Paplašinātā meklēšana

Meklējam likt.

Atrasts vārdos (189):

Atrasts vārdu savienojumos (142):

Atrasts skaidrojumos (4428):

femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
tūmelēties (darbā) atlikt lietas uz vēlāku laiku, būt slinkam
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
klāt galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda
kaišļu zāles (slikta) zāle, ko izmanto kā pakaišus
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest
detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
dalbajobs [muļķis]{e:57061}, slikts cilvēks
lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana
sēdināt aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
aizsaukt Aicināt, likt ierasties
pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli
aizkankāt aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu
aizkladzināt aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni
atdalīties aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem)
aizšļampāt aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu
aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme)
aizkabināt Aizlikt (aiz kā)
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot
aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu
aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu
aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu
aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1)
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā)
aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā
aizlikt Aizlikties
vāčīt aiznest, nolikt
aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos
nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem)
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais
aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā)
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā
burga Alkohola noliktava
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.)
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt)
spraices apakšā paliktas stutes
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
prizmoptometrs aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas
diafons aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā)
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem
asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās
pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt
sietuve apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli)
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu
žambrāt Aplami, slikti ēst
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas
apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem)
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt)
apkubināt Aplikt apkārt
aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot
apvezt Aplikt apkārt, apsiet (apkārt); apvēzt
apstīvēt Aplikt ar pūlēm
apspārēt Aplikt ar spārēm
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām
apstatīt Aplikt kaut kam apkārt
apmietot Aplikt mietus
ietvarot Aplikt salikumam tipogrāfisku ietvaru vai līniju
aplikties Aplikt sev (ko apkārt)
slejot aplikt slejas (zirgam)
stīpāt Aplikt stīpas
ringot Aplikt zirgam seglu siksnu
apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot
garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu)
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties
mesties Apmesties, piemesties; palikt
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties
glezināt Aprunāt, nelikt otru mierā
klepot Aprunāt; runāt (ko) sliktu
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot
nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls
sastakņīties apstāties, palikt stāvot
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku)
arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs
cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties
tiporota ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi
uzburt ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu)
apkūkot ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot
atkleperēt ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu)
kuķēties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
urrāties ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
atsapērties ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu
krampiski ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem
izvairīšanās ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana
iecirst ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā)
uzmest ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2)
litostrotons ar mozaīku izlikta grīda
jeb ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus
piekomandēt ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai
nodzīties ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu)
atķellāties ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt
pievēkšties ar raudāšanu izraisīt kaut ko sliktu
noriebt ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu)
kartiņkaudze ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā)
nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli)
nolaist ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī
izaicināt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt (asi) reaģēt, pamudināt (uz pretdarbību, cīņu)
rādīt ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu)
nodarīt ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu)
šļūckāt ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu
atklemburot ar sliktu zirgu atjāt
raut ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas)
svirēt ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi
aizsist ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā)
pasist ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā
pārmest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
pārsviest ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko)
piegrūst ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu
piegrūst ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā
apmest ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt)
uzsviest ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2)
uzsvilpt ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko
iepīpināt ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi
piedošana ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums
izmest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu)
izsviest ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5)
izlikt ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu)
valaks ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās
paziņot ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur)
djebel Arābu salikteņos nozīmē kalnu, kalnāju
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā
Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs
ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos)
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības)
saldināt Atdzisināt, ļaut vai likt salt
atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu)
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
atjēlēt Atkal jēlam palikt
atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru
pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu)
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus
pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos)
atturpināt Atlikt (uz vēlāku laiku)
pasebināt Atlikt (uz vēlāku laiku)
atlikties Atlikt 2(1)
atlikties Atlikt 2(2)
ķuidāt Atlikt malā, noglabāt
atridēt Atlikt malā, novākt prom
atlaicīt Atlikt uz vēlāku laiku
repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos)
uzkavēt Atlikt, atcelt
patapināt Atlikt, pietaupīt
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.)
Salvia reflexa atliktā salvija
bīte Atlikts darbs
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi)
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības
atpakaļpalikt Atpalikt
aprembēt Atpalikt attīstībā, augšanā
apsīkstēt Atpalikt augšanā
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
uzpļačkāt ātri nolikt
derbelēt ātri un slikti kaut ko darīt
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā
nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams)
izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi
Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
atmēgties atstāt sliktas sekas, atriebties
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm
rindu atstarpe attālums starp rindām, ko rokas salikumā veidoja starp saliktajām rindām ievietotas plēksnes; rindu atstarpi parasti mēra punktos, datorā – pikseļos vai milimetros; rindstarpa; starpinājums
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība)
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas
disģēnisks attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1)
atausēt Atvēsināt, ļaut palikt vēsam
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse)
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi
sušķis augumā īsi un slikti auguši lini
jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši)
audināt Aust; likt aust
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu)
pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai
sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai
izsalcināt Badināt, slikti barot
gravidofobija Bailes palikt stāvoklī
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus
pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks
balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls
klātne Balināšanai izlikto linu klājums
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos)
argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
aizbarot Barot ar sliktu ēdamo
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā)
švēri Bēdīgi; slikti
labu galu neņemt beigties slikti
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm"
dieva ziņā bez uzraudzības, gādības, līdzdalības; likteņa varā
aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs)
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt
apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā
saslāt Biezi salikt
borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes
Mančestras kods bināru signālu kodēšanas veids, apvienojot datu signālus ar sinhroimpulsiem saliktos impulsos, kur katrs saliktais impulss satur divas daļas, pie kam impulsa otrā daļa ir pirmās daļas inversija
saliktene bise, ko var izjaukt un salikt pēc vēlēšanās
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties
saslānīt Blīvi salikt, sakraut
saslotēt Blīvi, cieši salikt
miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots)
Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa
krīkļot braukt ar sliktu zirgu
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana
būre Būda, sliktas kvalitātes ēka
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos
pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2)
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem
pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums
izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs
dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām
bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms)
bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
atlikt būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku)
konfliktēt būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties
nederēt ne velnam būt ļoti sliktam, nepiemērotam; nekam, nekur nederēt
samētāt būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem)
apveltīt būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni)
vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt
čingot būt sliktā garastāvoklī
justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī
sadirties būt sliktā garastāvoklī
smirdēt būt sliktam, nepatīkamam, slikti novērtētam
spruka būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā
dingt Būt, palikt klusam, mierīgam
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2)
griest Būvēt, likt grīdu
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur)
piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms
aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums
cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts
sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
pieķerties cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu
piekļaut cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma
ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija
narcaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
narcaks cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
nercaka cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā
buģis cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā
šķīrējtiesnesis cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu
šķeīsls cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs
dētuvnieks cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt
kurls cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird
peršinieks cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus
biezausis cilvēks, kas slikti dzird
ačka cilvēks, kas slikti redz
nepraša cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko)
kleķermanis cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara
fatālists cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
ačkis cilvēks, kurš slikti redz
badadzeguze cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu
glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu)
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes
digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt
darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā)
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
salikšana darbība --> salikt
aplikšana darbība, process --> aplikt
izlikšanās darbība, process --> izlikties
pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi
consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā
risinājums darbības, konflikta iznākums, rezultāts, attīstība (literārā darbā, filmā u. tml.)
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā)
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai)
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam
maize bez garozas darbs bez grūtuma; labums bez sliktuma
blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
junnēt darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām
zapadlo darīt kaut ko sliktu
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
izlicējs darītājs --> izlikt
licējs darītājs --> likt 1
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus
izstaidzināt daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā)
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
ekskūzācijas dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums
motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu
tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu
krists dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi
delikvents Delikta izdarītājs
maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni
ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē
ieliktnītis dem. --> ieliktnis
sliktiņa dem. --> slikta
sliktīns dem. --> slikts
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta
dingt Dēties, likties
dingties Dēties, likties
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu
dēstus Diedzēt, likt diedzēt
nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
nobērības Dienas, kad pagasta labības rezervju noliktavā jānober labība
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
paprasts Diezgan sliktas kvalitātes
diegti Dīgstā ielikti graudi
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana
duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes
aizlikts divd. --> aizlikt
atpalicis divd. --> atpalikt
likts divd. --> likt
paliekams divd. --> palikt 2
paliekošs divd. --> palikt 2
pieliekams divd. --> pielikt
saliekams divd. --> salikt
salikts divd. --> salikt
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās dalās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam)
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt)
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties
izgriezt Dokumenta vai tā daļas pārvietošana starpliktuvē, lai to varētu izmantot šī paša dokumenta rediģēšanas vai sagatavošanas procesā
apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko)
mērķēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu)
tēmēt dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2)
atpisties Doties prom, likt mierā
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem
fortes fortuna adiuvat drošiem pats liktenis palīdz
kūstošais elements drošinātāja kūstošais ieliktnis
drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni
nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem)
aizdūdot Dūdojot likt aizkrist ausīm, apdullināt
dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis
augšslieksnis Durvju ailes augšējais pārliktnis
būzīgs Dusmīgs, sliktā omā
alterācija Dvēseles uzbudinājums; mainīšanās (uz ko sliktāku)
dvaga Dvinga, slikta smaka
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā
planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu)
plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt
kurst Dzirdei pasliktināties
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu
presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama
mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā
neēdējs Dzīva radība, kas slikti ēd
dzīvot puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti)
cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus
leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski
noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt
durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas
sukrums ēkas daļa bez jumta; ēka kurai vēl nav uzlikts jumts
Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās
drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C
nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā
elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana
pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai
metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus
Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae")
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi
divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos
sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis")
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto
pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa
farmakokinētika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta zāļu likteni organismā
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem
aranžējums Fiksēta uzvedība ar mērķi apiet konfliktu
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās
phlyctidiaceae Fliktīdiju dzimta
phlyctidium Fliktīdiju dzimtas ģints
phlyctochytridium Fliktīdiju dzimtas ģints
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas
phlyctidiaceae Fliktīdu dzimta
phlyctis Fliktīdu dzimtas ģints
pleijertipija fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma; zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona
fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.)
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu
jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā
paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne
derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties
Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa
beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu
sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot
zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize
klinčains Glīzdains, slikti izcepis
žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd
grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava
habent sua fata libelli grāmatām ir savs liktenis
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.)
kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni
Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis
Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd
fasongrieznis Grieznis ar saliktas konfigurācijas profilam atbilstošas formas griezējasmeni
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī
mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms
ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš
nebāls Grūts, slikts, nelāgs
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām
menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. gadā
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā
vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments
svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem
flavoproteīds Hromoproteīdu tipa salikto proteīnu grupa, kas aptver dzeltenos fermentus
hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda
hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem
veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes
iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt
iešķirot Iedalīt, nolikt pareizajās vietās
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu
tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus
demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās
apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā
kapitāla izmaksu norma ieguldītā kapitāla izmaksas, kas izteiktas ar gada salikto procentu likmi
aizmudēties iegūt sliktu garšu
apmudēt iegūt sliktu garšu, sabojāties
žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus
ieskāpināt Iekāpināt; likt iekāpt(ies)
fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai
ielikšanas mašīna iekārta, ar kuru ievieto ieliktņus iespiedprodukcijā; visbiežāk izmanto avīžu un žurnālu ražošanā
vāku gatavošanas mašīna iekārta, kas paredzēta vienlaidu vai saliktu iesienamo vāku izgatavošanai
īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā)
skrupels Iekšējs konflikts
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās
iedarīt Ielikt
ielocīt Ielikt
iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu)
iespert Ielikt (atzīmi)
ievirot Ielikt (durvis, logus) virās
ierocīt Ielikt (izkaptij) rokturi
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu
piešķirt Ielikt atzīmi
izšņorēt Ielikt atzīmi, novērtēt zināšanas
iestabulēt Ielikt cietumā
timbāt Ielikt cietumā
zavafļiķ Ielikt dzimumlocekli partnerim mutē
apgrīst Ielikt grīdu
kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā
ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu)
iekļaustīt Ielikt ko vidū, iekļaut ar varu
iežabot Ielikt laužņus zirga mutē
iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot)
salumstīt ielikt lumstus (audumā)
saželēt Ielikt matos želeju
iesautēt Ielikt sautēt
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi)
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko)
izdrāzt Ielikt sliktu atzīmi
aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus)
sažabot ielikt zirgam mutē laužņus
grīsties Ielikt, iebūvēt grīdu
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā)
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus)
iesēdināt Ielikt, ievietot
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.)
izgrīdot Ielikt, izklāt grīdu
izgrīst Ielikt, izklāt grīdu
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast
iebāzt durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā)
ieliktnes Ieliktne
ieliktne Ieliktnes
neprietelis ienaidnieks; slikta persona
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu)
pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
zamaška Ieradums (parasti slikts)
izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
pults ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī
slūpe ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus
kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
šķērkoki ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi
arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes
knibeklis ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš
knībeklis ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš
armamentārijs Ieroču noliktava, arsenāls
arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava
iecūkāt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
ieķēzīt iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt
nomesties iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs
nesaslimšana iespēja palikt veselam
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā)
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku
blasku blaskām iet iet sliktos laika apstākļos ("iet nelabā laikā")
uilēties Iet uz leju, uz slikto pusi; iet uz elli
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu
a ievada salikta teikuma daļu ar pretstata nozīmi; [bet]{s:6}
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli)
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē)
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos)
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos
ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti
grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums
ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa
aizkalināt ilgāku laiku likt badoties
sabadināt ilgāku laiku likt badoties
sabadot ilgāku laiku likt ciest badu
iztrankāt ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu)
saļaut ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt)
iesakņoties ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās
nodīdīt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst)
nodzenāt ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra
izmocīties ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti
izdzenāt ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra
saskraidināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet
sastaidzināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp
sastādināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
sastāvināt ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt
nēsāt ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.)
nomīties ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties
nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt
izkalināt Ilgi likt badu ciest
sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml)
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
nodūlēt Ilgstoši palikt nomodā
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem
centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts
tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos
cāļu šķilšanās spēja inkubatorā ielikto un apaugļoto olu procentuālā attiecība
žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos
uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi
ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu
pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai
iekšējie antifoni īpaši vates, marles vai cita materiāla ieliktņi ausīs
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa
ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta
Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem
Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī
Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs
kacere Īsa, slikta bise
stebere Īsa, slikta bise
suksnīši Īsi, slikti paauguši lini
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms
iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis
rings īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam)
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
(pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības; tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu
čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku)
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu)
niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot
pīrēt Izgādāt, ielikt vietā
atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi)
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu)
izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki
noklastīt Izklājot nolikt
izkavāt Izkravāt, izņemt, izlikt
piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties; pieņemt atvainošanos
izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu)
izdaņģināt Izlikt ārā
balus Izlikt balot; atrasties balošanas stadijā
izsviest uz ielas Izlikt no dzīvokļa
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas
spēlēt komēdiju izlikties
spēlēt teātri izlikties
spēlēt (aklās) vistiņas izlikties
spēlēt teātri (arī komēdiju) izlikties
izataisīties Izlikties
iztaisīties Izlikties
voskmeriķ Izlikties
izrādīties Izlikties (1)
uzlikties Izlikties (1)
vaļšķoties Izlikties (koķetēt)
fasonu taisīt izlikties (par kaut ko)
uzdēvēties Izlikties (par kaut ko)
fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko)
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis)
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība)
spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām
piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām
aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām
aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām
skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu
palāboties Izlikties labs, lai gūtu uzticību
nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam
nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs
uzbrāļoties Izlikties par draugu, brāli
apsalikties Izlikties par ko
apsamesties Izlikties par ko; arī pārvērsties par ko
kundzēties Izlikties par kungu, uzvesties kā pie kungiem
uzklīrēties Izlikties par naivu, nezinošu
pontovatsja Izlikties par vientiesi
priheritsja Izlikties piedzērušam, guļošam
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam
nomošķoties Izlikties strādājam
tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā
spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā
spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt
spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties
paģisties Izlikties, šķist
zakosiķ Izlikties, tēlot
krokšķoties Izlikties; blēdīties; mānīties
mokšķoties Izlikties; mānīties
mošķoties Izlikties; mānīties
laist muļķi Izlikties; melot
taisīt pakses izlikties; tēlot neprašu, muļķi
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem
loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas
aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā
izķēpīt Izņemt, izcelt, izlikt ārā
izlikt Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur)
eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām
zaņķēt Izplatīt baumas, sliktas valodas
sazeltīt Izplatīt sliktu slavu
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.)
aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā)
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū
kaitēt izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu)
aizblīkšķināt Izraisot skaļu blīkšķi, likt aizkrist ausīm, apdullināt
pierīkot Izrīkot, likt darīt
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu)
Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams)
ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu
parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā
izsprēdzināt Izšķilt, likt dzirksteļot
izsprēgt Izšķilt, likt dzirksteļot; izsprēdzināt
asortēt Izšķirot un sagrupēt kādas noliktavas preču krājumus
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.)
