrusti Krustceļš.
- satakas Krustceļš.
- sateka Krustceļš.
- satekons Krustceļš.
- ostas vārti kuģa ceļš, pa kuru tas var iebraukt ostā vai izbraukt no tās.
- Kaledonijas kanāls kuģojams kanāls Skotijas ziemeļos (“Caledonian Canal”), Lielbritānijā, savieno Fērtoflorna līci dienvidrietumos un Mari līci ziemeļaustrumos (Invernesas osta), ūdensceļa kopgarums — 96 km, no tā mākslīgais ūdensceļš — 35 km (28 slūžas).
- fārvaters Kuģu ceļš - ūdens satiksmes maršruts, marķēts ar navigācijas zīmēm.
- Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
- riņķis Kustības virziens, ceļš, kam ir apļa forma vai kas atgādina šādu figūru
- jēlšķīdām Laikā, kad izbeidzas ziemas ceļš.
- atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko.
- atvāržas Laiks pēc Ziemassvētkiem, saules atceļš no viszemākā punkta uz visaugstāko.
- laukceļš Lauku ceļš.
- jātuve Laukums, skrejceļš jāšanai; hipodroms.
- Baltijas šaurumi Lielais un Mazais Belts un Ēresunds — vienīgais ūdensceļš, kas savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu.
- dižceļš Lielceļš.
- lielsceļš Lielceļš.
- lierceļš Lielceļš.
- linceļš Lielceļš.
- trakts Liels braucamais ceļš.
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.).
- bļorgāt Līt vai slapji snigt (tā ka ceļš kļūst dubļains).
- līkne Lokveida ceļš, ceļa posms; iedomāta lokveida līnija (parasti atmosfērā, izplatījumā).
- kā dēlis ļoti līdzens, gluds (_parasti_ ceļš).
- kā galds ļoti līdzens, gluds (bieži ceļš)
- olnīce Mājlopu ceļš no mājām uz ganībām.
- izbagarēts fārvaters mākslīgi padziļināts kuģojamais ceļš.
- Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
- mazceļš Mazs ceļš.
- ārceļš Mazs sānu ceļš starp laukiem.
- redzamības attālums minimālais attālums, kurā pie stūres sēdošam autovadītājam ir jāpārredz ceļš vai jāsaskata šķērslis uz ceļa.
- teicis Mitrs meža ceļš pavasarī.
- muiceļš Muižas (muižu) ceļš.
- neteka Neceļš, maldu ceļš.
- doroga Nelāgs ceļš.
- trepains Nelīdzens, ar izciļņiem (ceļš).
- sklandains nelīdzens, grambains, izbraukts (ceļš).
- stiga Neliels, parasti iestaigāts, iebraukts, lauku ceļš; arī taka.
- ķēķis Neoficiālais ceļš; netipiskais veids.
- saistīts grafs neorientēts grafs, starp kura katrām divām virsotnēm ir ceļš. Šādos grafos nav izolētu virsotņu un tie atšķirībā no nesaistītiem grafiem nesadalās atsevišķos komponentos.
- sētstarpis No abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem.
- gate No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš (pa ko parasti dzen mājlopus); gatve.
- sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- sētstarpe No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
- ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
- trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts.
- manevrēšanas ceļš noteikts ceļš sauszemes lidlaukā, kas paredzēts gaisakuģu manevrēšanai un vienas lidlauka vietas savienošanai ar otru.
- remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām.
- artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš.
- ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā).
- apbriedis Nožuvis un žūstot piebriedis (piem., ceļš, tīrums).
- Kufra Oāžu grupa Lībijas tuksneša vidienē, Lībijas dienvidaustrumos, autoceļš savieno ar Bengazi ostu, audzē dateļpalmas, graudaugus, dārzeņus, lielākā oāze - Džaufra.
- Tidikelta Oāžu grupa Sahāras vidienē ("Tidikelt"), pazeminājumā uz ziemeļrietumiem no Ahagara kalnu masīva, Alžīrijā, šķērso Transsahāras autoceļš.
- gāte Olnīca, ganu ceļš.
- apbraucamais ceļš pagaidu ceļš, ja tiešais ceļš kādā vietā satiksmei slēgts.
- pagaidceļš Pagaidu ceļš.
- atbrīvot (arī dot, pašķirt, pavērt) ceļu Paiet sānis, lai palaistu (kādu) garām; panākt, ka ceļš kļūst brīvs.
- lejupslīde Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupeja.
- lejupeja Pakāpeniska (kā, parasti sasniegumu, attīstības) līmeņa pazemināšanās, (kā) vērtības zušana; lejupceļš (2), lejupslīde (2).
