kopceļš
kopceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | kopceļš | kopceļi |
| Ģen. | kopceļa | kopceļu |
| Dat. | kopceļam | kopceļiem |
| Akuz. | kopceļu | kopceļus |
| Lok. | kopceļā | kopceļos |
Kopīgs ceļš.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Viens bez otra nevar - sirds uguns, vēlēšanās un tās kopceļš ar aizvien dziļāku sevis un pasaules izpratni.
- Es teikšu - nevajag visu uzzināt, nevajag okšķerēt, nevajag , jo kamēr cilvēks to slēpj, tikām viņam nav vienaldzīga Tava reakcija, tikko to darīs atklāti, tā skaidrs, turpmāks kopceļš nav vairs iespējams.
- Viens bez otra nevar – sirds uguns, vēlēšanās un tās kopceļš ar aizvien dziļāku sevis un pasaules izpratni.