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko)
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt
pārlēciens Izvairīga rīcība konfliktsituācijās
uzcepurot izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti)
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces)
celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā)
izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri)
dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la)
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi)
apmičot Jaunajai sievai uzlikt sievas aubi (mici)
akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem
rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes
munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses
tant pis jo sliktāk
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem
tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām
kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa
apozitīvs Kā pielikums; pielikts
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt)
spīdzināšana kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta
deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana
eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu
ķeparkāja kāds ar vārgām, uz iekšu saliktām kājām
silarājs kāds, kas apstrādā sila zemi (vai jebkuru sliktu zemi)
aubise kāds, kas dara visu ātri un slikti
rīšmete kāds, kas dažādi blēņojas un nevar mierīgi uz vietas palikt
čunča kāds, kas ir slikti vai bezgaumīgi saģērbies
ķebis kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks
aubiza kāds, kas visu dara ātri un slikti
aubize kāds, kas visu dara ātri un slikti
pisiķis kāds, kurš iet plāni ģērbies sliktos laika apstākļos
vauksnis kāds, kurš paradis palikt vēlu vakaros
apauklēt kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas
pamurgot kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt
pačirkstināt kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli)
noracināt kādu laiku likt rakt
novazināt kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt
sliktināt kādu novārtā likt vai atstāt
vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt
bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis
iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini)
suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes
skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu
iekšējā ienākumu norma kapitāla ieguldījumu gada ienākumu norma, kas izteikta ar gada salikto procentu likmi
iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties
peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm
tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras
skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti
skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti
dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga
apkārtīt Kārtis, kas saliktas apjumšanai
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā
krāvāt Kārtojot nolikt, novietot
noridāt Kārtojot nolikt, novietot
noridot Kārtojot nolikt, novietot
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko)
iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu)
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot
pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs)
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks)
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks)
sūds Kas slikts, kaitīgs
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars
mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu
pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem)
timeklis kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi)
timēklis kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi)
bruzda kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs)
šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts
ķencis kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
suklacis kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds
pļura kaut kas slikti izdevies
šmoka kaut kas slikts
šmorka kaut kas slikts
pampars kaut kas slikts, lamuvārds
nejaucēns kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs
snabļi kaut kas vājš, bezspēcīgs; slikti graudi, mazi āboli u. tml.
noutīt kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut
kudīt kaut ko sliktu darīt vai runāt
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt
nobāzs kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis
sračs kautiņš, konflikts
pailgot Kavēt, atlikt
izklāt Klājot izvietot, izlikt
tmēse Klasiskā dzejā salikta vārda sadalīšana, iešaujot starp viņa sastāvdaļām vienu vai vairākus vārdus
iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti
iet plāni klāties, veikties slikti
pieliekamais Klēts, pieliekamā istaba, vieta kur nolikt, uzglabāt
aizkurkt Kliedzot apdullināt, palikt kurlam
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam
samezgloties kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu)
sacirsties kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu)
palikt bez biksēm kļūt nabagam, palikt bez kādiem iztikas līdzekļiem
slimēties kļūt slikti, sliktāk
bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā
kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai
ķempele Koka klucis paliktnim, balstam
čoks Koka paliktnis laivas novietošanai
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem
prozuls Koka uzliktnis ragavām vai ratiem
grētiņš Koka vai metāla aizsargrestes, režģots paliktnis
lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku
vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros
atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem
sadzīves komēdija komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju
arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības
cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā
funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo
pārnesums Konflikta pārcēlums uz attiecībām ar terapeitu
īsais Konflikts
robežkonflikts Konflikts starp valstīm, kuru izraisījusi valsts robežas režīma pārkāpšana
bīfs konflikts, nesaskaņas, strīds
ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas
mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa
konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos
projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas
salicināt Kopā salikt, savienot
pocenis Kopā salikti skali; lāpa
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu
kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei
pervināt Krāsot; likt, dot krāsot
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu)
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.)
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa
sliktēt Kraut sliktā, sliktot
kladēt Kraut, likt
prakāt Kraut, likt
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās
zārdēt Kraut, likt zārdā
zārdot Kraut, likt zārdā
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā)
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai
Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.)
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus
pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai)
tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
bucināt Kūdīt, likt badīties
turbīnkuģis Kuģis, ko dzen tvaika vai gāzes turbīna; izmanto arī saliktu turbīnas un elektrodzinēju enerģētisko iekārtu, ar ko palielina kuģa manevrēšanas spējas
circeņprusaki kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas
nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu
nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās
ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties)
krancis Kvadrātveidā salikta baļķu kārta
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji
kvīcināt Kviecināt, likt kviekt
otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi
elastiskā histerēze ķermeņa deformācijas atpalikšana laikā no tam pieliktās slodzes, kā arī atšķirīgi deformācijas lielumi tā paša lieluma slodzes apstākļos
bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
lopot Ķēzīt, pasliktināt
Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi
kalenāt Ķircināt, likt gaidīt
kalināt Ķircināt, likt gaidīt
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām)
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem
elevators Labības noliktava
labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas)
absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu"
vellādi Lai vai kā; lai vai cik slikti, grūti
vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne
draņķēšana Laikapstākļu pasliktināšanās
ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai)
naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam
spiga lamuvārds cilvēkam ar sliktu stāju
šņerglis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
šņergulis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
žņerglis lamuvārds kādam, kas slikti ēd
merklis lamuvārds sliktam bērnam
žabis lamuvārds sliktam cillvēkam
bruslaks lamuvārds sliktam cilvēkam
štemplis lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts
hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu
Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu
Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē
locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā
celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās
skalu vācietis latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti
apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē
agrobāze Lauksaimniecības produkcijas noliktava un sadales bāze
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava)
šļeburot Lauzoties runāt (valodā, kuru slikti pārvalda)
iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa
bilinza Lēca, kas salikta no 2 puslēcām
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību
spēle Lēmumu pieņemšanas modelis dažādās sacensībās un konfliktsituācijās
plukšināt lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu)
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu)
aizurgāties lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu)
izurgāties lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu)
grāmatzīme lente, sloksne (piemēram, no ādas, auduma, kartona u. tml.), kas domāta ielikšanai starp grāmatas lapām; šķirlente; aizliktne
gropēt Līdumā atlikušos kokus salikt kārtās
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1)
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur)
boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves
marstīties Liekuļot, izlikties
blāķis liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta)
lielnoliktava liela noliktavs
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa
Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt
reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā
tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt
slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu
tikt lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}
maitmuguris lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks
būt lieto salikto laika formu veidošanā
klikš lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
tāpat lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu
rādīties lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4)
substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas
ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs
punktēt likt (aiz nots, pauzes zīmes) punktu vai divus punktus
licelēt likt (atkārtoti, vairākkārtīgi)
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties
nočurināt likt (bērnu) čurāt
izčurināt likt (bērnu) urinēt
izmīzināt likt (bērnu) urinēt un ļaut pabeigt urinēt
spundēt likt (cietumā); iesprostot, ievietot (kur iekšā)
dzīt likt (dzīvniekiem) strādāt ar maksimālu slodzi, strauji kustoties
vākot likt (grāmatai, burtnīcai) aizsargvākus, apvākus
atsaukt likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus
dīdīt likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko
turēt likt (kādam) atrasties (kādā stāvoklī, vielā, vidē)
nolikt likt (kādam) atrasties (kur, piem., noteiktu pienākumu veikšanai)
izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda)
izmantot likt (kādam) izpildīt (kādu uzdevumu), darboties (kādā pasākumā)
dzīt likt (kādam) ko darīt
daspiest likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
dastatīt likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu
spiest likt (kādam) ko darīt pret tā gribu, vēlmi
komandēt likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
piespiest likt (kādam) ko darīt, izmantojot, piemēram, savu spēku, varu; panākt, ka (kāds) ko dara, pakļaujoties rīkotāja gribai
nozvērināt likt (kādam) nodot zvērestu
durnēt likt (kādam) nojaust, saprast ko slepenu
pārsēdināt likt (kādam) pārvietoties (citā transportlīdzeklī)
piecelt likt (kādam) piecelties
piecelt likt (kādam) piecelties, lai (tas) veiktu kādu darbību
zvērināt likt (kādam) solīt
nozvērināt likt (kādam) stingri apsolīties, zvērēt
dzīt likt (kādam) strādāt ar maksimālu slodzi; kalpināt, nostrādināt
zvērināt likt (kādam) zvērēt; pieņemt zvērestu
trebavāt likt (kādam), lai ierodas kur
sūtīt likt (kādam), lai mācās (mācību iestādē), dot, nodrošināt iespēju mācīties (kur), dot (kādam) rīkojumu mācīties (kur, parasti kursos)
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
slogot likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
izvest likt (karaspēkam) iziet (no kādas teritorijas)
siet likt (ko ap ķermeņa daļu) un saistīt (tā) stūrus, malas, saites mezglā
jaukt likt (kopā ar ko), pievienot (kam klāt)
izvietot likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki)
aizsūtīt likt (kurp) doties (parasti ar kādu uzdevumu)
spraust likt (mutē, zobos)
strādināt likt (parasti daudz) strādāt
atprasīt likt (parasti skolēniem), lai pastāsta (iemācīto)
atvilkt likt (savam karaspēkam, tā vienībām) atiet (uz aizmuguri)
pievilkt likt (savam karaspēkam, tā vienībām) pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus
plēsināt likt (sunim) dzīt, ķert u. tml. (kādu dzīvnieku); rīdīt
lādēt likt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošo lādiņu
plāt likt (uz kā, parasti uz galda)
sadzīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
sasūtīt likt (vairākiem, daudziem cilvēkiem) ierasties (kur, parasti, lai tie ko darītu)
aizdancināt likt aizdejot
izstumt likt aiziet (no kādas vides, sabiedrības); arī izraidīt
aizkūdīt likt aiziet, dabūt prom, padzenot, sakūdot
aizvēlināt likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt
aizlecināt likt aizlēkt aiz kaut kā
aizmirsināt likt aizmirst
ievietot likt apmesties (arestētajiem kādā noteiktā telpā)
nometināt likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku
apostrofēt likt apostrofu; rakstīt (vārdu) saīsināti ar apostrofu
apturēt likt apstāties; neļaut virzīties tālāk; panākt, ka apstājas; apstādināt
apstādināt likt apstāties: neļaut virzīties tālāk: panākt, ka apstājas: apturēt
apzadzināt likt apzagt
likt pie arkla likt art; likt strādāt
uzdot likt atbildēt uz jautājumu; izvirzīt (jautājumu)
minināt likt atcerēties
atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
izklaigāt likt atskanēt (atbalsij)
porķīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt
porņīt likt atstāt (kādu vietu), pavēlēt doties (prom); dzīt; porķīt
izvabīt likt atstāt telpu, teritoriju; izraidīt
atstrādināt likt atstrādāt
badināt likt badīt(ies) ar ragiem
ķepēt likt bankas
ragoties likt bankas
saucināt likt baznīcā nosaukt, nolādēt; burvim atdarīt
mucināt likt bēgt
čurināt likt bērnu urinēt
padirsināt likt bezjēdzīgi gaidīt
brīnināt likt brīnīties, izsaukt izbrīnu
aizmērdēt likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot
piķelēt likt cieši citu pie cita
aizlikt likt ciet
pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
nogrūst uz citu likt citam veikt (ko) savā vietā
čiepstināt likt čiepstēt
pižināt likt čurāt, pieturot bērnu
uzdot likt darīt, veikt kaut ko (parasti obligāti, saistībā ar pienākumu)
izstrādināt likt daudz strādāt
uzdancināt likt dejot
dancināt likt dejot (arī lēkāt), panākt, ka dejo (lēkā)
kvietēt likt dīgt (graudus)
uzpumpēt likt domāt, ka (kas) ir lielāks, nozīmīgāks nekā patiesībā (par idejām, popularitāti u. tml.); mākslīgi, bez pamata palielināt (par statistikas rādītājiem, cenu u. tml.)
aizstellēt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā)
nosūtīt likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1)
raidīt likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju)
izsūtīt likt doties (transportlīdzeklim uz kurieni)
iesūtīt likt doties (uz kādu telpu, teritoriju, parasti ar uzdevumu)
pasūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); aizsūtīt (1)
izsūtīt likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām
izdzīt likt doties (uz kurieni)
raidīt likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.)