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- uzvandīt Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, zeme, ceļš, arī platība) kļūst, parasti ļoti, nelīdzens, bedrains u. tml.
- uzturēt Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, telpa, ierīce, ceļš) saglabājas noteiktā kvalitātē lietošanai, izmantošanai.
- blakusceļš Papildus ceļš, kāda ceļa posma apbraukšanai.
- Šipka Pāreja Staraplaninas kalnu centrālajā daļā ("Šipčenski prohod"), Šipkas-Trjavnas grēdā, 1185 m vjl., Bulgārijā, to šķērso Gabrovas-Kazaniekas autoceļš.
- Simplona pāreja pāreja starp Peninu un Lepontijas Alpiem (fr. "Simplon", vācu "Simpeln", it. "Sempione"), Šveicē, augstums - 2005 m, autoceļš no Bernes (Šveicē) uz Milānu (Itālijā).
- LC Partija "Latvijas ceļš", dibināta 1993. gadā.
- promenāde Pastaigai paredzēts ceļš ar dekoratīviem stādījumiem.
- noskrējens Piebraukts (ceļš), ka ragavas var viegli apgāzties.
- trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
- viensliedes ceļš piekarceļš ar vienu sliedi, pa kuru pārvietojas vagoni vai ratiņi ar piekari.
- pievadceļš Pievedceļš (1).
- pievadceļš Pievedceļš (2).
- pievedudzelzceļš Pieveddzelzceļš.
- metropolitēns Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metro.
- metro Pilsētas elektriskais dzelzceļš, kas izbūvēts pazemes tuneļos vai dažreiz virs zemes - uz estakādēm, retāk īpaši nodalītā ielu daļā; metropolitēns.
- lielceļš Plats, grantēts ceļš (satiksmei starp samērā lielām apdzīvotām vietām).
- platceļš Plats, plašs ceļš.
- platais Platsliežu dzelzceļš.
- čiksts Purvaina, zema vieta; ar žagariem, kokiem klāts ceļš šādā vietā.
- pusceļ Pusceļš.
- pusel Pusceļš.
- jaņi Puse; pusceļš.
- plāns Rasējums, arī zīmējums, kurā shematiski norādīta (kā) pārvietošanās, arī pārvietošanas ceļš, virziens, secība.
- oftalmencefalons Redzes aparāts: tīklene, redzes nervs, redzes nervu krustojums, redzes ceļš, redzes centrs.
- Grīziņkalns Rīgas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka austrumu daļā (administratīvi apkaimes ziemeļu daļa līdz Aleksandra Čaka ielai atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, bet dienvidu daļa - Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētā), robežojas ar Brasas, Teikas, Purvciema, Avotu ielas un Centra apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļš, Brīvības iela, Tallinas iela un Aleksandra Čaka iela).
- Atgāzene Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Bieriņu, Torņakalna un Ziepniekkalna apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (tās robežas ir Vienības gatve, pilsētas robeža (Ābolu iela, Dzelzceļa iela), dzelzceļš, Kārļa Ulmaņa gatve).
- Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam).
- Avoti Rīgas pilsētas pilsētas apkaime Latgales priekšpilsētā, atrodas tuvu Rīgas pilsētas centram, Daugavas labā krasta dzelzceļa loka dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Centra, Grīziņkalna, Dārzciema un Maskavas forštates apkaimēm (robežas ir Artilērijas iela, Krāsotāju iela, Lienes iela, Avotu iela, Augusta Deglava iela, dzelzceļa loks, dzelzceļš, Dzirnavu iela un Aleksandra Čaka iela).
- ritmveide Ritma tapšanas un būves ceļš; paņēmieni, principi, modeļi.
- Via Appia romiešu kara ceļš no Romas uz Kapuju, vēlāk līdz Brindizi, ko 312 pr. Kr. ierīkoja cenzors Apijs Klaudijs.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- ceļš līks kā kuiļa mīziens saka, ja ceļš ir ļoti līkumains.
- kā pa dēli saka, ja ir ļoti labs, līdzens ceļš.
- Muharraka Sala Persijas līča rietumos, autoceļš pa dambi to savieno ar Bahreinas salu.
- laipa Sānceļš.
- sānusceļš Sānceļš.
- vidmedis Sānu ceļš (mazāks), kasa ved tieši caur meža vidieni.
- pasklandains Sasalis un izbraukts (ceļš).
- komunikācijas līnija satiksmes ceļš, kas saista bruņoto spēku darbības rajonu ar to bāzēm un aizmugures rajoniem.
