pārjumt
pārjumt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | pārjumju | pārjumjam | pārjūmu, pārjumu | pārjūmām, pārjumām | pārjumšu | pārjumsim |
2. pers. | pārjum | pārjumjat | pārjūmi, pārjumi | pārjūmāt, pārjumāt | pārjumsi | pārjumsiet, pārjumsit |
3. pers. | pārjumj | pārjūma, pārjuma | pārjums |
Pavēles izteiksme: pārjum (vsk. 2. pers.), pārjumiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pārjumjot (tag.), pārjumšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pārjumtu
Vajadzības izteiksme: jāpārjumj
1.Pārklāt (ko) ar jumtu; izveidot (kā) jumtu (no kāda materiāla).
2.Jumt vēlreiz, no jauna.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Mūra stallis dārza dziļumā pārjumts ar jaunām skaidām.
- Šo ēku augšējo stāvu logi raugās no jumta dakstiņiem, siena pāriet jumtā, sarkanie dakstiņi izskatās kā sienas pārjums.
- Kāpņu pakājē viņa bija atstājusi bērna ratiņus, un es, vēl nepalūkojies zem pārjuma, zināju, ko tur ieraudzīšu.
- Mēs abi stiprā salā stāvējām sniegotā betona lauka vidū zem vaļēja pārjuma, divi vien. Un pretī bija vienīgais mikroautobuss, balts mersedess " Sprinter", mūsējais.
- Billei redzamajā pusē apaļš, arī balts, pārjums.