pārdziedināt likt dziedāt vēlreiz (to pašu)
dziedināt likt dziedāt; mācīt dziedāt
pirdināt likt dzīvot smagos apstākļos
striegt likt ēsmu uz makšķeres āķa
uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)
uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) likt gādāt, rūpēties (par kādu), uzturēt (kādu)
uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu
uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu
kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu
uzdot likt galdā
apgrabināt likt grabēt, klabēt, žvadzēt (visam objektu kopumam)
grūzdināt likt grauzt
grīdīt likt grīdu
grīdot likt grīdu
pagrīst likt grīdu
aizguldināt likt gulēt
aizguldināt likt gulēt aiz kaut kā
guldināt likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
guldīt likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
iesūtīt likt ieiet (kur iekšā)
ielecināt likt ielēkt; panākt, ka ielec
maut likt iemaukta dzelžus (zirgam) mutē
zubāt likt iemauktus
stangāt likt iemauktus ar laužņiem
apbarot likt iemīlēt sevi, iebarojot kaut ko ēdamu, kas nēsāts azotē un paša sviedriem pievilcies
piesūtīt likt ierasties (pie kāda)
sabaudīt likt ierasties (vairākiem)
saukt priekšā likt ierasties kur (piemēram, tiesā)
saukt (arī vest) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
vest (arī saukt) tiesas priekšā (arī pie tiesas) likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
iesildīt likt iesildīties (2); panākt, ka iesildās (2)
izraidīt likt iet (skolā)
atspēdināt likt iet atpakaļ, stumt atpakaļ
laipināt likt iet pa laipu, un tā lai nesasmērētu kājas
logot likt ietverā
noteikt likt ievērot, norādīt
iesūtīt likt ievest (kur iekšā)
iespiest likt ievirzīties, ievietoties, arī panākt, ka ievirzās, ievietojas (mazā, šaurā telpā, vietā)
izkalpināt likt ilgāku laiku smagi, grūti kalpot, strādāt, parasti bez pietiekama atalgojuma
saskriedināt likt ilgstoši skriet
bailināt likt ilgstoši, pastāvīgi baidīties
apstellēt likt izgatavot; pasūtināt
izsūtīt likt iziet (no kurienes, kur u. tml)
izstellēt likt iziet (no kurienes); izsūtīt
uzsēdināt uz kakla (kādam kādu) likt izjust kādu varu
izskāpināt likt izkāpt
izsēdināt likt izkāpt, panākt, ka izkāpj (parasti no satiksmes līdzekļa)
izdancināt likt izlēkāties, izskraidīties; panākt, ka izlēkājas, izskraidās
pirdināt likt izpirsties
aizslāpēt likt izslāpt
izvārtināt likt izvārīties; panākt, ka izvārās
izkārtot likt izvietoties, nostāties (cilvēkiem) noteiktā kārtībā, veidā
izvietēt likt izvītināt
guldīt likt jaunajam pārim iet gulēt kāzu naktī pēc mičošanas
aizstāt likt kā vietā
pasasūtīties likt kādam (kur) iet, ko izdarīt, paveikt
saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību
locīt kāda mēli likt kādam runāt
mīzināt likt kādam urinēt
nostādīt likt kādu laiku atrasties (kur) un veikt noteiktu uzdevumu (parasti sargāt, novērot)
kārpināt likt kārpīties
sliktot likt kārtās, slāņot
uzdot likt kaur ko veikt, apgūt saistībā ar mācību, pašizaugsmes procesu
bāzt likt klāt, pieskarties
bļāvināt likt kliegt, dot iemeslu kliegšanai
humanizēt likt kļūt labākam
knietēt likt knist (dīgt), diedzēt
segt likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas; likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas
runkāt likt kopā, locīt
dancināt kumeļu likt kumeļam skriet aplī
atstāt likt lai paliek (bez kā); nedot
lasināt likt lasīt
atlasināt likt lasīt iemācīto (tekstu)
uzlasināt likt lasīt priekšā
šķienēt likt lubiņas
lumstīt likt lumstus 1(2) starp velku pavedieniem
piesēdināt pie grāmatas likt mācīties lasīt; likt mācīties no grāmatas
griezt likt mainīt, panākt, ka maina virzienu vai atrašanās vietu, arī dodas kādā virzienā
ķīlāt likt maksāt sodu
plēst likt maksāt, atlīdzināt (ļoti daudz, arī par daudz)
atgādināt savu klātbūtni likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi)
padziedināt likt mazliet dziedāt
atsieties likt mierā, neapgrūtināt
atšūties likt mierā, netraucēt; aiziet
miglināt likt miglai pacelties
mocināt likt mocīt, pamudināt mocīt
kupučot likt nelielās kaudzītēs
dzīt kā vadzi sienā likt nemitīgi strādāt, izkalpināt
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt
apsprādzināt likt nobeigties (visu dzīvnieku kopumu)
kārsināt likt nobriest, nogatavoties
karsināt likt nobriest, nogatavoties
nodziedināt likt nodziedāt
nokāpināt likt nokāpt, palīdzēt, nocelt
kaudināt likt nokaut, nogalināt
nolādināt likt nolādēt
mest likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos)
sviest likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos)
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
piestādināt likt nostāties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk) un stāvēt
stuidīt likt nostāties, apstāties
nostādīt likt nostāties, panākt, ka nostājas (kur, kādā veidā)
apsviedrināt likt nosvīst
attecināt likt notecēt
attupināt likt notupties
kārsināt likt novecot
karsināt likt novecot
vērsināt likt novērsties
padancināt likt padejot (arī palēkāt), panākt, ka padejo (arī palēkā)
disciplinēt likt pakļauties disciplīnai 2; pieradināt pie noteiktas kārtības
paviļāt likt pamatus (paviļu (1))
paņemt parakstu likt parakstīties (par ko)
izdzīt likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt, ļoti izkalpināt
nodzīt kā zirgu likt pārmērīgi daudz un smagi strādāt; ļoti nostrādināt
sastaipīt likt pārpūlēties
pāršūdināt likt pāršūt
apšūdināties likt pašūt visus vajadzīgos apģērbus
pērdināt likt pērties, mazgāties, arī pērt, mazgāt (pirtī)
celt kājās likt piecelties
pacelt (biežāk piecelt) kājās likt piecelties, panākt, ka pieceļas
parādīt velnu likt piedzīvot ko nepatīkamu; pārmācīt kādu; atriebties, atmaksāt (kādam)
uzkraut kaklā likt pildīt grūtu, nepatīkamu pienākumu
pļaudināt likt pļaut
puzāties likt puzas (mantas, sīkas lietas) maisos vai siet saiņos
uzragot likt radziņus (asinsnolaišanai)
ragot likt radziņus asins nolaišanai
radzināt likt radziņus asiņu nolaišanai
parūdināt likt raudāt
aizbrēcināt likt raudāt, būt par iemeslu raudām
uzbrēcināt likt raudāt, kliegt, izraisīt raudāšanu, kliegšanu
sūlināt likt raudāt, raudināt
reizināt likt rindā (nelielus priekšmetus)
skaut likt rokas (kādam, kam) apkārt, parasti, lai paustu maigumu, sirsnību, mīlestību
sadziedināt likt sadziedāt
saķibināt likt saķerties
noplēst likt samaksāt (ļoti daudz, arī par daudz)
iekasēt likt samaksāt un saņemt (naudas summu, kas parasti noteikta kādās saistībās)
likt just likt saprast (ko)
aprucināt likt sarauties, ierauties
sakrupināt likt sarauties, sarukt
recināt likt sarecēt
izkupināt likt sarecēt, sakupt
uzkupināt likt sarecēt, sakupt
sastādināt likt sastāties
dasēdināt likt sēdēt blakus
izsēdināt likt sēdēt katram atsevišķi, nosēdināt dažādās vietās
noskriedināt likt skraidīt, līdz nogurst
kāpt likt soli vertikāli, arī rāpties, lai nokļūtu (uz kā paaugstināta vai nost no kā paaugstināta)
interponēt likt starpā, iejaukties; uzņemties atbildību
stādīt likt stāties, panākt, ka stājas (kur, kādā veidā)
dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt
izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
(iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki
nodarbināt likt strādāt, iesaistīt darbā, kādā pasākumā
pielikt pie darba likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam)
likt darbā (arī pie darba) likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam, dzīvniekam)
atsviest likt strauji atvirzīties, atlēkt nost (sānis, atpakaļ); būt par cēloni tam, ka strauji atvirzās, atlec nost (sānis, atpakaļ)
šaubināt likt šaubīties, apšaubīt
šķobināt likt šķiebties
šūstināt likt šūt, pasūtīt uzšūt
taisināt likt taisīt; pasūtīt
trupināt likt trupēt
patupināt likt tupēt
pārpeldināt likt un palīdzēt pārpeldēt
servēt likt uz galda (ēdienreizei) paredzēto, novietojot uz galda noteiktā kārtībā traukus un ēdienus
sadzirkstīt likt uzliesmot
pārbaudīt likt uzrādīt (dokumentu) un noteikt (tā) derīgumu
nospradzināt likt uzsprāgt
pieturēt likt uzturēties (piemēram, savā tuvumā)
uzsūtīt likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas
izcelt likt vai ļaut doties (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena)
kroņot likt vainagu (galvā), rotāt ar vainagu
izkalpināt likt vairākkārt apkalpot sevi, darīt ko savā labā
vākāt likt vāku
piejūgt likt veikt (kādu, parasti nepatīkamu, smagu, darbu, uzdevumu)
apvemdināt likt vemt
vemdināt likt vemt
vērpināt likt vērpt (parasti ilgāku laiku)
strīķēt kājas likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem)
parādīt garu degunu (kādam) likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu
veitēt likt vīst
noslonīt likt zemē
glinkstināt likt zvanīt
apzvērināt likt zvērēt
zvidzināt likt zviegt
žņakšināt likt žņakšēt
vēlēt likt, arī aicināt (ko darīt)
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu
šastīt likt, ietilpināt
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot
slāķēt likt, kraut
spārdināt likt, ļaut spārdīties
segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā; likt, novietot (ko) plaši kam priekšā
rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā)
licine liktenis
fātums Liktenis, liktenīga nepieciešamība
Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis
kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu
pamijs Lini, salikti pamīšus gubā
linta Linu kārtas, saliktas rijā žāvēšanai
klince Lipīga, slikti izcepusies maize
ķelsīgs Lipīgs; slikti savārījies
slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem
eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam
locināt Locīt, likt locīties
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās
aizlocīt Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā)
čimpuļi lubu jumta apaļkoki gareniski nolikto jumta siju atbalstam
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
briesmīgs Ļauni, ļoti slikti
grims Ļauns, slikts; īgns
aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot)
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt
aizvārdzināt Ļaut palikt vārgā (slimīgā) stāvoklī līdz
titerēties ļaut pret sevi izturēties slikti
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas
laist Ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos
jemt līdzi ļaut, arī likt doties sev līdzi
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt)
nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī)
klunkstināt Ļaut, likt klunkšķēt
atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā)
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca
verga darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
elles darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos
bļaurs ļoti ļauns, briesmīgs, slikts
jobnutais ļoti muļķīgs, slikts
apokalipse ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem
saindēt ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi)
starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K
elne ļoti slikta vieta
sopēt ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot
sūpēt ļoti slikti degt; tik tikko degt
baigs ļoti slikti, ļoti nepatīkami
pizdohens ļoti slikts
šausmīgs ļoti slikts
nolaistība ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā
pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis
žļorka ļoti slikts ēdiens, samazgas
garastāvoklis uz nulles ļoti slikts garastāvoklis
pretīgs ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem)
riebīgs ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem)
nožēlojams ļoti slikts, nederīgs
ārpus katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts
draņķīgs ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem)
maucīgs ļoti slikts, nekrietns (parasti par rīcību)
hrennijs ļoti slikts; briesmīgs
krimināls ļoti slikts; nepieņemams
šaušalīgs ļoti slikts; šausmīgs (3)
iebāzt ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu)
situacionisms mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta
sīderisms mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni
numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni
magnetokaloriskais efekts magnētiķa temperatūras izmaiņa, adiabatiski izrnainot tam pielikto magnētisko lauku
mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu
mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu
mežga Maisījums, slikts audums
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.)
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli
šķūnis Māja, nams (parasti sliktā stāvoklī)
izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki
idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem
grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza
spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu
dreifēt manevrējot ar burām, palikt aptuveni vienā vietā
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko)
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko)
iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci)
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis)
spēļu teorija matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās
centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru)
antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe
duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi
ķurķis Maza, slikta būdiņa
šļupe Maza, slikta laiva
čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba
ļurķis Maza, slikta pīpe
grička Mazāki, sliktāk paauguši lini
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā
kraustelēt mazliet iekraut, likt kaudzītē
pietēlot mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
iesānis mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņis mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāniski mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņu mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
iesāņus mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.)
repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens
drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku
fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes
sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs
zlaņģēt Mest, likt, kraut
aizmesties Mesties prom; aizlikties
mešļavas Mešļi, nolikti burvju līdzekļi
pīpīte Metāla luktura daļa, kurā tika likta svece
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra
majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus
deci- Metrisko mērvienību salikto nosaukumu daļa, kas nozīmē desmitkārtēju samazinājumu, piem., decimetrs - 0,1 m, decigrams - 0,1 g.
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā
1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV)
trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā
2. pasaules karš militāru konfliktu kopums 1939.-1945. g.
akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti
izkliedmīna Mīna, kas izlikta, neņemot vērā pieņemtos mīnu izlikšanas paņēmienus, un kas konstruēta tā, lai to varētu izlikt no lidmašīnām, raķetēm, ar sauszemes metējierīci, ar rokām, kā arī ar artilēriju
vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu
špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi
špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu)
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam)
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta
zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg
muzināt Mocīt, nelikt mieru
pedions Monoedrs, kristāla forma, kas sastāv tikai no vienas plāksnes; parasti noslēdz piramidālo kridtāla formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis
kurbulēt Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam)
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli
kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende
aplams Muļķīgs, slikts
dalbis muļķis, slikts cilvēks
pampālis Muļķis; slikts cilvēks
recenti organismi mūsdienās dzīvojoši organismi, arī tie, kas pieder pie reliktsugām
ģelzenis Nazis bez spala, slikts nazis
ģelzens Nazis bez spala, slikts nazis
ģilzens Nazis bez spala, slikts nazis
spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs
caurdirša neapkopts zirgs, kas slikti barots un bieži mēslos turēts
psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru
izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē)
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus
nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur
pažulīt nedaudz (kādu brīdi) slikti barot
pļūkšēt nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu
čābeniski Nederīgi, slikti
padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks
čābisks Nederīgs, slikts
krāmīgs Nederīgs; slikts
noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles
dīdināt Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā
dīdīties Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā
bridkai Neērti, slikti
pļuriski Negaidīti slikti
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām
nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot
padīdīt neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības
nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta
rēdans Neīsts, sliktas kvalitātes, nelabs
adrastea Neizbēgamais, liktenis
parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību
aizturēties nejauši atpalikt
izlikties nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā)
nosabāzties nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast
nosalikties nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast
iečamdīt Nekārtīgi ielikt
iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt
iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt
sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest
aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā
sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās)
purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks
purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks
iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
(ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu)
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem
nekur šauties nekur likties
lepēt Nekvalitatīvi, slikti mūrēt
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju)
nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts
patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom)
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt
ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā)
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt
ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā)
sīkbērzs neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām
rati neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā)
pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks
draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem)
kurcināt Nelikt mierā
pamurdzināt Nelikt mierā
miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties
buksnīt Nelikt mierā, skubināt, mudināt
atlaisties Nelikt mieru, neatkāpties
murķīt Nelikt mieru; murcīt
biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt
dirdīties Nelikties mierā, atkārtoti grūstīt, stumt, spert
redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot
āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu)
leterēt Nemākulkīgi, slikti strādāt
dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks
iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa
sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta
atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks
beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis
nemodīgs Nepatīkams; slikts
iziet plāni nepaveikties, klāties slikti
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
necelt ne ausu nepievērst uzmanību, nelikties ne zinis; nereaģēt
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu
amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis
slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu)
dizantigrāfija Nespēja pārrakstīt tekstu vai salikt to iespiešanai
konstruktīvā apraksija nespēja zīmēt, salikt figūras vai burtus
bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi
plandūkšņa netīra, neuzmanīga, sliktas uzvedības būtne
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt
surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību
smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns
lopīgs Netīrs, nelabs, slikts
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4)
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā)
iet cita pirtī kašķi meklēt nevajadzīgi jaukties citu strīdos, konfliktos
ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku
dvīņi Nevajadzīgi, divreiz salikti vārdi
tāmiski neveikli; slikti, greizi
pļureniskis Neveiksmīgi, slikti
iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu)
aizagrūsties Nevērīgi tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast
grūst Nevērīgi, arī steigā likt; arī slēpt (kur)
iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās)
žļiebt Nevērīgi, nevīžīgi likt (kur)
štruntīgs Nevērtīgs; niecīgs; sliktas kvalitātes
izraustains Nevienādi saaudzis (vietām labāk, vietām sliktāk)
kravažāt Nevietā likt, krāmēt, pildīt ar saiņiem
piekravažāt Nevietā nolikt, piekrāmēt, piepildīt ar saiņiem
buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt
klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs
nezināt, kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā
nezināt, kur dēties neziņai, kur palikt, patverties
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis
tamga no 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai
diatomisks no 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas
drēģi no 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai
puspriedēklis no apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš)
atveķēties no atkārtotiem sitieniem palikt neasam
grobnieks no cementa izliets kapa uzliktnis
riķis no egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm
tarteletes no irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem
skrājas no krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs
liekatnes no lieka uzlikts darbs
plundurs no niedrēm izgatavots paliktnis
ex godown no noliktavas, kas nozīmēja, ka preces skaitās pārdotas ar saņemšanu pārdevēja noliktavā
izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties
EKW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.)
