turpceļš
turpceļš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | turpceļš | turpceļi |
| Ģen. | turpceļa | turpceļu |
| Dat. | turpceļam | turpceļiem |
| Akuz. | turpceļu | turpceļus |
| Lok. | turpceļā | turpceļos |
Ceļš, pa kuru dodas uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas); arī gājiens, brauciens uz noteiktu, zināmu vietu (prom no kādas kustības sākuma vietas).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kuģis bija mazs, un turpceļā Loka jūra nebija to žēlojusi.
- Brauciens atpakaļ aizņēma līdzīgu laiku kā turpceļš – apmēram 30 minūtes.
- Turpceļš izvērtās piedzīvojumiem un pārbaudījumiem pilns, bet mēs to paveicām!
- 67.2.8.3. biļeti turpceļam un atpakaļceļam saskaņā ar paredzamo uzturēšanās termiņu;".
- 2018. gada 12. oktobrī dīzeļvilciens pieturēja turpceļā Brocēnu dzelzceļa stacijā.