Antiohija
Antiohija sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Antiohija |
| Ģen. | Antiohijas |
| Dat. | Antiohijai |
| Akuz. | Antiohiju |
| Lok. | Antiohijā |
Antioha sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; vēsturisks, īpašvārds, vietvārds; joma: vēsturisks vietvārdsLocīšana
| Vsk. | |
|---|---|
| Nom. | Antioha |
| Ģen. | Antiohas |
| Dat. | Antiohai |
| Akuz. | Antiohu |
| Lok. | Antiohā |
Sena pilsēta, dibināta 300. g. p. m. ē. kā seleikīdu galvaspilsēta, 63. g. p. m. ē. nonāca romiešu pārvaldībā, kā tranzītceļš uz austrumiem un grieķu kultūras centrs tā kļuva par vienu no Vidusjūras valstu lielākajām pilsētām (šeit tika nodibināta pirmā kristīgā draudze ārpus Palestīnas), tās vietā tagad atrodas Turcijas pilsēta Antakja.
Avoti: LEV, T
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Aleksandrijas skolai ir konkurents un oponents - Antiohijas katehētu skola.
- Antiohijā 58% iedzīvotāju bija turki, kamēr Aleksandretā viņi bija mazākumā.
- 1156. gadā Antiohijas princis Raimonds iebruka Bizantijas provincē Kiprā.
- Manuels nekavējoties sapulcināja armiju un devās uz Antiohiju.
- Galvenie ir Konstantinopoles, Aleksandrijas, Antiohijas un Jeruzalemes patriarhāti ( sākotnēji metropolijas).