vārpiņa no saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem
tipomontāža no tipogrāfiskiem elementiem, līnijām, burtiem, ornamentiem, apmalēm u. c. zīmēm, salikti attēli, viņetes utt.
vijainis no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
vijains no žagariem savīts siena kaudzes paliktnis
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu)
nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī)
katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves
paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu)
nokancināt Nokavēt, atlikt
piepost Nokopt, nolikt
nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus
nopervināt Nokrāsot; likt, dot nokrāsot
nosaimēt Nolaist ar sliktu saimniekošanu
noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā
neapliekams nolieguma divdabis --> aplikt
neatliekams nolieguma divdabis --> atlikt
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras)
lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki
slonīt Nolikt
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka grūti atrast; arī noslēpt
aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā
norūmēt Nolikt (paredzētajā) vietā; novietot
aizstatīt Nolikt aiz kaut kā
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu
bāšķīties Nolikt burvju līdzekli
bošķoties Nolikt burvju līdzekļus
norēdīt drēbes nolikt drēbes tā, ka tās nevar atrast
noslēpt Nolikt grūti pamanāmā vietā
trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās)
atslogoties Nolikt malā daļu smaguma
parūmīt Nolikt malā, lai iegūtu brīvu vietu, pārvietot
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā
novīstīt Nolikt nevietā, nobāzt
dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā
atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei
noridāties Nolikt projām lieko; paiet sāņus
iekupināt Nolikt recēt
nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast
aizstādināt Nolikt, aizvest
nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1)
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast
sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt
sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt
sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt
aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā
licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai
licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt)
pamīstalēt Nolikt, novietot (ko) pamīšus
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā)
atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3)
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu)
noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā
ambaruha Noliktava
godown Noliktava
sklads Noliktava
šelnieks Noliktava, drēbju klēts, pagrabaugša
depo Noliktava, garāža u. tml.
magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām)
tilbe Noliktava, vezums, telpa
tilpe Noliktava, vezums, telpa
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
bujēni Noliktavas pie Rīgas
rhyzoglyphus Noliktavērču dzimtas ģints
schwiebea Noliktavērču dzimtas ģints
tyrogliphus Noliktavērču dzimtas ģints
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus")
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae")
Ptinus raptor noliktavu zaglītis
cekulainais zaglītis noliktavu zaglītis
mešļi Nolikti burvju līdzekļi
noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā)
apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt
pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava)
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes)
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu)
nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast
ramdīties Nomierināties, palikt klusu
jedināt Nomocīt; mocīt, nelikt mierā
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās
nogrimt purvā nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt
novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli)
pus- norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
priekš norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs
pret- norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam; norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto
kontr- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
kontra- norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam
pus- norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma
pus- norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma
liel- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
sīk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību
maz- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu
rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu
smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu
rupj- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu
smalk- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu
virs- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru
vidus- norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis
mal- norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai funkcijas nepilnību vai traucējumu
da norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
virs- norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā
ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā
ievad- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā)
kontrol- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei
smalk- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi
rupj- norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu
apakš- norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto
pirms- norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
zem- norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā
pirms- norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
priekš- norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā
pus- norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes
pus- norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse
viss norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem)
pēc- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris
robež- norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits
-māns norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns)
virs- norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas
simt- norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt
sprūd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi
minerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem
sprost- norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos
garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām
pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko)
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības
plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko)
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām
video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam
pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu
stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu
vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā
poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem
vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi
miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās
tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās
četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās
multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās
div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās
piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās
trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu)
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā
bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā
siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga
snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē
visu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3)
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi
jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga
jeb- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga
dubult- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm)
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens
orto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1)
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas
kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām
normāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2)
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem
vispār- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem
pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus
kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā)
blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā
priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu
iekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko
zem- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko
dziļum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī
vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1)
tāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā
šķērs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
neo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu
arod- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību
arod- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
cito- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju
avio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi
civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām
astro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu
dīzeļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to
inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju
karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs
kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri
kino- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu
atom- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu
līgum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu
mākoņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem
luno- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to
metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu
metro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju
motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju
komerc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu
vilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma
sān- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara)
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku
jēl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai
kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu
augš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo
vad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu
guļam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa
paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme
bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai
pakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz
ceturtdaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala
trešdaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa
iepriekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns
pundur- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību
dubult- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā)
ģenerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam
bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai
standart- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota)
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai)
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu
blakus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
moto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts
pseido- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu
jeb- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju
veidotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā
oriģināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1)
oriģināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2)
pievad- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai
savilcēj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem)
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi
piekar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā
pirm- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs
pneimo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu
remont- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu
pamat- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu
meteo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu
meteoro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu
kodol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām
automoto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
ceļa- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā
i- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē
fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju
video- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu
energo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu
energo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku
vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas
izlūk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1)
izlūk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2)
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi
sākum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1)
kosmo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu
tranzīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm)
kredīt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1)
ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju
metalo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu
krimināl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu
pils- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili
kontr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
kontra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu
radar- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu
robež- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3)
korespondenc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā
siltum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
termo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu
snieg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu
inženier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā
treniņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu
triecien- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā
hidro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
piro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību
vairāk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu
vibro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām
vis- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu
ģeo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu
privāt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu
pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko)
savrup- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups
mij- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu
meta- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā
luksus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns
speciāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1)
spirāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa
bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns
maz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu
stereo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu
vec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums
metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu
retro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus
vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens
mono- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu
vien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu
vice- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs
iespied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā
izpild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu)
brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām)
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam
kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko)
tumš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis
gaiš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis
nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
nākam- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam
nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1)
nākoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2)
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu
mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs
civil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem
paraug- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1)
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
spirāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri
starp- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko)
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību
eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu
eksport- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā
ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko)
vidus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts
priekš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1)
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs
virs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi)
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi
signāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1)
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko)
bio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem
zoo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti
foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju
foto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām
makro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu
klavier- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli
likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1)
likteņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2)
daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu
kamer- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu
vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu
vijoļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli
apkārt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas
agro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā
pēc- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā
ledus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus
minerāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli
fero- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi
savienotāj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai
dziļum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai
papild- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam
elektro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība
mašīn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu)
metāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists
būv- norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā
garām- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām
pretim- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī
atpakaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli
līdz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko)
rotor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors
velo- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips
miljon- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi
tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu
četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas
div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas
piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas
seš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu
trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas
svir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras
šarnīr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus
kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde
daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums
ultra- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe
pus- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums
slīd- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi
spiedien- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana
spied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-
velūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma
sīk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs
piln- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe
karaļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības
super- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids
kontakt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2)
kontūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
dziļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā)
apkārt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība
maksimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība
minimāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība
mikro- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem
miniatūr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas
mini- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs
brīnum- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus
plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma
palīg- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu
koncert- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums
liel- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums
daiļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums
pret- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā
kaimiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība
plakan- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma
metilēn- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~
četr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri
daudz- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki
multi- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas
div- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi
piec- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci
septiņ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi
seš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši
trīs- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs
vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki
poli- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem
jaun- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt
dīzeļ- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1)
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa
motor- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors
tūkstoš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit
mēr- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai
iespied- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu
paš- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas
kontrol- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole
radio- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju
kop- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi
tele- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma
tāl- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2)
auto- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju
rupj- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu
smalk- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu
desmit- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit
simt- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt
seš- norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās
starp- norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā
virs- norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums)
maz- norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā)
kritiens atpakaļ norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību
žnacīt Nosacīt, nolikt
kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai; noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
aptraipīties ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā
nogarēties Noslikties
aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt
grēks nosodāma, slikta rīcība; netikums
iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt
dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts
nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup
mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums
piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
lai velns par mazu puiku paliek noteikti, katrā ziņā, par spīti visam, lai cik neiespējami kas liktos
vaļets Notiesātais ar sliktu reputāciju
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams
mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs
atrīkot Novākt, aizvākt, pārsūtīt, nosūtīt, likt ierasties
nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt
nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt
blokkuģis Novecojis izkomplektēts kuģis, kas pārveidots par noliktavu vai kazarmu
meslot Novērtēt, aplikt ar nodokli
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt)
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā)
apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1)
rindot Novietot, likt rindā
pastatīt Novietot, nolikt
aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā)
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.)
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā
uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur)
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā
noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.)
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam
gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem
padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj
epitaksija Orientēta viena kristāla augšana uz cita kristāla (paliktņa) virsmas
drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara
sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza
mirāt Pa jokam izlikties mirušam
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu
saasināt padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli)
automatizēt padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai)
bālināt padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ)
samezglot padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu)
saduļķot padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu)
sabojāt padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību)
bojāt padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu
izbojāt padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt
izbojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt
sabojāt padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju)
aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām
pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus)
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu)
magaziņa Pagasta labības noliktava
magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā)
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas
pagrīdot Pagrīst, likt grīdu
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks
grimt purvā pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt
grimt pakāpeniski panīkt, pasliktināties
slīdēt pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu)
degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt
redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu
nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku)
iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim)
ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā
atstāties Palikt (kur, kādā vietā)
palikties Palikt 2
pametināt palikt apakšā paliktni
turēties prātā (arī galvā) palikt atmiņā
pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast
zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to)
pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to)
zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1)
pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija)
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā)
aizmākties Palikt bez elpas
aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties
bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus
aizdusmot Palikt dusmīgam
iedusmoties Palikt dusmīgam
uzveikt nāvi palikt dzīvam (kādos apstākļos, stāvoklī)
izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu)
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos)
aizspringt Palikt esam, iesprūst (kaklā)
piegavēt Palikt gavējot
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.)
iesprudzināties Palikt iesprūdušam
jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam
jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam
aplikt Palikt kam apakšā
laist saknes palikt kaut kur (uz dzīvi, darbā) ilgāku laiku; iedzīvoties
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā
attikties Palikt labāk
salētināties Palikt lētākam
smirdēt palikt mājās, neko daudz nedarot (parasti kā pretstats iespējai kaut kur doties un kaut ko darīt)
mīkšņot Palikt mīkstam
mīkt Palikt mīkstam
palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties
stirpt Palikt nemainīgam
pastāvēt Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem)
palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt
klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās)
iet garām Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam
palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības
aizturēties Palikt neskartam, saglabāties
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam
apvāķēt Palikt nomodā pie mirušā
sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē
palikt pārāk palikt pāri
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts)
pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma)
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu)
attapināties Palikt pāri, ietaupīties
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas)
atskaisties Palikt rāmam, vairs nedusmoties
bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest
kukurņot Palikt saliektā stāvoklī
kukurot Palikt saliektā stāvoklī, tupuļot
čurēt Palikt salīkušam
nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā)
aizklēpjot Palikt stāvoklī
aizklēpot Palikt stāvoklī
apstaknīties Palikt stāvot
nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā)
apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi)
stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu
staknīties Palikt uz vietas, apstāties
stāve Palikt, apmesties
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams
kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem)
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam
pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā)
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.)
izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā
atbalstenis Paliktnis
biliņģis Paliktnis
paliktenis Paliktnis
paliktne Paliktnis
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai
kalodka Paliktnis (ierīcei, iekārtai u. tml.)
apakšklucis Paliktnis, apakšējais klucis
paliceklis Paliktnis, pamatne
kompasmājiņa Paliktnis, uz kura uzstāda kompasu
izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm
aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt
stātne Pamatne, paliktnis
stātnis Pamatne, paliktnis
biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu
mīstalēt Pamīšus likt (vienu un otru kāju)
sacelt kājās (daudzus) pamodināt, likt celties
pasliktināt panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks
pazemināt panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks
likvidēt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd
atgriezt panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ
nogremdēt panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī
čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē
kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts)
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus
blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt
kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos
caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu
pārskriedināt par daudz likt pārvietoties skriešus (par zirgu)
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības
sliktināt par kādu slikti runāt
aizpupināt par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu
aizpupot par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu
damēgt par sliktiem laikapstākļiem
sasmādēt par sliktu novērtēt
čūkstēt par ugunī ieliktu mitru kurināmo; par krāsni, kurā deg šāds kurināmais
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti
pārsmēķēties pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību
pārpīpēties pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt
metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks
likt parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu)
likt mierā (arī mieru) parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas
sērt parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai
šļaugans parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
plīties parasti savienojumā ar "virsū": mākties virsū; nelikt mierā
pabērns parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas
paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem
noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja)
pārprātot Pārdomāt, pārlikt prātā
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu)
pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā
nokļēmēt pārgatavoties, sliktākam kļūt
aizsviedrēt pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties
pārstatīt Pārregulēt; pārveidot, pārlikt citā stāvoklī
konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru
aizbāzt aiz jostas (kādu) pārspēt, likt atzīt savu pārākumu
uzvaļāt pārspēt, savaldīt, nolikt zem tupeles
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu)
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs
nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko)
noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko)
impulsu izreaģēšana pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā
karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
E627 pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E626 pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E625 pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E624 pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E622 pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
intermitēt Pārtraukt, izlikt
nikties Pārtraukt, likties mierā
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām)
migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai
aizrindot Pārvietot, pārlikt (rindā)
uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu
kundināt Paskubināt (uz sliktu), kūdīt
bojāts Pasliktinājies, nevesels
ingravescence Pasliktināšanās (slimības gaitā)
deteriorācija Pasliktināšanās, bojāšanās; pasliktināšana
degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.)
bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības)
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku)
iet uz leju pasliktināties
iet uz slikto pusi pasliktināties
braukt uz leju pasliktināties
pasasliktināties Pasliktināties
ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām)
salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem)
bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām)
sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli)
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem)
pašķidrs Paslikts
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu)
garainis pastāvīgi slikti smakojoša mute
brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību
hiperamnēzija pastiprināti slikta atmiņas spēja
pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt
pastellēt Pasūtīt; likt izgatavot
pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi
pašattīrīties pašam atbrīvoties no visa sliktā, negatīvā
raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam
pašvaks Pavājš; arī paslikts
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu)
saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt
ielikums paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2)
pārlikums paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt (5)
pasliktinājums paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt
salikums paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas
uzlikums paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1)
iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi
noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi
Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus
abominārijs Pāvesta un bīskapa uzlikto lāstu grāmata
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
nomest (arī nosviest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās
nosviest (arī nomest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt
grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes
ķīļbloks pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas
providence pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība
prīškys pluociņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu)
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja
iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko
sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu
saliekamās mēbeles periodiski lietojamas mēbeles ar saliekamu karkasu, kuru konstrukcija pieļauj to glabāšanu saliktā veidā
protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai
tiesību pārkāpējs persona, kas izdarījusi pretsabiedrisku nodarījumu (deliktu), par ko likumā paredzēts sods (sankcija)
pārsūtītājtirgotājs persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa
probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi
nodokļa maksātāja pārstāvis persona, kurai ir tiesības samaksāt akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko noliktavas turētājs vai pārsūtītājtirgotājs no vienas dalībvalsts piegādā citas dalībvalsts personai, kurai nav noliktavas turētāja statusa
noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu
apstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības saņemt akcīzes preces no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu
neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai
pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma
piespānēt Piebāzēt, pielikt
kvinterna Piecas cita citā ieliktas loksnes
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem)
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi
ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu)
kuldas kambars pieliekamais, noliktava
rokkambaris Pieliekamais, noliktava
bujāni Pieliekamie, preču noliktavas pie Rīgas
adjicēt Pielikt
piekart Pielikt
piekurināt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties)
piekurt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties)
piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt)
pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt)
pataisīt biezpienu pielikt biezpienam krējumu vai citu aizdaru
dēdināt Pielikt dēkli cirvja zobiem vai lemesim
apzāļot Pielikt garšvielas
grožot Pielikt grožus (zirgam)
dasliet Pielikt kam (balstu)
piešpricēt Pielikt klāt (naudu); papildināt (ar ko)
apperpēt Pielikt mizas (pie rētām)
perpēt Pielikt mizu (rētai)
dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi)
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi
uzzolēt Pielikt zoli
pietapināt Pielikt, pielaist
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā
piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam)
pielicināt Pielikt, pievienot
dabavīt Pielikt, pievienot; arī papildināt
adēt Pielikt, saskaitīt
adierēt Pielikt, saskaitīt
klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos)
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku
pamest Pieļaut, arī likt, lai paliek (bez kā), nesaņem (ko)
paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos); atstāt
niķot Pieļaut, ka attīstās slikti ieradumi
aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu
tiesa pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā); arī liktenis
daļa pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis
izlempēties Pierast pie sliktām manierēm vai izteikumiem
pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt
piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt)
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt
padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu)
pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas
uzsaukties Pieteikties laulībām un likt uzsaukt sevi baznīcā
semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības
dugt Pietvīkt, tvaikainam palikt
siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam
sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus; uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus
iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas
piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
Halīla pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona
sverbelis pindzelētājs; kāds, kurš slikti glezno
ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe
formveidošanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts gramatiskās formas celms, ko izmanto par pamatu citu gramatisko formu veidošanai
vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai
plasts plastmasa (parasti salikteņa beigu daļa, piemēram, putuplasts, poruplasts)
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru
psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās
periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa
bāzties plīties, mākties virsū; nelikt mierā
pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis
pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis
kulnica Pļava ar sliktu zāli, kūlu aizaugusi
panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām
apokalipse Pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem, pastardienu
spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē)
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
stymbyns priekšā uzlikts aizsprosts, lai neiet vai nebrauc
nostiprināšana Priekšmetu nostiprināšana uz pārvietojamas platformas, ko sauc par paliktni
publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm
izpildīšanas atlikšana procesuāla darbība, ar kuru tiek uz zināmu laiku atlikta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni
šļuška prostitūta, slikta sieviete
grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.)
ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī
projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus
kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu
autokatarze Psihoterapijas metode, kurā slimniekam ieteic aprakstīt savus pārdzīvojumus, lai atbrīvotos no psihiskiem konfliktiem
autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem
ķēkuri Pumpaini, slikti augi
Koriolisa paātrinājums punkta paātrinājuma komponente saliktā kustībā
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem
Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18 ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu
rādīties radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1)
iedomāties radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai
klaķēt Raiti likt, ievietot
kleķīt Raiti likt, ievietot
pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību
skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā
ramps Rampa (parasti noliktavai)
dēties Rast patvērumu, glābties, palikt
galēties Rast patvērumu, glābties, palikt
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3)
ņaudināt Raudināt, likt vaimanāt
veidošanās siltums reakcijas siltumefekts, veidojoties (konstantā temperatūrā) 1 molam saliktas vielas no vienkāršām vielām
verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus
ielikties refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
ielikties refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti)
pakārties refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
pārkausēties refl. --> pārkausēt (2); likt pārkausētam
pasliktināties refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam
sabojāties refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam
sālīties refl. --> sālīt(2); likt sālītam
sašķetināties refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam
uzkārties refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties
iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai
oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi
seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti
reliktsuga Relikta suga
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi
reliktīvs Relikts 2
Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles
reliktveidīgs Reliktveida
reliktveidā Reliktveidīgi
ārceles Resni baļķi, kas iestiprināti rijas žāvējamās telpas sienās, kur uzlikt ārdus
šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets
Mariamdžvaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Gombori grēdas dienvidu nogāzē, platība - 10 kvadrātkilometrus, dibināts 1935. g., lai aizsargātu un pētītu relikto Sosnovska priedi
Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus
Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus
aplikums rezultāts --> aplikt (1); tas, kas ir aplikts
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni
Gads Rietumsemītu mitoloģijā - likteņa, laimes un veiksmes dievs, bija vairāku pilsētu, avotu un upju aizgādnis
donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu)
linta Rijā kopā sastumti ārdi, kur seru uzlikt
valkšķot Rīkoties viltīgi, izlikties
rinddalis Rīks rindu pārciršanai, kas saliktas un nolietas burtu saliekamās mašīnās
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu
stilt Rimt; arī būt, palikt (kādā vietā)
rindāt Rindot - novietot, likt rindā
aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas
dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā
gabalaiņi Riteņi bez dzelzs stīpām, kuriem loki nav liekti, bet salikti no izzāģētiem gabaliem
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence
pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu
Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties
Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī
Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni
celt kājās Rosināt darbībai, likt darboties
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu
vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas
sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi
maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem
ēmoties runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs
aptresēt runāt sliktu par kādu
zāgāt runāt sliktu par kādu
greijāt runāt sliktu par kādu, neieredzēt kādu
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
rūķēt Rūpīgi, ar apdomu novietot, nolikt
pelo Rupjš zīds no sliktākiem kokoniem
saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem)
samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju)
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt
apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt)
sabliezēt sabrukt, saspiesties kopā (piemēram, par slikti izcepušos maizi)
saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā)
sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā)
plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm)
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna
karš sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu)
izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī)
darīt galvas sāpes sagādāt kādam rūpes, raizes, likt uztraukties, bēdāties
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.)
turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu
sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem)
saduzt saīgt, nonākt sliktā omā
arbitrāža Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti
burgeri Saīsinājums no saliktajiem nosaukumiem, kam vārda otrajā daļā ir -burgers (hamburgers, čīzburgers, kingburgers u. c.)
vai saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē
kurpretī saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus; turpretī, turpretim
vai saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai"
tomēr saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi
turpretī saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē
tikai saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu
vien saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3)
tik saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3)
vai saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē
taču saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2)
bet saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību
tāpēc saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem
tādēļ saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3)
tālab saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3)
tāpēc saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem
tātad saista salikta sakārtota teikuma komponentus, norādot uz secinājuma attieksmēm starp tiem
kopš saista salikta teikuma daļas, norādot uz darbību secīgumu laikā (palīgteikumā minētā darbība notiek pirms virsteikumā minētās darbības)
nu saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kopš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem
kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem
līdz saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kaut saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kopš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
tā kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
tā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko
līdz saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
līdz kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
pirms saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības); līdz
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās)
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības)
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības)
tas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības)
līdzko saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības)
kolīdz saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko
tiklīdz saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz
tikko saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem; lai
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem
ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem
ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kaut saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
nu saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem
ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem
jo saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem
kaut saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
nu saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem
ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
nu saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem
jo saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
tāpat kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
nekā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
jo saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
līdzīgi saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājumu attieksmi un to, ka abās teikuma daļās raksturotā situācija, darbība vai stāvoklis noteiktā aspektā norit aptuveni tādā pašā veidā
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
tā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
kāds saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
kāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
kas saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
kurš saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
vai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
ja saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kuriene saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kurp saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
kālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem
ka saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem
lai saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma un nosacījuma attieksmēm starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem
kur saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
vien saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem
tāpēc saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
tādēļ saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka
tālab saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka
kad saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja
tāds saista salikta teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
te saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē
toties saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu
un saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem
ne saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu
nu saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem
vai saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem
un saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem
ne saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas
civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem
pineklot saistīt, likt pineklu zirga kājām
idillisks saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem
relikts saistīts ar reliktu 1, tam raksturīgs
traģisks saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām)
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis
suns zina, ko ēdis saka par cilvēku, kas, apzinādamies savus pārkāpumus, sliktos darbus, baidās no soda
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi
sakārts kā linsēklas saka par plānā kārtiņā gubā saliktu sienu
ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu
vardei līdz krūtīm saka par slikti augušu. īsu labību, zāli, seklu ūdeni
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā
vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku
nedod dievs saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties
velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu
Vai (tev) gabals nokritīs? saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams
garastāvoklis noslīd līdz nullei saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts
saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks
likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2)
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs)
kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta)
nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns
kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina
mežā zem egles saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks
lai stāv saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā
atšūties saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks
apmārtot Sakārtot jaunlaulātās sievas matus pēc sievu modes un uzlikt cepuri (mici)
pastādīt Sakārtot, nolikt
sariktēt Sakārtot, salikt (tā, kā vajadzīgs)
izzeģināt Sakraut kārtās vai izlikt žāvēties
sagrēdot Sakraut, salikt grēdā
sagubot Sakraut, salikt gubā
sačupot Sakraut, salikt kaudzē
sastirpot Sakraut, salikt stirpā
sazārdot Sakraut, salikt zārdā
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā)
atcilt Sakristies (par mīklu sliktas kvalitātes rauga dēļ)
čora Sakritusi būda, slikta pajumte
aizmiekšķēt sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums)
uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību
iepelt sākt izplatīt sliktas baumas, celt neslavu
iemīkt sākt palikt miklam
aizburbēt sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt
sasmakot sākt slikti smakot
aizsmirdināt sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē)
vilkne Saku iekšpusē ieliktais spilvens
iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
atvāžamais sēdeklis saliekams sēdeklis, kas saliktā stāvoklī atrodas pie salona sienas vai speciālā nišā
sastādīt Salikt (2)
viengaļ Salikt (dēļus) tā, lai visi biezākie gali būtu kopā
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta
sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs
pārlikt Salikt (tekstu, tā dalu) vēlreiz, no jauna
samērkt Salikt (ziedus vāzē)
sakailēt trosi salikt apli pie apļa tā, lai tie visi veidotu vienu rituli
uzkrampēt Salikt baļķus vienu uz otra, izveidotā rievā, lai nevalstās
ieklūgāt Salikt grozam ribas pīšanai
ķirpāt Salikt ķirpās
ķirpēt Salikt ķirpās
uzlaipot Salikt laipas
aizkāršot Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem
aizkārtīt Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem
zeģināt Salikt nogatavināšanai, žāvēšanai (par linsēklām)
uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus)
sapasēt Salikt tā, ka der, kā vajadzīgs
važāt Salikt važas
apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam)