- Volgas-Donas kanāls savieno Volgu ar Donu, garums - 110 km (45 km kuģuceļš upēs un ūdenskrātuvēs), sākas Volgogradas dienvidu daļā, beidzas Donā izveidotās Cimļanskas ūdenskrātuves augštecē.
- šaursliežu Savienojumā "šaursliežu dzelzceļš": tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu galvu iekšmalām ir mazāks par 1435 milimetriem.
- izbraukt Savienojumā ar "ceļš"; paveikt braucienu (pa kurieni).
- terminoloģiskais trīsstūris semantiskā trīsstūra modifikācija - grafiski attēlots izziņas ceļš no izziņas objekta līdz tā būtisko pazīmju izzināšanai un apkopošanai jēdzienā un izteikšanai ar terminu.
- Antiohija Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
- serpentīnceļš Serpentīnveida ceļš.
- hels Skandināvu mitoloģijā - mirušo valsts pazemē, kurp veda ceļš cauri indīgām ielejām.
- skrietuve Skrejceļš.
- slēpceļš Slēpošanas ceļš, slēpju sliedes.
- slidenis Slidens ceļš, arī slidens laiks.
- dzelzceļa līnija sliežu ceļš ar tajā ietilpstošām tehniskām iekārtām un būvēm; ierīkots starp konkrētām apdzīvotām vietām.
- vienlaidu sliežu ceļš sliežu ceļš, kas izveidots no metinātiem sliežu posmiem, kuru garums ir tik liels (150–950 m), ka temperatūras izmaiņu radītie spēki tajos nevar pārvarēt posma garenvirziena nobīdes pretestības spēkus.
- pievedceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli; pieveddzelzceļš.
- pieveddzelzceļš Sliežu ceļš, kas savieno (kādu citu sliežu ceļu) ar noteiktu objektu vai maģistrāli.
- platsliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir lielāks par 1000 mm.
- šaursliežu ceļš sliežu ceļš, kurā attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm ir mazāks par 1000 mm (rūpnieciskajam transportam).
- dzelzceļš Sliežu ceļš, pa kuru noris vilcienu kustība.
- ķīla ceļš sliktas kvalitātes ceļš.
- ķīļa ceļš slikts ceļš.
- aizsargstrupceļš Speciālas nozīmes ceļš, no kura ritošais sastāvs nevar izbraukt uz vilcienu kustības maršrutiem.
- autotrase Speciāli izveidots ceļš autosacīkstēm.
- skrejceļš Sporta laukumā iekārtots ceļš, kas ir paredzēts skriešanas, arī slidošanas sacensībām un kam ir vairākas paralēlas joslas.
- ledus stadions Sporta sacensībām paredzēts ledus ceļš vai ledus laukums kopā ar skatītāju tribīnēm un palīgtelpām.
- ķereksis Starp virgām atstāts ūdens ceļš, kur plostus var cauri laist vai laivām cauri braukt.
- starptautisks jūras šaurums starptautisks jūrasceļš, kas savieno atklātās jūras un okeānus, kā arī reģionālo jūru ar atklāto jūru.
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- tupiks Strupceļš.
- makadams Šādi bruģēts ceļš.
- Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- taciņa Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš; celiņš (1); taka.
- taka Šaurs, parasti iestaigāts, ceļš.
- mazbānītis šaursliežu dzelzceļš ar sliežu platumu 600 mm; šāda dzelzceļa vilciens.
- šķērceļš šķērsceļš.
- Šverīne Šverīnes ezers - atrodas Vācijas Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība - 6340 ha, dziļums - līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- gropains Tāds (ceļš, celiņš), kur izveidojušās iebrauktas gropes.
- kāpaiņš Tāds (ceļš), kur ir nelieli viļņveidīgi, sniegputeņa veidoti, sniega sanesumi.
- divvirzienu Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai divos (pretējos) virzienos.
- vienvirziena Tāds (piemēram, ceļš), kas paredzēts kustībai tikai vienā virzienā; tāds, kas noris tikai vienā virzienā.
- nosvaidens Tāds (ziemas ceļš), kur ir nosvaides.
- platsliežu Tāds dzelzceļš, kam attālums starp sliežu, galvu iekšmalām ir no 1435 līdz 1520 milimetriem.
- viensliežu Tāds, kam ir viens sliežu ceļš.
- garceļš Tāls, garš ceļš.
- serpentīns Tas (parasti ceļš), kam ir daudzi līkumi, spirāles forma.
- apofātiskā teoloģija teoloģisks uzskats, ka Dievs nav izzināms un izsakāms cilvēciskos jēdzienos, tāpēc runā par to, kas Dievs nav, nevis par to, kas viņš ir; tā tiek saukta arī par negatīvo teoloģiju (lat. "via negativa" - "negatīvais ceļš") pretstatā katafātiskajai jeb pozitīvajai teoloģijai.
