pārjūgs
pārjūgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; lieto: retiLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pārjūgs | pārjūgi |
| Ģen. | pārjūga | pārjūgu |
| Dat. | pārjūgam | pārjūgiem |
| Akuz. | pārjūgu | pārjūgus |
| Lok. | pārjūgā | pārjūgos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Vecie svitenieki atminējušies, ka pēc grāfa nāves 1862. gadā Sviteni vadījis muižkungs Šults, kas te pēc Vācijas parauga ierādījis braukšanu ar pārjūgiem.