sasērt Salikt, novietot (labību, linus) uz rijas ārdiem
sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā
sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni
novērt Salikt, sakārtot rindā
sašļaukt salikt, salocīt plakanā veidā
saspārēt salikt, samontēt spāres
saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas)
sačupināt Salikt, sastatīt kaudzē
pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu)
piepunktēt Salikt, sazīmēt punktus
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem)
apohromatiskā lēca salikta lēca ar koriģētu sfērisko un hromatisko aberāciju
defiskopa salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi
defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise
futūrum II saliktā nākotne
feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju
kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa
mioglobīns Salikta olbaltumviela, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi
fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi
aizpagātne Saliktā pagātne; pluskvamperfekts
bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums
jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai"
bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu
palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents
virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents
fasonvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar atbilstošas formas griežņa griezējasmeni
profilvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar griezni, kuru pārvieto pa virsmas profilam atbilstošu trajektoriju
neatkarīga teikuma daļa salikta sakārtota teikuma vai jaukta salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai
poliskaņkārta Salikta skaņkārta, kas apvieno dažādu vienas tonikas skaņkārtu elementus
frekvenču spektrs salikta svārstību procesa atsevišķu tā sastāvdaļu frekvenču skaitlisko vērtību kopa
Austrumu Salikta vietvārda daļa
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību
daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi
čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos
fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni
ģimenes dalīšanās saliktas ģimenes sadalīšanās, parasti jaunās ģimenes (laulātā pāra) atdalīšanās no vecāku ģimenes
lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne
koprakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums vienā vārdā
šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot
defisrakstījums saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, sastāvdaļu saistīšanai izmantojot defisi
mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu
mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa
hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas
metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus
glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos
proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti
loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas
hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni
hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti
citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis
bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu
teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam
saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem
determinatīvs saliktenis Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā, pārvaldījumā vai piekļāvumā
kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_
peri- salikteņa daļa - vistuvāk esošs
derm- Salikteņa daļa ar nozīmi 'āda'
neiro- Salikteņa daļa ar nozīmi 'nervu' vai 'uz nervu sistēmu un tās slimībām atticīgs'
lakto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'piena-'
orto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'taisns', 'pareizs'
uni- Salikteņa daļa ar nozīmi 'viens', 'vien-'
pati- Salikteņa daļa ar nozīmi 'viss'
neir- Salikteņa daļa ar nozīmi "nervu" vai "uz nervu sistēmu un tās slimībām attiecīgs"
morfs Salikteņa otrā sastāvdaļa, kas nozīmē, ka kaut kam ir salikteņa pirmās sastāvdaļas veids, piem., antropomorfs
femto- Salikteņa pirmā daļa, kas norāda uz 0,000000000000001 (10^-15^) daļu no kā
-ptoze Salikteņa pirmajā daļā norādītā orgāna noslīdējums (piem., gastroptoze - kuņģa noslīdējums)
kopulatīvie salikteņi salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem
interim salikteņos - pagaidu
sangvi- salikteņos norāda uz asinīm
metro- salikteņos norāda uz dzemdi
gamet- salikteņos norāda uz gametu
gameto- salikteņos norāda uz gametu
kokso- salikteņos norāda uz gūžas locītavu
pedo- salikteņos norāda uz kāju
kript- salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu
kino- salikteņos norāda uz kustību
kol- salikteņos norāda uz lokzarnu
oo- salikteņos norāda uz olu
osm- salikteņos norāda uz osmotisko spiedienu
galakt- salikteņos norāda uz pienu
galakto- salikteņos norāda uz pienu
cit- salikteņos norada uz šūnu
celo- salikteņos norāda uz trūci
kon- salikteņos nozīmē "ar", "kopā ar"
end- salikteņos nozīmē "iekš - ", "iekšējs"
hygro Salikteņos: mitrs, mitruma
stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs
omni Salikteņos: viss, visu-, vis-
-metrs Salikteņu beigās norāda uz mēru, mērinstrumentu
fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils)
dermija Salikteņu beigu daļā norāda uz ādu, ādas bojājumu vai slimību
-mēlija Salikteņu beigu daļā norāda uz locekļiem
-cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību
lemma Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz apvalku
-krīnija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz izdalīšanos, ekskrēciju vai sekrēciju
forms Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz līdzību ar parādību, kas minēta vārda sākumā
megālija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz neparasti lielu apjomu
gnoze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz pazīšanu, zināšanu
forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas
kardija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz sirdi
-shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni
krāzija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz temperamentu vai konstitūciju
-fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija)
mega- Salikteņu daļa - liels, milzīgs (piem., megafons)
hemi- Salikteņu daļa - pus., (piem., hemianestēzija)
heksa- Salikteņu daļa - seši, seš- (piem., heksagons, heksametrs)
-plasti Salikteņu daļa - veidojumi (piem., hloroplasti); plastmasas (piem., termoplasti)
megalo- Salikteņu daļa ar nozīmi 'liels, milzīgs'
endo- Salikteņu daļa ar nozīmi "iekšējs"
mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu
-sofija salikteņu nobeiguma daļa ar nozīmi "mācība", "gudrība"
-skops Salikteņu otrā daļa - ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (instruments, ierīce), piem., mikroskops
-fons Salikteņu otrā daļa - skaņa (piem., telefons)
klāzija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz laušanu vai sadrupšanu
-mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā
-līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts
morfisms Salikteņu otrā sastāvdaļa ar nozīmi - veidojums, piem., antropomorfisms
ento- Salikteņu pirmā daļa, kas atbilst vārdam "iekšējs", piem., entoderma
miria- Salikteņu pirmā daļa, kas mērvienību nosaukumos apzīmē desmittūkstoškārtēju pavairojumu, piem., miriametrs - 10 km, miriagrams - 10 kg
servo- Salikteņu pirmā daļa, kas nozīmē: palīg-, tāds, kas automātiski regulē vai atvieglo manuālo vadīšanu
eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions
teo- Salikteņu priedēklis, kas norāda pamatvārda attiecību uz Dievu vai dieviem
seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls
ekso- Salikteņu sastāvdaļa ar nozīmi "ārējs, ārā, ārpus"
-ģenēze Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - izcelšanās, dzimšana un attiecas uz izcelšanās, veidošanās procesu, piem., histoģenēze, partenoģenēze
gnozija Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - zināšana, piem., farmakognozija
-metrija Salikteņu sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "mērīšana", piem., ģeometrija, stereometrija
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās
glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus
sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns
serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem
gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā
diamofoss Salikti minerālmēsli, kurus, iegūst, neitralizējot fosforskābi ar amonjaku
poliozes Saliktie cukuri; polisaharīdi
sfignolipīdi saliktie lipīdi, kuru sastāvā ietilpst aminospirts sfignozīns; ir nervaudos un smadzenēs
procentu procenti saliktie procenti
inversija salikto cukuru sašķelšana skābes vai fermentu iedarbībā
kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām
hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei
aden- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri
adeno- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri
abdomino- Saliktos vārdos norāda uz vēderu
multipls Salikts
pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru
apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā
sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas
Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns
lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu
glikoproteīns Salikts proteīns, kas sastāv no proteīna un ogļhidrātu komponenta
lipoproteīns Salikts proteīns, proteīna un lipīda komplekss
nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes
antinomija Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma
salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas
salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā
salikts kombinēta saistījuma teikums salikts teikums, kurā daļas saistītas gan saikļa, gan bezsaikļa saistījumā
jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums
salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem
defiskoptermins salikts termins, kas izteikts ar defiskopu
kompozīts Salikts, savienots
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns)
plašināšana Saliktu rindu un lappušu izretināšana vēlamā platumā un augstumā
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi
notumulēt Samaitāt ar sliktu mācīšanas metodiku
salaka Samazgas; slikta putra
salaks Samazgas; slikta putra
žūksnis samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums
paslikts samērā slikts
padraņķīgs samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu)
būt gatavam uz visu samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko
aizķibelēt Samudžināt, sarežģīt, likt ceļā šķēršļus
subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes
kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga
sapīdināt Sapīt, uzlikt pinekļus
sapleisēt Sapleisēt striķus - salikt virves žūt (pēc zvejas)
saķīpot Sapresēt, salikt ķīpā
aizraudināt Saraudināt, likt raudāt
apraudināt Saraudināt, likt raudāt
aprūdināt Saraudināt, likt raudāt
naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas
hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem
izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt
sasludināt Sasaukt, likt sanākt
slimināt Saslimdināt, likt vārguļot
aiztvankt Sasmakt, kļūt sliktam (sacīts par gaisu)
smidzināt sasmīdināt, likt smieties
apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt
apšūstīt Sašūt (likt pašūt) visus vajadzīgos apģērbus
savamzīt satīt (pavirši, slikti)
aiztemst Satumst, sākt palikt tumšam
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
norobežoties Savā darbībā palikt (kā) ietvaros
sašņucis Savārdzis, sliktā omā, noskumis
sašņurcis Savārdzis, sliktā omā, noskumis
sašņurt Savārgt, noskumt, būt sliktā omā
sasikšņojums savārstījums (no slikta dzejnieka darba)
varažāt Savārstīt, sadiegt, salikt kopā
varažot Savārstīt, sadiegt, salikt kopā
kāpt savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām)
likt savienojumā "likt kopā": montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml)
palikt savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko)
punta savienojumā "puntā palikt" raksturo uzpūšanos, (vēdera) pietūkumu
vjetu savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā
dumjš savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli
vērā savienojumā ar "likt", "ņemt", "(pa)turēt": ievērot
liktin savienojumā ar darbības vārda "likt" formām norāda uz šīs darbības pastiprinājumu
apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi
ārpus- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto
ārpus- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē
aizsarg- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko)
augš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā
apakš- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā
sen- savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1)
pus- savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība
caur- savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai
zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko)
reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi
ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām
fasciji Senās Romas augstāko maģistrātu varu simbolizējošie rīkšu saišķi (ar cirvi vidū), kurus procesijās nesa liktori
ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīga, nenovēršama nepieciešamība
ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīgas varas iemiesojums
Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa
Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu
kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt
akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā
Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne
piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam
sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem
pīsors sers, rijā uz ārdiem salikta labība vai lini žāvēšanai
kontaktsērskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes
kontaktskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai
sēklājs sēšanai noliktā sēkla
seksterna Sešas cita citā ieliktas loksnes
kreteņu sēta sēta, kur šķilas cita uz citas saliktas virsū; šķilu žogs
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis
horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni
slita Siena, labības pants; slikta
dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš
krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm
nemāte sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte
muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas
disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas
kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu
marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot
ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens
kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa
miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti
instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm
štanga Sitiens pa vārtu stabu vai pārliktni (piem., futbolā)
ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli
šnerglis Sivēns, kurš slikti ēd
nu ir kapi ska tad, ja gaiāms kas slikts, nepatīkams
noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu
skaitļa vārda saliktenis skaitļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī skaitļa vārdu vārdkopas komponentus
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt
aizbimbāt skaļi raudot apdullināt, likt aizkrist ausīm
Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību
ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja)
nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas
Andvari Skandināvu mitoloģijā - vergs, kam piederēja liktenīgais zelts, kuru viņam atņēma āsu cilts dievi
Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot
sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt
izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda)
timerēt Skubināt, modināt, nelikt miera
radzināt Skubināt; pamudināt, uzmudināt, likt (piemēram, pie darba)
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas
sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza
peiksts Slapja malka, kas slikti deg
pļuras Slapja, slikta smilts zeme
sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni
trešdalis Slēdzenis burtliktuvē, atbilst burta bieznes atdaļa vienai trešdaļai; šauriem burtiem to lieto par starpeni vārdu atdalīšanai
slejots Slejās salikts; vairākslejains salikums
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs
mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs
slikte Slikta
kuļķis Slikta (māla) pīpe
plieknis Slikta aramzeme
aubise Slikta bise
putāksnis slikta ceļa posma nosaukums
ļaundieniņa Slikta diena, liksta, nelaime
zapene Slikta dūša
cēdrums slikta dūša pēc ēšanas
kakestēzija Slikta dūša, nelabums
pamaša Slikta dūša, nelabums galvassāpes
rīmes Slikta dzeja ar pārāk precīzām un iepriekš paredzamām atskaņām
pūšaks Slikta elpa
grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība
lēta gaume slikta gaume; neizsmalcināta gaume
mālējums Slikta glezna
bibuks Slikta kārts (kāršu spēlē)
pakrieviski Sliktā krievu valodā (runāt)
kaibala Slikta ķēve
peiza slikta māksla, melnā māksla
pļuras Slikta mālzeme
plorka Slikta meitene
skābs prāts slikta oma
čāga Slikta pārtika vai negaršīgs ēdiens
kolbasit Slikta pašsajūta
sliktums Slikta pašsajūta; nelabums
ķuļķene Slikta pīpe
ķuļķenis Slikta pīpe
susna Slikta priedes malka; izmirkusi malka
klicka Slikta putra
nelaba slava slikta reputācija; neslava
slikta (arī nelaba) slava slikta reputācija; neslava
maucība Slikta rīcība; nepatīkama situācija
noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu
kobra Slikta sieviete
mačalka Slikta sieviete
mauka Slikta sieviete
prašmandene Slikta sieviete
sliktule Slikta sieviete
kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu)
kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu)
pie sasistas siles sliktā situācijā (parasti attiecina uz finansiālo situāciju), kad kaut kas ir zaudēts vai nav piepildījies cerētais
duga Slikta smarža vai garša pārtikas produktiem
pļurra Slikta smilšaina augsne, mitrās smiltis
plīkšķene Slikta šautene
plīkšķenīca Slikta šautene
plīšķenīce Slikta šautene
grena Slikta vērpēja
greņa Slikta vērpēja
bauga Slikta zeme
šļurka Slikta zeme, kas viegli laiž cauri ūdeni
šļurkata Slikta zeme, kas viegli laiž cauri ūdeni
žolpa Slikta zupa
šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta
drabanča Slikta, bez aizdara gatavota maizes zupa
nedzīve Slikta, grūta dzīve
nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme
kranka Slikta, liesa govs
vellmāte Slikta, ļauna sieviete; sievasmāte; vīramāte
neraža Slikta, maza raža
ķēca Slikta, negaršīga mērce, biezputra
svalka Slikta, nepatīkama vieta
indava Slikta, nevēlama tieksme, paradums
brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis
čarba zeme slikta, smilšaina augsne
koļļa Slikta, šķidra putra
atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam)
sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd
mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība
kužāk Sliktāk, nepatīkamāk
pēdīgs sliktākais
ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst
klidzenes Sliktas dzirnavas
mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds
ploncka Sliktas kvalitātes alkoholisks dzēriens
zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns
nāliķis Sliktas kvalitātes degvīns
krutka Sliktas kvalitātes izstrādājums
bērulis Sliktas kvalitātes maize
barahlo Sliktas kvalitātes manta, grabaža
sučoks Sliktas kvalitātes spirts
kleķeris Sliktas kvalitātes, arī nederīgs, nolietots priekšmets
sukņa Sliktas kvalitātes, nepadevušies lini vai graudaugi
kurzas Sliktas ragavas
kuržas Sliktas ragavas
huseins Sliktas reputācijas cilvēks
plīkši Sliktas stiebrzāles
greičas Sliktas šūpoles
āmen Slikti
drek Slikti
hana Slikti
jesti Slikti
male Slikti
neforši Slikti
nejēgā Slikti
plederiski Slikti
slikši Slikti
šļūciski Slikti
šļūku Slikti
šņaga Slikti
sūdīgi Slikti
apskubīt Slikti (nekārtīgi) apgriezt (matus), nekārtīgi nopļaut
balss Slikti (vāji vai nevienādi, plankumaini) nokrāsots
uzčunčurot Slikti apaut (kājas ar pastalām)
vīpatkas Slikti apavi
nosēja Slikti apsēts lauks, vai lauka daļa kas palikusi neapsēta
saārstēt slikti ārstējot kļūt vēl slimākam
nodzīdināt Slikti ārstējot nonāvēt
nodziedināt Slikti ārstējot nonāvēt
čīgāt Slikti atskaņot (skaņdarbu)
apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem)
paurītis Slikti augusi, neliela kāpostgalviņa
paišķi Slikti auguši, neizdevušies lini
nomitināt Slikti barot, nomērdēt
saklept Slikti cepot sakristies
ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu
svilis slikti degoša koka pagale
dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu
dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu
neskaidrs Slikti dzirdams, saprotams
kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks
iegrābstīties Slikti iemācīties
loicka Slikti iesieta (kātā iestiprināta) izkapts
vamzīt Slikti ietīt (piemēram, bērnu)
kviesēni Slikti izauguši (mazi) kvieši
čabulis Slikti izauguši dārzeņi
kaišelis Slikti izcepies cepums
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi)
bakāns Slikti izcepta maize
pekņa Slikti izcepta, glīzdaina maize
plekšata Slikti izcepta, sakritusies maize
piesust Slikti izcepties
ļerckains Slikti izcepts, glīzdains
bakacis Slikti izcepusi maize
čāča Slikti izcepusies maize
jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā
duņķis Slikti izcepusies, glīzdaina maize
glete Slikti izcepusies, glīzdaina maize
gleze Slikti izcepusies, glīzdaina maize
glīzda Slikti izcepusies, sakritusi maize
veļuks Slikti izdevusies maize
iznerroties Slikti izdoties; izbojāties
sazekšķēt Slikti izmazgāt
zlāgs Slikti izraudzēts, sakrities plācenis
kakarka Slikti izrūgusi baltmaize
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu)
sačalgot Slikti izvārīt (ēdienu)
meka Slikti izvārīta biezputra
pakliebties Slikti klāties
kudīties Slikti klāties 3
brezelēt Slikti krāsot vai izbalēt
ķīla laiks slikti laika apstākļi
aizpīcis laiks slikti laika apstākļi
pamparot Slikti lāpīt
grifonāža Slikti lasāms rokraksts
dzirklains Slikti noausts auduma gabals
susna Slikti nobarota cūka
izčāgāt Slikti nopļaut
noļebināt Slikti nopļaut
šļuncka Slikti novīta virve
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi
sadirbt Slikti pagatavot
ļēvēnis Slikti pagatavota biezputra
zampa Slikti pagatavota, liesa zupa
sutums Slikti pagatavots ēdiens
susna Slikti pagatavots ēdiens, slikta zupa
pļundurot Slikti peldēt
sakuburoties Slikti piegulēt un sakrunkoties
kuburis Slikti pieguloša vieta uzvalkā
kuburoties Slikti piegulošs (par uzvalku)
vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu)
piepeņķēt Slikti piesiet
čeverēt Slikti pīt vai lāpīt
aizpotēt Slikti potējot, nogādāt Viņsaulē
lencēt Slikti rakstīt
nedaredzēt Slikti redzēt
sakurzāt Slikti salāpīt
sakuržāt Slikti salāpīt
sakurzot Slikti salāpīt
sapamparāt Slikti salāpīt
sapamparot Slikti salāpīt
neskaidrs Slikti saredzams; miglains, izplūdis
sagricīt slikti savērpt
sagričīt slikti savērpt
sašņargļāt slikti savērpt dziju
grenča Slikti savērpta dzija
šņargalas Slikti savērpta, neizturīga dzija
atšļukains slikti savērpts
džīgot Slikti spēlēt
žīgāt Slikti spēlēt
ņārkāt Slikti spēlēt (harmonikas)
žīgot Slikti spēlēt (kādu stīgu instrumentu)
ņergāt Slikti spēlēt mutes harmonikas
ģīnāt Slikti spēlēt vijoli vai kādu citu instrumentu
kantovatsja Slikti strādāt vai nestrādāt nemaz
varzāt Slikti strādāt; ātri, pavirši strādāt
kurzāt Slikti šūt, lāpīt
kopka slikti šūta žakete, mētelis
zieķis Slikti un nekārtīgi paveikts krāsošanas darbs, saķēpājums
kliņķerēties Slikti un nolaidīgi strādāt
sakleķēt Slikti un pavirši aizmūrēt
baurot Slikti un skaļi dziedāt
legaža Slikti uzrūgusi karaša
sacūkāties Slikti uzvesties
sacūkoties Slikti uzvesties
uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri)
švērnēt Slikti vāciski runāt
pakalnieks Slikti vai lupatās ģērbies cilvēks
grubināt Slikti vērpt
nočīgāt Slikti, arī apnicīgi nospēlēt (skaņdarbu, parasti ar lociņinstrumentu)
čīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt (parasti lociņinstrumentu)
nočīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt
špinkstēt Slikti, čūkstot degt
plorgāt Slikti, nekārtīgi strādāt
čerez ž slikti, nekvalitatīvi
izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm)
izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm)
noplinkšināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm)
noplinkšķināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm)
paskrebelēt Slikti, nemākulīgi rakstīt
čūriski Slikti, nepareizi
sūduski Slikti, netīri
kaļļa slikti, netīri putraimi
grezēt Slikti, neveikli, nevīžīgi strādāt
gročāt Slikti, nevienādi savērpt
groļļāt Slikti, nevienādi savērpt; gročāt
mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas); slikti, parasti neprofesionāli, gleznot
uzmālēt Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot; slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot
nahaļavu Slikti, pavirši
praški Slikti, pavirši
vāžot Slikti, pavirši lāpīt
slābeni Slikti, vāji
štruntīgi Slikti; nejēdzīgi
šķidri slikti; nekvalitatīvi
šaldarīgs slikts
bļeģisks Slikts
borzais Slikts
debils Slikts
feins Slikts
izpumpēts Slikts
ķīlis Slikts
mīksts Slikts
pāķīgs Slikts
škverns Slikts
smirdīgs Slikts
sūdains Slikts
sūnains Slikts
tāmisks Slikts
cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks
sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks
nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju)
ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks
ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks
džindžulis Slikts alus
bibuška Slikts alus, susla
džāms Slikts attēls, karikatūra
ķīļa ceļš slikts ceļš
hoļera slikts cilvēks
pimpausis slikts cilvēks
pīzdāmīzējs slikts cilvēks
pizģuks slikts cilvēks
arbūzs Slikts cilvēks
baigainis Slikts cilvēks
čangalis Slikts cilvēks
čurbāns Slikts cilvēks
frikadele Slikts cilvēks
frišais Slikts cilvēks
gailis Slikts cilvēks
ģiga Slikts cilvēks
išaks Slikts cilvēks
ķēmgalva Slikts cilvēks
ķirbuls Slikts cilvēks
klamburis Slikts cilvēks
krekls Slikts cilvēks
kverplis Slikts cilvēks
ļurra Slikts cilvēks
mīkstais Slikts cilvēks
pampoņa Slikts cilvēks
pidars Slikts cilvēks
piders Slikts cilvēks
pimpis Slikts cilvēks
reģiska Slikts cilvēks
reņģe Slikts cilvēks
šinders Slikts cilvēks
sliktmanis Slikts cilvēks
slimais Slikts cilvēks
slimiķis Slikts cilvēks
sūdabrālis Slikts cilvēks
sūds Slikts cilvēks
zaraza Slikts cilvēks
žlobs Slikts cilvēks
ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem
švabraks Slikts cilvēks, plukata
švabrons Slikts cilvēks, plukata
švonders Slikts cilvēks, plukata
haļera Slikts cilvēks; lieto kā lamuvārdu
jēlais Slikts cilvēks; nelietis
svoločs Slikts cilvēks; nelietis
škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs
morda Slikts cilvēks; nesimpātisks cilvēks
perdelis Slikts cilvēks; riebeklis
āliķis Slikts degvīns
žolska Slikts dzēriens
pļurza Slikts dzēriens vai zupa
knarba Slikts ēdājs
žlorka Slikts ēdamais, samazgas
panara Slikts ēdiens
panars Slikts ēdiens
šlorga Slikts ēdiens
ķause Slikts ēdiens, maisījums
garīgais zem nulles slikts garastāvoklis
besis Slikts garastāvoklis, depresija
gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas
glezniķis Slikts gleznotājs
nemode Slikts ģērbšanās stils
niķis Slikts ieradums; arī netikums
dreņķis Slikts laiks, kad snieg un līst vienlaikus
nemode Slikts paradums, ieraža
šorks Slikts puisis
savervelējums Slikts sacerējums
čangaļs slikts saimnieks, dzērājs
ķēmēks Slikts strādātājs
netēvs Slikts tēvs
negabals Slikts uzvedums, priekšnesums vai rakstu darbs
žīga Slikts vijolnieks
baigais tēviņš slikts vīrietis
kankans Slikts zirgs
kuika Slikts zirgs
zēvele Slikts zirgs
vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs
ķeburis Slikts, bumbuļains augs
ķēburis Slikts, bumbuļains augs
bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs
pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu)
murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks
velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.)
plumpis Slikts, lietains laiks
elements Slikts, ļauns cilvēks
vells Slikts, ļauns cilvēks
vellsātans Slikts, ļauns cilvēks
slims slikts, ļauns, nelabs
dievdots Slikts, nederīgs; tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; psihiski nepilnvērtīgs
derdzīgs Slikts, neēdams (par ēdienu)
pļumma Slikts, negaršīgs dzēriens
šļubrikans Slikts, negaršīgs dzēriens
žampa Slikts, negaršīgs dzēriens
žancka Slikts, negaršīgs dzēriens
žompa Slikts, negaršīgs dzēriens
žoncka Slikts, negaršīgs dzēriens
žorga Slikts, negaršīgs dzēriens
gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas
dzyra slikts, neizdevies alus
neģērtēlis slikts, nekam nederīgs cilvēks vai lieta
maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals
švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis
gavno slikts, nekvalitatīvs
tārpains Slikts, nekvalitatīvs
sviestains Slikts, nekvalitatīvs; aplams; stulbs
sūdīgs Slikts, nekvalitatīvs; nejauks, nelabs
sviestīgs Slikts, nekvalitatīvs; nesakārtots
kūds Slikts, nelabs
nelabenis Slikts, nelabs
nelabens Slikts, nelabs
nelabēns Slikts, nelabs
čābīgs Slikts, nelāgs
ķītrs Slikts, nelāgs
plancekls Slikts, nelāgs dzeramais
čārbls Slikts, nelāgs, nederīgs
švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika
utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks
šķidrs Slikts, nepamatots, nepilnīgs
kužs Slikts, nepatīkams
pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks
beķene Slikts, nepatīkams cilvēks
beķens Slikts, nepatīkams cilvēks
ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis)
auzas Slikts, nepatīkams stāvoklis
klekeris Slikts, neprasmīgs mūrnieks
sūdi Slikts, nevērtīgs (piemēram, ēdiens)
piza Slikts, novadējies alus
džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens
džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš
pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza
mālderis Slikts, parasti nekvalificēts, krāsotājs; slikts, parasti neprofesionāls, gleznotājs
suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem
halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists
zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks
jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs
besīgs Slikts, riebīgs
plikans Slikts, sājš bezgaršīgs; pliekns 2
šušla Slikts, skābs dzeramais
šusla Slikts, skābs dzeramais; ūdeņaina zupa
velnāds Slikts, šausmīgs
šļorba Slikts, šķidrs ēdiens (parasti putra, zupa, kam maz aizdara)
virbuls Slikts, tāds kam nav laba kvalitāte
neģērbs Slikts, trūcīgs apģērbs
nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?)
netārpa Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs
netārps Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs
čaprs Slikts, vārgs
sabrači Slikts, vecs apģērbs
sunisks slikts; ļauns
kropls Slikts; nejauks
pliekns Slikts; sājš, bezgaršīgs
nosveikt Sliktu (par citiem) stāstīt
liskāt Sliktu runāt par kādu
liskāties Sliktu runāt par kādu, aprunāt
hemeropātija Slimība, kas pasliktinās dienā
palindromija Slimības atkārtošanās vai pasliktināšanās
malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks)
kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām
čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus
ķūķēt smēķējot sliktu tabaku izplatīt neciešamus dūmus; smēķēt
sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku)
mediatora loma sociālā darbinieka mērķtiecīga profesionāla darbība, kas specifiski vērsta uz konfliktu risināšanu, alternatīvu risinājumu meklēšanuun konfliktā iesaistīto pušu samierināšanu
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā
apspiešana Sociālā konflikta teorijās - saprot kā konflikta vienas puses darbību, vērstu uz pretējās puses sociālās iespējas ierobežošanu un/vai iznīcināšanu
murdzināt Spaidīt un glaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); nelikt mieru
glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem
peles paliktnis speciāls paliktnis, ko novieto uz galda, lai pa to pārbīdītu peli, nodrošinot tās vieglāku pārvietošanu un precīzāku peles kustības pārnešanu kursora kustībā displeja ekrānā
konflikta vadīšana specifisku darbību kopums konflikta risināšanas procesā, kad kādas grupas dalībniekiem palīdz noteikt un raksturot savstarpējās attiecības, atkarības sfēras, novērst komunikācijas barjeras, precizēt problēmas un resursus, darboties kopā specifisko problēmu risināšanā
apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums
statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos)
caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem)
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3)
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem)
apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis)
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu)
prizmatiskais spektrs spektrs kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos
vīlēt Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi
aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā)
aizmīt sperot soli, nolikt (kāju) garām
nomīt Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.)
uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam)
atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli)
kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt)
metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs
uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.)
pīķeris spīķeris, klēts, noliktava
nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko)
graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā)
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2)
kraģis Statīvs, paliktnis
kraķis Statīvs, paliktnis
krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai)
pastatnis Statīvs; arī paliktnis
šats stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi
stūre cieši pie borta stāvoklis, kad stūres pinne pagriezta (nolikta) pie vien no jahtas bortiem (cik tuvu vien iespējams)
pārtrenēšanās stāvoklis, ko raksturo sportisko darbspēju pazemināšanās, nervu un psihiskā, kā arī fiziskā stāvokļa pasliktināšanās treniņa metodikas un režīma neievērošanas dēļ
bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus
matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai
sedli stiepļu vai diegu šujmašīnas sastāvdaļas, uz kurām tiek uzliktas atvērtas burtnīcas savstarpējai sastiprināšanai
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2)
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā)
spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā)
palīt stipri līt, tā ka liktos, nu jau pietiktu
rēzēt Stīvi uzsliet, nolikt taisni
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros
austrumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām pamatnēm
Rietumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām virsotnēm
ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess
brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks
aizcirst strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā)
apcirst strauji aplikt (rokas)
apķert strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt)
iešaut strauji ielikt, iemest
izspert strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu)
šaut strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt)
grūt strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli)
piesviest strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus)
piešaut strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt)
piemest strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt)
pieķert strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu
piecirst strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt)
piegrūst strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam
piemest strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
piesviest strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt)
uzmest strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā)
uzmesties strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā)
uzcirst strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur)
uzsist strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur)
tvert strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem
tvert strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to)
uzsist strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku)
mest strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur)
sviest strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur)
dauzīt strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni
spert strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.)
piesist strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.)
piecirst strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert
piespert strauji, spēcīgi pielikt (kāļu, parasti pie zemes, grīdas u. tml.)
piesist strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt)
iegrūst strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā)
iesagrūsties strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā
zampāt Strēbt (sliktu zupu)
derģis Strīds, konflikts, sadursme
iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa
vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts
zusla Susla, slikts dzēriens, neizdevusies putra
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt
žastīties Sveicinot (par privātpersonu) likt roku uz galvas kā cepuri
taksi- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu
taksa- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi
stereo- Svešvārdu salikteņos ciets, stingrs, masīvs
tekto Svešvārdu salikteņos, būves-
syn Svešvārdu salikteņos: ar, kopā
pseudo- Svešvārdu salikteņu priedēklis, kas norāda uz pamatvārda neīstumu; pseido-
mēnoloģijs Svēto dzīves apraksti, pēc mēnešu dienām salikti
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā
iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos
nomods šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.)
stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas)
dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
kļava šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga
zirgkastaņa šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas
verbēna šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos
sapindi šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu
šķiedināt šķīdināt, likt sašķīst
ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij
plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens
pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju)
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām)
šķilināt šķilas taisīt; likt šķilt
nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos
šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu)
savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot
ģiesties Šķist, likties
jausties Šķist, likties
tēloties Šķist, likties
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu)
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem
šāstīt Šur un tur nolikt, nogrūst
šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu)
šūties Šūt sev; likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu)
nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam
nopakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam
iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā
iepakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā
civilbūves Tā dzelzceļu saimniecībā sauca ēkas ar dažādiem uzdevumiem: pasažieru ēkas dzīvokļi darbiniekiem, darbnīcas, noliktavas u. c., pretstatā tiltiem, caurtekām
goršāk tā, ka ir, kļūst slikti; sliktāk
par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams
dziļš tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū
uz ļauno (biežāk uz slikto) pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās
uz slikto pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās
neliedeņi tā, kā nevajag; slikti
lejup tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks
leja tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks
lempere tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko
ciānsavienojumi Tādas ķīmiskas vielas, kuru sastāvā ir no slāpekļa un oglekļa salikta ciangrupa
mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt
zaglīgs tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs
liciens tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt
diagonālsaīsinājums tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu
pretīgs tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu)
riebīgs tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu)
neražīgs tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu)
lecitāls tāds, kam ir dzeltenums; lieto gk. par salikteņu beigudaļu, piem., alecitāls, telolecitāls
dramatisks tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu)
pastozs tāds, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa
neatminīgs tāds, kam ir slikta atmiņa
neļoms tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis
īdzīgs tāds, kam ir slikts garastāvoklis; nelaipns, sadrūmis
raganīgs tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns
steidzīgs tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs
kurls tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem)
derbelis tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara
ār- tāds, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa; cits
dieva aizmirsts tāds, kas atrodas sliktā stāvoklī; nomaļš
disgēnisks tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības
zaglīgs tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni
ķenga tāds, kas darbu dara slikti, neglīti
čeveris tāds, kas darbu veic slikti
pilns tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību
kareivīgs tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu; tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem
neizdevies tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt
mazzināms tāds, kas ir maz, slikti zināms
reliktveida tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes
vājš tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kā neiegūst lielu ražu
pavājš tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kura iegūst samērā nelielu ražu
čarba tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi)
čorba tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi)
pusaizmirsts tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku)
mazpamatots tāds, kas ir slikti, vāji pamatots
neizbraucams tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu)
konfliktējošs tāds, kas izraisa konfliktu; tāds, kurā ir konflikts; tāds, starp ko ir konflikts
fakins tāds, kas izraisa neapmierinātību, dusmas; ļoti slikts
nepiesardzīgs tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas
gāņēdīgs tāds, kas maz ēd, kam ir slikta apetīte
piesardzīgs tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām
tukšs tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu
puspolis tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties
sliktans tāds, kas nav pavisam slikts
vājš tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās)
neliedeņš tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, vajadzībām; tāds, kam ir trūkumi; slikts
nederīgs tāds, kas neder (noteiktam nolūkam); nepiemērots (kam); slikts
neizdevīgs tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu
bezkonfliktu tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus
rāms tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām)
pejorativs tāds, kas pasliktinās
lejupslīdošs tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2)
lejupejošs tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupslīdošs (2)
bēdīgs tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams
pavājš tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts
pavājš tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.)