- atsavinātā josla teritorija dzelzceļa līnijas vai valsts autoceļa abās pusēs, ko 30, 40 vai 50 un pat vairāk metru attālumā no ceļa ass līnijas nodod tam resoram, kura pārziņā atrodas ceļš.
- koktīkls Tīkla topoloģijas paveids, kurā ir vairāk nekā divi terminālmezgli un vismaz divi starpmezgli un kurā starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
- zars Tīklu topoloģijā - ceļš, kas savieno divus blakus mezglus un nesatur nevienu starpmezglu.
- lineārs tīkls tīklu topoloģijas paveids, kurā ir tikai divi terminālmezgli, galīgs skaits starpmezglu un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai viens ceļš.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- bušido Tradicionālais samuraju ceļš.
- steperis Trenažieru veids: kustīgais skrejceļš.
- Turksib Turkestānas - Sibīrijas dzelzceļš.
- gātis Ūdensceļš niedrājā.
- Jetas kanāls ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- Daugavas-Dņepras ūdensceļš ūdensceļš starp Baltijas jūru un melno jūru pa Daugavu, Dņepru un to pietekām, 1797.-1805. g. tika izrakts kanāls, kas savienoja Daugavas pieteku Ulu un Dņepras pieteku Bjarezinu, tomēr tas reāli netika izmantots dēļ nelielā dziļuma un krāču dēļ; 19. gs. 1. pusē izmantoja koku pludināšanai no Bjarezinas uz Rīgu.
- Ilinoisas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Mičigana ezeru ar Misisipi ("Illinois waterway"), ASV, garums 520 km, sākas Čikāgā, tālāk izmantota Despleinsas un Ilinoisas upe, izbūvēts 1900.-1933. g.
- Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
- Stenlija ūdenskritumi ūdenskritumi Lualabas upē (Kongo augštece) augšpus Kisangani pilsētas, Kongo Demokrātiskajā Republikā, \~150 km garā posmā 7 ievērojamas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums — \~40 m, gar kreiso krastu dzelzceļš savieno kuģojamos posmus.
- laidens ceļš uz sāniem slīps ceļš.
- ainavceļš Vēsturiski izveidojies ceļš rajonos ar skaistām, pievilcīgām dabas un lauku apdzīvoto vietu ainavām, kur nelielā satiksmes intensitāte ļauj šos ceļus izmantot izklaides braucieniem.
- via media vidusceļš, kompromiss.
- dao Viena no ķīniešu klasiskās filozofijas pamatkategorijām, sākotnējā nozīme - "ceļš", vēlāk - "lietu dabiskā kārtība", "likumsakarība", "pareiza rīcība".
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- A14 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Daugavpils apvedceļš (Tilti - Kalkūne).
- A15 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rēzeknes apvedceļš.
- A4 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Baltezers - Saulkalne).
- A5 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīgas apvedceļš (Salaspils - Babīte).
- uzkarināms ceļš viensliedes ceļš, pa kuru ritošais sastāvs pārvietojas virs sliedes.
- piekarināms viensliedes ceļš viensliedes ceļš, pa kuru ritošais sastāvs pārvietojas zem sliedes.
- caurbrauktuve Vieta (piemēram, iela, satiksmes ceļš, pagalms), pa kuru var izbraukt (kam cauri).
- ostas ieeja vieta, kas paredzēta ieiešanai ostā, ceļš, kas ieved ostā.
- šķirtne vieta, kur ceļš dalās divos vai vairākos ceļos.
- pretkalne Vieta, kur ceļš iet kalnā.
- ceļgals Vieta, kur ceļš sazarojas un iegriežas (piemēram, kādā saimniecībā) vai nogriežas (uz kādu citu ceļu); ceļa gals.
- pārkāpe Vieta, kur ceļš šķērso kalnu grēdu.
- kvadrīvijs Vieta, kur krusojas četri ceļi; krustceļš.
- relatīvais vietrādis URL vietrādis _URL_, kas norāda tikai dokumenta vārdu. Pilnais ceļš līdz meklējamajam dokumentam ir ietverts aplūkojamajā dokumentā.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- lauku ceļš zemes ceļš starp nelielām apdzīvotām vietām.
- migas Zemums starp divi kāpu grēdām, purvains, arī ar ūdeni; ziemu tur ledus un labs (kamanu) ceļš.
- cikste Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
- čikstiens Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
- ciksts Žagaru tilts vai ceļš, žagaru klājums uz slīkšņainiem, zemiem ceļa posmiem; čiksts.
ceļš citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV