strupceļš
strupceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | strupceļš | strupceļi |
| Ģen. | strupceļa | strupceļu |
| Dat. | strupceļam | strupceļiem |
| Akuz. | strupceļu | strupceļus |
| Lok. | strupceļā | strupceļos |
1.Ceļš, kas izbeidzas, neturpinās; stāvoklis, kad tālāk nav ceļa, nav iespējams virzīties.
2.pārnestā nozīmē Sarežģīta situācija, kurā vairs nav iespējams līdzšinējā veidā ko darīt, rīkoties.
Stabili vārdu savienojumi(Ie)dzīt strupceļā; (ie)dzīt sprukās.
- (Ie)dzīt strupceļā; (ie)dzīt sprukās — panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) nonāk bezizejas stāvoklī
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Dialogā A un B var nonākt konfliktā vai strupceļā, kā.
- Ekonomisko guvumu maksimalizācija un seku ignorēšana ir novedusi pie tehnoloģiska strupceļa.
- Parlamenta vēlēšanu iznākuma dēļ Itālija tobrīd atkal bija nonākusi politiskā strupceļā.
- Tomēr sešu valstu sarunas 2009. gadā nonāca strupceļā un tika pārtrauktas.
- Vai neredzat, ka šeit jūs plānojat likumdošanas " strupceļu".