skrīne1
skrīne sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrīne | skrīnes |
| Ģen. | skrīnes | skrīņu |
| Dat. | skrīnei | skrīnēm |
| Akuz. | skrīni | skrīnes |
| Lok. | skrīnē | skrīnēs |
skrīnis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | skrīnis | skrīņi |
| Ģen. | skrīņa | skrīņu |
| Dat. | skrīnim | skrīņiem |
| Akuz. | skrīni | skrīņus |
| Lok. | skrīnī | skrīņos |
2.Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
3.Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet tās jau nestāvēja tukšas: tagad, kad skrīnes un tīnes svieda ārā, īsti atklājās, ko tās bija glabājušas.
- Teorētiski, protams, var, tikai stipri šaubos, vai kādubrīd jutīšu iekšēju aicinājumu kājām mērot piecarpus kilometrus līdz pastam - un vēl pa šārudens skrīnēm un dangām!
- Tev, Līna, laimīgā Līna, nebija jābrien stindzinoši ledainā ūdenī līdz puslielam uz pievedlaiviņu, mulsi jāstumdās starp panikas enerģijas apmātiem stāviem, kas kā oļi un šķembas pēkšņā klints nogruvumā no meža, no krūmiem, no kāpām, plunkšķot sabiruši valgumā, tagad cīnās par vietām laivā, neatskatīdamies lādē uz deķa savas līdzšinējās dzīves pārpalikumus – kartupeļu maisus, miltu skrīnes, naglu kules, divriteņus, auduma baķus, kažokus, mēteļus, radio, šujmašīnas, nedzirdot aiz viņiem rindā stāvošo draudus un lūgšanas, un pārvedēja bezspēkā izkliegto – mēs glābjam dzīvības, ne mantību!
- Bet skrīne pilna ar naudu, nav ne kur apgriezties.
- Lika gaili iebāzt skrīnē, pilnā ar naudu - tur gailis noteikti noslāps.