pierīvēt
pierīvēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pierīvēju | pierīvējam | pierīvēju | pierīvējām | pierīvēšu | pierīvēsim |
| 2. pers. | pierīvē | pierīvējat | pierīvēji | pierīvējāt | pierīvēsi | pierīvēsiet, pierīvēsit |
| 3. pers. | pierīvē | pierīvēja | pierīvēs | |||
Pavēles izteiksme: pierīvē (vsk. 2. pers.), pierīvējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pierīvējot (tag.), pierīvēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pierīvētu
Vajadzības izteiksme: jāpierīvē
1.Rīvējot pievienot (pie kā, kam klāt).
2.Rīvējot sagatavot (ko) lielāka, arī pietiekamā daudzumā.
2.1.Rīvējot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nākamajā rītā pierīvē vārītas olas un/vai svaigus burkānus.
- Bļodā samaisa smalki sakapātus ķiplokus un pētersīļus, pierīvē citrona miziņu.
- Pierīvē citrona miziņu, pielej sulu, pārber cukuru un liek karsēties.
- Pakarsē līdz maliet sabiezējusi, pierīvē miziņu, pieliek smalki sakapātas dilles.
- Izkausētajai baltajai parafīna masai pierīvēju konkrētas krāsas krītiņu, kas labi izkūst.