jēlausis tāds, kas slikti dzird
biezausains tāds, kas slikti dzird; pakurls
vājš tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem)
krāmīgs tāds, kas slikti prot vai pārzin (veicamo darbu)
blenzis tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais
blenža tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais; blenzis
krošķis tāds, kas slikti strādā
neprasmīgs tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko)
parūkains tāds, kas valkā parūku; tāds, kam ir uzlikta parūka
krusts tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi
nebaudāms tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā
liktenīgs tāds, ko ir noteicis liktenis (1); tāds, kas ir saistīts ar likteni (1)
mierīgs tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem
neatliekams tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību)
providenciāls tāds, ko piedēvē providencei; iepriekš nolemts, liktenīgs
neprasmīgs tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes; nemākulīgs
neražīgs tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību)
neērts tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam)
kareivīgs tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem
piedot tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu
mierīgs tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu)
rāms tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu)
neatvasināts tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu
pirmatnīgs tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu (parasti par vārdu)
neražīgs tāds, no kā iegūst sliktas, mazas ražas (par augiem)
pļekains tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem)
pļekans tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem)
pļekaiņš tāds, no kura var pagatvot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem)
koļļa tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
ķolla tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.)
naškas tas, kam ir vismazākā vērtība, vismazākā reputācija; iesāļi izstrādājumi, pārpalikumi, sliktas kārtis; bezjēgas trakulis
paklājs tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā
pielikums tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4)
moļļa tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām)
kompozīts tas, kas ir salikts, savienots
draņķība tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību)
pārškāde tas, kas ir slikts, nepieņemams
rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas
koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds
lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas
esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki
ticināt Tecināt, likt skriet
konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā
salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu
salikts dokuments teksta datne, kurā ir gan teksts, gan grafika. Atsevišķos gadījumos saliktā dokumentā var būt arī audio- un videoinformācija
ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā
stroiķ Tēlot, izlikties
stroīt Tēlot, izlikties
mētāt Tēlot; izlikties (par ko)
angārs Telpa, celtne lidaparātu novietošanai un remontam, arī noliktavas vai telpa sporta zāles ierīkošanai
likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2)
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam
konflikta perspektīva teorētisks makrolīmeņa skatījums uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību un tā ietvaros konfliktu rašanās sabiedrībā tiek skaidrota ar resursu, sociālo statusu un varas nevienmērīgu sadalījumu starp sociālajām grupām
terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds
naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram
fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim
neatļauta darbība tiesību aizskārums, kas izpaužas ar līgumu uzņemto saistību nepildīšanā, ārpuslīgumiskā citas personas aizskārumā (deliktā), personiskā un mantas aizskārumā
ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu
iesalikties tikt ieliktam, iestiprinātam
skaut tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām)
izasvaidīties tikt noliktam nekārtīgi, tikt izmētātam
paklīst tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust
noklīst tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; tikt noliktam pavirši, tā, ka pazūd
nolikties tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti
sasalikties tikt novietotam, ieliktam (daudz)
noiet tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti)
iejukt tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast
pielikties tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti
piesviesties tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem
tvert tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem
izalikties tikt uzliktam
aizķerties tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.)
satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi
aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt
notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt
saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process; burtliktuve
tipoartogrāfija Tipolitogrāfisks paņēmiens atlantu iespiedumu tehnikā, iespiežot tipogrāfiski saliktus vietu nosaukumus ar litogrāfisku pārvedumu
tipoautogrāfija Tipolitogrāfisks paņēmiens atlantu iespiešanas tehnikā, iespiežot tipogrāfiski saliktos vietu nosaukumus ar litogrāfisku pārvedumu
aptīstīt Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt
notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši
ķauces spolēt tīt dziju uz spolītēm, ko aužot likt atspolē
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma
likteņdrāma Traģēdija, kurā galv. varonis kļūst nepielūdzama likteņa upuris
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā
parkas Trīs likteņa dievietes romiešu mitoloģijā - Nona, Decima, Morta; atbilst moirām grieķu mitoloģijā
triterna Trīs, cita citā ieliktas loksnes
trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties
mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.)
kluiņāt Tumsā iet pa sliktu ceļu
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari
bekpekers Tūrists, kam visa iedzīve salikta mugursomā
nākotne Turpmākā dzīve, arī turpmākais liktenis; turpmākā darbības sfēra
pielikt pirkstu pie lūpām tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt
iet uz putēšanu tuvoties panīkumam, pasliktināties
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem
ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei)
imma Untums, stūrgalvība, slikta daba
uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma
nosērt uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai
censors uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi
kanki uz cepļa (žūšanai) likti veseli ķieģeļi
kučers uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta)
kučieris uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta)
šļapa uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš
šļapka uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš
galda karte uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu
padakstīties uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam
malenisks uz malas nolikts
izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus
ķeramkoks uz paliktņiem nogāzts koks ar visiem zariem, kas vīstot pievilina kaitēkļus, ko pēc tam ir vieglāk iznīcināt
rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku)
vārcele uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt
vārcelis uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt
apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme
koris uz stieņa uzlikta zīme
pirksts uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt)
mugura uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam)
plecs uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties)
kakls uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties)
stodere uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā)
uzaudināt Uzaust, likt uzaust
uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā
atkavāt Uzglabāt, nolikt atsevišķi
uzkarāties Uzkārties un palikt karājoties
pārsēdēt Uzkavēties, palikt kur ilgāk, nekā vajadzīgs, paredzēts
uzšķūrēt Uzkraut, uzlikt (uz kā, kur augšā)
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu
izvalēt Uzlikt
piegniezt Uzlikt
uzlīgt Uzlikt
uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam)
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu)
šinēt Uzlikt (ķermeņa daļai) šinu
apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru
apmaut Uzlikt apaušus
apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam
apcepurot Uzlikt cepuri
maukt sakas kaklā uzlikt citam kādu grūtumu
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību
aizgrožot Uzlikt grožus
apgrožot Uzlikt grožus
nogrožot Uzlikt grožus
uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu
iezobot Uzlikt iemauktus
uzmaut Uzlikt iemauktus
zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam)
iestangāt Uzlikt iemauktus ar laužņiem
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
aptaisīt Uzlikt krējumu vai eļļu un apmaisīt (par ēdienu)
uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam
iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam)
iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam)
akcizierēt Uzlikt nodokļus
damest Uzlikt papildus velkus (uz velku kokiem)
uzrežģīt Uzlikt režģveida paplašinājumu (ragavām, ratiem)
ierēpēt Uzlikt ritenim dzelzs stīpu apkārt
rēpēt Uzlikt ritenim rēpi (metāla aploci)
(ie)slēgt važās uzlikt roku, kāju važas
slēgt dzelžos uzlikt roku, kāju važas
aplikt Uzlikt saistības (piemēram, maksājumus)
paugāt Uzlikt sakas (paugas)
apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam)
uzlikties Uzlikt sev (parasti cepuri)
apsalikties Uzlikt sev cepuri; aplikt sev ko apkārt
uzlikt (skaņu) plati uzlikt skaņu plati uz atskaņotāja atskaņošanai
apmuneit uzlikt statiem cepures
iešinēt Uzlikt šinas (ķermeņa daļai)
iešinot Uzlikt šinas (ķermeņa daļai)
uzsedlot Uzlikt un piestiprināt zirgam seglus
uzkrampēt Uzlikt uz āķa
pastatīt Uzlikt virsū
apslejot Uzlikt zirgam vērzeles (iejūgu)
sazobot uzlikt zirgam zobu aizsegus, lai nevar iekost
uzpikāt Uzlikt, novietot (ko) pikām (uz kā, kam virsū)
apmarkot Uzlikt, uzlipināt marku; zīmogot
uzdēt Uzlikt, uzstādīt
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1)
uzriktēt Uzlikt; uzstādīt
uzkala Uzliktnis
maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu
gatavie ražojumi uzņēmumā ražotās un noliktavā uzglabāšanā esošās (krājumos uzskaitītās) pārdošanai paredzētās preces
lokauts Uzņēmuma slēgšana un algotā personāla pilnīga vai grupveida atlaišana konflikta dēļ
kenotafija Uzraksts dzejas vai prozas formā uz kapa plāksnes, kas uzlikta nevis nomirušā apbedījuma vietā, bet kādā citā vietā, kas saistīta ar mirušo
ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību)
bāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi nosodāmiem, nederīgiem, sliktiem, vienādi vērtēt, neievērot atšķirības
apsliet Uzsliet, nolikt apkārt; visapkārt, apkārt balstīt, atbalstīt
uzzāģēt Uzspēlēt (ar sliktas kvalitātes vijoli)
uzģīgāt Uzspēlēt (ar sliktu vijoli)
uzpļīkšķināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši)
uzpļirkstināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši)
piekārt bumbu uzvelt vainu; uzlikt pienākumu
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji
lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu
vazināt Vadāt, likt iet (kur, uz kādu vietu, kam līdzi)
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot
aizvirzīt Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā
vaikstīt Vaibstīt; izlikties
disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža")
bļinkstināt vairākkārt (likt) zvanīt
izlikties vairākkārt likt
izstellēties vairākkārt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā)
izdzanāt vairākkārt likt doties no viena darba pie otra
likalēt vairākkārt likt, novietot
tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt
tramdīt vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.)
jamstelēt vairākkārt ņemt un likt atpakaļ
palikalēt vairākkārt palikt (apakšā)
spārdīt vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to)
jemstelēt vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam
svilpene vāja, slikti barota cūka
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi)
ģīdri Vāji, slikti
bojāt Vājināt, pasliktināt
maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību)
nelāgs Vājš, slikts (par veselības stāvokli)
blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs
blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts
lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu
adefisāls savienojums valodu sastata pētījumos - vienas valodas defissavienojumam atbilstošs saliktenis vai vārdkopa citā valodā
neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām
kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām
strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds
sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus
paronomāze Vārdu rotaļa, kas balstās uz skaņu līdzību - blakus tiek likti vārdi, kas fonētiski diezgan līdzīgi, bet nozīmes ziņā dažādi
peiksta rudzi vārgi (slikti auguši) rudzi
velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros
štanga Vārtu stabs vai pārliktnis (piem., futbolā)
kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita
čapele Veca, slikta kaste
tuļķis Veca, slikta pīpe
nārzeles Vecas, sliktas zirglietas
ķurbas Veci, slikti rati
šļabraks Vecs, slikti piegulošs mētelis
šlubraks Vecs, slikti piegulošs mētelis
šļubraks Vecs, slikti pieguļošs mētelis
šļubriks Vecs, slikti pieguļošs mētelis
blesis Vecs, slikts kabatas pulkstenis
zvanārs Vecs, slikts pulkstenis
čapris Vecs, slikts zirgs
čembris Vecs, slikts zirgs
zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis
dēdināt Vedināt, likt dēt
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu
pārlikt Veidojot, montējot u. tml., ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna
krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi
lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības
turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi
dīcības Vēlāk saimniekiem pagasta uzliktās gaitas
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas)
maļa Veļama vadmala (ironiski par sliktu vadmalu)
koļķis Vēmiens; slikta dūša
apvērt Verot (ap ko, kam apkārt), aplikt
Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte
grečaļāt Vērpt sliktu dziju
greķelēt Vērpt sliktu dziju
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu)
patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme)
jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām
Ījaba vēsts vēsts par cilvēka ciešanām, slikta ziņa
mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī
pārlaist vētru uz enkura vētras laikā noenkuroties un palikt uz vietas
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras
mid viduvējs, sliktas kvalitātes
vieķī Vieķī likt - turēt prātā, ievērot
sonātforma viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma
samierinātāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālām lomām, kas izpaužas ieteikumu sniegšanā, strīdīgo jautājumu izšķiršanā, konfliktu atrisināšanā
tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu
procentu aprēķins vienkāršos procentus no kapitāla K laikā t ar procentu likmi p aprēķina pēc formulas (K-t-p):100; aprēķinot saliktos procentus (procentus no procentiem), uzkrāto procentu summa tiek pieskaitīta sākotnējam kapitālam, un procenti tiek rēķināti no pieaugušā kapitāla
rievotās morēnas vienkāršu frontālu un saliktu radiāli frontālu vaļņveida grēdu sistēmas, kas piešķir virsai rievotu vai ribotu saposmojumu
licienis vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1)
uzliciens vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1)
terapeitiskā grupa viens no grupu veidiem, kura galvenais mērķis ir grupas dalībnieku psiholoģisko un sociālo konfliktu izpēte, apzināšana un mazināšana, kā arī problēmu pārvarēšanas stratēģiju attīstīšana
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām
atstabs viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam
salikteņtermins Vienvārda termins, kas izteikts ar salikteni
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze
spaile vieta jūrā, kur ieliktas 15-20 posmu ūdas
ciesājs vieta, kur slikti aug zāle
ciesnējs vieta, kur slikti aug zāle
ciess vieta, kur slikti aug zāle
pajumte vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta
pajumts vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta
šķīstītava vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas
vietniekvārda saliktenis vietniekvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī vietniekvārdu savienojuma komponentus
čīgas Vijole (slikta)
tangenciālā vilce vilce, kas vilces ritošā sastāvā pielikta pie dzenošo riteņu lokiem
mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt
mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt
pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks
atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni
celt Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur)
papildburas Visas citas buras, kuras var likt pamatburu vietā vai papildus tām
izkrautņu spaidi visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem; šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos; Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu
visi (arī abi) vienā maisā bāžami visi (abi) vienādi nederīgi, slikti
jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju
liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
liktenīgums vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme
salikta teikuma struktūras shēma vispārināts salikta teikuma paraugs, kurā ietilpst noteiktu tipu saliktu teikumu veidošanai nepieciešamais minimums
kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums
beidzamais Vissliktākais
pēdējais Vissliktākais
pavīstīt Vīstot palikt zem (kā), arī (kam) apakšā
plūkškoks Vītollapju dzimtai piederīgas ģints koki - plūksnoti saliktām lapām, riebīgu mizas un lapu smaku
introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos
putns Vizuālās valodas zīme, kas var apzīmēt nemirstīgo dvēseli, vidutāju starp debesīm un zemi, garu, likteni
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss
zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu
zemes dzīles zemes slāņi, kas atrodas zem zemes virskārtas un tiek izmantoti derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvei, pazemes noliktavām, tuneļiem u. c. būvēm, kā arī bīstamo atkritumu apglabāšanai
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem
ziepnīdze Ziepju trauks; paliktnis ziepēm
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
eugenika Zinātnes nozare, kas pētī faktorus, kas uzlabo vai pasliktina nākamo paaudžu pārmantojamas īpašības
brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības
darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams
zirgu aizkaustīt zirgu apkalt tā (slikti), ka tas klibo
zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks)
glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī
komūna Zviedrijas vietējās pārvaldes vienība, ar savu valdi un tiesībām uzlikt nodokļus
krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas
žebot Žabot, iemauktus uzlikt
apslogas Žagari ar virsū uzliktiem akmeņiem, ar ko apmērktie lini tiek noturēti iekšā ūdenī
vietēt Žāvēt, likt vīt; sutināt
ļuļļināt Žūžināt, slikti spēlēt

likt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV