Paplašinātā meklēšana

Meklējam likt.

Atrasts vārdos (186):

Atrasts vārdu savienojumos (146):

Atrasts skaidrojumos (4173):

ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas saistītas ar produkcijas realizāciju; - taras un produkcijas iepakošanas izmaksas noliktavā; - izdevumi par produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas stacijai; - komisijas nauda no pakalpojumu organizācijas u. tml.
femme fatale "liktenīga sieviete"; pavedinoši pievilcīga sieviete.
pentoksils (4-methyl-5-hydroxymethyluracilum); balts sīkkristālisks pulveris, slikti šķīst ūdenī.
(iz)iet (arī saiet) šķērsām (retāk šķērsu) (pa)veikties slikti, (no)risināties kļūmīgi.
iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi.
klāt (arī uzklāt, retāk saklāt) galdu (sa)likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
aizkleķerēt (Slikti, neglīti) aizsmērēt, apmest.
lasts 18 mucu sāls no kuģa vai 16 mucu no noliktavas.
tukšās zarnas neoplazma abdominālo simptomu komplekss: sāpes un spiediena sajūta pakrūtē, slikta dūša, melēna bez asins vemšanas, caurejas un aizcietējuma mija.
abi vienā maisā bāžami abi (visi) vienādi nederīgi, slikti.
Icpapalotla Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - likteņa dieviete, kas saistīta ar augu kultu.
trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
pasīvā agresija agresija, kas izpaužas netiešā veidā, kad objektīvu apstākļu vai subjektīvās izjūtas dēļ nav iespēju to īstenot tieši; piemēram: prasību ignorēšana, pienākumu, uzdevumu apzināta veikšana sliktākā kvalitātē, lēnāk, arī ieriebšana, aprunāšana.
sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
aizkūlāt Aizaugt ar cietu, sliktu, baltganu zāli.
aizkankāt Aizbraukt ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu.
aizkladzināt Aizbraukt rikšiem ar sliktu zirgu.
aizklanīties Aizbraukt, klanoties snaudā, vai pa sliktu ceļu.
laist uguni klāt aizdedzināt, likt (kam) klāt uguni.
atdalīties Aiziet no citiem, palikt savrup (par cilvēkiem).
aizšļampāt Aiziet pa dubļiem, lēnām aiziet pa sliktu ceļu.
aizkāsēt Aizklepot (slikta zīme).
aizkabināt Aizlikt (aiz kā).
aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
aizlūgt Aizlikt labu vārdu par kādu, lūgt par kādu, veikt aizlūgumu.
aizteikt Aizlikt labu vārdu par kādu.
aizmeldēt Aizlikt par kādu labu vārdu.
aizmeldināt Aizlikt par kādu labu vārdu.
aizplombēt aizlikt priekšā plombu kādai atveramai telpai, iekārtai, pakai, nodrošināt ar plombu.
noplombēt Aizlikt priekšā plombu, nodrošināt ar plombu; aizplombēt (1).
aizmest Aizlikt, aizkabināt (aiz kā).
aizdēt Aizlikt; nolikt aiz kaut kā.
aizlikt Aizlikties.
aizcilāt Aizsprostojot (pret kaut ko) aizlikt vairākos paņēmienos.
nojādināt Aizsūtīt jāšus, likt aizjāt.
dūzelēt Aiztikt ar rokām, nelikt mierā (par cilvēkiem).
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas.
fortuna Akls gadījums; nejaušība; laime; liktenis.
trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
aizāķēt Āķējot aizlikt (aiz kā).
ieāķēt Āķējot iestiprināt (kur iekšā); ielikt (āķi) cilpā.
burga Alkohola noliktava.
vājalus Alus ar zemu alkohola procentu; novadējies, sliktas kvalitātes alus.
saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas.
nolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kārtībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
amatnolaidība Amatpersonas pienākumu nepildīšana, tas ir, ja amatpersona neizdara darbības, kuras viņai pēc likuma vai uzliktā pienākuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldes kartībai, vai personas ar likumu aizsargātām tiesībām un interesēm.
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā.
plumpudings Anglijā tradicionāls Ziemassvētku ēdiens - audumā vārīts pudiņš no miltiem, olām, nieru taukiem, rozīnēm, garšvielām u. c., ko pasniedz ar rumu; cepts pudiņš (sacepums), kam liktas klāt rozīnes.
antifrikcija Antifrikcijas materiāli - materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo detaļas, kas pakļautas slīdes berzei (gultņus, ieliktņus utt.).
scamillus Antīkā arhitektūrā paliktnis zem kolonām, ko lietoja, lai izlīdzinātu stilobata līmeņa diferences.
likteņtraģēdija Antīkā traģēdija, kuras konfliktu pamatā ir cilvēka bezcerīga cīņa ar pārdabiskiem spēkiem, kas nosaka cilvēka dzīvi.
galva Ap šo ķermeņa daļu, uz šīs ķermeņa daļas vai pāri šai ķermeņa daļai (ko uzlikt, uzvilkt).
spraices apakšā paliktas stutes.
uzņēmuma pārvaldības zemākais posms apakšnodaļu, noliktavu, iecirkņu vadītāji, kas atrodas augstāk stāvoša pārvaldības posma padotībā.
akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta.
prizmoptometrs Aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas.
diafons Aparāts spēcīgu skaņas signālu raidīšanai (piem. signalizācijai sliktas redzamības apstākļos, miglā).
aizbēdināt Apbēdināt, darīt raizes, likt bēdāties.
apklidzināt Apbraukt kaut kam apkārt ar sliktu zirgu un klabošiem ratiem.
asortēt Apgādāt noliktavu (uzņēmumu) ar dažādām precēm.
kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
pieguldīties Apgulties, nolikt gulēt.
sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
ķibt Apķert, palikt karājoties; lipt.
apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
žambrāt Aplami, slikti ēst.
apņemt Aplikt (ap ko, kam apkārt) loka, cilpas veidā.
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības.
ievākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu apvāku; apvākot.
apvākot Aplikt (grāmatas, burtnīcas) vākiem speciālu papīru; uzlikt apvāku.
nostīpot Aplikt (kam) vairākas vai daudzas stīpas.
apkraut Aplikt (piemēram, ar nodokļiem).
aptvert Aplikt (rokas ap ko, kam apkārt).
aizsētīt Aplikt apkārt žogu (sētu), iežogot.
apvezt Aplikt apkārt, apsiet (apkārt); apvēzt.
apkubināt Aplikt apkārt.
apstīvēt Aplikt ar pūlēm.
apspārēt Aplikt ar spārēm.
sūnīt Aplikt dēstus ar sūnām; jumtu jumjot aizbāzt šķirbas ar sūnām.
apstatīt Aplikt kaut kam apkārt.
apmietot Aplikt mietus.
ietvarot Aplikt salikumam tipogrāfisku ietvaru vai līniju.
aplikties Aplikt sev (ko apkārt).
slejot aplikt slejas (zirgam).
stīpāt Aplikt stīpas.
ringot Aplikt zirgam seglu siksnu.
apsētot Aplikt žogu (sētu), apžogot, iežogot.
garnēt aplikt, apgādāt ar piederumiem.
apjozt Aplikt, apsiet (joslu, siksnu u. tml. ap vidu).
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
apmist Apmesties uz dzīvi, palikt dzīvot, uzkavēties.
noenkuroties Apmesties, palikt pavisam vai uz ilgāku laiku; iekārtoties.
mesties Apmesties, piemesties; palikt.
himātijs Apmetnis, ko sengrieķu vīrieši uzvilka virs hitona, izejot no mājas, to pārlika pāri plecam tā, lai viena roka paliktu brīva, bet uz pleca sastiprināja ar saspraudēm jeb fibulām.
noramstīties Apmierināties, aprimt, likties.
apmisināt Apmulsināt, likt maldīties.
glezināt Aprunāt, nelikt otru mierā.
klepot Aprunāt; runāt (ko) sliktu.
šimpēt Aprunāt; slikti izteikties par kādu; apcelt, muļķot.
nobāzi Apslēpti nolikti burvju līdzekļi.
apmeijot Apspraust, aplikt (visapkārt vai vairākās vietās) ar meijām.
likteņgaitas Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņceļš.
likteņceļš Apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2); likteņgaitas.
likteņa ironija apstākļu, notikumu u. tml. sagadīšanās, nejaušība, kas ir tik ļoti pretēja domātajam, iecerētajam, ka var likties kā izsmiekls.
sastakņīties apstāties, palikt stāvot.
apsnāt Apsviest, aplikt, apņemt.
šļidzināt Aptašķīt, apsmulēt; slikti notīrīt.
ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
sakankalēties apvienoties (ar sliktu cilvēku).
arhi- Apzīmē tās pazīmes augstāko pakāpi, kas ietverta salikteņa otrajā daļā, piem., arhireakcionārs.
cīkonis Apzīmējums sliktam strādniekam.
prokrastinēt Apzināti atlikt darbu uz vēlāku laiku vai pēdējo brīdi; vilcināties.
tiporota Ar apaļām, kvadrātiskām un trīsstūra pamatformām tipogrāfiski salikti rotājumi, viņetes, signēti un citi figūru salikumi.
uzburt Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
apkūkot Ar dzeguzes kūkošanu likteni pareģot.
atkleperēt Ar grūtībām atnākt vai atbraukt (ar sliktu zirgu vai pa sliktu ceļu).
kuķēties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urrāties Ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
krampiski Ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem.
izvairīšanās Ar likumu vai citu normatīvu aktu uzlikta pienākuma nepildīšana vai nepienācīga pildīšana.
iecirst Ar ļoti strauju kustību ielikt (kur iekšā).
uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
litostrotons Ar mozaīku izlikta grīda.
jeb Ar partikulu "vai" ievadītā saliktā teikumā saista teikuma komponentus.
piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
atķellāties Ar pūlēm, pa sliktu (dubļainu) ceļu atbraukt.
noriebt Ar riebšanu censties izraisīt (ko sliktu, ļaunu).
kartiņkaudze Ar salmiem aplikta un velēnām apmesta kartupeļu kaudze (kartupeļu uzglabāšanai ziemā).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību ļoti pasliktināt (kā stāvokli).
nolaist Ar savu bezdarbību, arī nepilnīgu, kļūdainu darbību pieļaut, ka (kas) nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
izaicināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu apvainot, likt asi reaģēt, pamudināt uz pretdarbību, cīņu.
rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
nodarīt Ar savu rīcību vai izturēšanos radīt, izraisīt (ko sliktu, nevēlamu).
šļūckāt Ar sliecēm braukt pa sliktu, krietni nokusušu sniega ceļu.
atklemburot Ar sliktu zirgu atjāt.
raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
aizsist Ar strauju kustību aizlikt (kam priekšā).
pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
piegrūst Ar strauju kustību pielikt (ko degošu pie kā, kam klāt), lai (to) aizdedzinātu.
piegrūst Ar strauju kustību pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
pagrūst kāju priekšā ar strauju kustību, grūdienu aizlikt kāju priekšā.
apmest Ar strauju vēzienu aplikt, apņemt (ap ko, kam apkārt).
uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
iepīpināt Ar tabakas baudas solījumiem iemānīt kaut ko sliktu, izraisīt nelaimi.
piedošana Ar vārdiem vai izturēšanos izpausts savstarpējo konflikta attiecību izlīdzinājums.
izsviest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu); izmest (5).
izmest Ar varu izgrūst (piemēram, no kādas telpas); rupji likt atstāt (piemēram, kādu telpu).
izlikt Ar varu panākt, ka atstāj, atbrīvo (kādu telpu); likt atstāt, atbrīvot (kādu telpu).
valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
djebel Arābu salikteņos nozīmē kalnu, kalnāju.
naftilamīns Arilamīns, C~10~H~7~NH~2~ (alfa un beta izomērs), naftalīna atvasinājums, bezkrāsaini kristāli, kūst pie 50 °C temperatūras, slikti šķīst ūdenī, izmanto krāsvielu sintēzē; tā putekļu vai tvaiku ieelpošana var izraisīt urīnpūšļa audzēja attīstīšanos.
pusskrūvvērstuve Arkla vērstuve, kuras virsma aramsloksni labi apvērš, bet drupina un irdina sliktāk par kultūrvērstuvi - lieto smagu, saistīgu un velēnainu augšņu aršanai.
Bahts Armēņu mitoloģijā - likteņa personifikācija, dēvēts arī par laimes garu, ko dievs vai liktenis sūta kādai ģimenei vai cilvēkam, ja viņš kādu cilvēku pamet, tad to sāk vajāt neveiksmes.
Grohs Armēņu mitoloģijā - nāves gars, nāves eņģeļa personifikācija, viņš katram cilvēkam uz pieres pieraksta viņa likteni, bet savā grāmatā - cilvēku labos darbus un grēkus, kurus paziņo dievu tiesā.
Tirs Armēņu mitoloģijā - rakstības, zinātņu un mākslas dievs, dieva Aramazda rakstvedis un likteņa pareģotājs.
ārpusražošanas Ārpusražošanas izmaksas - izmaksas, kas nav saistītas ar ražošanas procesu, bet attiecināmas uz produkcijas realizāciju, taru un produkcijas iepakošanu noliktavā, produkcijas piegādi līdz nosūtīšanas vietai u. tml.
daārstēt Ārstējot pieļaut, ka veselība pasliktinās.
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
atvažoties Atbrīvoties no važām, no uzliktā sloga.
atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
saldināt Atdzisināt, ļaut vai likt salt.
atšauties Atdzist, likt, lai atdziest (par ēdienu).
atgādināšana atgādinājuma vai tml. parādīšana, lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros.
atjēlēt Atkal jēlam palikt.
atlabināties Atkal kļūt labi, likt salabt, izlīgt mieru.
pārskolot atkārtoti sūtīt skolā, likt apgūt (ko) no jauna.
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu).
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu.
deports Atlaide par piekrišanu atlikt darījuma norēķinus.
pretējā bonifikācija atlaide, preces cenas pazeminājums, ja prece ir sliktāka nekā paredzēts līgumā.
kamionāža Atlīdzība par kraušanu vai izkraušanu; to maksā kravas saņēmējs transportierim blakus vedummaksai un guļamai naudai, noliktavas naudai u. c. glabāšanas nodevām.
attālināt Atlikt (ko) uz vēlāku laiku; novilcināt (kā sākšanos, iestāšanos).
atturpināt Atlikt (uz vēlāku laiku).
pasebināt Atlikt (uz vēlāku laiku).
atlikties Atlikt 2(1).
atlikties Atlikt 2(2).
ķuidāt Atlikt malā, noglabāt.
atridēt Atlikt malā, novākt prom.
atlaicīt Atlikt uz vēlāku laiku.
repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
uzkavēt Atlikt, atcelt.
patapināt Atlikt, pietaupīt.
atbērt Atlikt, rezervēt (sēklas labību, kartupeļus u. tml.).
Salvia reflexa atliktā salvija.
bīte Atlikts darbs.
pajemt Atļaut, arī likt doties (sev līdzi).
restituēt Atpakaļ atlikt, atjaunot, atdot kādam zaudēto amatu, godu vai tiesības.
aprembēt Atpalikt attīstībā, augšanā.
apsīkstēt Atpalikt augšanā.
atpakaļpalikt Atpalikt.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta.
atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
uzpļačkāt Ātri nolikt.
derbelēt Ātri un slikti kaut ko darīt.
bangot Ātri, lielā daudzumā dot, kraut (labību uz vezuma, šķūnī u. tml.), tā, ka saņēmējs nespēj savākt un nolikt vietā.
nogrūst Ātri, steigā nolikt, arī noslēpt.
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas.
Daugavas grīvas krastu aizsargbūves atrodas Daugavgrīvā un Mangaļsalā (būvētas 19. gs. beigās - 20. gs. sākumā), izveidots kā vienots nocietinājuma būvju komplekss, ko veido Daugavgrīvā un Mangaļsalā izvietotās dzelzsbetona konstrukciju artilērijas bateriju novietnes ar kazemātiem un noliktavu telpām.
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams.
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m).
Nurmuižas pils atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, ir 40,5 x 26,6 liela divstāvu mūra celtne ar iekšpagalmu (platība 4,6 x 16 m) un četrstūrainu izvirzījumu dienvidrietumu un ziemeļrietumu stūrī, apbūves kompleksā ietilpst arī vairākas 19. gs. celtas ēkas (kalpu māja, klēts, kūts, stallis) un vārtu tornis, taču šīs būves ir sliktā tehniskā stāvoklī un netiek izmantotas; uz austrumiem no pils atrodas ainavu parks.
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze.
Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
izviršana atsevišķu dzīvnieku vai šķirnes saimnieciski vērtīgo īpašību pasliktināšanās no paaudzes uz paaudzi.
Augstais Atsevišķu saliktu vietvārdu sastāvdaļa.
canga Atsperīgs, šķelts ieliktnis cilindrisku vai prizmatisku priekšmetu iestiprināšanai; lieto virpās, avioslēdzenēs u. c.
čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
norobežoties Atsvešināties, pazaudēt, arī neizveidot ciešas saiknes (ar ko), palikt savrup.
atšķirt aunus no avīm atšķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
vētīt (arī atsijāt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīga, labo no sliktā.
atsijāt (arī vētīt) graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atsijāt graudus no pelavām (arī sēnalām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
atsijāt (arī vētīt) graudus no sēnalām (arī pelavām) atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā.
aizsmaidīt Attālināt, likt pazust ar glāstiem un glaimiemm.
renonsēt Atteikties likt kādu kāršu sugu, tādēļ, ka tā iztrūkst.
profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
varas attiecības attiecības, kurās vienai personai (grupai) ir sociāli noteicoša vara pār otru, un pirmā spēj likt otrai personai (grupai) darīt to, ko tā vēlas.
disģēnisks Attiecīgs uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
atbīdīt Atvairīt (domas), atlikt (ko) uz vēlāku laiku.
salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
atausēt Atvēsināt, ļaut palikt vēsam.
pāraugusi kokaudze audze, kas sasniegusi vecumu, kad strauji sāk pasliktināties koksnes tehniskās īpašības; tā steidzami jānocērt, jo pēc šā vecuma pārsniegšanas var sākties masveidīga koku atmiršana, it īpaši mīksto lapkoku audzēs.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos.
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi.
tautas tribūns augstākā plebeju vēlētā amatpersona senajā Romā (no 494. g. p. m. ē.), kam bija tiesības uzlikt aizliegumu (veto) senāta rīkojumiem; uz gadu tika ievēlēti divi, vēlāk - četri un desmit tribūni; tribūnu persona bija neaizskarama; impērijas periodā zaudēja savu nozīmi.
sušķis augumā īsi un slikti auguši lini.
jaktenes Ausis, kas slikti dzird (nicinoši).
audināt Aust; likt aust.
otoskleroze Ausu slimība, kam raksturīga pakāpeniska progresējoša dzirdes pasliktināšanās, kā arī trokšņi abās ausīs.
autobāze Automobiļu novietne (ar degvielu un rezerves daļu noliktavu un remontdarbnīcu).
pārvadājuma nosacījumi aviosabiedrības apliecinājums tās saistībām pret pasažieriem un to apkalpošanas kārtību, piemēram, saistības pret atliktu vai atceltu lidojumu pasažieriem apgādāt tos ar naktsmītni un transportu, lai nokļūtu līdz tai.
sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai.
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei.
kāršu spēle azartspēle, kurā laimests ir atkarīgs no izliktajām kārtīm (to kombinācijas) un spēles noteikumos noteiktā laimesta koeficienta un kura nav aprīkota ar īpašu elektronisku programmu spēles vadīšanai un laimesta lieluma noteikšanai.
izsalcināt Badināt, slikti barot.
gravidofobija Bailes palikt stāvoklī.
bromhidrofobija Bailes, ka apkārtējie var pamanīt slikto ķermeņa smaku, sviedrus.
pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
balenis Balināmais audekls, balā (uz bala) noliktais audekls.
klātne Balināšanai izlikto linu klājums.
šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
argēma Balta čūla radzenes malā, fliktēnas sekas.
metilandrostēndiols Balta kristāliska viela, nešķīst ūdeni, slikti šķīst spirtā; ķīmiskās uzbūves ziņā tuvs metiltestosteronam; lieto proteīnu anabolisma veicināšanai rekonvalescentiem.
borskābe Balta, kristāliska viela, neorganiska vāja skābe, slikti šķīst aukstā ūdenī; pārtikas piedeva E284, konservants, aktīva viela mutes dobuma higiēnai, toksiska iedarbība uz nierēm, asinsrites orgāniem, dzimumorgāniem, aknām un nervu sistēmu.
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam.
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
aizbarot Barot ar sliktu ēdamo.
starpbāze Bāze (iestāde, noliktava, darbnīca u. tml.), kam ir palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē.
mājas sēnes bazīdijsēnes, kas noārda konstrukciju koksni, ieviešas pilsētu un lauku mājās, saimniecības ēkās, noliktavās, siltumnīcās, kultūrvēsturiskās celtnēs - pilīs, muzejos, baznīcās.
iebāzt Bāžot ievirzīt, ielikt (kur iekšā).
švēri Bēdīgi; slikti.
nelabu galu ņemt, arī labu galu neņemt Beigties slikti, nevēlami.
epilogs Beigu daļa (daiļdarbā), kurā vēstīts par darbojošos personu tālāko likteni.
Likteņsimfonija Bēthovena 5. simfonija do minorā; par pirmās daļas pamatmotīvu komponists esot sacījis: "Tā liktenis klauvē pie durvīm".
dieva ziņā bez uzraudzības, gādības, līdzdalības; likteņa varā.
aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā.
toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
aizbiedēt Biedējot likt attālināties; aizdzīt.
apbaidīt Biedējot likt pamukt zem kaut kā.
saslāt Biezi salikt.
borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes.
Mančestras kods bināru signālu kodēšanas veids, apvienojot datu signālus ar sinhroimpulsiem saliktos impulsos, kur katrs saliktais impulss satur divas daļas, pie kam impulsa otrā daļa ir pirmās daļas inversija.
dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
saslānīt Blīvi salikt, sakraut.
saslotēt Blīvi, cieši salikt.
miglas boja boja, kas raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
ukoties Bojāties, pasliktināties, kļūt nelietojamam.
deteriorēts Bojāts, pasliktināts (piem., piesārņots).
Marko Polo grēda Bokaliktags, kalnu grēda Kunluna austrumu daļā, Ķīnā.
raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa.
krīkļot braukt ar sliktu zirgu.
kulbāt Braukt pa sliktu ceļu un ar sliktu saķeri.
braukt kā uz kandavu braukt pa sliktu ceļu.
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu.
likteņa stunda brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
trinitrotoluols Brizanta sprāgstviela - bezkrāsaini vai dzelteni, ūdenī slikti šķīstoši kristāli.
dzeltējums Brūni plankumi vai traipi uz papīra, kam par iemeslu ir slikta uzglabāšana.
būre Būda, sliktas kvalitātes ēka.
meditatīvā koncentrēšanās budistu pašanalīzes metode pilnīgas nošķirtības sasniegšanai meditācijā vai domas runas un darbības koncentrēšanai, kas novērš sliktas karmas uzkrāšanos.
pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu.
metieris Burtlicis, kas sadala slejās saliktu tekstu lappusēs; aplauzējs (2).
tiposignēts Burtliča fantāzijas radīti un no līnijām, apļiem u. c. tipogrāfiskiem elementiem salikti signēti vēstuļu galvenēm, aploksnēm u. c. iespiedumu darbiem.
pielaidums Burtliktuvē līniju, ornamentu, vinješu utt. salaidums.
izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs.
dreifēšana Buru nostādīšana tā, lai jahta vai buru kuģis paliktu gandrīz uz vietas.
motora buru jahta buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) ar motoru varētu pārvietoties tikpat labi kā ar visām burām burāšanai piemērotos laikapstākļos.
buru jahta ar motoru buru peldlīdzeklis, kas būvēts un projektēts tā, lai sliktos laikapstākļos (vētrā vai bezvējā) varētu pārvietoties ar motoru tikpat labi kā labos laikapstākļos ar visām burām.
bramstenga Burukuģa salikta masta trešais posms - koks, ar ko pagarināta stenga (masts ir pirmais, stenga - otrais posms).
bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā.
būt (arī palikt) ēnā būt (palikt) neievērotam, nepamanītam.
atlikt Būt kāda rīcībā, palikt pāri (par laiku).
konfliktēt Būt konflikta stāvoklī; būt nesaskaņā; strīdēties.
samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
vilkties astē (kādam, kaut kam) būt pēdējam kāda darba, uzdevuma veikšanā; atpalikt.
justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī.
sadirties būt sliktā garastāvoklī.
čingot Būt sliktā garastāvoklī.
spruka Būt sprukā - saka, ja kāds atrodas sliktos apstākļos, nepatīkamā situācijā.
dingt Būt, palikt klusam, mierīgam.
turēties Būt, palikt noteiktā (fizioloģiskā vai psihiskā) stāvoklī.
likteņgrieži Būtiska, nozīmīga pārmaiņa, pārvērtība (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvē, liktenī (2).
griest Būvēt, likt grīdu.
terpīnhidrāts C~10~H~18~(OH)~2~H~2~O, bezkrāsaini caurspīdīgi kristāli, slikti šķīst ūdenī, labi - karstā spirtā.
sulfametazīns C~12~H~14~N~4~O~2~S, balts pulveris, slikti šķīst ūdenī, labi - sārmu un skābju šķīdumā; lieto pneimokoku un streptokoku infekciju gadījumā.
tiacetazons C10H12N4OS, gaišdzeltens kristālisks pulveris, gandrīz nešķīst ūdenī, slikti šķīst spirtā.
fluoresceīns C20H15O5 - triarilmetāna krāsviela, dzelteni kristāli, slikti šķīst ūdenī.
fenidons C9H10ON2, bezkrāsaini kristāli, slikti šķīst aukstā ūdenī, labāk - sārmu vai skābju klātbūtnē, spēcīgs reducētājs.
atloks Caurules, vārpstas vai ieliktņa daļa plakana diska veidā ar caurumiem skrūvēm vai tapām.
pacelt Ceļot pavirzīt (ko kādā virzienā), arī ceļot pavirzīt, nolikt (ko kur).
piecilāt Ceļot pievienot, nolikt blakus.
ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties.
bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms.
ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
cepurāt Cepurāt rudzus - statiņos saslietajiem rudzu kūļiem uzlikt resgalī sasietu kūli, lai tos pasargātu no lietus.
metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
sprīdināt cieši iedzīt vai ielikt.
riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
pieķerties Cieši pielikt rokas, plecus (pie kā) vai cieši satvert (ko), lai (to), piemēram, bīdītu, celtu.
piekļaut Cieši piespiest, arī pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
sazloķēt Cieši, blīvi salikt, sakraut.
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
formas cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta iespiedforma.
ofseta cilindrs cilindrs iespiedmašīnā, uz kura tiek uzlikta ofseta gumija.
narcaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
narcaks Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
nercaka Cilvēks vai dzīvnieks, kam slikta ēstgriba, arī kas izvēlīgs ēdiena ziņā.
buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
šķīrējtiesnesis Cilvēks, kas izšķir strīdu, konfliktu.
šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
dētuvnieks Cilvēks, kas mēdz nekārtīgi, nevīžīgi ko nolikt.
kurls Cilvēks, kas nedzird vai ļoti slikti dzird.
peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
biezausis Cilvēks, kas slikti dzird.
ačka Cilvēks, kas slikti redz.
nepraša Cilvēks, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
kleķermanis Cilvēks, kas slikti, neprasmīgi (ko) dara.
fatālists Cilvēks, kas tic iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
ačkis Cilvēks, kurš slikti redz.
badadzeguze Cilvēks, kurš vienmēr paredz ko sliktu.
glābšanas josta cilvēku dzīvības glābšanas ierīce uz ūdens - josta ar negrimstošu pildījumu, kas tiek aplikta ap jostas vietu.
astroloģija Cilvēku likteņa un notikumu pareģošana pēc debess spīdekļu stāvokļiem.
melst Cīnoties ar grūtībām, iet (piemēram, pa sliktu ceļu).
karš Cīņa, sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu).
aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
suņpētersīlis Čemurziežu dzimtas ģints ("Aethusa"), viengadīgs indīgs lakstaugs ar dobu stumbru, spīdīgām, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem vai iesārtiem ziediem saliktos čemuros, 1 suga.
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
ķimene Čemurziežu dzimtas ģints ("Carum"), divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar baltiem vai rožainiem ziediem saliktos čemuros un aromātiskiem augļiem, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
suņstobrs Čemurziežu dzimtas ģints ("Conium"), divgadīgs indīgs lakstaugs ar sarkani plankumotu dobu stumbru, vairākkārt plūksnainām lapām un sīkiem baltiem ziediem saliktos čemuros.
lupstājs Čemurziežu dzimtas ģints ("Levisticum"), lakstaugs ar plūksnainām lapām un bāli dzelteniem ziediem saliktos čemuros.
rūgtdille Čemurziežu dzimtas ģints ("Peucedanum"), daudzgadīgi lakstaugi, lapas trīsstarainas vai plūksnainas, ziedi saliktos čemuros, auglis - plakans eliptisks dvīņkarulis, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
noraga Čemurziežu dzimtas ģints ("Pimpinella"), augs ar vienkārt līdz trīskārt plūksnainām lapām un ziediem saliktos čemuros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
kvaterna Četras cita citā ieliktas loksnes.
digresija dabas kompleksu (atpūtas zonās, piepilsētas mežos) stāvokļa pasliktināšanās to intensīvas izmantošanas dēļ.
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju.
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā.
ārdbīlis Dakšveidīgs darbarīks, ar kuru izgrūsta žāvēšanai saliktus apaļkokus.
kopot Dalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu); aplauzt.
jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
ekspozīcija Daļa (daiļdarbā), kurā raksturoti apstākļi un personas līdz darbības, konflikta sākumam.
lakstināt Dancināt; likt kādam kaut ko ar varu darīt.
darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli.
salikšana Darbība --> salikt.
aplikšana Darbība, process --> aplikt.
izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
pusdeponents darbības vārds darbības vārds, kam vienkāršajos laikos ir darāmās kārtas formas, bet saliktajos laikos - ciešamās kārtas formas vai otrādi.
consecutio temporum darbības vārdu laika formu saskaņa saliktā teikumā.
dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
darba tiesību sistēmas pamatprincipi darbinieka tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgu tiesību princips, tiesības apvienoties organizācijās, aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas.
lentzāģmašīna Darbmašīna koksnes zāģēšanai, kurā par griezējinstrumentu lieto zāģlenti, kas uzlikta un nostiepta vertikāli vai horizontāli uz skriemeļiem; galvenie veidi ir: mašīnas baļķu un brusu sazāģēšanai, dalīšanas mašīnas (plānāku zāģmateriālu izzāģēšanai no biezākiem materiāliem) un galdnieku mašīnas (galvenokārt līklīnijas zāģēšanai).
kustības režīms darbmašīnas, transportlīdzekļa vai ierīces lietošanas noteikumos paredzēts kustības raksturs, ko nosaka tiem pieliktā rezultējošā spēka lielums un darbības virziens.
sūkāt Darboties neveiksmīgi; būt neveiksmīgam, sliktam.
maize bez garozas darbs bez grūtuma; labums bez sliktuma.
blēņoties Darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu.
junnēt Darīt atklātībā zināmu; izbārt, nosunīt, aiz muguras runāt par kādu sliktu.
mīzt pret vēju darīt kaut ko ačgārni ar sliktām sekām.
zapadlo Darīt kaut ko sliktu.
rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
izlicējs Darītājs --> izlikt.
licējs Darītājs --> likt 1.
maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
izstaidzināt Daudz (bieži veltīgi) likt iet, kaut kur sūtīt.
samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem.
ekskūzācijas Dažādi atvainojami dibināti iemesli, kuru dēļ aizbildnis Romā varēja atteikties no aizbildnības, kas viņam bij uzlikta kā sabiedrisks pienākums.
motīvu cīņa dažādu motīvu nesavienojamība, kas izraisa iekšējo konfliktu.
nu tu vari zicēt dažkārt saka cilvēkam, ja tas izdarījis kaut ko sliktu un saņem sodu.
tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu.
krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
delikvents Delikta izdarītājs.
maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
lineamenti Delnas un sejas līnijas, pēc kurām hiromanti un fiziognomi noteic cilvēku raksturu un zīlē likteni.
ots Dēļiem izlikta ieeja kartupeļu bedrē.
ieliktnītis Dem. --> ieliktnis.
sliktiņa Dem. --> slikta.
sliktīns Dem. --> slikts.
uzlika Detaļa, kura ir kaut kam uzlikta.
dingt Dēties, likties.
dingties Dēties, likties.
eiforbija Didīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Euphorbiales"), koki, krūmi, lakstaugi ar saliktām lapām, 6 dzimtas, >300 ģinšu, \~8000 sugu.
dēstus Diedzēt, likt diedzēt.
nodīdzināt Diedzēt, likt dīgt, sākt augt.
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties).
nobērības Dienas, kad pagasta labības rezervju noliktavā jānober labība.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību.
paprasts Diezgan sliktas kvalitātes.
diegti Dīgstā ielikti graudi.
demoralizācija Disciplīnas mazināšanās, darbības, rīcības spēju pasliktināšanās, zaudēšana.
duerna Divas viena otrā ieliktas loksnes.
aizlikts Divd. --> aizlikt.
atpalicis Divd. --> atpalikt.
likts Divd. --> likt.
paliekams Divd. --> palikt 2.
paliekošs Divd. --> palikt 2.
pieliekams Divd. --> pielikt.
saliekams Divd. --> salikt.
salikts Divd. --> salikt.
duole Divdaļu ritmiska figūra, kas rodas, dalot divās dalās vienkāršu trijdaļu takti vai atbilstošas saliktas takts daļu.
dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
tauriņzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Fabaceae syn. Papilionaceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi divdīgļlapju klases augi (lakstaugi, koki, krūmi), kam raksturīgas plūksnaini vai staraini saliktas vai arī vienkāršas lapas, tauriņveida ziedu vainags un auglis - pāksts, 490 ģinšu, >12000 sugu, Latvijā konstatēts 19 ģinšu, 95 sugas, no tām 26 sugas ir adventīvas, 13 sugu - dārzbēgļi, 7 sugas - aizsargājamas.
zaķskābene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Oxalidaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, arī koki ar saliktām lapām, kuras nereti reaģē uz pieskārienu, 8 ģintis, 950 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints.
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi).
kapera Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Capparales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, retāk staraini saliktām lapām, 6 dzimtas, \~400 ģintis, \~4000 sugu.
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
rūta Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Rutales"), kurā ietilpst koki, krūmi, retāk lakstaugi, kam ir spirāliski, retāk pretēji sakārtotas vienkāršas vai saliktas lapas un raksturīgi ēterisko eļļu dziedzeri, 11 dzimtu, \~350 ģinšu, \~4500 sugu.
sapindi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Sapindales"), kokaugi un lakstaugi ar saliktām lapām, 10 dzimšu, \~160 ģinšu., >2000 sugu.
akmeņlauzīte Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Saxifragales"), kokaugi vai lakstaugi ar vienkāršām vai saliktām lapām, 27 dzimtas, \~160 ģinšu, \~2300 sugu.
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu.
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu.
dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim.
ieloce Divkārt salikta un atlocīta sloksne (piemēram, audumam, tērpam).
piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors.
annunaki Divupes mitoloģijā - spēcīgāko dievu grupa, kuras skaitliskais sastāvs svārstās no 7 līdz 600, viņi ir cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, laika gaitā kļūstot par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu nastu uzveļot zemākajiem dieviem - igigiem, bet paši veido dievu sanāksmi, kas valda pār cilvēkiem un dieviem.
norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
izrīkot Dodot rīkojumus, likt (kādam) ko darīt, darboties.
izgriezt Dokumenta vai tā daļas pārvietošana starpliktuvē, lai to varētu izmantot šī paša dokumenta rediģēšanas vai sagatavošanas procesā.
apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
atpisties Doties prom, likt mierā
izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
drauvēt Draudēt, baidīt, likt nobīties.
pa labam draudzīgi, bez konfliktiem.
fortes fortuna adiuvat drošiem pats liktenis palīdz.
kūstošais elements drošinātāja kūstošais ieliktnis.
drošinātāja ietvere drošinātāja sastāvdaļa, kurā ievieto vai iestiprina drošinātāja kūstošo ieliktni.
nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem).
aizdūdot Dūdojot likt aizkrist ausīm, apdullināt.
dižtaure Dūdrags - āža rags, kam tievgalā ielikta zoss spalva un sānos 4 caurumiņi, ganu pūšamais instruments.
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
augšslieksnis Durvju ailes augšējais pārliktnis.
būzīgs Dusmīgs, sliktā omā.
alterācija Dvēseles uzbudinājums; mainīšanās (uz ko sliktāku).
dvaga Dvinga, slikta smaka.
lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
plaņčkāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu); planckāt.
planckāt Dzert, strēbt (sliktas kvalitātes ēdienu, dzērienu).
kurst Dzirdei pasliktināties.
vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
presbiakūze Dzirdes pasliktināšanās vecumā.
kurlums Dzirdes trūkums vai tās pasliktināšanās tā, ka runas valodas uztvere nav iespējama.
mīņa Dzīva būtne, kas nespēj ilglaicīgi palikt vienā vietā.
neēdējs Dzīva radība, kas slikti ēd.
dzīvot (arī būt, palikt) puisī dzīvot (būt, palikt) neprecētam (par vīrieti).
cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
murcauka Ēdiens, sildīts piens ar aukstu ūdeni sajaukts, mēdz pielikt arī sīpolus.
leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski.
noklemst Ejot pa sliktu ceļu, nokļūt.
durstelēties Ejot piesardzīgi likt kājas.
sukrums ēkas daļa bez jumta; ēka kurai vēl nav uzlikts jumts
Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam.
sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
drošinātāja ieliktņa kušanas strāva elektriskā strāva, kas kausē drošinātāja ieliktni.
sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
sausais elektrofiltrs elektriskais sēra dioksīda gāzes attīrītājs, kas sastāv no divdaļīgas kameras, kuras sienas izliktas ar ķieģeļiem; katra daļa ir patstāvīgs elektrofiltrs; temperatūra ne zemāka par 250 °C.
nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā.
elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai.
acaridae Ērču kārtas noliktavērču dzimta, pieder pie akarīdērcēm ("Acaridiae").
miltērces Ērču virsdzimta, sīkas, bezkrāsainas ērces (ķermeņa garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo augsnē, uz augu un dzīvnieku atliekām, pārtikas produktos, \~200 sugu, Latvijā \~20 sugu, no tām 5 ir noliktavu kaitēkļi.
divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
Nortija etrusku mitoloģijā - likteņa dieviete, kuru attēloja kā jaunu, spārnotu sievieti ar naglu rokā, viņai par godu tika rīkoti svētki, kuros notika naglas iesišanas ceremonija, kas simbolizēja likteņa nenovēršamību.
Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam.
min Ezoterismā liktenis un dievu noteiktā kārtība.
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam.
fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
pārpalikums Faktiskais (naudas, preču u. tml.) daudzums (piemēram, kasē, noliktavā), kas ir lielāks par dokumentos fiksēto.
pastozitāte Faktūras īpatnība glezniecībā: biezi, blīvi uz audekla uzlikta krāsa.
farmakokinētika Farmakoloģijas daļa, kurā pēta zāļu likteni organismā.
hidrolāzes Fermenti, kas šķeļ saliktas organiskas vielas, hidrolīzes procesā tām pievienodami ūdeni; izplatītas augu un dzīvnieku šūnās.
maltāze Ferments, kas sašķeļ saliktos ogļhidrātus, viens no aizkuņģa dziedzera fermentiem.
aranžējums Fiksēta uzvedība ar mērķi apiet konfliktu.
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
superpozīcijas princips fizikāls princips, pēc kura no atsevišķiem elementāriem procesiem salikta procesa rezultējošais efekts ir vienāds ar elementāro procesu radīto efektu summu.
vasaras guļa fizioloģisks stāvoklis (tuksnešos mītošiem siltasiņu dzīvniekiem), kurā dzīvības norises pazeminās līdz minimumam (nezaudējot dzīvotspēju) un kurš iestājas tad, kad krasi paaugstinās vides temperatūra, sākas sausuma periods, kritiski pasliktinās barošanās apstākļi.
fiziskā vardarbība fiziska spēka regulāra lietošana, kā rezultātā cilvēkam vai dzīvniekam rodas fizisks kaitējums, traumas, sāpes, būtiska veselības pasliktināšanās vai nāve.
grūtums Fiziskas ciešanas, fiziski slikta, smaga pašsajūta.
smagums Fiziski slikta, smaga pašsajūta, nogurums; arī nepatīkama spiediena sajūta ķermeņa daļās.
phlyctidiaceae Fliktīdiju dzimta.
entophlyctis Fliktīdiju dzimtas ģints, aļģu parazīti, Latvijā konstatētas 2 sugas.
phlyctidium Fliktīdiju dzimtas ģints.
phlyctochytridium Fliktīdiju dzimtas ģints.
phlyctidiaceae Fliktīdu dzimta.
phlyctis Fliktīdu dzimtas ģints.
pleijertipija Fotolitogrāfija bez fotogrāfiska uzņēmuma. Zem bromsudraba papīra paliktu zīmējumu vai iespiedumu (arī abpusīgu) apgaismo, attīsta ar 1 daļu hidrohinona, 2 daļām jodkālija, 12 daļām nātrija sulfāta, 480 daļām ūdens un nedaudz kodināmā natrona.
fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
etaps Frontes aizmugure (ar rezerves daļām, noliktavām, ceļiem u. tml.).
zinātniskais stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto zinātniskajā un tehniskajā literatūrā; zinātniskajā stilā lieto emocionāli neitrālus izteiksmes līdzekļus, to raksturo objektīvums, vispārīgums, loģiskums un precizitāte, speciālās terminoloģijas un abstraktas nozīmes vārdu lietojums, liels lietvārdu īpatsvars, vienlīdzīgu teikuma locekļu un apzīmētāju virknes, salikti pakārtoti un jaukti salikti saikļa teikumi, daudz ciešamās kārtas un vispārinātas personas teikumu.
jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā.
paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā.
glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība.
sufiksālā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; derivatīvā galotne.
derivatīvā galotne galotne, ko izmanto jaunu vārdu atvasināšanā, atvasinājumsalikteņu darināšanā; sufiksālā galotne.
čauga Galva, apzīmējums sliktas atmiņas gadījumā, kad nevar kaut ko atcerēties.
Ginza Galvenie mandaistu raksti, kur aprakstīta pasaules radīšana un dvēseles liktenis pēc nāves.
zaķskābeņaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, koki, liānas ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi kārtni, pieclocekļu, auglis - pogaļa.
beizeklis Gandrīz nesalasāms, slikti uzrakstīts raksts.
stola Gara un šaura auduma lente, garīdznieka liturģiskā apģērba sastāvdaļa; uz pleciem uzlikta, tā simbolizē Kristus jūgu.
sniega kurpes gareni vai apaļi kāju paliktņi no klūgu pinumiem, kurus izmanto iešanai pa dziļu un irdenu sniegu.
nogaudot Gaudojot kaut ko sliktu pareģot.
zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize.
klinčains Glīzdains, slikti izcepis.
žņerba Govs, kas negribīgi, ar sliktu apetīti ēd.
grabažnīca Grabažu noliktava, vecu krāmu glabātava.
habent sua fata libelli grāmatām ir savs liktenis.
analojs Grāmatu paliktnis - četrstūrains galdiņš ar slīpu virsmu, uz kura, diakonam lasot evaņģēliju, tiek nolikti Svētie Raksti.
speķis Grāmatu saliktuvēs apzīmējums vieglam un izdevīgam aprēķina salikumam (beigu lappuses, stāvošs salikums, dzejas utt.).
kopošana Grāmatu spiestuvēs salikto sleju sadalīšana lappusēs, pieliekot lappušu skaitļus, piezīmes utt.
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
rudzi Graudzāļu dzimtas ģints ("Secale"), viengadīgi, divgadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar gari smailām lapām un sēdošām vārpiņām divrindu saliktā vārpā, 6-8 sugas.
grēmens Grēmas - rūgtena, dedzinoša sajūta barības vadā, bieži saistīta ar atraugām; slikta dūša.
mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem.
Pandīons grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Erihtonija dēls, Erehteja, Būta, Proknes un Filomēlas tēvs, kurš atdeva Prokni par sievu trāķietim Tērejam un pēc tam mira sirdssāpēs par meitu likteni.
Kloto Grieķu mitoloģijā - dievietes Niktes meita, likteņa dieviete moira, vērpēja, kas vērpj cilvēka dzīves pavedienu.
Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām.
Hekate grieķu mitoloģijā - krēslas, naksnīgu sapņu un burvību dieviete, titanīdu Persa un Astrejas meita, kura no Zeva saņēma varu pār zemes un jūras likteni, Urāns tai dāvāja milzu spēku.
Hipns Grieķu mitoloģijā - miega dievs, dievietes Niktes (Nakts) dēls, nāves likteņa dievību moiru un atriebības dievietes Nemeses brālis.
Ananke Grieķu mitoloģijā - nenovēršamības un nepieciešamības dieviete, cilvēku likteņu lēmēju - moiru māte.
Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
dēmons grieķu mitoloģijā - noslēpumains spēks, kas noteica cilvēku un dievu likteņus, drīzāk ļauns nekā labs, parādās pēkšņi un strauji pazūd.
fasongrieznis Grieznis ar saliktas konfigurācijas profilam atbilstošas formas griezējasmeni.
iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
mīnumeklētājs Gruntī, sniegā vai ūdenī izlikto mīnu atklāšanas ierīce.
grupas attīstības posmi grupas dzīves cikla secīgas stadijas: 1) grupas veidošanās: 2) konfrontācijas jeb konfliktu posms; 3) normu ieviešanas posms; 4) produktīva darba posms; 5) izformēšanās jeb noslēguma posms.
ratlauzis Grūti izbraucams, sliktas kvalitātes ceļš; neceļš.
nebāls Grūts, slikts, nelāgs.
slīpers Gulsnis - tēstu kokmateriālu sortiments; koka paliktnis pie kura piestiprina dzelzceļa sliedes.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
abiotrofija Ģenētiski noteikts dīgļlapu defekts, kas var palikt latentā stāvoklī vai arī būt par cēloni sistēmu vai orgānu funkciju traucējumiem, piem., pārmantotām nervu sistēmas slimībām.
menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli.
mesties Ģērbt nost (ko citu), lai paliktu noteiktā tērpā.
Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
vargas Harmonikas (sliktas); kāds stīgu instruments.
svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību.
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
flavoproteīds Hromoproteīdu tipa salikto proteīnu grupa, kas aptver dzeltenos fermentus.
hromīts hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr~2~O~4~, galvenā hroma rūda.
hromšpinelīdi Hromu saturoši salikto oksīdu minerāli; raksturīgi bāziskiem un ultrabāziskiem iežiem, vieni no dimantu pavadoņminerāliem.
veronālisms Hroniska saindēšanās ar veronālu: slikta dūša, vemšana, galvassāpes.
iešībēt Iebīdīt; ielikt; iestumt.
iešķirot Iedalīt, nolikt pareizajās vietās.
uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
apēdināt Iedot kādam cilvēkam apēst kaut ko sliktu.
tapāt Iedzīt, iesist tapu; ielikt grabeklim zarus.
demogrāfiskā krīze iedzīvotāju atražošanās procesu krasa pasliktināšanās vai ilgstoša nelabvēlīgas situācijas saglabāšanās.
apmaukt Iegrožot, savaldīt, uzlikt iemauktus.
iešķuidīt Iegrūst, ielikt kaut ko šaurā spraugā, mazā vietā.
kapitāla izmaksu norma ieguldītā kapitāla izmaksas, kas izteiktas ar gada salikto procentu likmi.
apmudēt Iegūt sliktu garšu, sabojāties.
aizmudēties Iegūt sliktu garšu.
žabot Iejūgt, uzlikt iemauktus.
ieskāpināt Iekāpināt; likt iekāpt(ies).
fumigators Iekārta augsnes, augu vai noliktavu fumigācijai.
īpruovāt Iekārtot (izdevīgā darbā), ielikt kādu priekšmetu (piemēram, skrūvi) vietā.
iepakāt Iekraut, salikt (kur iekšā).
skrupels Iekšējs konflikts.
apkraupēties Ielaisties kādās jo sliktās darīšanās.
iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu).
iespert Ielikt (atzīmi).
ievirot Ielikt (durvis, logus) virās.
ierocīt Ielikt (izkaptij) rokturi.
iekrampēt Ielikt (krampi) dzintelē.
iespraust Ielikt (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
pielādēt Ielikt (šaujamierocī) patronu vai šāviņu ar dzenošu lādiņu.
izšņorēt Ielikt atzīmi, novērtēt zināšanas.
piešķirt Ielikt atzīmi.
iestabulēt Ielikt cietumā.
timbāt Ielikt cietumā.
zavafļiķ Ielikt dzimumlocekli partnerim mutē.
apgrīst Ielikt grīdu.
kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā.
ieģipsēt Ielikt ģipša šinā (ķermeņa daļu).
iekļaustīt Ielikt ko vidū, iekļaut ar varu.
iežabot Ielikt laužņus zirga mutē.
iesleņģot Ielikt logu vai durvju aplodas (ēku būvējot).
salumstīt ielikt lumstus (audumā).
saželēt Ielikt matos želeju.
iesautēt Ielikt sautēt.
iesprausties Ielikt sev (mutē, zobos, piemēram, pīpi).
iekrostīt Ielikt sirdī, prātā (ādu vai kaut ko).
izdrāzt Ielikt sliktu atzīmi.
aizzabāt Ielikt zirgam mutē iemauktu stangu (liekot iemauktus).
sažabot ielikt zirgam mutē laužņus.
grīsties Ielikt, iebūvēt grīdu.
iespeķot Ielikt, iespiest speķa, arī sīpolu, ķiploku, burkānu gabaliņus īpaši iegrieztās vietās (cepamā, sautējamā gaļas gabalā).
ieblokot Ielikt, iespīlēt blokus (zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus).
ieķēzīt Ielikt, ievietot (kur ko netīru, bojātu u. tml.).
iesēdināt Ielikt, ievietot.
izgrīdot Ielikt, izklāt grīdu.
izgrīst Ielikt, izklāt grīdu.
iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
iekabināt Ielikt, pakārt (piemēram, āķī, cilpā).
iedarīt Ielikt.
ielocīt Ielikt.
ieliktnes Ieliktne.
ieliktne Ieliktnes.
turēties Ieņemt noteiktu stāvokli un kādu laiku palikt tajā.
Džungārijas vārti ieplaka starp Džungārijas Alatau (Kazahstānā) un Birliktavu un Mailitavu (Ķīnā), kalnu pāreja, savieno Balhaša-Alakela ieplaku (Kazahstānā) un Ebinūra ezera ieplaku (Ķīnā), platums 10-40 km.
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
pārvietot ierādot citas telpas vai atrašanās vietu, likt iekārtot tur iestādi, uzņēmumu u. tml.
zamaška Ieradums (parasti slikts).
izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur).
pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
slūpe Ierīce akmeņu un zemes (arī siena) vešanai; liela liekšķere; koka vai cita materiāla paliktnis, pa kuru slīdinot pārvieto smagus priekšmetus.
kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
šķērkoki Ierīce šķēru (metu, velku) gatavošanai, sastāv no 2, nereti 3 viena otrā ieliktiem rāmjiem, kam jāgriežas ap asi.
arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes.
knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
armamentārijs Ieroču noliktava, arsenāls.
arsenāls Ieroču un munīcijas noliktava.
iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
nomesties Iesākt dzīvot (kur), arī palikt (kur kādu laiku) - par dzīvniekiem.
pusdarbs Iesākts, bet līdz galam nepaveikts darbs, arī pavirši, slikti paveikts darbs.
nesaslimšana iespēja palikt veselam.
iespraugāt Iespraust, ielikt (spraugā).
bāze Iestāde, noliktava, darbnīca u. tml., kas apkalpo kādu nozari, pasākumu.
iestiķēt Iešūt, ielikt (vidū, starpā), lai padarītu garāku, platāku.
uilēties Iet uz leju, uz slikto pusi; iet uz elli.
atkrāt Ietaupīt, atlicināt, nolikt malā.
demoralizēt Ietekmēt (cilvēku) tā, ka mazinās disciplīna, pasliktinās, zūd darbības, rīcības spējas.
kreatūra Ietekmīgas personas ieliktenis, kas paklausīgi izpilda sava aizgādņa gribu.
a ievada salikta teikuma daļu ar pretstata nozīmi; [bet]{s:6}
tomēr Ievada virsteikumu saliktā pakārtojuma teikumā ar pieļāvuma palīgteikumu.
a Ievadot salikta teikuma daļu ar pretstata nozīmi.
sabojāt Ievērojami pasliktināt (piemēram, attiecības, psihisku stāvokli).
aizsākt Ieviest (ko jaunu), likt pamatus (kam - literatūrā, mākslā, zinātnē).
iemest Ievietot (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
ierauties Ievirzīties (kur iekšā), lai paliktu, nepamanīts, lai paslēptos.
ofiolīti Iežu komplekss, kas sastāv no ultrabāziskiem intruzīviem iežiem un dziļūdens nogulumiežiem; domājams, tie ir senas okeāniskās Zemes garozas relikti.
grillums Īgnums, slikta iedoma; viegls neveselīgums.
ījabziņa Ījaba ziņa - slikta ziņa.
aizkalināt Ilgāku laiku likt badoties.
sabadināt Ilgāku laiku likt badoties.
sabadot Ilgāku laiku likt ciest badu.
iztrankāt Ilgāku laiku likt doties (no vienas vietas uz citu).
saļaut Ilgāku laiku nepārtraukti atļaut (palikt).
iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
nodzenāt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
izmocīties Ilgāku laiku, daudz mocīties; ilgāku laiku justies ļoti slikti.
izdzenāt Ilgāku laiku, daudz sūtīt, likt doties no vienas vietas uz citu, no viena pie otra.
saskraidināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt skriet.
sastaidzināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt staigāt šurp un turp.
sastādināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
sastāvināt Ilgāku laiku, nepārtraukti likt stāvēt.
nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
nomīties Ilgāku laiku, vairākkārt (ko) mijot, pieļaut, arī būt par cēloni, ka iemij (ko sliktu, nevērtīgu); mijot kļūdīties.
nostaidzināt Ilgi (līdz pagurumam) likt staigāt.
izkalināt Ilgi likt badu ciest.
sēdēt ilgi bāliņos ilgi palikt neprecētai.
iemarinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti aizkavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
marinēt Ilgstoši atlikt, nepamatoti kavēt (kāda pasākuma realizēšanu, jautājuma izskatīšanu u. tml).
grauzt Ilgstoši iedarbojoties, pasliktināt, bojāt (veselību), bojāt (ķermeņa daļas) - par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.
nodūlēt Ilgstoši palikt nomodā.
tvaikt Ilgstoši uzturēties slēgtā telpā ar sliktu gaisa apmaiņu.
vispieprasītākā mazumtirdzniecības cena importētāju, noliktavas turētāju Latvijas Republikā vai citas dalībvalsts noliktavas turētāju vai pārsūtītājtirgotāju iecelto nodokļa maksātāja pārstāvju visbiežāk noteiktā maksimālā mazumtirdzniecības cena cigaretēm attiecīgā laikposmā.
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru.
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā.
toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
netipāla figūra indivīda figūra, kas atšķiras no tā paša lieluma tipfigūras ar tik lielām novirzēm no atsevišķu lielummēru vērtībām, ka ievērojami pasliktinās tipāli konstruētā ģērba piegulums šādai (piemēram, staltai, kumpai, augstplecu, šļaupplecu, šaurplecu, platplecu, lordotiskai, platgurnu, šaurgurnu, O kāju, X kāju) figūrai.
sociālā integrācija indivīdu, organizāciju vai valstu savstarpējo attiecību sakārtojums, kas ļauj izvairīties no konfliktiem.
centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass.
evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai.
azīdsvins Iniciējoša sīkkristāliska sprāgstviela baltā krāsā, slikti šķīst ūdenī, pret ārējo iedarbību nedaudz mazjutīgāka nekā dzīvsudraba fulmināts.
tetrazens Iniciējoša sprāgstviela dzeltenu kristālu veidā, slikti šķīst ūdenī un organiskajos šķīdinātājos.
cāļu šķilšanās spēja inkubatorā ielikto un apaugļoto olu procentuālā attiecība.
žirohorizonts Instruments, kas rāda lidmašīnas sasveri vai augstuma maiņu attiecībā pret horizontu; izmanto, ja horizonts nav redzams, piem., sliktos laika apstākļos.
uzņēmuma resursu plānošana integrēta informācijas sistēmas veidošana, lai apkalpotu visas uzņēmuma nodaļas; tajā ietilpst ražošanas procesa programmatūra, ievades secība, ienākumu un izdevumu konti, virsgrāmata, pirkumi, transporta saimniecība, noliktavu saimniecība un cilvēku resursi.
ūdens ziedēšana intensīva planktona attīstība ūdenstilpēs; tā krasi maina ūdens fizikālās un ķīmiskās īpašības, pasliktina ūdens garšu, maina krāsu, samazina dzidrumu.
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu.
pulksteņa ķeša īpaša kabata, kur ielikt kabatas pulksteni.
tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
pneimatiskais pasts īpašās patronās ieliktas korespondences aizvadīšana pa cauruļu sistēmu, izmantojot saspiestu vai retinātu gaisu.
buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
iekšējie antifoni īpaši vates, marles vai cita materiāla ieliktņi ausīs.
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis.
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašība svārda saliktenis.
vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
ir (arī kļūst, metas) plāni ap sirdi (retāk ap dūšu) ir (rodas) slikta pašsajūta.
Zervāns Irāņu mitoloģijā - dievs, kas lemj pār laiku un cilvēku likteņiem.
Zurvans Irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, bezgalīgais laiks, kas pastāvēja, kad pasaule vēl bija embrija stāvoklī.
Zrvans irāņu mitoloģijā - dievs, laika un likteņa personifikācija, zurvānisma mācības (3. - 7. gs.) augstākais dievs.
kacere Īsa, slikta bise.
stebere Īsa, slikta bise.
suksnīši Īsi, slikti paauguši lini.
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm.
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām.
iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms.
iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis.
rings Īslaicīga uzņēmēju vienošanās, lai paaugstinātu kādas preces cenu (preci uzpērkot un glabājot noliktavās līdz visizdevīgākajam pārdošanas laikam).
Hārūts Islāma mitoloģijā - viens no diviem eņģeļiem (otrs - Mārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
Mārūts Islāma mitoloģijā viens no diviem eņģeliem (otrs - Hārūts), kuri tika nosūtīti uz zemi, lai brīdinātu cilvēkus no ļaunuma, bet viņu sliktās uzvedības dēļ vīna reibumā, musulmaņiem tika aizliegts turpmāk lietot vīnu.
parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
(pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
čūlot Izdalot mitrumu, slikti degt (par mitru malku).
velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
aizrūdināt Izdarīt kādam netaisnību (kaut ko sliktu).
niecināt Izdzīt, izkalpināt, likt nevietā ciest.
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot.
pīrēt Izgādāt, ielikt vietā.
atjaukt Izjaukt ko nesen saliktu (piemēram, siena kaudzi).
izārdīt Izjaukt, izvandīt (ko saliktu, sakārtotu).
izspiest kā citronu izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki; likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki.
noklastīt Izklājot nolikt.
izkavāt Izkravāt, izņemt, izlikt.
piedot Izlīdzinot konflikta attiecības (ar kādu), vairs neļaunoties, nedusmoties; pieņemt atvainošanos.
izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu).
izdaņģināt Izlikt ārā.
balus Izlikt balot; atrasties balošanas stadijā.
izdaņgināt Izlikt no dzīvokļa, padzīt no dzīvesvietas.
izsviest (arī izmest) uz ielas Izlikt no dzīvokļa.
spēlēt komēdiju izlikties
izrādīties Izlikties (1).
uzlikties Izlikties (1).
vaļšķoties Izlikties (koķetēt).
fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko).
fasonu taisīt izlikties (par kaut ko).
uzdēvēties Izlikties (par kaut ko).
tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
noluncīties Izlikties daudz strādājam, patiesībā gandrīz neko nepadarīt.
piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.
skatīties caur pirkstiem izlikties ko nepamanām, pavirši vērot.
piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām.
palāboties Izlikties labs, lai gūtu uzticību.
nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam.
nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam.
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs.
uzbrāļoties Izlikties par draugu, brāli.
apsamesties Izlikties par ko; arī pārvērsties par ko.
apsalikties Izlikties par ko.
kundzēties Izlikties par kungu, uzvesties kā pie kungiem.
uzklīrēties Izlikties par naivu, nezinošu.
pontovatsja Izlikties par vientiesi.
priheritsja Izlikties piedzērušam, guļošam.
apstūkņīties Izlikties samulsušam kā mazam bērnam.
nomošķoties Izlikties strādājam.
tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā.
spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā.
ķaupēties Izlikties, izturēties lepni.
nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību.
afektēt Izlikties, liekuļot, pārspīlēt.
spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties.
paģisties Izlikties, šķist.
zakosiķ Izlikties, tēlot.
krokšķoties Izlikties; blēdīties; mānīties.
mokšķoties Izlikties; mānīties.
mošķoties Izlikties; mānīties.
laist muļķi Izlikties; melot.
taisīt pakses izlikties; tēlot neprašu, muļķi.
spēlēt teātri izlikties.
spēlēt (aklās) vistiņas izlikties.
spēlēt teātri (arī komēdiju) izlikties.
izataisīties Izlikties.
iztaisīties Izlikties.
voskmeriķ Izlikties.
izlūktrieciens Izlūku, izlūkdiversiju grupu (vienību), sauszemes karaspēka apakšvienību vai partizānu pēkšņs uzbrukums pretinieka aizmugurē izvietotiem lidlaukiem, štābiem, nelieliem garnizoniem, noliktavām u. c. objektiem.
loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas.
aģentizmaksas Izmaksas, kas rodas konflikta gadījumā starp uzņēmua īpašniekiem (akcionāriem) un šī uzņēmuma obligāciju turētājiem.
atrisinājums Iznākums, rezultāts (darbībai, konfliktam) literārā darba kompozīcijā.
izķēpīt Izņemt, izcelt, izlikt ārā.
izlikt Izņemt, lai noliktu; izņemt (no kurienes) un nolikt (kur).
eksemcija Izņēmums, atsvabināšana no vispārīgi uzlikta pienākuma, piem., zināma nodokļa maksāšanas.
izolētājuzliktnis Izolācijas materiāla uzliktnis, kas paredzēts spriegumam pieslēgtu vai zemētu elektroietaises daļu nosegšanai, lai izvairītos no nejaušas personāla pieskaršanās šīm daļām.
zaņķēt Izplatīt baumas, sliktas valodas.
sazeltīt Izplatīt sliktu slavu.
klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
nometināt Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
aizblīkšķināt Izraisot skaļu blīkšķi, likt aizkrist ausīm, apdullināt.
pierīkot Izrīkot, likt darīt.
izvirzīt Izsakot, ierosinot darīt zināmu (piemēram, domu, problēmu); likt paveikt, realizēt (piemēram, uzdevumu).
Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
uzraut koļķi izsaukt sliktu dūšu vai riebumu.
parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
fabricēt Izstrādāt, sacerēt (ko mazvērtīgu, sliktā kvalitātē) lielā daudzumā.
izsprēgt Izšķilt, likt dzirksteļot; izsprēdzināt.
izsprēdzināt Izšķilt, likt dzirksteļot.
asortēt Izšķirot un sagrupēt kādas noliktavas preču krājumus.
atrisināt Izšķirt, izspriest (strīdu, konfliktu u. tml.).
novēlēt Izteikt vēlēšanos, arī likt izdarīt (ko).
lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
dzert kāda asaras izturēties nežēlīgi pret kādu, likt raudāt.
pārlēciens Izvairīga rīcība konfliktsituācijās.
uzcepurot Izveidot un uzlikt virsējo pārklājumu (par labības statiņu augšējo, nosedzošo kūlīti).
sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
izstādīt Izvietot, nolikt apskatei, pārdošanai (preces).
celt Izvirzīt un likt darboties (atbildīgā amatā).
izlikt Izvirzot (no kurienes) pārlikt (malai pāri).
dualitātes princips matemātiskajā loģikā ja ir patiess dotais saliktais izteikums (f-la), tad patiess ir arī tam duālais izteikums (duālā f-la).
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
suši japāņu virtuves ēdiens: īpaši sagatavota rīsu masa, kam apkārt apliktas zivis, gliemji; tas viss aptīts ar aļģēm (jūraszālēm), pasniedz ar sojas mērci, kam pievienoti mārrutki (vasabi).
apmičot Jaunajai sievai uzlikt sievas aubi (mici).
akmens krāvuma kaps jaunākā akmens laikmeta kaps, kuram gar malām izliktas akmens plāksnes, paredzēts vairākiem mirušajiem.
rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas.
vājā puse jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
vājā vieta (arī puse), arī vājais punkts jautājums, darbības nozare, kurā slikti orientējas, kurā ir vājas zināšanas, nav veiklības, labas prasmes.
munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums.
paaudžu plaisa jēdziens, kas norāda uz fundamentālām atšķirībām starp paaudzēm; visbiežāk to izmanto, raksturojot viedokļu un uzskatu atšķirības, starppaaudžu konfliktus, kas radušies kā urbanizācijas, industrializācijas, tehnoloģiju attīstības un citu sociālo pārmaiņu sekas.
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
tant pis jo sliktāk.
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība.
buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
daudzslīpju jumts jumts ar vairākām slīpēm; veido saliktas konfigurācijas ēkām.
starptautiskā atbildība juridiskas sekas, kas iestājas starptautisko tiesību subjektam par izdarītajiem starptautisko tiesību pārkāpumiem (deliktiem) un starptautiskajiem noziegumiem.
tiesas vara jurisdiktīvā darbība izpaužas tiesas spriešanā, patiesi tiesisku lēmumu pieņemšanā dažādu konfliktu izšķiršanas procesā; atbilstoši valsts varas dalīšanas principam - viena no vienotās valsts varas galvenajām funkcijām.
kaķa pēda jūrnieku mezgls, ko iesien noliecot divkārši saliktas troses galu tā, lai veidotos divas cilpas, kuras vienlaikus vairākas reizes (4-5) sagriež pretējā virzienā un tad uzliek uz āķa.
apozitīvs Kā pielikums; pielikts.
piekabināt Kabinot piestiprināt, pielikt (pie kā, kam klāt).
spīdzināšana Kāda cilvēka mocīšana kā soda veids, vai arī, lai liktu tam atzīties vai sniegt liecību; ietilpa romiešu likumos, un bija inkvizīcijas pratināšanas metode; 1984 saskaņā ar ANO konvenciju aizliegta.
deeskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) pakāpeniska ierobežošana.
eskalācija kāda procesa (piemēram, bruņota konflikta) paplašināšana, intensificēšana.
aprunāt Kādam klāt neesot, stāstīt par viņu ko sliktu, nepatiesu.
ķeparkāja Kāds ar vārgām, uz iekšu saliktām kājām.
silarājs Kāds, kas apstrādā sila zemi (vai jebkuru sliktu zemi).
aubise Kāds, kas dara visu ātri un slikti.
rīšmete Kāds, kas dažādi blēņojas un nevar mierīgi uz vietas palikt.
čunča Kāds, kas ir slikti vai bezgaumīgi saģērbies.
ķebis Kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks.
aubiza Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
aubize Kāds, kas visu dara ātri un slikti.
pisiķis Kāds, kurš iet plāni ģērbies sliktos laika apstākļos.
vauksnis Kāds, kurš paradis palikt vēlu vakaros.
apauklēt Kādu brīdi auklēt uz rokām svešu bērnu un tādā veidā izraisīt sliktas sekas.
pamurgot Kādu laiciņu (naktī) slikti gulēt.
pačirkstināt Kādu laiku (slikti) čīgāt (vijoli).
noracināt Kādu laiku likt rakt.
novazināt Kādu laiku vadāt, likt iet (piemēram, ko meklējot); vadājot, liekot iet, nogurdināt.
sliktināt Kādu novārtā likt vai atstāt.
vādēt Kaitēt, nākt par sliktu; apnikt.
vides problēmas kaitīgās sekas cilvēka darbības ietekmei uz biofizisko vidi; būtiskākās no tām ir nedrošs dzeramais ūdens, slikta sanitārija, gaisa piesārņojums, dabas daudzveidības mazināšanās, fosilās enerģijas patēriņš un globālās klimata pārmaiņas.
bendēt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
bojāt nervus (kādam) kaitināt (kādu), likt uztraukties, nervozēt.
bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis.
Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini).
suprālapsāriji Kalvinisma novirziens, kas atzīst, ka ikviena cilvēka liktenis ir jau iepriekš nolemts.
Kaņiva Kaņivas rezervāts – atrodas Ukrainā, Čerkasu apgabalā, platība – 10 kvadrātkilometru, dibināts 1968. g., lai saglabātu dabas kompleksus un kompleksi pētītu relikto skābaržu audzes.
skāpināt Kāpināt (3); likt kāpties atpakaļ vai uz priekšu.
iekšējā ienākumu norma kapitāla ieguldījumu gada ienākumu norma, kas izteikta ar gada salikto procentu likmi.
iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties.
peldošā bāze karakuģis, kas kalpo kā noliktava un remonta bāze mazāku kuģu grupām, piem., zemūdenēm.
tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras.
skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti.
skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga.
apkārtīt Kārtis, kas saliktas apjumšanai.
palīgkartīte Kartīte, kas ielikta alfabētiskajā katalogā, lai atvieglotu vajadzīgā iespieddarba sameklēšanu.
ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
krāvāt Kārtojot nolikt, novietot.
noridāt Kārtojot nolikt, novietot.
noridot Kārtojot nolikt, novietot.
saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
nokopt Kārtojot, tīrot ko, novākt nost, nolikt noteiktā vietā (ko).
iekrāmēties Kārtojoties, kravājoties nejauši tikt (kur) ieliktam (par priekšmetu).
saiņot Kārtot un likt, ievietot (ko kādā materiālā, izstrādājumā), apņemt (piemēram, ar auklu), lai (to) aizsargātu glabājot, transportējot.
pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
sūds Kas slikts, kaitīgs.
panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina.
aitiņas Kaudze no 2-3 taisni saliktiem un augšpusē sastiprinātiem auzu kūlīšiem.
Hērostrata slava kaunpilna slava, kas iegūta ar sliktiem darbiem (Hērostrats nodedzināja Artemīdas templi Efesā - vienu no septiņiem pasaules brīnumiem).
timeklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
timēklis Kaut kas līdzīgs miglas aizkaram, kas neļauj labi saskatīt (par sliktu redzi).
bruzda Kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs).
šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
suklacis Kaut kas sīks, nederīgs; slikta kārts (kāršu spēlē); arī lamuvārds.
pļura Kaut kas slikti izdevies.
pampars Kaut kas slikts, lamuvārds.
nejaucēns Kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs.
šmoka Kaut kas slikts.
šmorka Kaut kas slikts.
noutīt Kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut.
kudīt Kaut ko sliktu darīt vai runāt.
nokrūdīt krūdu kaut ko sliktu nodarīt.
nobāzs Kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis.
sračs kautiņš, konflikts.
pailgot Kavēt, atlikt.
izklāt Klājot izvietot, izlikt.
tmēse Klasiskā dzejā salikta vārda sadalīšana, iešaujot starp viņa sastāvdaļām vienu vai vairākus vārdus.
iz(iet) (arī klāties) plāni klāties slikti.
iet plāni klāties, veikties slikti.
pieliekamais Klēts, pieliekamā istaba, vieta kur nolikt, uzglabāt.
aizkurkt Kliedzot apdullināt, palikt kurlam.
zaglīgi soļi klusi soļi, ar kādiem iet nolūkā palikt nepamanītam, neatklātam.
samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
sacirsties Kļūt grūti atrisināmam (piemēram, par konfliktu, problēmu).
palikt bez biksēm kļūt nabagam, palikt bez kādiem iztikas līdzekļiem.
slimēties Kļūt slikti, sliktāk.
bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā.
kalpiņš Koka dēlis ar ieloku vienā galā un nelielu koka paliktni garo zābaku novilkšanai.
ķempele Koka klucis paliktnim, balstam.
čoks Koka paliktnis laivas novietošanai.
krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
prozuls Koka uzliktnis ragavām vai ratiem.
grētiņš Koka vai metāla aizsargrestes, režģots paliktnis.
lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku.
vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī.
regbijs Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir piezemēt ovālu bumbu aiz pretinieka vārtu līnijas vai iesist to vārtos virs pārliktņa un kurā ir atļauti spēka paņēmieni ar cīņas sporta elementiem.
sadzīves komēdija komēdija, kuras darbība risinās ikdienas apstākļos un kuras konflikti izriet no praktiskās dzīves un ģimenes interesēm.
nitroamofoska Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
nitroamofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
nitrofoss Komplekso minerālmēslu salikto jaukto minerālmēslu grupa, kas satur slāpekli, fosforskābi, kāliju.
arbolīts Kompozītmateriāls ar lielporainu struktūru, sastāv no organiskas pildvielas un minerālsaistvielas; slikti deg, nepūst, labas siltumtehniskās īpašības.
cukursīrups Koncentrēts sīrups bišu piebarošanai sliktas medus ražas gadījumā.
funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
atjaunojošais taisnīgums konceptuāli jauna pieeja konkrētu noziedzīgu nodarījumu radītā konflikta atrisināšanā: likumpārkāpējs, cietušais un citas ieinteresētās puses vienojas, kā atlīdzināt, mazināt vai kompensēt nozieguma sekas un tās atveseļot gan cietušajam, gan pārkāpējam, gan sabiedrībai, tādējādi atjaunojot taisnīgumu un veidojot jaunu izpratni par notikušo.
pārnesums Konflikta pārcēlums uz attiecībām ar terapeitu.
robežkonflikts Konflikts starp valstīm, kuru izraisījusi valsts robežas režīma pārkāpšana.
īsais Konflikts.
ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas.
mēbeļu sekcija konstruktīvi nobeigts mēbeļu izstrādājums, kas paredzēts lietošanai kā patstāvīga vai salikta bloķējamo izstrādājumu daļa.
konflikta pārvaldība konstruktīvs process konfliktu risināšanai starp indivīdiem vai grupām, lai ar konsultanta palīdzību atrisinātu domstarpības un noslēgtu brīvprātīgu vienošanos.
projektīvās metodes konsultēšanā lietota metožu grupa, kuru pamatā tiek izmantots kāds ārējs stimuls (piemēram, zīmējums, priekšmets, skaņa, attēls, tēls), uz kuru var tikt vērsta jeb projicēta cilvēka iekšējā pasaule – konflikti, priekšstati, domas, attieksmes un jūtas.
salicināt Kopā salikt, savienot.
pocenis Kopā salikti skali; lāpa.
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem.
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija.
uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes).
angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi.
ngandžalangandžalas Krāpnieki Kimberlijas plato rietumdaļas (Austrālijā) aborigēnu mītos, kas klaiņo pa krūmājiem, cenšoties izdarīt ko sliktu.
kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
pervināt Krāsot; likt, dot krāsot.
krenēties Kratoties braukt (pa sliktu ceļu).
nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
žākarēt Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
žākarot Kraut (sienu, āboliņu u. tml.) uz meiju paliktņa.
sliktēt Kraut sliktā, sliktot.
stirpot Kraut, likt (ko) stirpās.
zārdēt Kraut, likt zārdā.
zārdot Kraut, likt zārdā.
kladēt Kraut, likt.
prakāt Kraut, likt.
vagonlapa Krauta vagona dokuments, kurā norāda datus par vagonu un kravu, uzliktām plombām, pavadzīmes numuru un citus datus, kas nepieciešami vilciena natūrlapas sastādīšanai.
pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
polispasts Kravas ceļamais mehānisms, kas sastāv no vairākiem kustīgiem un nekustīgiem blokiem, kuriem pārlikta pāri trose vai virve.
izkraušana kravas pārvietošana, kraujot ārā no transportlīdzekļa; kravas glabāšana izkraušanas vietā var notikt gan īslaicīgi, gan ilgstoši (noliktavā).
konteinersūtījums Kravas sūtījums konteinerā bez pārkraušanas no nosūtītāja līdz saņēmēja noliktavai.
Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
nosacīta notiesāšana krimināltiesībās nozīmē to, ka tiesa, piespriezdama brīvības atņemšanu, brīvības ierobežošanu, arestu vai naudas sodu, ievērojot izdarītā noziedzīgā nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, vainīgā personību un citus lietas apstākļus, guvusi pārliecību, ka vainīgais, sodu reāli neizciešot, turpmāk uzvedīsies nevainojami, var sodu neizpildīt, ja tiesas noteiktajā pārbaudes laikā (uz laiku no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem) notiesātais neizdarīs jaunu noziedzīgu nodarījumu, nepārkāps sabiedrisko kārtību un izpildīs tiesas uzliktos pienākumus.
pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
Juris kristietības un islāma nostāstos — kareivis moceklis, ar kura vārdu folkloras tradīcija saistīja lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu reliktās pagāniskās ieražas, kā arī bagāto mitoloģisko tematiku, arī motīvu par cīņu ar pūķi.
iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
tupelīte Krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
bucināt Kūdīt, likt badīties.
turbīnkuģis Kuģis, ko dzen tvaika vai gāzes turbīna; izmanto arī saliktu turbīnas un elektrodzinēju enerģētisko iekārtu, ar ko palielina kuģa manevrēšanas spējas.
circeņprusaki Kukaiņu kārta, reliktgrupa, vidēji lieli (1-3 cm) slaidi bezspārnaini kukaiņi, polifāgi, aktīvi naktī, dzīvo kalnos pie mežu robežas, Z-Amerikā un A-Āzijā.
knābgalvji kukaiņu klases kārta, sīki (garums 2-3 mm) un vidēji lieli (10-14 mm) kukaiņi, pēc ārējā izskata atgādina sikspārņus, galva knābjveidīgi pagarināta, lido slikti, attīstās ar pilnīgu pārvēršanos, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
nokukot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
nokūkot Kūkojot pareģot kaut ko sliktu.
vērmele Kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia absinthium"), daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, rūgtenu smaržu un garšu, ar stāvu, sudrabpelēku stublāju, plūksnaini dalītām lapām un sīkiem, dzelteniem ziedu kurvīšiem saliktās skarveida ziedkopās.
ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
pīties Kustēties, virzīties lēni, ar traucējumiem (piemēram, aizķeroties aiz kā, arī slikti orientējoties).
krancis Kvadrātveidā salikta baļķu kārta.
kvazielastība Kvazielastības spēks - materiālam punktam pieliktais mainīgais spēks, kas proporcionāls šā punkta izvirzei no līdzsvara stāvokļa un vērsts tai pretēji.
kvīcināt Kviecināt, likt kviekt.
otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu.
svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi.
elastiskā histerēze ķermeņa deformācijas atpalikšana laikā no tam pieliktās slodzes, kā arī atšķirīgi deformācijas lielumi tā paša lieluma slodzes apstākļos.
bezsvara stāvoklis ķermeņa stāvoklis, kurā ķermeņa kustība vai tam pieliktie ārējie spēki nerada ķermeņa daļiņu savstarpēju spiedienu.
grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās.
lopot Ķēzīt, pasliktināt.
Ma-Vans Ķīniešu mitoloģijā - dievs, zirgu aizgādnis un zirgu likteņu noteicējs, ko pielūdza karotāji, zirgu īpašnieki un saimnieki, kuriem piederēja zirgi.
kalenāt Ķircināt, likt gaidīt.
kalināt Ķircināt, likt gaidīt.
sačalgot Labam ēdienam pieliet kaut ko sliktu.
izlodēties Labi attīstīties, kļūt lielam un spēcīgam; nebūt sliktākam par citiem veselības ziņā.
pasers Labība, kas (rijā) izlikta žāvēšanai uz tievām kārtīm blakus krāsnij (nevis uz cepļa sijām).
piesars Labība, kas sakrauta ne uz ārdīm, bet uz šķērskokiem, kas pārlikti no sijas līdz ārdīm.
dāriens Labības klājiens uz rijas ārdiem uzliktiem dēļiem.
elevators Labības noliktava.
labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
absit omen lai draudi neīstenotos; _burtiski_: "lai (sliktā) zīme izpaliktu".
vellādi Lai vai kā; lai vai cik slikti, grūti.
vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts.
perfekts Laika forma (darbības vārdam), kas apzīmē pagātnē pabeigtu darbību, kuras rezultāts vēl turpinās tagadnē; arī saliktā tagadne.
draņķēšana Laikapstākļu pasliktināšanās.
ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks.
fortūna Laimīgs gadījums, veiksme cilvēka dzīvē (parasti personificēta kā likteņa dieviete); liktenis.
strepēt Laist asinis; likt radziņus (asinsnolaišanai).
naškānis Lamu vārds sliktam, nerātnam cilvēkam vai dzīvniekam.
spiga lamuvārds cilvēkam ar sliktu stāju.
šņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
šņergulis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
žņerglis Lamuvārds kādam, kas slikti ēd.
merklis Lamuvārds sliktam bērnam.
žabis Lamuvārds sliktam cillvēkam.
bruslaks Lamuvārds sliktam cilvēkam.
štemplis Lamuvārds, kādam, kas nodarījis ko sliktu.
lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā.
Ligna Latviešu mitoloģijā - likteņdievības Laimas negatīvā puse, biežāk saukta par Nelaimi, dažkārt arī par Lignu jeb Ligu.
Sekšu māte latviešu mitoloģijā līdzīgi vairākām citām dievietēm un sieviešu kārtas gariem, ir vērpēja, kur vērpšana saistījās ar cilvēka likteņa veidošanu.
Rīšķu māte latviešu mitoloģijā vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšu māte.
17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
locījuma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā daļā (atšķirībā no seno celmu salikteņiem) ir vārds kāda locījuma formā.
celma saliktenis latviešu valodniecības vēsturē - saliktenis, kura pirmajā komponentā saglabāta vēsturiskā patskaņu celma forma, pēc kuras nomenus dalīja locīšanas sistēmās.
kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
apsējas Lauka gabaliņš, kas kļūdas pēc palicis neapsēts; pēc māņticējumiem tā ir slikta zīme, kas norāda uz nāves gadījumu saimē.
agrobāze Lauksaimniecības produkcijas noliktava un sadales bāze.
bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
šļeburot Lauzoties runāt (valodā, kuru slikti pārvalda).
iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa.
bilinza Lēca, kas salikta no 2 puslēcām.
vidējais driass leduslaikmeta beiguposma pēdējā fāze, raksturīga klimatisko apstākļu pasliktināšanās, Latvijas teritorijā veidojās ledāja kušanas ūdeņu limnoglaciālie nogulumi.
sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
spēle Lēmumu pieņemšanas modelis dažādās sacensībās un konfliktsituācijās.
plukšināt Lēnām braukt (pa sliktu ceļu ar sliktu zirgu).
kulcerēt Lēnām, ar grūtībām braukt pa sliktu ceļu.
urgāties Lēni ar grūtībām braukt (pa sliktu ceļu).
aizurgāties Lēni, ar grūtībām aizbraukt (pa sliktu ceļu).
izurgāties Lēni, ar grūtībām izbraukt (pa sliktu ceļu).
gropēt Līdumā atlikušos kokus salikt kārtās.
pārliekt Liecot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (liekuma vietā); pārlocīt (1).
uzkāpt Liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
kāpt Liekot soli, virzīties (uz kā); likt kāju vai kājas (uz kā, kur).
boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
marstīties Liekuļot, izlikties.
blāķis Liela kaudze (parasti nevērīgi salikta, sakrauta).
lielnoliktava Liela noliktavs.
kaudze Liela, parasti nekārtīgi salikta (piemēram, vēstuļu, dokumentu), kopa.
Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV.
pievietēt Lielāku daudzumu likt žāvēt, vītēt.
reivs Lieli, sākotnēji nelegāli pasākumi pamestās noliktavās, fabrikās vai brīvā dabā, kuru centrā ir dejas visas nakts garumā skaļas un ritmiskas mūzikas pavadībā.
tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
piežarīt Lielos daudzumos (kaut ko) sagatavot, salikt.
slodzes moments lielums, kas raksturo dzinējam pielikto slodzi; ja dzinēja attīstītais moments pārsniedz slodzes momenta vērtību, dzinēja ātrums pieaug, pretējā gadījumā – samazinās; ja dzinējs darbojas stabili, attīstās moments, kas vienāds ar slodzes momentu.
tikt Lieto darāmās kārtas salikto laiku (parasti saliktās pagātnes) formu veidošanā; [būt]{s:1697}.
maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
būt Lieto salikto laika formu veidošanā.
klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt.
tāpat Lieto, lai izteiktu salikta sakārtojuma teikuma komponenta pievienojumu iepriekšējam (vai iepriekšējiem); lieto, ievadot patstāvīgu teikumu, lai norādītu, ka tas pēc satura ir saistīts ar iepriekšējo teikumu.
rādīties Lieto, lai piešķirtu izteikumam šķietamības, ne visai drošas ticamības nokrāsu; likties 2(4).
substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis.
lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus.
krubas Līki koki ragavu paplašināšanai, lai tur varētu uzlikt vairāk malkas.
ģemberis Līks, slikti izaudzis bērzs.
piezadināt likt (bērnam) daudz smieties.
izmantot likt (kādam) darboties, strādāt savā labā; gūt labumu (no kāda).
piespiest (kādu) pie sienas likt (kādam) ko darīt pret (tā) gribu; padarīt (kādu) pretoties nespējīgu.
saukt pie kārtības likt (kādam), piespiest (kādu) pārtraukt, izbeigt nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
slogot Likt (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai (to) sablīvētu, saspiestu; likt kam, piemēram, vielai, materiālam, virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
atstāt pēc stundām likt (skolēnam) pēc mācību stundu beigšanās palikt skolā, dodot šai laikā noteiktus uzdevumus.
aizvēlināt Likt aizkavēties, likt nokavēt, aizturēt.
aizlecināt likt aizlēkt aiz kaut kā.
nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
likt pie arkla likt art; likt strādāt.
uzdot Likt atbildēt (uz jautājumu); izvirzīt (jautājumu); likt atrast (uzdevuma) atrisinājumu.
atgādināt likt atcerēties (ko), parādīt atgādinājumu vai tml., lai liktu atcerēties (par ierīcēm)
aizmērdēt Likt ciest badu; slikti, trūcīgi barot.
pārvietot likt cilvēkam mainīt atrašanās, uzturēšanās vietu, likt apmesties citā vietā
nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1).
raidīt Likt doties (projām); likt atstāt (telpu, teritoriju).
izsūtīt Likt doties (uz kurieni, parasti ar kādu uzdevumu); likt doties uz vairākām vai daudzām vietām.
raidīt Likt doties (uz kurieni); likt doties (piemēram, kaujā, cīņās u. tml.).
uzgrūst kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, lai sagādātu ko nepatīkamu.
uzkraut kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu, uzturēt kādu.
kārt kaklā likt gādāt, rūpēties par kādu; likt kārtot kādam ko nepatīkamu.
klāt galdu likt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
sabaudīt likt ierasties (vairākiem).
saukt priekšā likt ierasties kur (piemēram, tiesā).
saukt (arī vest) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
vest (arī saukt) tiesas priekšā likt ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts.
noteikt likt ievērot, norādīt.
uzsēdināt uz kakla (kādam kādu) likt izjust kādu varu.
saukt pie atbildības likt kādam atbildēt (piemēram, tiesā) par savu nelikumīgu, nepareizu darbību, rīcību.
locīt kāda mēli likt kādam runāt.
humanizēt likt kļūt labākam.
segt Likt ko, piemēram, segu, tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas; likt (ko, piemēram, segu) tā, lai (tas) atrastos uz visas kā virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas.
runkāt likt kopā, locīt.
dancināt kumeļu likt kumeļam skriet aplī
šķienēt likt lubiņas.
piesēdināt pie grāmatas likt mācīties lasīt; likt mācīties no grāmatas.
atgādināt savu klātbūtni (arī sevi) likt manīt, atcerēties (savu klātbūtni, sevi).
atgādināt sevi (arī savu klātbūtni) likt manīt, atcerēties u. tml. (sevi, savu klātbūtni).
dzīt kā ķīli sienā (kādu) likt nepārtraukti strādāt.
mest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
sviest Likt nonākt (kādā vietā, telpā); likt nonākt (kādos apstākļos).
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
paņemt parakstu likt parakstīties (par ko).
pacelt (biežāk piecelt) kājās likt piecelties, panākt, ka pieceļas.
uzkraut kaklā likt pildīt grūtu, nepatīkamu pienākumu.
reizināt likt rindā (nelielus priekšmetus).
likt just likt saprast (ko).
sakrupināt likt sarauties, sarukt.
dzīt kā naglu sienā likt strādāt ar maksimālu slodzi; izkalpināt.
izspiest pēdējo (retāk visu) sulu (arī zupu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
(iz)spiest pēdējo (retāk visu) zupu (arī sulu) likt strādāt tik daudz, ka zūd (visi) spēki; izkalpināt tā, ka zūd (visi) spēki.
pielikt pie darba likt strādāt, veikt darbu (cilvēkam vai dzīvniekam).
šaubināt likt šaubīties, apšaubīt.
uzsūtīt Likt uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); likt uzvirzīties uz kādas vietas.
strīķēt kājas likt vienu kāju pārāk tuvu otrai, tā, ka tās saskaras, berzējas, radot nobrāzumu, ievainojumu (parasti par zirgiem).
parādīt garu degunu (kādam) likt vilties, izmuļķot, piekrāpt; noraidīt; parādīt savu pārākumu.
vēlēt likt, arī aicināt (ko darīt)
segt Likt, arī valkāt (piemēram, lakatu) uz ķermeņa daļas; likt, arī valkāt (uz ķermeņa daļas), piemēram, lakatu.
šastīt likt, ietilpināt.
spraņģēt Likt, jozt, sprādzēt (jostu ap kādu ķermeņa daļu); likt apkārt (piemēram, jostu, siksnu kādai ķermeņa daļai), to cieši savelkot un aizdarot.
slāķēt likt, kraut.
spārdināt likt, ļaut spārdīties.
segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā; likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
rāpināt likt, piespiest rāpot (vajadzīgajā virzienā).
fātums Liktenis, liktenīga nepieciešamība.
Laimas likums likteņdievības noliktais, piešķirtais liktenis.
kreisās rokas likums likums, pēc kura noteicams virziens spēkam, kas darbojas uz vadītāju magnētiskajā laukā, ja pa to plūst elektriskā strāva: ja kreiso roku novieto tā, ka izstieptie pirksti norāda strāvas virzienu un magnētiskā lauka intensitātes līnijas ieiet delnā, tad atliektais īkšķis norāda vadītājam pieliktā spēka virzienu.
pamijs Lini, salikti pamīšus gubā.
linta Linu kārtas, saliktas rijā žāvēšanai.
klince Lipīga, slikti izcepusies maize.
ķelsīgs Lipīgs; slikti savārījies.
slapdraņķot līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
draņķēt Līt un snigt reizē; būt sliktiem laika apstākļiem.
eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
Smoļinas kauja Livonijas un Krievijas karaspēka kauja 1502. g. 13. septembrī pie Smoļinas ezera, kas beidzās ar livoniešu uzvaru un sekmēja Livonijas un Krievijas pamiera noslēgšanu 1503. g. 7. janvārī uz 6 gadiem un pārtrauca Livonijas un Krievijas militāros konfliktus līdz LIvonijas karam.
locināt Locīt, likt locīties.
pārlocīt Lokot (piemēram, galus, malas kopā), salikt (ko) divkārtīgi, pārdalīt (locījuma vietā); pārliekt.
salocīt Lokot (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), salikt, izveidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aizlocīt Lokot, ielokot aizlikt, aizbīdīt (aiz kā).
komēdija Luga, kurā attēloti konflikti un raksturi, kas izraisa smieklus; attiecīgais drāmas žanrs.
drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
briesmīgs Ļauni, ļoti slikti.
grims Ļauns, slikts; īgns.
aizvārdzināt Ļaut novājēt, novārgt (slikti barojot).
aizaukstēt Ļaut palikt aukstam, atņemot siltumu, sabojāt.
aizvārdzināt Ļaut palikt vārgā (slimīgā) stāvoklī līdz.
uzlaist Ļaut, arī likt (cilvēkam vai dzīvniekam) uzvirzīties uz kādas vietas.
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties mācīties (kur), apgādājot (to), rūpējoties (par to).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (no kurienes); ļaut, arī likt doties (no kurienes mājās).
laist Ļaut, arī likt (kādam) doties prom (uz citurieni dzīvot, strādāt).
laist Ļaut, arī likt (kādam) pārtraukt, arī izbeigt regulārā darba veikšanu; ļaut, arī likt (kādam) nonākt citos apstākļos.
jemt līdzi ļaut, arī likt doties sev līdzi.
spricēties Ļaut, arī likt izdarīt sev medikamentu injekcijas (parasti vairākkārt).
nopērdināt Ļaut, arī likt nopērties (pirtī); nopērt (pirtī).
klunkstināt Ļaut, likt klunkšķēt.
atstāt Ļaut, retāk likt, lai paliek (kādā stāvoklī, situācijā).
gargote Ļaužu virtuve, arī slikta viesnīca.
katorgas (arī verga, vergu) darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
elles darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
verga (arī vergu, katorgas) darbs ļoti grūts darbs, parasti sliktos apstākļos.
bļaurs Ļoti ļauns, briesmīgs, slikts.
jobnutais ļoti muļķīgs, slikts.
apokalipse Ļoti nozīmīgs, kā arī liktenīgs un šausminošs notikums, kas līdzīgs Apokalipses pravietojumiem.
saindēt Ļoti pasliktināt, padarīt neizturamu (piemēram, apstākļus, attiecības); ļoti kaitīgi ietekmēt (cilvēku, tā psihi).
starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
elne Ļoti slikta vieta.
sopēt Ļoti slikti degt; kūpēt, dūmot.
sūpēt Ļoti slikti degt; tik tikko degt.
baigs Ļoti slikti, ļoti nepatīkami.
nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis.
žļorka Ļoti slikts ēdiens, samazgas.
garastāvoklis uz nulles ļoti slikts garastāvoklis.
garastāvoklis zem nulles (arī uz nulles) ļoti slikts garastāvoklis.
pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
nožēlojams Ļoti slikts, nederīgs.
ārpus (arī zem) katras kritikas nevēl ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
ārpus (arī zem) katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
maucīgs Ļoti slikts, nekrietns (parasti par rīcību).
hrennijs Ļoti slikts; briesmīgs.
krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
šaušalīgs Ļoti slikts; šausmīgs (3).
pizdohens Ļoti slikts.
šausmīgs Ļoti slikts.
iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
sīderisms Mācība par zvaigžņu iespaidu uz cilvēku likteni.
numeroloģija Mācība, ka skaitļiem ir maģiska nozīme; piem., dzimšanas datumam piedēvē lielu ietekmi uz cilvēka dzīvi un likteni.
magnetokaloriskais efekts magnētiķa temperatūras izmaiņa, adiabatiski izrnainot tam pielikto magnētisko lauku.
mainīt graudus pret pelavām (arī sēnalām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
mainīt graudus pret sēnalām (arī pelavām) mainīt ko vērtīgu, labu pret nevērtīgu, sliktu.
mežga Maisījums, slikts audums.
močkāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra un attiecībām, arī sliktas kvalitātes produktus u. tml.), mīcīt.
koļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
moļļāt Maisīt, jaukt (ko kopā, piemēram, bez noteikta samēra, arī sliktas kvalitātes vielas u. tml.).
ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
šķūnis Māja, nams (parasti sliktā stāvoklī).
izspiest kā citronu (kādu) maksimāli izmantot savā labā; likt strādāt, izkalpināt tā, ka zūd visi spēki.
idille Mākslas darbs, kurā dzīve, cilvēku attiecības attēlotas idealizēti, bez pretrunām un konfliktiem.
grūstiņš Malā nolikti krāmi, dažādas grabažas, draza.
valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
kapokaugs Malvu rindas dzimta ("Bombacaceae"), koki ar resnu, dažkārt mucasveida stumbru (pudeļkoki), kurā uzkrājas ūdens, lapas vienkāršas vai staraini saliktas, \~30 ģintis, \~200 sugu.
dreifēt manevrējot ar burām, palikt aptuveni vienā vietā.
bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
iešmugulēt Mānoties, blēdoties panākt, ka paņem, nopērk (piemēram, sliktas kvalitātes preci).
Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs.
bukse Mašīnu elements ar cilindrisku vai konisku caurumu cita elementa ievietošanai elementu savienojumos vai slīdgultņos (nedalīts ieliktnis).
spēļu teorija matemātikas nozare, kas pētī optimālās lēmumu pieņemšanas metodes konfliktu situācijās.
centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru).
antifriktīvie materiāli Materiāli, kam ir zems berzes koeficients; no tiem izgatavo slīdberzei pakļautas mašīnu detaļas (gultņus, ieliktņus u. tml.); pretberzes materiāli.
ķurķītis Maza maza, slikta tabakas pīpe.
duburis Maza saimniecība ar sakritušām ēkām un sliktu zemi.
ķurķis Maza, slikta būdiņa.
šļupe Maza, slikta laiva.
čuriņa Maza, slikta mājele vai istaba.
ļurķis Maza, slikta pīpe.
grička Mazāki, sliktāk paauguši lini.
važuteles Mazas, vienkāršas, sliktas ragavas.
ļerpata Mazdūšīgs, gļēvs, neuzņēmīgs cilvēks; bērns, kam slikta ēstgriba, kas ir izvēlīgs ēdiena ziņā.
kraustelēt Mazliet iekraut, likt kaudzītē.
pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
repriķis mazs, nožēlojama izskata, vājš sivēns, kas slikti barojies.
bauska Mazvērtīga cieta zāle; sliktas kvalitātes siens.
drauģelis Mazvērtīgs cilvēks, ar kuru biedrojas parasti sliktos pasākumos.
dinamika Mehānikas nozare, kas pētī ķermeņu kustību tiem pielikto spēku ietekmē.
uzgulties Meklējot saskari (ar kādu), tikt uzliktam virsū (uz kādas ķermeņa daļas, kādai ķermeņa daļai) - par roku.
fado Melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis"); fadu.
miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
pseidomeningīts Meningisms dažādu ekstracerebrālu, ar drudzi norisošu slimību gadījumā: slikta dūša, vemšana, kakla muskuļu rigiditāte, galvassāpes.
sidērisms Mesmera paņēmiens slimniekus ārstēt ar peldēm, kurās ielikta magnetizēta dzelzs.
zlaņģēt Mest, likt, kraut.
aizmesties Mesties prom; aizlikties.
mešļavas Mešļi, nolikti burvju līdzekļi.
pīpīte Metāla luktura daļa, kurā tika likta svece.
fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra.
majeitika Metode, ko strīdos lietojis Sokrāts; māka ar uzvedinošiem jautājumiem likt sarunu biedriem atrast un formulēt jaunas atziņas, atspēkot nepareizus meklējumus.
deci- Metrisko mērvienību salikto nosaukumu daļa, kas nozīmē desmitkārtēju samazinājumu, piem., decimetrs - 0,1 m, decigrams - 0,1 g.
mietēt Mietus likt; miet (1); uzspraust mietā.
1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV).
trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā.
2. pasaules karš militāru konfliktu kopums 1939.-1945. g.
akācija Mimozu dzimtas ģints ("Acacia"), krāšņuma koks vai krūms ar plūksnaini saliktām lapām, bieži ar dzeloņainiem zariem, ziedi dzeleni vai balti.
izkliedmīna Mīna, kas izlikta, neņemot vērā pieņemtos mīnu izlikšanas paņēmienus, un kas konstruēta tā, lai to varētu izlikt no lidmašīnām, raķetēm, ar sauszemes metējierīci, ar rokām, kā arī ar artilēriju.
vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
špinelīds minerālu grupa, saliktie oksīdi (hromīts, magnetīts u. c.), kuru dzidrie paveidi (piemēram, cēlšpinelis) ir dārgakmeņi; špineļi.
špineļi Minerālu grupa, saliktie oksīdi, kuru dzidrie paveidi ir dārgakmeņi.
uzmīt Minot, liekot soli, nejauši, arī negribēti uzlikt kāju virsū (kam asam, raupjam u. tml.), tā, parasti sāpīgi, skarot, ievainojot (kāju, pēdu).
uzmīt Minot, liekot soli, uzlikt kāju, parasti nejauši, arī negribēti, virsū (cilvēkam vai dzīvniekam, tā ķermeņa daļai, arī priekšmetam).
likteņdievietes Mitoloģiskas būtnes, kas sargā dievu un cilvēku likteni, kā arī lemj likteni, cilvēkam piedzimstot, un sargā cilvēka dzīvi no šūpuļa līdz kapam; indoeiropiešu tautu leģendās parasti tiek minētas trīs dievietes: grieķiem bija trīs moiras, romiešiem - trīs parkas, skandināviem - trīs nornas, bet latviešiem likteņdievības bija Laima, Dēkla un Kārta.
zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
muzināt Mocīt, nelikt mieru.
pedions Monoedrs, kristāla forma, kas sastāv tikai no vienas plāksnes; parasti noslēdz piramidālo kridtāla formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
pagrimt Morāliski degradēties, panīkt, pasliktināties.
Mormoņu grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu.
varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
balstāķis Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; spandags.
spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
kurbulēt Mudināt (kādu), nelikt mieru (kādam).
muhadžiri Muhamedāņu emigranti no bijušām Turcijas pakļautības zemēm, kas aiz reliģiskiem motīviem negribēdami palikt ārpus Turcijas, izceļojuši uz Turciju.
Bebrenes muiža muižas komplekss Bebrenes pagastā, tajā ietilpst muižas pils, dzirnavas (celtas 1836. g.), pārvaldnieka māja, vairākas saimniecības ēkas (klēts, ratnīca, noliktava u. c.) un parks; iepretī muižas ēkām atrodas Bebrenes Romas katoļu baznīca, kas kopā ar muižu veido vienotu arhitektonisku ansambli.
kāts muižnieka uzliktā miesassoda izpildītājs, muižas bende.
aplams Muļķīgs, slikts.
dalbajobs muļķis, slikts cilvēks.
dalbis muļķis, slikts cilvēks.
pampālis Muļķis; slikts cilvēks.
recenti organismi mūsdienās dzīvojoši organismi, arī tie, kas pieder pie reliktsugām.
ģelzenis Nazis bez spala, slikts nazis.
ģelzens Nazis bez spala, slikts nazis.
ģilzens Nazis bez spala, slikts nazis.
spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis.
neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
psihes aizsardzības mehānismi neapzināti psihes procesi, kas pasargā Ego no iekšējiem konfliktiem un mazina negatīvu, nepanesamu impulsu radītos trauksmes draudus.
bombardēt Neatlaidīgi, uzmācīgi vajāt (kādu ar vēstulēm, lūgumiem u. tml.); nelikt kādam mieru.
izkrist Nebūt saskaņotam (ar kādas norises gaitu), atpalikt no citiem (kādā norisē).
klusēt Nebūt vairs aktīvam (parasti radošā darbā); aktīvi nepiedalīties (kur), palikt nomaļus.
nebūt kāda kājai (kaut kur) nebūt, nepalikt, nedzīvot kaut kur.
pažulīt Nedaudz (kādu brīdi) slikti barot.
pļūkšēt Nedaudz slikti vai bezkaunīgi runāt.
paskraidināt Nedaudz, mazliet likt skriet, trenkāt šurpu turpu.
čābeniski Nederīgi, slikti.
padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
čābisks Nederīgs, slikts.
krāmīgs Nederīgs; slikts.
noņemt zāles nedot vairs kādam zāles, likt, lai kāds pārtrauc lietot zāles.
dīdināt Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
dīdīties Nedot, nelikt mieru, nebūt mierā.
bridkai Neērti, slikti.
pļuriski Negaidīti slikti.
suslis Negaršīgs dzēriens; vārīts piens ar alu; silta kafija bez cukura; slikta pārtika.
atraidīt Negatīvi atbildēt (tam, kas ko lūdz vai piedāvā); negatīvi atbildot, likt, lai iet prom.
stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
padīdīt Neilgu laiku, mazliet mācīt, arī likt atkārtot kādas darbības.
nevieta Neīstā vieta, nelaimes vieta; slikta, nelāga, bīstama, nepareiza, apburta vieta.
rēdans Neīsts, sliktas kvalitātes, nelabs.
adrastea Neizbēgamais, liktenis.
parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību.
aizturēties Nejauši atpalikt.
izlikties Nejauši tikt izliktam, saliktam (kādā veidā).
nosabāzties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
nosalikties Nejauši tikt noliktam tā, ka grūti atrast.
iečamdīt Nekārtīgi ielikt.
iztraikšķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
iztraišķīt Nekārtīgi izlikt, pavirši, retināti izkaisīt.
sažļiebt Nekārtīgi nolikt, samest.
aizgumzāt Nekārtīgi saburzot, aizlikt aiz kaut kā.
sapičīt Nekārtīgi salikt, sabāzt (tā, ka saburzās, saņurcās).
purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
iebāzt degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
bāzt (arī iebāzt, (ie)rīvēt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
(ie)rīvēt (arī (ie)bāzt) degunā nekautrīgi parādīt, likt saprast, arī pierādīt (piemēram, kāda kļūdu).
lāva Nekultas labības daudzums, ko žāvēšanai var salikt uz trim ārdiem.
nekur šauties nekur likties.
lepēt Nekvalitatīvi, slikti mūrēt.
kļūmīgs Nelabvēlīgs, sarežģīts, arī liktenīgs, nelaimīgs (piemēram, par apstākļiem, situāciju).
nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
patriekt Nelaipni likt, pavēlēt (kādam) aiziet (prom).
aiztriekt Nelaipni likt, pavēlēt aiziet (uz kurieni, parasti noteiktā uzdevumā), aizsūtīt (pēc kā); arī padzīt.
ietriekt Nelaipni likt, pavēlēt ievirzīties (kur iekšā).
aiztrenkt Nelaipni, rupji likt aiziet (prom, uz kurieni); arī padzīt.
ietrenkt Nelaipni, rupji likt ievirzīties (kur iekšā).
sīkbērzs Neliels sliktos apstākļos audzis āra bērzs (<15 m); šādu bērzu birzis veido robežu starp skujkoku mežiem un kailām kalnu grēdām.
rati Neliels transportlīdzeklis kravas pārvadāšanai mazos attālumos (parasti rūpnīcu, noliktavu telpās, teritorijā).
pičuks Neliels, slikti apstrādāts māla trauks.
draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
miera Nelikt miera - traucēt, uzmākties.
buksnīt Nelikt mierā, skubināt, mudināt.
kurcināt Nelikt mierā.
pamurdzināt Nelikt mierā.
atlaisties Nelikt mieru, neatkāpties.
murķīt Nelikt mieru; murcīt.
biedināties Nelikties biedināties - neļaut sevi iebiedēt.
dirdīties Nelikties mierā, atkārtoti grūstīt, stumt, spert.
redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
āizaturēties Nelokāmi palikt pie noteiktas cenas, ko pārdodot; nepazemināt (cenu).
leterēt Nemākulkīgi, slikti strādāt.
dalza Nemierīgs, slikti audzināts cilvēks.
iet uz ādas (kādam) nemitīgi atgādināt kaut ko, neatlaidīgi censties ko panākt, nelikt mieru.
kofermenti Neolbaltumvielu dabas mazmolekulāri savienojumi - salikto fermentu sastāvdaļa.
sēra skābes neorganiskas skābes, kurās sēra atoms ir divvērtīgs (sērūdeņražskābe H~2~S), četrvērtīgs (sērpaskābē H~2~SO~3~) vai sešvērtīgs (sērskābe H~2~SO~4~), kā arī šo pamatsavienojumu saliktās skābes – tiosērskābe, pirosērskābe u. c.
šķērsām Nepareizi; slikti, nekvalitatīvi.
nelabums Nepatīkama, mokoša vemšanas pirmssajūta; arī vemšana, reibonis; slikta fiziskā pašsajūta.
atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks.
beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis.
nemodīgs Nepatīkams; slikts.
iziet plāni nepaveikties, klāties slikti.
iesīkstēt Nepiekāpīgi palikt pie saviem (parasti novecojušiem) uzskatiem, paradumiem u. tml.
necelt ne ausu nepievērst uzmanību, nelikties ne zinis; nereaģēt.
ulderis Nepraša, kas steigā izdara kaut ko sliktu.
amplis Nerātns cilvēks, ļoti nemierīgs zirgs; tāds, kas savu darbu paveic ātri un slikti, pavirši; sprukstiņš, vientiesis.
slikti Nesaskaņā, nesaticībā (dzīvot), tā, ka ir sliktas savstarpējās attiecības (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
dizantigrāfija Nespēja pārrakstīt tekstu vai salikt to iespiešanai.
konstruktīvā apraksija nespēja zīmēt, salikt figūras vai burtus.
bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi.
žļembāt Netīri un slikti darbu darīt.
surmuks Netīrīgs cilvēks ar sliktu uzvedību.
smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums.
bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
lopīgs Netīrs, nelabs, slikts.
mautave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts; pamave (4).
pamave Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuja Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
pamuve Netīrs, sliktas drēbes priekšauts.
iekāpt Neuzmanīgi ejot, ielikt kāju vai kājas (kur iekšā).
iet cita pirtī kašķi meklēt nevajadzīgi jaukties citu strīdos, konfliktos.
ķeņķerēties Nevajadzīgi saistīties ar sliktu cilvēku.
dvīņi Nevajadzīgi, divreiz salikti vārdi.
pļureniskis Neveiksmīgi, slikti.
iegrūst Nevērīgi iedot ēst, dzert (parasti ko sliktu).
aizagrūsties Nevērīgi tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast.
grūst Nevērīgi, arī steigā likt; arī slēpt (kur).
iepīčīt Nevērīgi, nevīžīgi ielikt, iespiest (tā, ka saburzās, saņurcās).
žļiebt Nevērīgi, nevīžīgi likt (kur).
štruntīgs Nevērtīgs; niecīgs; sliktas kvalitātes.
izraustains Nevienādi saaudzis (vietām labāk, vietām sliktāk).
kravažāt Nevietā likt, krāmēt, pildīt ar saiņiem.
piekravažāt Nevietā nolikt, piekrāmēt, piepildīt ar saiņiem.
buģīt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti, slikti rakstīt.
klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
nezināt (retāk zināt), kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu).
tirināties Nezināt kur likties, būt satrauktam, nevarēt nostāvēt mierā.
nezināt, kur dēties neziņai, kur palikt, patverties.
pupauss Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird; pupausis.
pupausis Nievājoša iesauka kādam, kas slikti dzird.
tamga No 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai.
diatomisks No 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas.
drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
atveķēties No atkārtotiem sitieniem palikt neasam.
grobnieks No cementa izliets kapa uzliktnis.
riķis No egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm.
tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
skrājas No krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs.
liekatnes No lieka uzlikts darbs.
plundurs No niedrēm izgatavots paliktnis.
ex godown no noliktavas, kas nozīmēja, ka preces skaitās pārdotas ar saņemšanu pārdevēja noliktavā.
izkāpt ar kreiso kāju no gultas no paša rīta būt sliktā garastāvoklī, bez iemesla skaisties.
EXW no rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
tipomontāža No tipogrāfiskiem elementiem, līnijām, burtiem, ornamentiem, apmalēm u. c. zīmēm, salikti attēli, viņetes utt.
vijainis No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
vijains No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus.
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
nokancināt Nokavēt, atlikt.
piepost Nokopt, nolikt.
nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus.
nopervināt Nokrāsot; likt, dot nokrāsot.
nosaimēt Nolaist ar sliktu saimniekošanu.
noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
neapliekams Nolieguma divdabis --> aplikt.
neatliekams Nolieguma divdabis --> atlikt.
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki.
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam.
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka grūti atrast; arī noslēpt.
aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā.
norūmēt Nolikt (paredzētajā) vietā; novietot.
aizstatīt Nolikt aiz kaut kā.
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
bāšķīties Nolikt burvju līdzekli.
bošķoties Nolikt burvju līdzekļus.
norēdīt drēbes nolikt drēbes tā, ka tās nevar atrast.
noslēpt Nolikt grūti pamanāmā vietā.
trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās).
atslogoties Nolikt malā daļu smaguma.
parūmīt Nolikt malā, lai iegūtu brīvu vietu, pārvietot.
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
novīstīt Nolikt nevietā, nobāzt.
dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā.
atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei.
noridāties Nolikt projām lieko; paiet sāņus.
iekupināt Nolikt recēt.
nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast.
aizstādināt Nolikt, aizvest.
nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā.
licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
pamīstalēt Nolikt, novietot (ko) pamīšus.
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt.
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
slonīt Nolikt.
šelnieks Noliktava, drēbju klēts, pagrabaugša.
depo Noliktava, garāža u. tml.
magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām).
tilbe Noliktava, vezums, telpa.
tilpe Noliktava, vezums, telpa.
ambaruha Noliktava.
godown Noliktava.
sklads Noliktava.
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
bujēni Noliktavas pie Rīgas.
rhyzoglyphus Noliktavērču dzimtas ģints.
schwiebea Noliktavērču dzimtas ģints.
tyrogliphus Noliktavērču dzimtas ģints.
sakņu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Rhyzoglyphus echinopus").
miltu ērce noliktavērču dzimtas suga ("Tyroglyphus farinae").
Ptinus raptor noliktavu zaglītis.
cekulainais zaglītis noliktavu zaglītis.
mešļi Nolikti burvju līdzekļi.
noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā).
apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt.
aiziet gulēt nolikties gulēt.
pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava).
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast.
ramdīties Nomierināties, palikt klusu.
jedināt Nomocīt; mocīt, nelikt mierā.
izkratīt dvēseli pa muti nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli).
pus- Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam; norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
kontra- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
mal- Norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai funkcijas nepilnību vai traucējumu.
da Norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
-māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt.
sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1).
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2).
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
meteoro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
pir- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1).
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-.
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
metil- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilgrupa CH~3~.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2).
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
kritiens atpakaļ (arī uz leju) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
kritiens uz leju (arī atpakaļ) norise, kurā (kas) pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
pareizrakstības vārdnīca normatīva vārdnīca, kurā apkopoti kādas valodas vārdi, sniedzot informāciju par šo vārdu, to gramatisko formu, kā arī atvasinājumu un salikteņu pareizu rakstību.
žnacīt Nosacīt, nolikt.
kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai; noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu.
aptraipīt rokas ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
aptraipīties ar asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
notraipīties (arī aptraipīties) (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
mērkt (līdz elkoņiem) rokas asinīs, arī aptraipīt (arī notraipīt) rokas (ar) asinīm noslepkavot; likt noslepkavot; būt līdzvainīgam slepkavībā.
nogarēties Noslikties.
aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt.
grēks nosodāma, slikta rīcība; netikums
iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt.
dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts.
nošķirt (arī atšķirt) aunus no avīm nošķirt vainīgos no nevainīgajiem, labos no sliktajiem.
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup.
mest kauliņus (par kādu, kaut ko) noteikt, izšķirt kāda, kaut kā likteni, biežāk nelabvēlīgi.
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
vaļets Notiesātais ar sliktu reputāciju.
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
aviācijas nelaimes gadījums notikums, kurš saistīts ar gaisa kuģa izmantošanu no brīža, kad vismaz viena persona iekāpj gaisa kuģī ar nolūku veikt lidojumu, līdz brīdim, kad visas gaisa kuģī esošās personas ir to atstājušas, un kura laikā kāda no minētajām personām iegūst miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, vai smagus miesas bojājumus sakarā ar atrašanos šajā gaisa kuģī, sakarā ar tiešu saskari ar kādu gaisa kuģa daļu, arī daļu, kas atdalījusies no šā gaisa kuģa, tiešu reaktīvā dzinēja gāzes strūklas iedarbību; gaisa kuģis iegūst bojājumus vai tiek saārdīta tā konstrukcija un tā rezultātā: samazinās konstrukcijas izturība, pasliktinās gaisa kuģa tehniskie vai aerodinamiskie dati, nepieciešams liels remonts vai bojātā elementa nomainīšana, izņemot dzinēja darbības traucējumus vai tā bojājumus, kad bojāts tikai dzinējs, tā pārsegi vai palīgierīces vai bojāti tikai propelleri, plākšņu gali, antenas, riepas, bremžu ierīces, aptecētāji vai apšuvumā ir nelieli iespiedumi vai caursisti caurumi; gaisa kuģis pazūd bez vēsts vai nokļūst tādā vietā, kur tam piekļūt nav iespējams.
mazvērtības komplekss noturīgi zems pašnovērtējums, nostādņu un jūtu kopums (neapzināta vai daļēji apzināta pārliecība), atbilstoši kurai cilvēks uzskata sevi par sliktāku (dumjāku, neglītāku, vājāku, nespējīgāku) nekā citi.
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.).
kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs.
atrīkot Novākt, aizvākt, pārsūtīt, nosūtīt, likt ierasties.
nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt.
blokkuģis Novecojis izkomplektēts kuģis, kas pārveidots par noliktavu vai kazarmu.
meslot Novērtēt, aplikt ar nodokli.
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt).
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā.
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā).
apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt.
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu.
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1).
rindot Novietot, likt rindā.
aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.).
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast.
pastatīt Novietot, nolikt.
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā.
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt.
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur).
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā.
noņemt Ņemot novirzīt (nost no kurienes ko uzliktu, pieliktu u. tml.).
lasīt Ņemt un likt (kur iekšā), parasti pa vienam.
gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
aktīvās ogles oglekļa adsorbents ar porainu struktūru, kas labi absorbē organiskās vielas, bet slikti amonjaku un ūdeni; izgatavo no pārogļotiem organiskiem, oglekli saturošiem materiāliem (koksnes, akmeņoglēm, riekstu čaumalām u. c.), tos aktivējot ar pārkarsētu ūdens tvaiku, CO~2~, cinka hlorīdu u. c. sāļiem.
padēklis Ola, kas ir ielikta mājputna ligzdā, lai panāktu, ka tas tur dēj.
epitaksija Orientēta viena kristāla augšana uz cita kristāla (paliktņa) virsmas.
drošības osta osta, kur paglābties sliktos laikapstākļos un tiem uzlabojoties nekavējoties to atstāj, nekādas kravas operācijas tajā neizdara.
sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
atklumburēt Pa sliktu ceļu atbraukt.
postaments Paaugstinājums, paaugstināts paliktnis, pamatne (kā) novietošanai.
vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
saasināt Padarīt akūtu (slimību, tās izpausmes); pasliktināt (veselības stāvokli).
automatizēt Padarīt automātisku (kādu procesu); likt automātiski darboties (kādam mehānismam, iekārtai).
bālināt Padarīt bālu (cilvēku, sliktas apkopšanas dēļ).
samezglot Padarīt daudzveidīgu, sarežģītu, konfliktiem bagātu (parasti daiļdarbu, tā sižetu).
saduļķot Padarīt nenoteiktu, sliktu (piemēram, attiecības, noskaņojumu).
sabojāt Padarīt neveselu (ķermeņa daļu), ievērojami pavājināt (tās) funkcijas; ļoti pasliktināt (veselību).
bojāt Padarīt sliktāku, mazvērtīgāku vai nelietojamu.
izbojāt Padarīt sliktu (piemēram, garastāvokli, attiecības); arī izjaukt.
izbojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu vai nelietojamu; sabojāt.
sabojāt Padarīt sliktu, mazvērtīgu, arī nelietojamu.
sašaubīt padarīt šaubīgu, likt šaubīties.
izraidīt Padzīt, izdzīt (no kurienes, kur u. tml.); likt atstāt (telpu, teritoriju).
aizlecināt padzīt, likt aizlēkt projām.
pabruķis Pagaidu pamatu veids (būves stūros salikti koka kluči, kurus novāc, kad liek īstos pamatus).
prolongēt Pagarināt, paildzināt, atlikt uz noteiktu laiku (kā, piemēram, līguma termiņu).
magaziņa Pagasta labības noliktava.
magazīna Pagasta labības rezervju noliktava (19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā).
novadas Pagasta uzliktas ceļu un citas klaušas.
pagrīdot Pagrīst, likt grīdu.
sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
grimt purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
grimt (retāk stigt) purvā Pakāpeniski nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
slīdēt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties (parasti par saimniecību, uzņēmumu).
grimt Pakāpeniski panīkt, pasliktināties.
degradēties pakāpeniski pasliktināties, pagrimt, panīkt.
redzināt Pakavus asināt, pielikt radzes.
verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
vistērija pākšaugu dzimtas ģints ("Wisteria"), kāpelējošs vīteņaugs ar saliktām plūksnainām lapām un zilganvioletiem, tumši violetiem vai baltiem ziediem nokarenos ķekaros; glicīnija.
cezalpīnijaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Cesalpiniaceae"), koki, krūmi, liānas (garums - līdz 150 m), retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi nekārtni, spilgtā krāsā, \~2800 sugu.
mimozaugi Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), kokaugi, retāk lakstaugi ar plūksnaini saliktām lapām, ziedi gk. dzelteni, sīki, vārpveida vai galviņveida ziedkopās, izplatīti tropos un subtropos, 56 ģintis, \~2800 sugu.
mimoza Pākšaugu rindas dzimta ("Mimosaceae"), tropu koks, krūms vai puskrūms ar sīkiem ziediem un spirāliski sakārtotām, plūksnaini vai staraini saliktām, arī sekundāri vienkāršām lapām, parasti ar pielapēm, 56 ģintis, \~2800 sugu.
nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
ierobežoties Palikt (kā) robežās, ietvaros.
palikties Palikt (ko) zem sevis, sev apakšā.
atstāties Palikt (kur, kādā vietā).
palikties Palikt 2.
pametināt palikt apakšā paliktni.
turēties prātā (arī galvā) palikt atmiņā.
pazaudēt Palikt bez (kā), (to) aizmirstot, aiz paviršības atstājot, izmetot u. tml. un nespējot atrast.
zaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt (to).
pazaudēt Palikt bez (kā), nespējot saglabāt, nosargāt u. tml. (to).
zaudēt Palikt bez (kā), piemēram, kādu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ.
zust Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
pazaudēt Palikt bez (kādas ķermeņa daļas, piemēram, operācijā, nelaimes gadījumā); kļūt tādam, kam izbeidzas (kāda orgāna funkcija).
zaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.) pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
pazaudēt Palikt bez (tuvinieka, drauga u. tml.), pēc (tā) nāves, arī pēc šķiršanās (no tā).
aizelsāties Palikt bez elpas, aizelsties.
aizmākties Palikt bez elpas.
bankrotēt Palikt bez līdzekļiem, nespēt segt izdevumus.
pakārt zobus vadzī (retāk pie vadža) palikt bez pārtikas, uztura.
aizdusmot Palikt dusmīgam.
iedusmoties Palikt dusmīgam.
uzveikt nāvi palikt dzīvam (kādos apstākļos, stāvoklī).
izdzīvāt Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
izdzīvot Palikt dzīvam (par smagi slimu, ievainotu).
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
aizspringt Palikt esam, iesprūst (kaklā).
piegavēt Palikt gavējot.
atpalikt Palikt iepakaļ pārējiem (gājienā, braucienā u. tml.).
iesprudzināties Palikt iesprūdušam.
jaunēties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
jaunoties Palikt jaunākam vai censties kļūt jaunākam.
aplikt Palikt kam apakšā.
aizavilkties Palikt kur ilgāk nekā paredzēts; nepaveikt, nepadarīt paredzētajā laikā.
attikties Palikt labāk.
salētināties Palikt lētākam.
smirdēt Palikt mājās.
mīkšņot Palikt mīkstam.
mīkt Palikt mīkstam.
palikt ēnā palikt neievērotam, nepamanītam; tikt pārspētam, neizvirzīties.
paslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam; palikt nesaprastam nenovērtētam palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aizslīdēt Palikt neievērotam, neuztvertam.
aiztaupīties Palikt neizlietotam, tikt pataupītam, saglabātam.
aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
pastāvēt Palikt nemainīgam kādu laiku (par laikapstākļiem).
stirpt Palikt nemainīgam.
palikt pusratā palikt nepabeigtam (par iesāktu darbu); nepabeigt.
klienēt Palikt nepaēdušam (par mājlopiem ganībās).
iet garām (arī secen) Palikt nepamanītam, nedzirdētam, neuztvertam.
palikt sēdot palikt neprecētai, vecmeitās.
aiziet gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
paslīdēt gar ausīm (kādam) palikt nesaklausītam, neuztvertam, atstātam bez ievērības.
paskriet (arī aizslīdēt, paslīdēt) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
paslīdēt (arī aizslīdēt, paskriet) gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aizslīdēt gar ausīm palikt nesaklausītam, neuztvertam.
aizturēties Palikt neskartam, saglabāties.
paiet Palikt neuztvertam, nepārdzīvotam, nepiedzīvotam.
apvāķēt Palikt nomodā pie mirušā.
sēdēt Palikt otru gadu tai pašā klasē.
atlikt Palikt pāri (ko veikt pēc tam, kad pārējais jau padarīts).
pārpalikt Palikt pāri (parasti no kāda kopuma).
atlikt Palikt pāri ko iet, braukt (par attālumu).
attapināties Palikt pāri, ietaupīties.
atlikt Palikt pāri, saglabāties (par daļu no kā - pēc pārējā izlietošanas, bojā ejas).
palikt pārāk palikt pāri.
atskaisties Palikt rāmam, vairs nedusmoties.
bliest Palikt resnam, pieņemties apmērā; piebriest.
kukurot Palikt saliektā stāvoklī, tupuļot.
kukurņot Palikt saliektā stāvoklī.
čurēt Palikt salīkušam.
nosēdēt Palikt sēžot (kādā vietā, arī kādā veidā).
aizklēpjot Palikt stāvoklī.
aizklēpot Palikt stāvoklī.
nostāvēt Palikt stāvot (kādā vietā, arī kādā veidā).
apstiknīties Palikt stāvot (pēkšņi).
apstaknīties Palikt stāvot.
stērstēt Palikt stīvam, cietam, nelokanam.
noslaucīt degunu palikt tukšā; nožēlot kaut ko neiegūtu, nokavētu.
staknīties Palikt uz vietas, apstāties.
stāve Palikt, apmesties.
aizkavēties Palikt, atrasties, uzturēties (kur) ilgāk par parasto laiku.
kavēties Palikt, būt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams.
kavēties Palikt, pieturēt (kur kādu laiku) - par transportlīdzekļiem.
kavēties Palikt, pieturēt ilgāk (kur) nekā vajag, vēlams (par transportlīdzekļiem).
turēties Palikt, saglabāties noteiktā stāvoklī, nepārveidoties.
aizķerties Palikt, saglabāties; tikt aiztaupītam.
pieturēties Palikt, uzturēties (kādā vietā).
kavēties Palikt, uzturēties (kādu laiku kur, pie kā u. tml.).
izstilt Palikt, uzturēties kur, vienā vietā.
statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
kalodka Paliktnis (ierīcei, iekārtai u. tml.).
apakšklucis Paliktnis, apakšējais klucis.
paliceklis Paliktnis, pamatne.
kompasmājiņa Paliktnis, uz kura uzstāda kompasu.
atbalstenis Paliktnis.
biliņģis Paliktnis.
paliktenis Paliktnis.
paliktne Paliktnis.
izgodāt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izgodēt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
izgodīt Palūgt aiziet; izsviest, ar varu izlikt aiz durvīm.
aizpaļāt Paļājot likt kādam ceļā šķēršļus, nomelnot, nopaļāt, atrunāt, īpaši tas attiecas uz precībām.
nopaļāt Paļājot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu; nopelt.
stātne Pamatne, paliktnis.
stātnis Pamatne, paliktnis.
biprizma Pamatnēm kopā saliktas (sacementētas) prizmas ar ļoti mazu refrakcijas leņķi.
mīstalēt Pamīšus likt (lūkus), piemēram, darinot, pinot vīzes vai veidojot tām dubultpinumu.
mīstalēt Pamīšus likt (vienu un otru kāju).
sacelt kājās (daudzus) pamodināt, likt celties.
pasliktināt Panākt, būt par cēloni, ka (fizioloģisks vai psihisks stāvoklis) kļūst sliktāks.
pazemināt Panākt, būt par cēloni, ka (kā īpašības, to kopums) kļūst sliktāks.
likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
atgriezt Panākt, ka atgriežas, atnāk atpakaļ, likt, lai atgriežas, atnāk atpakaļ; atdzīt atpakaļ.
nogremdēt Panākt, ka pilnīgi nonāk ļoti sliktā stāvoklī.
čirkulis Panīcis, slikti barots sivēns.
pūcene panīkusi egle, kas izaugusi dubļos vai sliktā smilšainā augsnē.
kugele Pankūka, rausis (parasti slikti izcepts).
gāzēšana Paņēmiens kaitāekļu apkarošanai noliktavās, dzirnavās, kuģos, siltumnīcās, dzīvokļos, augsnē u. c. lietojot speciālas indīgas vielas - fumigantus.
blefs Paņēmiens pokera spēlē - spēlētājs, kam rokās sliktas kārtis, izliekas, ka viņš var uzvarēt.
kongrīvs Paņēmiens vienlaicīgai daudzkrāsu iespiešanai ar saliktu iespiešanas formu.
izcilizspiedums Paņēmiens, ar krāsu vai bez tās iegūt izspiestu paaugstinātu vai padziļinātu iespiedumu no iegravētas vai ar burtiem saliktas formas.
aizsargkartons Papes maksts iesietu grāmatu ievietošanai, lai tās izsūtot un noliktavu plauktos nebojātos.
caurspīdīgums Papīra īpašība laist cauri no paliktņa atstarotas gaismas plūsmu ar minimālu tās izkliedējumu.
pārskriedināt par daudz likt pārvietoties skriešus (par zirgu).
pārstiepts pakaļējais līķis par daudz nostiepjot buru uz leju, tās pakaļējā mala tiek pārstiepta un kļūst garāka; līdz ar to pasliktinās tās aerodinamiskās īpašības.
sliktināt Par kādu slikti runāt.
aizpupināt Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
aizpupot Par pupuķa jeb badadzeguzes slikto kliedzienu.
damēgt Par sliktiem laikapstākļiem.
sasmādēt Par sliktu novērtēt.
čūkstēt Par ugunī ieliktu mitru kurināmo; par krāsni, kurā deg šāds kurināmais.
kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
pārsmēķēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī sabojāt veselību.
pārpīpēties Pārāk daudz smēķējot, izraisīt sev sliktu pašsajūtu, arī saslimt.
metapsihika Parapsiholoģija un okultisms, zināšanas par savdabīgām psihiskām un fiziskām parādībām, kas izpaužas dažu cilvēku spējā gan iegūt nenormālā veidā dažādas ziņas, gan likt priekšmetiem kustēties bez pieskaršanās un panākt citus neparastus fiziskus efektus.
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
likt Parasti savienojumā "kur likt": izmantot (ko kur), darīt, iesākt (ko ar ko, ar kādu).
likt mierā (arī mieru) Parasti savienojumā "nelikt mieru": izraisīt nemieru, pārdomas.
sērt Parasti savienojumā "sērt riju": likt, parasti labību, linus, uz (rijas) ārdiem kaltēšanai.
šļaugans Parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
plīties Parasti savienojumā ar "virsū": mākties virsū; nelikt mierā.
pabērns Parasti savienojumos "likteņa pabērns", "dzīves pabērns": apspiests, ekspluatēts cilvēks; cilvēks, kam dzīvē neveicas.
paratrofisks Parazītisks; tāds, kas barojas no dzīviem organismiem vai saliktiem proteīniem.
noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
feja Pārdabiska, skaista sievišķa būtne (parasti labvēlīga likteņa lēmēja).
pārprātot Pārdomāt, pārlikt prātā.
iegrūst Pārdot ar viltu (parasti ko nevērtīgu, sliktu).
pieļipas Paresninājumi slikti savērptā dzijā.
aizsviedrēt Pārklāt ar sviedriem, likt aizsvīst.
locīt Pārliecot vienu vai vairākas reizes (plānu, piemēram, auduma, papīra, priekšmetu), likt, veidot (to) divās vai vairākās kārtās.
aranžēt Pārlikt, iekārtot (skaņdarbu) citādam atskaņojuma veidam.
rādīt Pārmācīt kādu; likt kādam (ko) saprast, izjust.
regresēt Pārmaiņu procesā zaudēt pozitīvas īpašības; pāriet no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināties.
pārstatīt Pārregulēt; pārveidot, pārlikt citā stāvoklī.
konteksta pārslēgšana pārslēgšanās no vienas programmas uz otru, nenobeidzot pirmās programmas izpildi, kas ļauj lietotājam vienlaicīgi operēt ar vairākām programmām, bet tā atšķiras no vairākuzdevumu režīma ar to, ka tiek izmantota tikai viena programma, bet visu citu sistēmā ielādēto programmu izpilde tiek apturēta; šāda pārslēgšanās, izmantojot starpliktuvi, ļauj ātri un ērti pārnest informāciju no vienas programmas uz otru.
aizbāzt aiz jostas (kādu) pārspēt, likt atzīt savu pārākumu.
mālēt velnu Pārspīlēt (stāstot par ko sliktu vai bīstamu).
nolikt pie malas Pārstājot darīt (kādu darbu), atlikt (to) vai neturpināt vairs.
nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko).
noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
impulsu izreaģēšana pārsteidžiga un nepārdomāta iekšēju konfliktu izpausme uzvedībā.
karboksimetilceluloze Pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus.
E627 Pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E626 Pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem.
E623 Pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E625 Pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E624 Pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E621 Pārtikas uzlabotājs - mononātrija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
E622 Pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts.
intermitēt Pārtraukt, izlikt.
nikties Pārtraukt, likties mierā.
pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām).
migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām.
metējmašīna Pārvietojams beramvielu ātrgaitas lentes konveijers ar taisnu vai ieliektu lentes darbdaļu; ar inerces spēku materiālu aizsviež 10-20 m tālu; lieto dzelzceļa stacijās, elevatoros, noliktavās, ostas beramvielu pārkraušanai, šķirošanai, vēdināšanai.
aizrindot Pārvietot, pārlikt (rindā).
uzmudēt Pārvilkties ar plēvi un iegūt sliktu piegaršu.
kundināt Paskubināt (uz sliktu), kūdīt.
bojāts Pasliktinājies, nevesels.
ingravescence Pasliktināšanās (slimības gaitā).
deteriorācija Pasliktināšanās, bojāšanās; pasliktināšana.
degradācija pasliktināšanās, pagrimšana, panīkums; pakāpeniska kvalitātes samazināšanās.
saasināt Pasliktināt (attiecības starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm); padarīt asu, krasu (konfliktu, pretrunas u. tml.).
bojāt Pasliktināt (piemēram, garastāvokli, attiecības).
kurlt Pasliktināti dzirdēt (parasti uz laiku).
ciest Pasliktināties (par cilvēku attiecībām).
salopoties Pasliktināties (parasti par laika apstākļiem).
bojāties Pasliktināties (piemēram, par garastāvokli, attiecībām).
sašļukt Pasliktināties, parasti ļoti (par psihisku stāvokli).
deģenerēties Pasliktināties, zaudēt pielāgošanās spējas vai saimnieciski derīgās īpašības (par augiem, dzīvniekiem).
iet uz leju pasliktināties.
iet uz slikto pusi pasliktināties.
braukt uz leju pasliktināties.
pasasliktināties Pasliktināties.
pašķidrs Paslikts.
padot Pasniegt, nolikt priekšā, tuvumā (kādam ēdienu, dzērienu).
garainis Pastāvīgi slikti smakojoša mute.
brīnum- Pastiprina salikteņa otrajā daļā nosaukto īpašību.
hiperamnēzija pastiprināti slikta atmiņas spēja.
pītināt Pasūtīt pinumu, likt nopīt.
pastellēt Pasūtīt; likt izgatavot.
pelēkais miltu svilnis pasviļņu dzimtas suga ("Ephestia kuehniella"), tauriņa spārnu plētums - 16-24 mm, mīt telpās - elevatoros, ceptuvēs, noliktavās, dzīvokļos.
aizstrīpot Pasvītrot, ievilkt, ielikt zīmi.
pašattīrīties pašam atbrīvoties no visa sliktā, negatīvā.
raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam.
pašvaks Pavājš; arī paslikts.
piemulsināt Pavedināt (uz kaut ko sliktu).
saskolot Pavedināt uz nedarbiem, slikti iespaidot.
apgaut Paveikt, padarīt; savākt, salikt.
ielikums Paveikta darbība, rezultāts --> ielikt (2).
pārlikums Paveikta darbība, rezultāts --> pārlikt (5).
pasliktinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pasliktināt.
salikums Paveikta darbība, rezultāts --> salikt (4); no tipogrāfiskiem materiāliem izveidota sleja, sleju kopums, ko izmanto par iespiedformu vai no kā fotomehāniski izgatavo iespiedformas.
uzlikums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlikt (1).
iziet greizi paveikties slikti, norisēt kļūmīgi.
noiet (arī iziet) greizi paveikties slikti; norisēt kļūmīgi.
Svētais gads pāvesta izsludināts gads, kura laikā atceļ grēksūdzē uzlikto sodu (gandarīšanu) tiem, kas izpilda baznīcas noteikumus.
abominārijs Pāvesta un bīskapa uzlikto lāstu grāmata.
sačurkulēt Pavirši darīt, slikti lāpīt.
iejaukt Pavirši, nevērīgi ielikt (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
nomest (arī nosviest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
nosviest (arī nomest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
sarempēt Pavirši, slikti salāpīt.
grāmatas bloks pēc kārtas saliktas un sašūtas iesiešanai sagatavotas iespiestas grāmatas loksnes.
ķīļbloks Pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas.
providence Pēc reliģiskiem vai mītiskiem priekšstatiem - augstākā griba, kas lemj visas pasaules likteņus; arī iepriekšēja (kā) nolemtība.
prīškys plōciņs pēdējais krāsnī ieliktais klaips.
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu).
katastrofa Pēkšņa, ļoti strauja (piemēram, kādu apstākļu) pasliktināšanās; arī bojāeja.
iesist (it) kā ar āmuru pa pieri (kādam) pēkšņi likt atjēgties, saprast, aptvert ko.
sastingt Pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām).
bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
nopelt Peļot novērtēt (kādu, ko) par ļoti sliktu, nenozīmīgu, nederīgu.
saliekamās mēbeles periodiski lietojamas mēbeles ar saliekamu karkasu, kuru konstrukcija pieļauj to glabāšanu saliktā veidā.
protorenesanse Periods mākslas vēsturē Itālijā (13. gs. 2. p.- 14. gs. 1. p.), kura laikā tika likti pamati renesanses mākslai.
tiesību pārkāpējs persona, kas izdarījusi pretsabiedrisku nodarījumu (deliktu), par ko likumā paredzēts sods (sankcija).
pārsūtītājtirgotājs Persona, kas no vienas dalībvalsts nosūta akcīzes preces uz citu dalībvalsti tādai personai, kurai nav noliktavas turētāja, apstiprināta tirgotāja vai neapstiprināta tirgotāja statusa.
probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
nodokļa maksātāja pārstāvis persona, kurai ir tiesības samaksāt akcīzes nodokli par akcīzes precēm, ko noliktavas turētājs vai pārsūtītājtirgotājs no vienas dalībvalsts piegādā citas dalībvalsts personai, kurai nav noliktavas turētāja statusa.
noliktavas turētājs persona, kurai ir tiesības turēt tās īpašumā vai valdījumā esošu akcīzes preču noliktavu.
apstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības saņemt akcīzes preces no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu.
neapstiprināts tirgotājs persona, kurai nav noliktavas turētāja statusa un kurai ir tiesības uz vienu noteiktu darbību — uz konkrētu akcīzes preču vienreizēju saņemšanu no citas dalībvalsts, piemērojot tām atlikto nodokļa maksāšanu.
persona ar alternatīvo statusu persona, kuru nevar atzīt par bēgli atbilstoši 1951. gadā Ženēvā pieņemtajai ANO Konvencijai par bēgļa statusu, bet saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem, ES likumdošanu tai nepieciešama aizsardzība; statusu piešķir, ja pilsonības valstī vai iepriekšējā mītnes zemē notiekošu bruņotu konfliktu vai plašas vardarbības dēļ personai ir draudi dzīvībai un veselībai.
pēcmantinieki Personas, kas saņem mantojumu vai tā daļu no pirmmantiniekiem pēc mantojuma atstājēja testamentā vai mantojuma līgumā uzliktā pienākuma.
piespānēt Piebāzēt, pielikt.
kvinterna Piecas cita citā ieliktas loksnes.
vienkāršs Piederīgs pie kādas sabiedrībā samērā maz ievērotas grupas; arī mazturīgs, nabadzīgs (par cilvēku); tāds, kas ir samērā slikti situēts.
palikt bujānos piedzīvot kādu neveiksmi, neizdošanos (piemēram, palikt neprecētam vai palikt bez bērniem).
izagāzties Piedzīvot kaunu, neveiksmes, izdarot ko nepieklājīgu, sliktu.
izgāzties Piedzīvot neveiksmi, kaunu, izdarot ko slikti, nemākulīgi.
ieglaust Pieglaužot ielikt, iekļaut (kur, piemēram, galvu).
kuldas kambars pieliekamais, noliktava.
rokkambaris Pieliekamais, noliktava.
bujāni Pieliekamie, preču noliktavas pie Rīgas.
piekurināt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
piekurt Pielikt (kurināmo krāsnī, lai nepārstāj kurēties).
piedurt Pielikt (parasti ķermeņa daļu, pie kā, kam klāt).
pievienot Pielikt (pie kā, kam klāt).
pataisīt biezpienu pielikt biezpienam krējumu vai citu aizdaru.
dēdināt Pielikt dēkli cirvja zobiem vai lemesim.
apzāļot Pielikt garšvielas.
grožot Pielikt grožus (zirgam).
dasliet Pielikt kam (balstu).
piešpricēt Pielikt klāt (naudu); papildināt (ar ko).
apperpēt Pielikt mizas (pie rētām).
perpēt Pielikt mizu (rētai).
dalikt Pielikt pie ķermeņa daļas (piemēram, priekšmetu, kompresi).
ieplecot Pielikt strēlnieku (vai medību) šaujamieroci (parasti ieroča laidi) pie pleca atbilstoši tā konstruktīvajām īpatnībām tā, lai šaušanas laikā paaugstinātu uguns efektivitāti, tādējādi samazinot ložu izkliedi.
uzzolēt Pielikt zoli.
pietapināt Pielikt, pielaist.
piekārtot Pielikt, piestiprināt (ko) tā, lai (tas) būtu lietošanas kārtībā.
piemeisterēt Pielikt, piestiprināt, piekonstruēt (piemēram, kādu detaļu ierīcei, rīkam).
dabavīt Pielikt, pievienot; arī papildināt.
pielicināt Pielikt, pievienot.
adēt Pielikt, saskaitīt.
adierēt Pielikt, saskaitīt.
adjicēt Pielikt.
piekart Pielikt.
klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
pamest Pieļaut, arī likt, lai (kāds) paliek (kur); aiziet prom (no kāda), parasti uz neilgu laiku.
pamest Pieļaut, arī likt, lai paliek (bez kā), nesaņem (ko).
paturēt Pieļaut, ka (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos), arī likt, lai (kāds) paliek (kur, kādos apstākļos); atstāt.
niķot Pieļaut, ka attīstās slikti ieradumi.
aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
tiesa pienākumi, pārdzīvojumi (cilvēka mūžā); arī liktenis.
daļa pienākumi, pārdzīvojumi u. tml. (cilvēka mūžā); arī liktenis.
izlempēties Pierast pie sliktām manierēm vai izteikumiem.
pieriedīt Pierīkot (2), izrīkot, likt darīt.
piestatīt Piesliet, pielikt, parasti stāvus (pie kā, kam klāt).
izdzīt Piespiest, arī likt atstāt, pamest (kādu vietu); padzīt.
padzīt Piespiest, likt atstāt (piemēram, kādu vietu, darbu).
pielikt buras piestiprināt buras savās vietās pie apaļkokiem, piestiprināt priekšburas pie štagas un pielikt burām falles, bet atstāt nepaceltas.
uzsaukties Pieteikties laulībām un likt uzsaukt sevi baznīcā.
semikols pieturzīme ( ; ), ko galvenokārt lieto, lai krasāk nošķirtu atsevišķas komplicēta salikta teikuma daļas, retāk - lielā mērā patstāvīgus vienlīdzīgus teikuma locekļus vai lielākas vienlīdzīgu teikuma locekļu kopas; ar semikolu nodala arī garākas uzskaitījuma vienības.
dugt Pietvīkt, tvaikainam palikt.
siksnas ieliece pievada siksnas novirze no normāla (taisna) stāvokļa, iedarbojoties noteiktam siksnai pieliktam spēkam.
sazāļot Pievienot (kam) zāļu līdzekļus; uzlikt (piemēram, brūcei) zāļu līdzekļus.
iekšzeme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - visa Latvijas teritorija, izņemot Muitas likumā atrunātās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās ekonomiskās zonas.
piebāzt Pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
Halīla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona.
ķuļķis Pīpe; neliela māla pīpe; slikta pīpe.
formveidošanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts gramatiskās formas celms, ko izmanto par pamatu citu gramatisko formu veidošanai.
vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai.
plasts plastmasa (parasti salikteņa beigu daļa, piemēram, putuplasts, poruplasts).
diska kasetne plastmasas vai metāliskā kasetnē iebūvēts cietais disks, ko var ielikt vai izņemt no diskdziņa līdzīgi disketei; šādai kasetnei ir daudz lielāka ietilpība un piekļūšanas ātrums nekā lokanajam diskam.
papīra plasts plasts, kas izgatavots, karstajās presēs sapresējot vairākās kārtās saliktu, ar sintētiskiem sveķiem piesūcinātu papīru; tā virsma var imitēt vērtīgu koku sugu vai akmensmateriālu tekstūru.
psihodinamiskā pieeja plašākā nozīmē ir apvienojošs apzīmējums vairāku dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzienu atziņām par psihes apzināto un neapzināto procesu mijiedarbību un to pastāvīgo dinamiku, kā arī iekšējo konfliktu pastāvēšanu; šīs atziņas ir nozīmīgs zināšanu pamats psiholoģijā, psihoterapijā, kā arī vairākās sociālā darba pieejās.
periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
pretgriezējs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
pretzobs Pļaujmašīnas griezējaparāta sastāvdaļa - pļaujmašīnas pirkstā iekniedēts pasīvais nazis - ieliktnis.
kulnica Pļava ar sliktu zāli, kūlu aizaugusi.
panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību.
vārdiskā izskaņa postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; internacionālais postfiksoīds.
internacionālais postfiksoīds postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms), latviešu valodā - arī latviska galotne (vai izskaņa), un kuru ārpus salikteņa kā patstāvīgu vārdu parasti nelieto, bet postpozitīvi pievieno internacionālajam prefiksoīdam, darinot salikteni; postfiksoīds.
atturēšana Potenciālā agresora pārliecināšana, ka spiediena vai bruņota konflikta bīstamās sekas var būt daudz smagākas nekā iespējamie ieguvumi.
regress Pozitīvo īpašību zaudēšana pārmaiņu procesā; pāreja no augstākām attīstības formām uz zemākām; arī pasliktināšanās, pagrimums, panīkums.
piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
apokalipse Pravietojumi par cilvēces un pasaules likteņiem, pastardienu.
spīķeris Preču noliktava (parasti īpašā celtnē).
internacionālais afiksoīds prepozitīva vai postpozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla (parasti - klasisko valodu cilmes) saknes morfēma un kuru dažādās valodās izmanto kā afiksam līdzīgu vārddarināšanas līdzekli, darinot salikteņus.
internacionālais prefiksoīds prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
prefiksoīds Prepozitīva vārddaļa, kuras sastāvā ir internacionāla saknes morfēma (vai celms) kopā ar vienotājfunkcijā lietotu patskani un kuru vārdam vai internacionālajam postfiksoīdam pievieno prepozitīvi, darinot salikteni.
cjukavāt Presēt (sienu, salmus u. tml.); arī likt ķīpās.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
stymbyns priekšā uzlikts aizsprosts, lai neiet vai nebrauc.
nostiprināšana Priekšmetu nostiprināšana uz pārvietojamas platformas, ko sauc par paliktni.
publiskums Princips kriminālprocesā, kas paredz, ka krimināllietu izmeklēšanu un iztiesāšanu izdara valsts iestādes (izziņas, prokuratūras, tiesas) kā valsts uzliktu pienākumu neatkarīgi no nozieguma skarto personu gribas un interesēm.
izpildīšanas atlikšana procesuāla darbība, ar kuru tiek uz zināmu laiku atlikta tiesas nolēmuma piespiedu izpilde.
ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
šļuška prostitūta, slikta sieviete.
grevileja Proteju dzimtas ģints ("Grevillea"), dekoratīvi Austrālijas koki ar smailām, plūksnaini saliktām lapām, siltumnīcā spēj izaugt kā augsti koki, bet traukos tik lieli neaug.
miers Psihisks stāvoklis, kam raksturīga psihisko norišu savstarpēja saskaņotība, atbrīvotība no nevēlama sasprindzinājuma, problēmas, konflikta.
rezignācija Psihisks stāvoklis, kam raksturīga samierināšanās ar savu likteni, padošanās kam nenovēršamam, ticības zaudēšana (saviem spēkiem, mērķiem u. tml.).
ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
projekcija psiholoģiskais aizsargmehānisms, ko raksturo neapzināta savu īpašību, motīvu utt. piedēvēšana citiem cilvēkiem, tā likvidējot iekšējos konfliktus.
kumulatīva trauma psiholoģisks stāvoklis, kuru veido vairāku atsevišķu, atkārtojošos traumatisku notikumu virkne, kurā katrs nākamais notikums pastiprina kopējo negatīvo traumatisko ietekmi; tas nostiprina pārliecību, ka apkārtējā vide ir apdraudoša, tādēļ cilvēks arvien sliktāk spēj tikt galā ar ikdienas stresu.
autokatarze Psihoterapijas metode, kurā slimniekam ieteic aprakstīt savus pārdzīvojumus, lai atbrīvotos no psihiskiem konfliktiem.
autokatarse Psihoterapijas metode, kurā slimniekiem ieteic atcerēties un aprakstīt savus piedzīvojumus, lai atbrīvotos no iekšējiem psihiskiem konfliktiem.
ķēkuri Pumpaini, slikti augi.
Koriolisa paātrinājums punkta paātrinājuma komponente saliktā kustībā.
laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
apkrēst Purinot, kratot likt apgāzties, notriekt, apgāzt gar zemi.
mātsakne Purva mātsakne - čemurziežu dzimtas zirdzeņu ģints augu suga ("Angelica palustris") - reti sastopams, aizsargājams lakstaugs ar garu, augšdaļā zarainu stublāju, plūksnainām lapām un baltiem, čemuros saliktiem ziediem.
Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze.
varikaps Pusvadītāju diode, kuras kapacitāte mainās atkarībā no pieliktā pretējās polaritātes sprieguma.
dumbrvistiņa Putnu klases dzērvjveidīgo kārtas dzimta ("Rallidae"), sastopamas visā pasaulē, izņemot polāros apgabalus; slikti lido, lieliski skrien, dažas sugas labi peld; 18. ģintis, 123 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 6 sugas - dumbrcālis, grieze, ormanīši (2 sugas), ūdensvistiņa, laucis.
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
izspēlēt (kādu) joku (retāk triku, trakumu) radīt negaidītus (parasti sliktākus) apstākļus, nosacījumus u. tml.; izdarīt negaidītu pavērsienu.
rādīties Radīt priekšstatu, sajūtu, ka piemīt (kāda īpašība, pazīme u. tml.); likties 2(1).
iedomāties Radīt sev maldīgu uzskatu, pārliecību (par ko); likties, šķist.
kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
klaķēt Raiti likt, ievietot.
kleķīt Raiti likt, ievietot.
pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
skrāpēt kā ar vistas kāju rakstīt sliktā, grūti salasāmā rokrakstā.
ramps Rampa (parasti noliktavai).
dēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
galēties Rast patvērumu, glābties, palikt.
rādīties Rasties subjektīvam, arī maldīgam priekšstatam, uzskatam u. tml.; likties 2(3).
ņaudināt Raudināt, likt vaimanāt.
veidošanās siltums reakcijas siltumefekts, veidojoties (konstantā temperatūrā) 1 molam saliktas vielas no vienkāršām vielām.
verisms Reālistisks itāliešu 19. gadsimta beigu literatūras, mūzikas un tēlotājas mākslas novirziens, kas centās atspoguļot sabiedrības sociālos un psiholoģiskos konfliktus.
ielikties Refl. --> ielikt (1); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
ielikties Refl. --> ielikt (2); tikt ieliktam (parasti neviļus, negribēti).
pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
pārkausēties Refl. --> pārkausēt (2); likt pārkausētam.
pasliktināties Refl. --> pasliktināt; tikt pasliktinātam.
sabojāties Refl. --> sabojāt(3); likt sabojātam.
sālīties Refl. --> sālīt(2); likt sālītam.
sašķetināties Refl. --> sašķetināt; likt sašķetinātam.
uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
iedarbes laiks relejam - laika posms no impulsa saņemšanas momenta līdz kontaktu pārslēgšanas brīdim; kūstošajam drošinātājam - laika sprīdis no īsslēguma (pārslodzes) strāvas iestāšanās brīža līdz ieliktņa izkušanai.
oranglauti Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
biduandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
blandi Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
manteri Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
orangkanaki Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
oranguli Relikta aborigēna cilts no džakuni grupas, dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektā (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), dzīvo pāļu celtnēs, tradicionālie animistiskie ticējumi.
čaoli Relikta aborigēna cilts no maukeni grupas Malakas pussalā, Taizemes dienvidrietumu piekrastē, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
džakuni Relikta aborigēno cilšu grupa (manteri, biduandi, blandi, oranguli, orangkanaki, oranglauti), dzīvo Malakas pussalā (Malaizijā), runā malajiešu valodas dialektos (austronēziešu saimes indonēziešu grupa), lielākā daļa dzīvo pāļu celtnēs, oranglauti - dobtās laivās, tradicionālie animistiskie ticējumi.
seluni Relikta aborigēno cilšu grupa, dzīvo Birmas dienvidu piekrastē un Mjei arhipelāgā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie ticējumi (dabas spēku un senču kults), daļa - musulmaņi vai budisti.
reliktsuga Relikta suga.
maukeni Reliktas aborigēno cilšu grupas Malakas pussalā, runā valodās un dialektos, kas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, izplatīti gk. senie animistiskie ticējumi.
reliktīvs Relikts 2.
Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles.
reliktveidīgs Reliktveida.
reliktveidā Reliktveidīgi.
ārceles Resni baļķi, kas iestiprināti rijas žāvējamās telpas sienās, kur uzlikt ārdus.
šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
Mariamdžvaras rezervāts rezervāts Gruzijā, Gombori grēdas dienvidu nogāzē, platība - 10 kvadrātkilometrus, dibināts 1935. g., lai aizsargātu un pētītu relikto Sosnovska priedi.
Adžametas rezervāts rezervāts Gruzijā, Rioni baseinā, platība 4800 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Imerētijas un Hartvisa ozolu, dzelkvu u. c. reliktus augus.
Kronoku rezervāts rezervāts Krievijas Kamčatkas novadā, Kronoku pussalā, platība - 9640 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3528 m, dibināts 1934. g., lai saglabātu vienu no Kamčatkas vulkāniskajiem rajoniem (~15 vulkānu), geizeru ieleju, krātera ezerus, relikto baltegļu audzi, vietējos sabuļus un brūnos lāčus.
aplikums Rezultāts --> aplikt (1); tas, kas ir aplikts.
valrieksts Riekstkoku dzimtas koks ar lielām nepāra plūksnaini saliktām lapām un augli kauleni.
Gads Rietumsemītu mitoloģijā - likteņa, laimes un veiksmes dievs, bija vairāku pilsētu, avotu un upju aizgādnis.
donas Rieva koka trauka apakšmalā (lai varētu ielikt traukam dibenu).
linta Rijā kopā sastumti ārdi, kur seru uzlikt.
valkšķot Rīkoties viltīgi, izlikties.
rinddalis Rīks rindu pārciršanai, kas saliktas un nolietas burtu saliekamās mašīnās.
kladzināt Rikšiem braukt ar sliktu zirgu.
stilt Rimt; arī būt, palikt (kādā vietā).
rindāt Rindot - novietot, likt rindā.
aizguldzenēties Rīstīties, palikt bez elpas.
dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā.
gabalaiņi Riteņi bez dzelzs stīpām, kuriem loki nav liekti, bet salikti no izzāģētiem gabaliem.
milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni.
atlaida Romas katoļu baznīcas izsniegta atbrīvošana no tās uzliktā laicīgā soda jeb gandarīšanas par grēkiem; indulgence.
pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu.
Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
Fortūna Romiešu mitoloģijā - laimes, likteņa un veiksmes dieviete; to attēloja kā sievieti ar aizsietām acīm, pilnības ragu rokās.
Decima Romiešu mitoloģijā - likteņa dieviete, viena no parkām, kas gādāja, lai bērns piedzimtu devītajā vai desmitajā mēnesī.
Karmenta Romiešu mitoloģijā - palīdze dzemdībās, dieviete, kas ar dziesmām noteica jaundzimušā bērna likteni.
celt kājās Rosināt darbībai, likt darboties.
kazbārdis Rožu dzimtas ģints ("Aruncus") daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un sīkiem ziediem vārpveida ķekaros, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 1 sugu.
vārnkāja Rožu dzimtas ģints ("Comarum"), augs ar staraini vai plūksnaini saliktām lapām un tumši sarkanām vainaglapām, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
pirakanta Rožu dzimtas ģints ("Pyracantha"), mūžzaļi, ērkšķaini krūmi, lapas vienkāršas un sakārtotas pamīšus, ziedi aktinomorfi, divdzimumu sakopoti saliktos vairogos, 7 sugas.
sorbārija Rožu dzimtas ģints ("Sorbaria"), vasarzaļi krūmi, lapas pamīšas, nepārī plūksnaini saliktas ar pielapēm, \~10 sugas, Latvijā 1 adventīva suga.
pīlādzis Rožu dzimtas ģints ("Sorbus"), koks, retāk krūms ar vienkāršām plūksnaini saliktām lapām, baltiem ziediem vairogveida ziedkopās un oranžsarkaniem, dzelteniem vai brūniem augļiem, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, 3 no tām ir dārzbēgļi.
maijrozīte Rožu suga ("Rosa spinosissima"), dzeloņains krūms ar nepāra plūksnaini saliktām lapām un pielapēm, kupliem bāli dzelteniem ziediem.
ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
greijāt Runāt sliktu par kādu, neieredzēt kādu.
aptresēt Runāt sliktu par kādu.
zāgāt Runāt sliktu par kādu.
ieglabāt Rūpīgi ielikt, ievietot (kur iekšā), lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
rūķēt Rūpīgi, ar apdomu novietot, nolikt.
pelo Rupjš zīds no sliktākiem kokoniem.
saraidīt Saaicināt, likt atnākt (daudziem).
samilzt Saasināties, kļūt grūti atrisināmam (par problēmu, konfliktu), arī kļūt grūti panesamam (par smagu, traģisku situāciju).
apsmerdēt Sabojāt gaisu ar sliktu smaku.
sliktot Sabojāt, padarīt sliktāku.
sliktoties Sabojāties, kļūt sliktākam.
sačāpt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu; sačāpstēt.
sačāpstēt Sabojāties, zaudēt sākotnējo izskatu; pārskābt vai pārrūgt, palikt ar rūgtu piegaršu.
apvēkšķināt Sabrēcināt, likt brēkt (skaļi raudāt).
saņukāt Saburzīt, nekārtīgi nolikt.
pikot Saburzot, sagumzot, arī nekārtīgi, nevērīgi ievietot, ielikt (kur iekšā).
sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
plaukas Sacietējumi šķiedrā (sliktas kvalitātes liniem, kaņepēm).
pārlauzt Sadalīt lappusēs (slejās saliktu tekstu) vēlreiz, no jauna.
izpērdināt Sagādāt iespēju, likt izpērties, mazgāties pirtī, arī izpērt, nomazgāt (pirtī).
sagādāt galvassāpes sagādāt nepatikšanas, bēdas; likt uztraukties, raizēties.
dostukatsja Sagaidīt, nodzīvot līdz kaut kam sliktam (arestam, pieķeršanai u. tml.).
turēties Saglabāties, palikt (kur iekšā) - piemēram, par vielām, siltumu.
sasasisties Saieties, sadraudzēties (ar sliktiem cilvēkiem).
saduzt saīgt, nonākt sliktā omā.
arbitrāža Saimnieciska strīda izšķiršana, konflikta likvidēšana.
salicilisms Saindēšanās ar salicilskābi vai tās savienojumiem; pazīmes: trokšņi ausīs, dzirdes vājināšanās, slikta dūša, vemšana.
ķīpa Sainis, ko veido cieši sapresēta masa vai blīvi cits pie cita salikti nelieli priekšmeti.
burgeri Saīsinājums no saliktajiem nosaukumiem, kam vārda otrajā daļā ir -burgers (hamburgers, čīzburgers, kingburgers u. c.).
vai Saista ar partikulu "vai" ievadīta salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
kurpretī Saista divus relatīvi patstāvīgus salikta teikuma komponentus; turpretī, turpretim.
vai Saista salikta pakārtojuma teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
tomēr Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretnostatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz neatbilsmes jēdzienisko attieksmi ar pieļāvuma niansi.
vien Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otra komponenta satura norobežojumu; tik 4(3), tikai (3).
tik Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu; tikai (3).
tikai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz otrā komponenta satura norobežojumu.
turpretī Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē.
vai Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus šķīruma sintaktiskajā attieksmē.
taču Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz satura savstarpējo neatbilsmi un piešķirot pretstatījumam pieļāvuma nokrāsu; arī tomēr (2).
bet Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, pretstatot to nozīmes, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību.
tādēļ Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
tālab Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem; tāpēc (3).
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz cēloņa un seku attieksmi starp tiem.
tāpēc Saista salikta sakārtojuma teikuma komponentus, vienlaikus norādot uz nolūka un seku attieksmi starp tiem.
tātad Saista salikta sakārtota teikuma komponentus, norādot uz secinājuma attieksmēm starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumiem (starp kuriem ir šķīruma attieksme), norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tā"), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tādēļ", "tāpēc"), un vienlaikus norāda uz nolūka attieksmi starp tiem, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tāpēc", "tādēļ"), un vienlaikus norāda uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik" kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti "tik"), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti “tik”), un vienlaikus norāda uz salīdzinājuma attieksmi, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu (parasti kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu), un vienlaikus norāda uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai apstākļa vārdu kopā ar adjektīvu, divdabi vai citu apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem.
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu vai vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz seku attieksmi starp tiem, kā arī uz mēra jēdzienisko attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem, kā arī uz nolūka jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz veida attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu "tāds", un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz seku jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu vai apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponenta minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļa vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas parasti konkretizē šajā teikuma komponentā minēto apstākļu vārdu, un vienlaikus norāda uz vietas attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas paskaidro, precizē šajā teikuma komponentā minēto vārdu ar laika nozīmi, un vienlaikus norāda uz laika attieksmi starp tiem.
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; kamēr.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurā raksturots teikuma komponentā minētās darbības rezultāts, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem; līdz 3.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz predikatīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kurš konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz atributīvo attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz atributīvo attieksmi starp tiem.
tā kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem; tikko.
līdz kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības)
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības); līdz
pirms saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
līdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pēc teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības vai pēc tās).
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
tas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms teikuma komponentā minētās darbības).
kolīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); līdzko.
tiklīdz Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tikko (3), kolīdz.
tikko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības); tiklīdz, kolīdz.
līdzko Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz laika secīguma attieksmi starp tiem (palīgteikuma darbība notiek pirms virsteikuma darbības).
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz mēra attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem; lai.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nolūka attieksmi, kā arī uz cēloņa jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem, kā arī uz laika jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz objekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz objekta attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pamatojuma attieksmi starp tiem.
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem un pastiprinot nojēgumu par šo attieksmi.
kaut Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
nu Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pieļāvuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz pilnīga vai daļēja vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
kā kad saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
tāpat kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem, kā arī uz pretnostatījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
jo Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
nekā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
tā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz seku attieksmi starp tiem.
it kā saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem
ja Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem, kā arī uz nosacījuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kuriene Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurp Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāds Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kas Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kurš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
vai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.
kālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz subjekta attieksmi starp tiem.; saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, kas konkretizē šajā teikuma komponentā minēto vietniekvārdu, un vienlaikus norāda uz subjekta attieksmi starp tiem.
ka Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kā Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
lai Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz veida attieksmi starp tiem.
kamēr Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma attieksmi starp tiem.
kamēr saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vienlaicīguma un nosacījuma attieksmēm starp tiem
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
vien Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem, kā arī uz citu (piemēram, nosacījuma, seku, pieļāvuma) jēdzienisko attieksmi starp tiem.
kur Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, norādot uz vietas attieksmi starp tiem.
tādēļ Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
tālab Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem; tāpēc ka.
tāpēc Saista salikta teikuma komponentu ar palīgteikumu, vienlaikus norādot uz cēloņa attieksmi starp tiem.
kopš Saista salikta teikuma komponentu, kurā nosaukts laika moments, kad sākusies un turpinās palīgteikumā minētā darbība, ar palīgteikumu, norādot uz laika attieksmi starp tiem.
kad Saista salikta teikuma komponētu ar palīgteikumu, norādot uz nosacījuma attieksmi starp tiem; ja.
tāds Saista salikta teikuma locekļus un norāda uz salīdzinājuma attieksmi starp tiem.
te Saista salikta teikuma patstāvīgas daļas vienojuma sintaktiskajā attieksmē.
toties Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus pretstatījuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz to salīdzinājumu.
un Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz laika, seku, pievienojuma, pretstata, sastata, salīdzinājuma jēdzienisko attieksmi starp tiem.
ne Saista salikta teikuma patstāvīgus komponentus vienojuma sintaktiskajā attieksmē, vienlaikus norādot uz noliegumu.
nu Saista saliktā teikumā patstāvīgus komponentus, norādot uz šķīruma attieksmi starp tiem.
vai Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz šķīruma sintaktisko attieksmi starp tiem.
ne Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem un vienlaikus uz noliegumu.
un Saista saliktā teikumā vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz vienojuma sintaktisko attieksmi starp tiem.
paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
civiltiesiskā atbildība saistība, kas rodas neatļautas darbības rezultātā, papildina, aizstāj jau esošu vai rodas no jauna (deliktā) un kas izpaužas pienākumā novērst vai mazināt neatļautās darbības sekas ar zaudējumu atlīdzināšanu, mantisku kompensāciju, līgumsodu vai citādu apmierinājumu, un kura izpildei iespējams piemērot valsts piespiedu līdzekļus.
piekārtot Saistīt (divas valodas vienības, parasti salikta teikuma daļas) bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
pineklot saistīt, likt pineklu zirga kājām.
idillisks Saistīts ar idilli (1), tai raksturīgs; laimīgs, bezrūpīgs, bez pretrunām un konfliktiem.
relikts Saistīts ar reliktu 1, tam raksturīgs.
traģisks Saistīts ar traģēdiju (1), tai raksturīgs; tāds, kas attēlo ļoti asus konfliktus, smagus pārdzīvojumus, arī bojāeju.
sačabāt sajaukt (graudus) ar sliktiem, maziem graudiem (čabām).
žļoga Sajaukts, slikts ēdiens.
samūdēties saka par alus iesala brāgas sliktu (lēnu) rūgšanu.
izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
tie ir tikai ziediņi saka par ko nevēlamu, sliktu, kas tikko sāk izpausties, atklāties.
kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi.
sakārts kā linsēklas saka par plānā kārtiņā gubā saliktu sienu.
ķipja skalaimi saka par sliktas kvalitātes ēdienu.
dieva neliekams saka par sliktu cilvēku, par ko bezjēdzīgu, nepieņemamu, neatzīstamu.
piezandēt saka par tādu, kas kaut ko sliktu dara vai runā.
vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
(ja) dievs (arī dieviņš) dos saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
vai dievam dienu trūkst saka, gribot atpūsties, paslinkot, pavaļoties vai atlikt darbu uz vēlāku laiku.
Nedod dievs! arī Lai dievs nedod! saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
rokas nav tīras saka, ja (kāds) ir izdarījis ko negodīgu, sliktu.
tīras rokas saka, ja (kāds) nav izdarījis ko negodīgu, sliktu.
vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
likteņa stunda sit saka, ja ir pienācis brīdis, laikposms, kad izšķiras (kāda, kā) liktenis (2).
nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
velnu redzēt saka, ja kādam klājas ļoti slikti.
ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
kā čigāns saka, ja kāds dara ko sliktu (zog, slinko, ir nevīžīgs).
kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību.
pasaule bojā neies saka, ja kaut kā nerealizēšanos neuzskata par lielu ļaunumu, par ko īpaši nevēlamu, ļoti sliktu.
iet kā pa elli saka, ja klājas ļoti slikti, notiek kas ļauns.
kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
mežā zem egles saka, ja nav kur palikt, kur dzīvot.
elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci.
dūša aptekas (kādam) saka, ja pārņem nelabuma sajūta, kļūst slikti.
cik garš, tik plats saka, ja rīkojoties vienādi vai otrādi, gala rezultāts būtībā nemainās, ja kas ir vienlīdz slikti vai labi, neizdevīgi vai izdevīgi.
vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
lai stāv Saka, paužot vēlēšanos, lai (kas) paliktu neskarts, atstāts, saglabāts līdzšinējā veidā.
atšūties Saka, pieprasot iet prom, likt mierā, netraucēt, izsakot noraidījumu kādam.
miers kāda pīšļiem saka, vēlot mierīgu dusu mirušajam, aicinot neaizskart mirušā piemiņu, nerunāt par viņu sliktu.
nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
voltampēru raksturlīkne sakarība, kas rada nelineāra rezistīva elementa pretestības maiņu, – strāvas atkarību no elementam pieliktā sprieguma.
kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
apmārtot Sakārtot jaunlaulātās sievas matus pēc sievu modes un uzlikt cepuri (mici).
pastādīt Sakārtot, nolikt.
sariktēt Sakārtot, salikt (tā, kā vajadzīgs).
izzeģināt Sakraut kārtās vai izlikt žāvēties.
sagrēdot Sakraut, salikt grēdā.
sagubot Sakraut, salikt gubā.
sačupot Sakraut, salikt kaudzē.
sastirpot Sakraut, salikt stirpā.
sazārdot Sakraut, salikt zārdā.
samaktēt Sakraut, salikt, samest u. tml. (kur ko lielākā daudzumā).
atcilt Sakristies (par mīklu sliktas kvalitātes rauga dēļ).
čora Sakritusi būda, slikta pajumte.
aizmiekšķēt Sākt atmiekšķēties, palikt mīkstam (pēc kā turklāt radies pārtraukums).
uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību.
iepelt Sākt izplatīt sliktas baumas, celt neslavu.
iemīkt Sākt palikt miklam.
aizburbēt Sākt palikt porainam, izburbējušam, sākt pūt, trupēt.
sasmakot Sākt slikti smakot.
aizsmirdināt Sākt smēķēt sliktu tabaku (pīpē).
vilkne Saku iekšpusē ieliktais spilvens.
iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
atvāžamais sēdeklis saliekams sēdeklis, kas saliktā stāvoklī atrodas pie salona sienas vai speciālā nišā.
sastādīt Salikt (2).
viengaļ Salikt (dēļus) tā, lai visi biezākie gali būtu kopā.
retināt Salikt (iespiežamo vārdu) tā, lai starp (tā) burtiem būtu lielāks attālums nekā parasti un lai (tas) atšķirtos no pārējā teksta.
sakupučot Salikt (sienu) mazās kaudzītēs.
pārlikt Salikt (tekstu, tā dalu) vēlreiz, no jauna.
samērkt Salikt (ziedus vāzē).
sakailēt trosi salikt apli pie apļa tā, lai tie visi veidotu vienu rituli.
uzkrampēt Salikt baļķus vienu uz otra, izveidotā rievā, lai nevalstās.
saklāt (biežāk uzklāt) galdu salikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
ieklūgāt Salikt grozam ribas pīšanai.
ķirpāt Salikt ķirpās.
ķirpēt Salikt ķirpās.
uzlaipot Salikt laipas.
aizkāršot Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem.
aizkārtīt Salikt mietus, kārtis, nosprostot ar mietiem.
zeģināt Salikt nogatavināšanai, žāvēšanai (par linsēklām).
uzreizināt Salikt rindās (nelielus priekšmetus).
sapasēt Salikt tā, ka der, kā vajadzīgs.
važāt Salikt važas.
apkraut visas malas salikt visur, atstājot maz brīvas vietas.
sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
sasērt Salikt, novietot (labību, linus) uz rijas ārdiem.
sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu.
sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
novērt Salikt, sakārtot rindā.
sašļaukt salikt, salocīt plakanā veidā.
saspārēt salikt, samontēt spāres.
saņemt Salikt, saspiest kopā (parasti rokas).
sačupināt Salikt, sastatīt kaudzē.
pievantēt Salikt, saviest u. tml. (ko) lielākā daudzumā; salikt, saviest u. tml. (kā lielāku daudzumu).
piepunktēt Salikt, sazīmēt punktus.
fasetacs Salikta (posmkāju) acs, kas sastāv no konusveida redzes elementiem (omatīdijiem).
apohromatiskā lēca salikta lēca ar koriģētu sfērisko un hromatisko aberāciju.
defiskopa salikta leksiska vienība (vārdu savienojums), kurā komponenti parasti saistīti sakārtojumā un savienoti ar defisi.
defissavienojums salikta leksiska vienība, kurā starp komponentiem (vārdiem, vārddaļām, atsevišķiem burtiem, cipariem vai citām rakstzīmēm) vienotājfunkcijā lietota defise.
futūrum II saliktā nākotne.
feritīns Salikta olbaltumviela (metālproteīds); sastāv no olbaltumvielas - apoferitīna, kas saistīta ar Fe; dzīvnieku un cilvēku organismā veic dzelzs uzkrāšanas funkciju.
kazeīns Salikta olbaltumviela, kas izveidojas, skaldošu fermentu vai skābju iedarbībā sarecot piena olbaltumam; biezpiena un siera galvenā sastāvdaļa.
mioglobīns Salikta olbaltumviela, kas muskuļos nodrošina īslaicīgu skābekļa rezervi.
fosfoproteīds Salikta olbaltumviela, kas satur esterveidīgi ar aminoskābēm - serīnu un treonīnu saistītu fosforskābi.
aizpagātne Saliktā pagātne; pluskvamperfekts.
bet Saliktā pakārtojuma teikumā ievada virsteikumu, kam pakļauts pieļāvuma palīgteikums.
jeb Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, no kuriem pirmo ievada pakārtojuma saiklis "vai".
bet Saliktā pakārtojuma teikumā saista vienlīdzīgus palīgteikumus, norādot uz to satura savstarpējo neatbilstību, pretstatu.
palīgteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski atkarīgais komponents.
virsteikums Salikta pakārtojuma teikuma sintaktiski neatkarīgais komponents.
fasonvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar atbilstošas formas griežņa griezējasmeni.
profilvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar griezni, kuru pārvieto pa virsmas profilam atbilstošu trajektoriju.
poliskaņkārta Salikta skaņkārta, kas apvieno dažādu vienas tonikas skaņkārtu elementus.
frekvenču spektrs salikta svārstību procesa atsevišķu tā sastāvdaļu frekvenču skaitlisko vērtību kopa.
neatkarīga teikuma daļa salikta teikuma daļa, kam nav pakārtots neviens palīgteikums un kas pati nav pakārtota nevienai teikuma daļai.
Austrumu Salikta vietvārda daļa.
nomenklatūras vārds saliktā vietvārdā vai īpašvārdiskā institūcijas nosaukumā ietilpstošais sugasvārds, kas norāda nosauktā objekta kategoriālo piederību.
daudzžuburonis salikta ziedkopa, kam sānasis manāmi attīstītākas nekā galvenā ass un sānasu ir daudz; dažreiz galvenā ass pilnīgi sarukusi.
čemuriņš Salikta ziedu čemura daļa čemurziežiem - vairāku ziedu sakopojums čemura (1) kātu galos.
fasete Saliktas (posmkāju) acs radzenes sektors, kas veido omatīdija ārējo slāni.
ģimenes dalīšanās saliktas ģimenes sadalīšanās, parasti jaunās ģimenes (laulātā pāra) atdalīšanās no vecāku ģimenes.
lapiņa Saliktas lapas atsevišķa plātne.
koprakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums vienā vārdā.
šķirtrakstījums Saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
defisrakstījums saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, sastāvdaļu saistīšanai izmantojot defisi.
mucīni Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas gļotdziedzeru sekrētā, siekalās, kuņģa sulā un gļotādu dara valganu un elastīgu.
mukoīdi Saliktas olbaltumvielas, kas atrodas radzenē, skrimšļaudos, gļotādas dziedzeros.
nukleoproteīds Saliktas olbaltumvielas, kas sastāv no nukleīnskābju un vienkāršu olbaltumvielu savienojumiem un ir svarīga šūnas kodola sastāvdaļa.
hromoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur krāsainas prostētiskās (neolbaltumvielas) grupas.
metālproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur metālu jonus.
glikoproteīdi Saliktas olbaltumvielas, kas satur ogļhidrātus; atrodas gandrīz visu organismu audos un šķidrumos.
proteīdi Saliktas olbaltumvielas, kurās bez aminoskābēm ir arī neolbaltumvielu komponenti.
loceklītis Saliktas vārpas sastāvdaļa, pie kuras veidojas vārpiņas.
hidrolīze Saliktas vielas sadalīšanās divās vai vairākās citās vielās, tai reaģējot ar ūdeni.
hemoproteīdi Saliktas, dzelzs atomu saturošas olbaltumvielas, piem. hemoglobīns, mioglobīns, citohromi, daži fermenti.
citnozīmes saliktenis saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; bahuvrihi; bahuvrihi saliktenis.
bahuvrihi saliktenis, kas ar nozīmes pārnesumu nosauc objektu, kuram raksturīgā piederuma vai īpašības pazīme ietverta salikteņa komponentu nozīmē; citnozīmes saliktenis.
tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm.
atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
teiciensaliktenis Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam.
saīsinājumu saliktenis saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem.
determinatīvs saliktenis Saliktenis, kuru motivē vārdkopa saskaņojumā, pārvaldījumā vai piekļāvumā.
kopulatīvs saliktenis saliktenis, kuru motivē vārdrinda, piemēram, _sarkans, balts, sarkans - sarkanbaltsarkans_.
peri- salikteņa daļa - vistuvāk esošs.
derm- Salikteņa daļa ar nozīmi 'āda'.
neiro- Salikteņa daļa ar nozīmi 'nervu' vai 'uz nervu sistēmu un tās slimībām atticīgs'.
lakto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'piena-'.
orto- Salikteņa daļa ar nozīmi 'taisns', 'pareizs'.
uni- Salikteņa daļa ar nozīmi 'viens', 'vien-'.
pati- Salikteņa daļa ar nozīmi 'viss'.
neir- Salikteņa daļa ar nozīmi "nervu" vai "uz nervu sistēmu un tās slimībām attiecīgs".
morfs Salikteņa otrā sastāvdaļa, kas nozīmē, ka kaut kam ir salikteņa pirmās sastāvdaļas veids, piem., antropomorfs.
femto- Salikteņa pirmā daļa, kas norāda uz 0,000000000000001 (10^-15^) daļu no kā.
-ptoze Salikteņa pirmajā daļā norādītā orgāna noslīdējums (piem., gastroptoze - kuņģa noslīdējums).
kopulatīvie salikteņi salikteņi ar sintaktiski neatkarīgiem un vienlīdzīgiem komponentiem.
interim Salikteņos - pagaidu.
sangvi- Salikteņos norāda uz asinīm.
metro- Salikteņos norāda uz dzemdi.
gamet- Salikteņos norāda uz gametu.
gameto- Salikteņos norāda uz gametu.
kokso- Salikteņos norāda uz gūžas locītavu.
pedo- Salikteņos norāda uz kāju.
kript- Salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu.
kino- Salikteņos norāda uz kustību.
kol- Salikteņos norāda uz lokzarnu.
oo- Salikteņos norāda uz olu.
osm- Salikteņos norāda uz osmotisko spiedienu.
galakt- Salikteņos norāda uz pienu.
galakto- Salikteņos norāda uz pienu.
cit- Salikteņos norada uz šūnu.
celo- Salikteņos norāda uz trūci.
kon- Salikteņos nozīmē "ar", "kopā ar".
end- Salikteņos nozīmē "iekš - ", "iekšējs".
hygro Salikteņos: mitrs, mitruma.
stato- Salikteņos: stāvošs, nekustīgs.
omni Salikteņos: viss, visu-, vis-.
metrs Salikteņu beigās norāda uz mēru, mērinstrumentu.
fils Salikteņu beigu daļa - mīlošs, draugs (piem., bibliofils, termofils).
dermija Salikteņu beigu daļā norāda uz ādu, ādas bojājumu vai slimību.
-mēlija Salikteņu beigu daļā norāda uz locekļiem.
-cidus Salikteņu beigu daļā norāda uz nāvējošu īpašību.
lemma Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz apvalku.
-krīnija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz izdalīšanos, ekskrēciju vai sekrēciju.
forms Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz līdzību ar parādību, kas minēta vārda sākumā.
megālija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz neparasti lielu apjomu.
gnoze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz pazīšanu, zināšanu.
forija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz redzes ass sliecību novirzīties no normas.
kardija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz sirdi.
-shīze Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz spraugu, plaisu, šķeltni.
krāzija Salikteņu beigu daļa, kas norāda uz temperamentu vai konstitūciju.
-fobija salikteņu daļa - bailes, nepatika (piemēram, hidrofobija).
mega- Salikteņu daļa - liels, milzīgs (piem., megafons).
hemi- Salikteņu daļa - pus., (piem., hemianestēzija).
heksa- Salikteņu daļa - seši, seš- (piem., heksagons, heksametrs).
-plasti Salikteņu daļa - veidojumi (piem., hloroplasti); plastmasas (piem., termoplasti).
megalo- Salikteņu daļa ar nozīmi 'liels, milzīgs'.
endo- Salikteņu daļa ar nozīmi "iekšējs".
mili- Salikteņu daļa, kas nozīmē (mērvienības) tūkstošreizēju samazinājumu.
-sofija salikteņu nobeiguma daļa ar nozīmi "mācība", "gudrība".
-skops Salikteņu otrā daļa - ar novērošanu vai rādīšanu saistīts (instruments, ierīce), piem., mikroskops.
-fons Salikteņu otrā daļa - skaņa (piem., telefons).
klāzija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz laušanu vai sadrupšanu.
-mānija Salikteņu otrā daļa, kas norāda uz nepārvaramu tieksmi pēc kaut kā.
-līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts.
morfisms Salikteņu otrā sastāvdaļa ar nozīmi - veidojums, piem., antropomorfisms.
ento- Salikteņu pirmā daļa, kas atbilst vārdam "iekšējs", piem., entoderma.
miria- Salikteņu pirmā daļa, kas mērvienību nosaukumos apzīmē desmittūkstoškārtēju pavairojumu, piem., miriametrs - 10 km, miriagrams - 10 kg.
servo- Salikteņu pirmā daļa, kas nozīmē: palīg-, tāds, kas automātiski regulē vai atvieglo manuālo vadīšanu.
eks- Salikteņu pirmā sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "bijušais", piem., eksčempions - bijušais čempions.
teo- Salikteņu priedēklis, kas norāda pamatvārda attiecību uz Dievu vai dieviem.
seks- Salikteņu sākuma daļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdiem sekss, seksuāls.
ekso- Salikteņu sastāvdaļa ar nozīmi "ārējs, ārā, ārpus".
-ģenēze Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - izcelšanās, dzimšana un attiecas uz izcelšanās, veidošanās procesu, piem., histoģenēze, partenoģenēze.
gnozija Salikteņu sastāvdaļa, kas nozīmē - zināšana, piem., farmakognozija.
-metrija Salikteņu sastāvdaļa, kas pēc nozīmes atbilst vārdam "mērīšana", piem., ģeometrija, stereometrija.
cerebrozīdi Salikti lipīdi, kas sastopami augu un dzīvnieku audos, īpaši daudz - nervu audu membrānās.
glikolipīdi Salikti lipīdi, kas satur ogļhidrātus.
sfingolipīdi Salikti lipīdi, kuru molekulās ietilpst aminospirts sfingozīns.
serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem.
gangliozīdi Salikti lipīdi; atrasti neironu apvalka membrānā un liesā.
diamofoss Salikti minerālmēsli, kurus, iegūst, neitralizējot fosforskābi ar amonjaku.
poliozes Saliktie cukuri; polisaharīdi.
sfignolipīdi saliktie lipīdi, kuru sastāvā ietilpst aminospirts sfignozīns; ir nervaudos un smadzenēs.
procentu procenti saliktie procenti.
inversija salikto cukuru sašķelšana skābes vai fermentu iedarbībā.
kristalīns Salikto jaukto minerālmēslu granulas ar 4 veidu barības elementu attiecībām.
hausmanīts salikto oksīdu apakšklases minerāls, mangāna oksīds brūnimelnā krāsā; rūda feromangāna un leģēto čugunu ieguvei.
aden- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri.
adeno- Saliktos vārdos norāda uz dziedzeri.
abdomino- Saliktos vārdos norāda uz vēderu.
pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru.
apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus.
dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas.
Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu.
glikoproteīns Salikts proteīns, kas sastāv no proteīna un ogļhidrātu komponenta.
lipoproteīns Salikts proteīns, proteīna un lipīda komplekss.
nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes.
antinomija Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma.
salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas.
salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem.
salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā.
salikts kombinēta saistījuma teikums salikts teikums, kurā daļas saistītas gan saikļa, gan bezsaikļa saistījumā.
jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem.
defiskoptermins salikts termins, kas izteikts ar defiskopu.
kompozīts Salikts, savienots.
multipls Salikts.
polisaharīdi Saliktu ogļhidrātu grupa, kuru hidrolīzē rodas vairākas vienkāršo cukuru - monosaharīdu - molekulas (piemēram, ciete, celuloze, glikogēns).
plašināšana Saliktu rindu un lappušu izretināšana vēlamā platumā un augstumā.
žākars Salmu jumtiem pirmie, no čukura skaitot, pāri pārliktie klamburi.
notumulēt Samaitāt ar sliktu mācīšanas metodiku.
salaka Samazgas; slikta putra.
salaks Samazgas; slikta putra.
žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
padraņķīgs Samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu).
paslikts Samērā slikts.
būt gatavam (arī sagatavotam), arī sagatavoties uz visu samierināties ar visu, kas gaidāms, arī ar sliktāko.
aizķibelēt Samudžināt, sarežģīt, likt ceļā šķēršļus.
subhepatiskais periviscerīts sāpes labajā paribē, nereti koliku veidā; slikta dūša, meteorisms, hroniska holecistīta un apendicīta pazīmes.
kļavaugi Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), gk. vasarzaļi koki un krūmi ar staraini daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, ziedi nelieli, ķekaros, vairogos, \~150 sugu, Latvijā 1 suga.
sapīdināt Sapīt, uzlikt pinekļus.
sapleisēt Sapleisēt striķus - salikt virves žūt (pēc zvejas).
saķīpot Sapresēt, salikt ķīpā.
aizraudināt Saraudināt, likt raudāt.
apraudināt Saraudināt, likt raudāt.
aprūdināt Saraudināt, likt raudāt.
naktssargs Sargs, kas naktī apsargā, parasti veikalus, uzņēmumus, noliktavas.
hemoglobīns sarkanais asins pigments, saliktā olbaltumviela, kas atrodas eritrocītos un pārnēsā skābekli no elpošanas orgāniem uz audiem un ogļskābo gāzi (oglekļa dioksīdu) no audiem uz elpošanas orgāniem.
izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt.
sasludināt Sasaukt, likt sanākt.
slimināt Saslimdināt, likt vārguļot.
aiztvankt Sasmakt, kļūt sliktam (sacīts par gaisu).
smidzināt sasmīdināt, likt smieties.
apmirdināt Sastindzināt dzīvas būtnes, likt tām sastingt.
apšūstīt Sašūt (likt pašūt) visus vajadzīgos apģērbus.
savamzīt satīt (pavirši, slikti).
aiztemst Satumst, sākt palikt tumšam.
čenkars Sauss zars, sakne, slikta kāpostgalva utt.
norobežoties Savā darbībā palikt (kā) ietvaros.
sašņucis Savārdzis, sliktā omā, noskumis.
sašņurcis Savārdzis, sliktā omā, noskumis.
sašņurt Savārgt, noskumt, būt sliktā omā.
sasikšņojums savārstījums (no slikta dzejnieka darba).
varažāt Savārstīt, sadiegt, salikt kopā.
varažot Savārstīt, sadiegt, salikt kopā.
aizdzist Savienojumā "aizdzisusi maize" - cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta.
kāpt Savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām).
likt Savienojumā "likt kopā": montēt kopā (mašīnu, mehānismu u. tml).
palikt Savienojumā "palikt bez": tikt atstātam bez (kā), būt spiestam iztikt bez (kā), arī zaudēt (ko).
punta savienojumā "puntā palikt" raksturo uzpūšanos, (vēdera) pietūkumu.
vjetu Savienojumā "vjetu valodas" - austroaziātu valodu saimes valodu grupa, kurā ietilpst vjetnamiešu valoda, miongu, nguonu, pongu u. c. valodas; fonētikā raksturīgs daļējs vai pilnīgs monosillabisms, gandrīz visas ir toņu valodas (4-6 toņi); vārdi nelokāmi, raksturīga salikteņu veidošana, liela nozīme vārdu kārtai teikumā.
dumjš Savienojumā ar "būt" formām apzīmē sliktu, arī muļķīgu stāvokli.
aizmīt Savienojumā ar "garām": sperot soli, nolikt (kāju) garām.
vērā savienojumā ar "likt", "ņemt", "(pa)turēt": ievērot.
bāzties Savienojumā ar "virsū"; plīties, mākties virsū; nelikt mierā.
liktin Savienojumā ar darbības vārda "likt" formām norāda uz šīs darbības pastiprinājumu.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā pakļautības pakāpi.
ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kam nav saistījuma ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
ārpus- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka kas atrodas vai noris salikteņa otrajā daļā nosauktajam ārpusē.
aizsarg- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aizsargā (no kā, pret ko).
augš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas augstāk (par ko), pāri kam vai (kā) augšējā daļā.
apakš- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko vai kaut kā apakšējā daļā.
sen- Savienojumā ar lietvārdu norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sens (1).
pus- Savienojumā ar tautību nosaukumiem: norāda, ka tikai vienam no (kāda) vecākiem ir salikteņa otrajā daļā nosauktā tautība.
caur- Savienojumā ar verbu vai ar atvasinājumiem no verba norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) skar ko viscaur, no viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai.
zinis Savienojumos "nelikties (ne) zinis" - neinteresēties, arī nerūpēties (par kādu, par ko).
reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
fascijas Senajā Romā - rīkšu saišķi, kuri simbolizēja augstāko maģistrātu varu pār cilvēku dzīvību un brīvību; procesijās tos viņiem pa priekšu nesa liktori (zema ranga amatpersonas); saišķī iesprauda kara cirvi.
ghorfa Senajos ciematos "ksar" Atlasa kalnos - graudu noliktava; cilindriskas telpas, būvētas ap pagalmu; vēlāk izmantotas par dzīvojamām istabām.
fasciji Senās Romas augstāko maģistrātu varu simbolizējošie rīkšu saišķi (ar cirvi vidū), kurus procesijās nesa liktori.
ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīga, nenovēršama nepieciešamība.
ananke Sengrieķu mitoloģijā - liktenīgas varas iemiesojums.
Lahese Sengrieķu mitoloģijā - nakts dievietes Niktes meita, viena no trim moirām, cilvēku likteņa lēmēja, Kloto un Atropas māsa.
Atropa Sengrieķu mitoloģijā - viena no trim likteņa dievietēm moirām, kas pārgrieza cilvēka dzīves pavedienu.
kavi Senindiešu priesteris, poētisku tekstu radītājs, salicējs un pareģis, kas prot gan pareizā secībā salikt kopā sakrālos tekstus, gan pareizā kārtībā upurēt.
akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti.
Dēkla Senlatviešu likteņlēmēja dievība, pēc ticējumiem noteikusi bērna likteni, bieži minēta kopā ar Laimu, dažkārt tās vietā.
Manāta Seno arābu mitoloģijā - likteņa un atriebes dieviete; pazemes valstības un kapa miera sargātāja; apbedījumu aizgādne; Medinas pilsētas aizgādne.
piris Sēņu piris - lamuvārds sliktam cilvēkam.
sējas seradella seradellu suga ("Ornithopus sativus"), viengadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām, gaišdzelteniem ziediem.
pīsors sers, rijā uz ārdiem salikta labība vai lini žāvēšanai.
kontaktsērskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes.
kontaktskābe Sērskābe, kas iegūta pēc kataliktiskās (kontakta) metodes.
sert Sērt - likt labību uz rijas ārdiem kaltēšanai.
sēklājs sēšanai noliktā sēkla.
seksterna Sešas cita citā ieliktas loksnes.
kreteņu sēta sēta, kur šķilas cita uz citas saliktas virsū; šķilu žogs.
gaurīties Sev vairāk gribēt, par citu nelikties ne zinis.
horoskops Shēma, kas īpašā debess sfēras projekcijā attēlo planētu, Saules un Mēness stāvokli noteiktā laika momentā; to izmanto, lai ar astroloģijas metožu palīdzību noteiktu cilvēku īpašības un likteņus, pareģotu nākotni.
slita Siena, labības pants; slikta.
dzeltenais sierāboliņš sierāboliņu suga ("Trigonella noëana"), lakstaugs ar stāvu, kailu vai retiem matiņiem klātu stumbru, trīsstaraini saliktām lapām, smaržīgiem, dzelteniem vai gaiši ziliem ziediem galviņveida ķekaros un taisniem vai mazliet saliektiem augļiem - pākstīm; dzeltenais sieramoliņš.
krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
nemāte Sieviete, kas nav (kādam) māte; slikta, nežēlīga māte.
muči Sievietes plecu lakats, ko var pārlikt arī pār galvu.
akarīdērces Sīkas ērces (0,1-0,9 mm), parasti bālganā krāsā, plaša ērču grupa ("Acaridiae"), kurā ietilpst noliktavērču un kašķērču dzimtas; pārtiek no organiskām vielām un sastopamas visdažādākajās vietās un substrātos, Latvijā nav īpši pētītas.
disociācijas siltums siltuma daudzums, kas jāpatērē, lai sadalītu vienu molu saliktas vielas divās vai vairākās vienkāršās vielās.
termoizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml, ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas; siltumizolators.
siltumizolators Siltumu slikti vadošs materiāls, masa u. tml., ar kuru pārklāj virsmu, lai pasargātu (ēkas, siltumtehnikas un aukstumtehnikas iekārtas, cauruļvadus u. tml.) no nevēlamas siltuma apmaiņas.
kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu.
marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot.
ekstazī tabletes sintētisks, psihoaktīvs (smadzeņu darbību ietekmējošs) preparāts, kas izraisa smadzeņu bojājumus; iekšķīgi lietojamas tabletes, kuru lietošanas rezultātā parādās uzbudinājums, pasliktinās redze, paaugstinās arteriālais asinsspiediens.
kazuistika Sirdsapziņas konfliktiem veltītā teoloģijas daļa.
miglas sirēna sirēna (svilpe, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti.
instrumentālās nosēšanās sistēma sistēma, kas nodrošina gaisakuģu nosēšanos sliktos redzamības apstākļos, izmantojot tikai indikatora rādījumus vai automātiskā lidojuma vadības sistēmas; sastāv no kursa un glisādes zemes radiobākām un gaisakuģu ierīcēm.
štanga Sitiens pa vārtu stabu vai pārliktni (piem., futbolā).
ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli.
šnerglis Sivēns, kurš slikti ēd.
nu ir kapi ska tad, ja gaiāms kas slikts, nepatīkams.
noslāpšana Skābekļa uzņemšanas pārtraukšana organismā; var notikt, uzturoties gaisā, kas nabadzīgs ar skābekli, ja aizsprostoti elpošanas ceļi, ja elpošanas orgāni slikti darbojas vai arī ja šūnas nespēj uzņemt skābekli (iekšēja noslāpšana), piem., saindēšanās gadījumā ar oglekļa oksīdu.
skaitļa vārda saliktenis skaitļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī skaitļa vārdu vārdkopas komponentus.
talsīt Skaldīt, šķelt; salikt slejās; plīst, plaisāt.
aizbimbāt Skaļi raudot apdullināt, likt aizkrist ausīm.
Urds Skandināvu mitoloģijā - pagātnes avots, pie kura sēž trīs nornas - likteņlēmējas un katru dienu smeļ no avotadzidrajiem ūdeņiem jaunu gudrību.
ragnarjoks skandināvu mitoloģijā - pasaules un dievu bojāeja, pēc kuras sāksies jauna kārtība (senislandiešu "ragnarök" - dievu liktenis (bojāeja).
nornas skandināvu mitoloģijā - trīs likteņa dievietes Urda, Verdandi un Skulda, kas vērpa likteņa pavedienu; dažos citos mītos viņu skaits ir mainīgs un nav skaidrs, vai viņas pieder pie dievu vai milžu dzimtas.
Andvari Skandināvu mitoloģijā - vergs, kam piederēja liktenīgais zelts, kuru viņam atņēma āsu cilts dievi.
Verdandi Skandināvu mitoloģijā viena no nornām, kas lemj cilvēka likteni, tam piedzimstot.
sadripēt skribelēt, slikti (kaut ko) pierakstīt.
izskriet līdzi Skrienot, ātri ejot, neatpalikt (no kāda).
timerēt Skubināt, modināt, nelikt miera.
radzināt Skubināt; pamudināt, uzmudināt, likt (piemēram, pie darba).
purvciprese Skuju koku klases dzimta ("Taxodiaceae"), mūžzaļi vai vasarzaļi koki ar adatveida skujām, saglabājušās 10 ģintis, zināmas \~20 reliktas sugas.
sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
peiksts Slapja malka, kas slikti deg.
pļuras Slapja, slikta smilts zeme.
sudeņicas Slāvu mitoloģijā - mītiskas sieviešu kārtas būtnes, kas, cilvēkam piedzimstot, nosaka tā likteni.
trešdalis Slēdzenis burtliktuvē, atbilst burta bieznes atdaļa vienai trešdaļai; šauriem burtiem to lieto par starpeni vārdu atdalīšanai.
slejots Slejās salikts; vairākslejains salikums.
aplauzt Slejās saliktu tekstu sadalīt lappusēs.
mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs.
kuļķis Slikta (māla) pīpe.
plieknis Slikta aramzeme.
aubise Slikta bise.
putāksnis slikta ceļa posma nosaukums.
ļaundieniņa Slikta diena, liksta, nelaime.
pamaša Slikta dūša, nelabums galvassāpes.
kakestēzija Slikta dūša, nelabums.
zapene Slikta dūša.
rīmes Slikta dzeja ar pārāk precīzām un iepriekš paredzamām atskaņām.
pūšaks Slikta elpa.
grūtums Slikta fiziskā pašsajūta, arī slimība.
lēta gaume slikta gaume; neizsmalcināta gaume.
mālējums Slikta glezna.
bibuks Slikta kārts (kāršu spēlē).
pakrieviski Sliktā krievu valodā (runāt).
kaibala Slikta ķēve.
peiza slikta māksla, melnā māksla.
pļuras Slikta mālzeme.
plorka Slikta meitene.
skābs prāts slikta oma.
čāga Slikta pārtika vai negaršīgs ēdiens.
sliktums Slikta pašsajūta; nelabums.
kolbasit Slikta pašsajūta.
ķuļķene Slikta pīpe.
ķuļķenis Slikta pīpe.
susna Slikta priedes malka; izmirkusi malka.
klicka Slikta putra.
nelaba slava slikta reputācija; neslava.
slikta (arī nelaba) slava slikta reputācija; neslava.
maucība Slikta rīcība; nepatīkama situācija.
noraksts Slikta rokraksta pārrakstīšana tīrā, lai atvieglotu burtlicim darbu.
kuce Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
kuņa Slikta sieviete; netikumīga sieviete (bieži lieto kā lamuvārdu).
kobra Slikta sieviete.
mačalka Slikta sieviete.
mauka Slikta sieviete.
prašmandene Slikta sieviete.
sliktule Slikta sieviete.
duga Slikta smarža vai garša pārtikas produktiem.
pļurra Slikta smilšaina augsne, mitrās smiltis.
plīkšķene Slikta šautene.
plīkšķenīca Slikta šautene.
plīšķenīce Slikta šautene.
grena Slikta vērpēja.
greņa Slikta vērpēja.
šļurka Slikta zeme, kas viegli laiž cauri ūdeni.
šļurkata Slikta zeme, kas viegli laiž cauri ūdeni.
bauga Slikta zeme.
žolpa Slikta zupa.
šļengana dūša slikta, ar nelabunu saistīta pašsajūta.
drabanča Slikta, bez aizdara gatavota maizes zupa.
nedzīve Slikta, grūta dzīve.
nezeme Slikta, kaut kādā veidā ar ļoti negatīvām izjūtām saistīta zeme.
kranka Slikta, liesa govs.
vellmāte Slikta, ļauna sieviete; sievasmāte; vīramāte.
neraža Slikta, maza raža.
ķēca Slikta, negaršīga mērce, biezputra.
svalka Slikta, nepatīkama vieta.
indava Slikta, nevēlama tieksme, paradums.
brūcene Slikta, nolaista mājele, grausts; sabrukusi vai brūkoša būda; būcenis.
čarba zeme slikta, smilšaina augsne.
koļļa Slikta, šķidra putra.
slikte Slikta.
atsmirdēt Sliktai smakai izplatīties līdz (runātājam).
sūdi peld pa virsu, zelts grimst dibinā sliktais izvirzās priekšplānā, gūst ievērību, bet labais pazūd.
mauvais ton sliktais tonis; neaudzinātība.
kužāk Sliktāk, nepatīkamāk.
pēdīgs sliktākais.
ģīga Sliktas dabas cilvēks, kas daudz čīkst.
klidzenes Sliktas dzirnavas.
mītaļa Sliktas govs vai ķēves vārds.
ploncka Sliktas kvalitātes alkoholisks dzēriens.
ķīla ceļš sliktas kvalitātes ceļš.
zirgu šņabis sliktas kvalitātes degvīns.
nāliķis Sliktas kvalitātes degvīns.
krutka Sliktas kvalitātes izstrādājums.
bērulis Sliktas kvalitātes maize.
barahlo Sliktas kvalitātes manta, grabaža.
sučoks Sliktas kvalitātes spirts.
kleķeris Sliktas kvalitātes, arī nederīgs, nolietots priekšmets.
sukņa Sliktas kvalitātes, nepadevušies lini vai graudaugi.
ēna Sliktas pašsajūtas izpausme (piemēram, sejā, skatienā).
kurzas Sliktas ragavas.
kuržas Sliktas ragavas.
huseins Sliktas reputācijas cilvēks.
plīkši Sliktas stiebrzāles.
greičas Sliktas šūpoles.
apskubīt Slikti (nekārtīgi) apgriezt (matus), nekārtīgi nopļaut.
balss Slikti (vāji vai nevienādi, plankumaini) nokrāsots.
uzčunčurot Slikti apaut (kājas ar pastalām).
vīpatkas Slikti apavi.
nosēja Slikti apsēts lauks, vai lauka daļa kas palikusi neapsēta.
saārstēt slikti ārstējot kļūt vēl slimākam.
nodzīdināt Slikti ārstējot nonāvēt.
nodziedināt Slikti ārstējot nonāvēt.
čīgāt Slikti atskaņot (skaņdarbu).
apperpēt Slikti augt, padoties (par augiem).
paurītis Slikti augusi, neliela kāpostgalviņa.
paišķi Slikti auguši, neizdevušies lini.
nomitināt Slikti barot, nomērdēt.
saklept Slikti cepot sakristies.
ļaundarīt Slikti darīt, nodarīt skādi, postu.
svilis slikti degoša koka pagale.
dūmāt Slikti degot, radīt daudz dūmu.
dūmot Slikti degt, radot daudz dūmu.
neskaidrs Slikti dzirdams, saprotams.
kankars Slikti ģērbies, nabadzīgs cilvēks; nepatīkams, nesimpātisks cilvēks; bezpajumtnieks.
iegrābstīties Slikti iemācīties.
loicka Slikti iesieta (kātā iestiprināta) izkapts.
vamzīt Slikti ietīt (piemēram, bērnu).
kviesēni Slikti izauguši (mazi) kvieši.
čabulis Slikti izauguši dārzeņi.
kaišelis Slikti izcepies cepums.
glīzdains Slikti izcepis, arī cepts no slikti izrūgušas mīklas (par maizi).
bakāns Slikti izcepta maize.
pekņa Slikti izcepta, glīzdaina maize.
plekšata Slikti izcepta, sakritusies maize.
piesust Slikti izcepties.
ļerckains Slikti izcepts, glīzdains.
bakacis Slikti izcepusi maize.
jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā.
čāča Slikti izcepusies maize.
duņķis Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
glete Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
gleze Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
glīzda Slikti izcepusies, sakritusi maize.
veļuks Slikti izdevusies maize.
iznerroties Slikti izdoties; izbojāties.
sazekšķēt Slikti izmazgāt.
zlāgs Slikti izraudzēts, sakrities plācenis.
kakarka Slikti izrūgusi baltmaize.
turēt suņa kārtā slikti izturēties (pret kādu).
sačalgot Slikti izvārīt (ēdienu).
meka Slikti izvārīta biezputra.
kudīties Slikti klāties 3.
pakliebties Slikti klāties.
brezelēt Slikti krāsot vai izbalēt.
ķīla laiks slikti laika apstākļi
aizpīcis laiks slikti laika apstākļi.
pamparot Slikti lāpīt.
grifonāža Slikti lasāms rokraksts.
dzirklains Slikti noausts auduma gabals.
susna Slikti nobarota cūka.
izčāgāt Slikti nopļaut.
noļebināt Slikti nopļaut.
šļuncka Slikti novīta virve.
vārčakāt Slikti padarīt, slikti noadīt zeķi.
sadirbt Slikti pagatavot.
ļēvēnis Slikti pagatavota biezputra.
zampa Slikti pagatavota, liesa zupa.
susna Slikti pagatavots ēdiens, slikta zupa.
sutums Slikti pagatavots ēdiens.
pļundurot Slikti peldēt.
sakuburoties Slikti piegulēt un sakrunkoties.
kuburis Slikti pieguloša vieta uzvalkā.
kuburoties Slikti piegulošs (par uzvalku).
vamzīgs Slikti pieguļošs, arī biezs, rupja auduma vai adījuma (par apģērba gabalu).
piepeņķēt Slikti piesiet.
čeverēt Slikti pīt vai lāpīt.
aizpotēt Slikti potējot, nogādāt Viņsaulē.
lencēt Slikti rakstīt.
nedaredzēt Slikti redzēt.
sakurzāt Slikti salāpīt.
sakuržāt Slikti salāpīt.
sakurzot Slikti salāpīt.
sapamparāt Slikti salāpīt.
sapamparot Slikti salāpīt.
neskaidrs Slikti saredzams; miglains, izplūdis.
sagricīt slikti savērpt.
grenča Slikti savērpta dzija.
šņargalas Slikti savērpta, neizturīga dzija.
ņārkāt Slikti spēlēt (harmonikas).
žīgot Slikti spēlēt (kādu stīgu instrumentu).
ņergāt Slikti spēlēt mutes harmonikas.
ģīnāt Slikti spēlēt vijoli vai kādu citu instrumentu.
džīgot Slikti spēlēt.
žīgāt Slikti spēlēt.
kantovatsja Slikti strādāt vai nestrādāt nemaz.
varzāt Slikti strādāt; ātri, pavirši strādāt.
kurzāt Slikti šūt, lāpīt.
kopka slikti šūta žakete, mētelis.
zieķis Slikti un nekārtīgi paveikts krāsošanas darbs, saķēpājums.
kliņķerēties Slikti un nolaidīgi strādāt.
sakleķēt Slikti un pavirši aizmūrēt.
baurot Slikti un skaļi dziedāt.
legaža Slikti uzrūgusi karaša.
sacūkāties Slikti uzvesties.
sacūkoties Slikti uzvesties.
uzcūkot Slikti uzzīmēt, slikti uzrakstīt (pavirši un ar smērējumiem; arī neķītri).
švērnēt Slikti vāciski runāt.
pakalnieks Slikti vai lupatās ģērbies cilvēks.
grubināt Slikti vērpt.
nočīgāt Slikti, arī apnicīgi nospēlēt (skaņdarbu, parasti ar lociņinstrumentu).
čīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt (parasti lociņinstrumentu).
nočīgāt Slikti, arī apnicīgi spēlēt, parasti lociņinstrumentu (visu laikposmu) un pabeigt spēlēt.
špinkstēt Slikti, čūkstot degt.
plorgāt Slikti, nekārtīgi strādāt.
čerez ž slikti, nekvalitatīvi.
izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
noplinkšināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm).
noplinkšķināt Slikti, nemākulīgi nospēlēt (parasti uz klavierēm).
paskrebelēt Slikti, nemākulīgi rakstīt.
čūriski Slikti, nepareizi.
kaļļa slikti, netīri putraimi.
sūduski Slikti, netīri.
grezēt Slikti, neveikli, nevīžīgi strādāt.
groļļāt Slikti, nevienādi savērpt; gročāt.
gročāt Slikti, nevienādi savērpt.
mālēt Slikti, parasti nekvalificēti, krāsot (celtnes, telpas); slikti, parasti neprofesionāli, gleznot.
uzmālēt Slikti, parasti nekvalificēti, uzkrāsot; slikti, parasti neprofesionāli, uzgleznot.
vāžot Slikti, pavirši lāpīt.
nahaļavu Slikti, pavirši.
praški Slikti, pavirši.
slābeni Slikti, vāji.
štruntīgi Slikti; nejēdzīgi.
āmen Slikti.
drek Slikti.
hana Slikti.
jesti Slikti.
male Slikti.
neforši Slikti.
nejēgā Slikti.
plederiski Slikti.
slikši Slikti.
šļūciski Slikti.
šļūku Slikti.
šņaga Slikti.
sūdīgi Slikti.
cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju).
ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
bibuška Slikts alus, susla.
džindžulis Slikts alus.
džāms Slikts attēls, karikatūra.
ķīļa ceļš slikts ceļš.
pimpausis slikts cilvēks
ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
švabraks Slikts cilvēks, plukata.
švabrons Slikts cilvēks, plukata.
švonders Slikts cilvēks, plukata.
haļera Slikts cilvēks; lieto kā lamuvārdu.
škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs.
jēlais Slikts cilvēks; nelietis.
svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
morda Slikts cilvēks; nesimpātisks cilvēks.
perdelis Slikts cilvēks; riebeklis.
hoļera slikts cilvēks.
arbūzs Slikts cilvēks.
baigainis Slikts cilvēks.
čangalis Slikts cilvēks.
čurbāns Slikts cilvēks.
frikadele Slikts cilvēks.
frišais Slikts cilvēks.
gailis Slikts cilvēks.
ģiga Slikts cilvēks.
išaks Slikts cilvēks.
ķēmgalva Slikts cilvēks.
ķirbuls Slikts cilvēks.
klamburis Slikts cilvēks.
krekls Slikts cilvēks.
kverplis Slikts cilvēks.
ļurra Slikts cilvēks.
mīkstais Slikts cilvēks.
pampoņa Slikts cilvēks.
pidars Slikts cilvēks.
piders Slikts cilvēks.
pimpis Slikts cilvēks.
reģiska Slikts cilvēks.
reņģe Slikts cilvēks.
šinders Slikts cilvēks.
sliktmanis Slikts cilvēks.
slimais Slikts cilvēks.
slimiķis Slikts cilvēks.
sūdabrālis Slikts cilvēks.
sūds Slikts cilvēks.
zaraza Slikts cilvēks.
žlobs Slikts cilvēks.
āliķis Slikts degvīns.
pļurza Slikts dzēriens vai zupa.
žolska Slikts dzēriens.
knarba Slikts ēdājs.
žlorka Slikts ēdamais, samazgas.
ķause Slikts ēdiens, maisījums.
panara Slikts ēdiens.
panars Slikts ēdiens.
šlorga Slikts ēdiens.
besis Slikts garastāvoklis, depresija.
gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
garīgais zem nulles slikts garastāvoklis.
glezniķis Slikts gleznotājs.
nemode Slikts ģērbšanās stils.
niķis Slikts ieradums; arī netikums.
dreņķis Slikts laiks, kad snieg un līst vienlaikus.
nemode Slikts paradums, ieraža.
šorks Slikts puisis.
savervelējums Slikts sacerējums.
čangaļs slikts saimnieks, dzērājs.
ķēmēks Slikts strādātājs.
netēvs Slikts tēvs.
negabals Slikts uzvedums, priekšnesums vai rakstu darbs.
žīga Slikts vijolnieks.
baigais tēviņš slikts vīrietis.
kankans Slikts zirgs.
kuika Slikts zirgs.
zēvele Slikts zirgs.
vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
ķeburis Slikts, bumbuļains augs.
ķēburis Slikts, bumbuļains augs.
bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs.
pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks.
velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
plumpis Slikts, lietains laiks.
elements Slikts, ļauns cilvēks.
vells Slikts, ļauns cilvēks.
vellsātans Slikts, ļauns cilvēks.
slims Slikts, ļauns, nelabs.
dievdots Slikts, nederīgs; tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; psihiski nepilnvērtīgs.
derdzīgs Slikts, neēdams (par ēdienu).
pļumma Slikts, negaršīgs dzēriens.
šļubrikans Slikts, negaršīgs dzēriens.
žampa Slikts, negaršīgs dzēriens.
žancka Slikts, negaršīgs dzēriens.
žompa Slikts, negaršīgs dzēriens.
žoncka Slikts, negaršīgs dzēriens.
žorga Slikts, negaršīgs dzēriens.
gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas.
dzyra slikts, neizdevies alus.
maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis.
sviestains Slikts, nekvalitatīvs; aplams; stulbs.
sūdīgs Slikts, nekvalitatīvs; nejauks, nelabs.
sviestīgs Slikts, nekvalitatīvs; nesakārtots.
gavno slikts, nekvalitatīvs.
tārpains Slikts, nekvalitatīvs.
kūds Slikts, nelabs.
nelabenis Slikts, nelabs.
nelabens Slikts, nelabs.
nelabēns Slikts, nelabs.
plancekls Slikts, nelāgs dzeramais.
čārbls Slikts, nelāgs, nederīgs.
čābīgs Slikts, nelāgs.
ķītrs Slikts, nelāgs.
švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks.
šķidrs Slikts, nepamatots, nepilnīgs.
ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis).
pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks.
beķene Slikts, nepatīkams cilvēks.
beķens Slikts, nepatīkams cilvēks.
auzas Slikts, nepatīkams stāvoklis.
kužs Slikts, nepatīkams.
klekeris Slikts, neprasmīgs mūrnieks.
sūdi Slikts, nevērtīgs (piemēram, ēdiens).
džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš.
džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens.
pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza.
piza Slikts, novadējies alus.
mālderis Slikts, parasti nekvalificēts, krāsotājs; slikts, parasti neprofesionāls, gleznotājs.
suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem.
halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists.
zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks.
jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs.
besīgs Slikts, riebīgs.
plikans Slikts, sājš bezgaršīgs; pliekns 2.
šusla Slikts, skābs dzeramais; ūdeņaina zupa.
šušla Slikts, skābs dzeramais.
velnāds Slikts, šausmīgs.
šļorba Slikts, šķidrs ēdiens (parasti putra, zupa, kam maz aizdara).
virbuls Slikts, tāds kam nav laba kvalitāte.
neģērbs Slikts, trūcīgs apģērbs.
nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
netārpa Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs.
netārps Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs.
čaprs Slikts, vārgs.
sabrači Slikts, vecs apģērbs.
sunisks Slikts; ļauns.
tizls Slikts; muļķīgs.
kropls Slikts; nejauks.
pliekns Slikts; sājš, bezgaršīgs.
šaldarīgs slikts.
bļeģisks Slikts.
borzais Slikts.
debils Slikts.
feins Slikts.
izpumpēts Slikts.
ķīlis Slikts.
mīksts Slikts.
pāķīgs Slikts.
škverns Slikts.
smirdīgs Slikts.
sūdains Slikts.
sūnains Slikts.
tāmisks Slikts.
nosveikt Sliktu (par citiem) stāstīt.
liskāties Sliktu runāt par kādu, aprunāt.
liskāt Sliktu runāt par kādu.
hemeropātija Slimība, kas pasliktinās dienā.
palindromija Slimības atkārtošanās vai pasliktināšanās.
malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
kazāboliņš Slotzaris - tauriņziežu dzimtas ģints ("Cytisus"), neliels krāšņumkrūms ar dzelteniem (retāk baltiem vai sārtiem) ziediem un trīsstūraini saliktām lapām.
čāgāt Smādējot saspiest (ēdienu), izmeklēt sev tikai labos kumosus un atstājot sliktākos; (par vistām) uzlasīt tikai labākos graudus.
sušķēt smēķēt (pīpi ar sliktu tabaku).
mediatora loma sociālā darbinieka mērķtiecīga profesionāla darbība, kas specifiski vērsta uz konfliktu risināšanu, alternatīvu risinājumu meklēšanuun konfliktā iesaistīto pušu samierināšanu.
veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
apspiešana Sociālā konflikta teorijās - saprot kā konflikta vienas puses darbību, vērstu uz pretējās puses sociālās iespējas ierobežošanu un/vai iznīcināšanu.
murdzināt Spaidīt un glaudīt (parasti nelielus dzīvniekus); nelikt mieru.
glābšanas komanda speciāli apmācīta un vissliktākajos laikapstākļos darboties spējīga cilvēku grupa glābšanas darbiem.
peles paliktnis speciāls paliktnis, ko novieto uz galda, lai pa to pārbīdītu peli, nodrošinot tās vieglāku pārvietošanu un precīzāku peles kustības pārnešanu kursora kustībā displeja ekrānā.
konflikta vadīšana specifisku darbību kopums konflikta risināšanas procesā, kad kādas grupas dalībniekiem palīdz noteikt un raksturot savstarpējās attiecības, atkarības sfēras, novērst komunikācijas barjeras, precizēt problēmas un resursus, darboties kopā specifisko problēmu risināšanā.
apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
statiskā stiprība spēja izturēt vienreiz pielikto maksimālo ārējo spēku, nesagrūstot un nedeformējoties virs pieļaujamās plastisko deformāciju robežas.
invariance Spēja palikt nemainīgam (kādā norisē, kādos apstākļos).
caurgājība Spēja virzīties uz priekšu sliktos ceļa apstākļos (piemēram, automobiļiem).
iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
apvidus mašīna spēkrati braukšanai pa sliktiem ceļiem un bezceļu; labo pārgājību panāk ar vairākām dzenošajām asīm, speciālām (arkveida, maiņspiediena) riepām vai kāpurķēdēm un transmisiju (demultiplikators, bloķējams diferenciālis).
pārgājība Spēkratu ekspluatācijas īpašība, kas nosaka to spēju pārvietoties pa šķēršļotu un sliktu ceļu vai bezceļu (smiltīm, karjeriem, lauku, mežu, sniegu).
prizmatiskais spektrs spektrs kas iegūts, prizmai sadalot saliktu gaismu tās komponentos.
vīlēt Spēlēt (parasti lociņinstrumentu), parasti slikti, arī apnicīgi.
aizspert Sperot soli, aizlikt (kāju kam priekšā).
nomīt Sperot soli, nolikt kāju (garām, sānis u. tml.).
uzspert Sperot soli, uzlikt (kāju uz kā, kam).
atspert Spert, likt atpakaļ (kāju, soli).
kļaut Spiest, arī virzīt, likt (ko kam cieši klāt).
metranpāžs Spiestuvē burtlicis, kas saliktos burtus sakopo pa lappusēm; metieris, kopotājs.
uzspiest Spiežot uzlikt (ko, parasti kāju, roku) virsū (piemēram, pedālim, signālierīcei), lai iedarbinātu (kādu mehānismu, sistēmu u. tml.).
pīķeris spīķeris, klēts, noliktava.
nosprādzēties Sprādzējoties cieši aplikt, uzlikt sev (ko).
graujošais spriegums sprieguma vērtība, ar kuru stiepē slogots stienis pārtrūkst vai arī saliktā slogojumā (stiepe, vērpe, liece u. c.) lokālā punktā sprieguma tenzoram ir tādas komponentes, kas izraisa sabrukumu; graujošā sprieguma vērtība statiskā slogojumā ir lielāka par graujošā sprieguma vērtību dinamiskā (cikliskā) slogojumā.
iztrūkums Starpība starp dokumentos fiksēto un faktiski esošo (naudas, preču u. tml.) daudzumu (piemēram, kasē, noliktavā).
moratorijs Starptautiskajās tiesībās - valstu vienošanās, ar ko nosaka atlikt kādu darbību vai atturēties no tās, kamēr noris sarunas starp šīm valstīm jautājumā, kurš skar atliekamo darbību.
likteņstāsts Stāstījums, vēstījums par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2); apstākļu, faktoru noteikta (piemēram, cilvēka, tautas) dzīve, liktenis (2).
krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai).
kraģis Statīvs, paliktnis.
kraķis Statīvs, paliktnis.
pastatnis Statīvs; arī paliktnis.
šats Stāvoklis, kad ir slikta pašsajūta, kad rodas reiboņi.
stūre cieši pie borta stāvoklis, kad stūres pinne pagriezta (nolikta) pie vien no jahtas bortiem (cik tuvu vien iespējams).
pārtrenēšanās Stāvoklis, ko raksturo sportisko darbspēju pazemināšanās, nervu un psihiskā, kā arī fiziskā stāvokļa pasliktināšanās treniņa metodikas un režīma neievērošanas dēļ.
bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
matrica Stereotipijā no vairāk kārtām salikta zīdpapīra un lipekļpapes plāksne salikuma noformēšanai.
triekt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt; arī trenkt (2).
trenkt Stingri, arī varmācīgi likt (kādam) ko darīt.
iespiest Stingri, cieši ielikt (rokā); dodot panākt, ka paņem (rokā).
spiest Stingri, cieši likt (rokā); dodot panākt, ka ņem (rokā).
palīt Stipri līt, tā ka liktos, nu jau pietiktu.
rēzēt Stīvi uzsliet, nolikt taisni.
Tatārijas stobulis stobuļu ģints suga ("Conioselinum tataricum syn. Conioselinum vaginatum"), daudzgadīgs lakstaugs ar mazliet rievainu, zilganas apsarmes klātu stumbru, plūksnainām, dzeltenīgi zaļām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem saliktos čemuros.
austrumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām pamatnēm.
Rietumu stodere stodere, kuras virsotnē ir divi konusi ar kopā saliktām virsotnēm.
ķinkt Strādāt sliktos laika apstākļos zem klajas debess.
brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks.
aizcirst Strauji aizlikt, aizgrūst (kam priekšā).
apcirst Strauji aplikt (rokas).
apķert Strauji apņemt, aptvert (piemēram, ar rokām, taustekļiem), aplikt (parasti rokas apkārt).
iešaut Strauji ielikt, iemest.
izspert Strauji izlikt (kāju, parasti uz priekšu).
šaut Strauji mest, bērt, likt, liet (parasti kur iekšā, kam klāt).
grūt Strauji pasliktināties, zust (par kādu stāvokli).
piesviest Strauji pielikt (pie kā, kam klāt, piemēram, roku, pirkstus).
piešaut Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus pie kā, kam klāt).
piemest Strauji pielikt (piemēram, roku, pirkstus, pie kā, kam klāt).
pieķert Strauji pielikt (rokas pie kā, kam klāt), lai celtu, nestu.
piecirst Strauji pielikt (roku pie kā, kam klāt).
piegrūst Strauji pievirzīt, pielikt (kādam), parasti roku, lai pievērstu (tā) uzmanību kam.
piemest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
piesviest Strauji pievirzīt, pielikt (pie kā, kam klāt).
uzmest Strauji uzlikt (uz kādas ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt (mugurā).
uzmesties Strauji uzlikt sev (uz ķermeņa daļas); arī strauji uzvilkt sev (mugurā).
uzcirst Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
uzsist Strauji uzsviest, uzlikt (uz kā, arī kur).
tvert Strauji virzīt ķermeņa, organisma daļu un likt to cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu, pārvietotu (to) - par dzīvniekiem, retāk augiem.
tvert Strauji virzīt roku vai rokas un likt (parasti) pirkstus, plaukstu, arī kādu rīku cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to).
uzsist Strauji, ar troksni aiztaisīt, uzlikt (vāku).
mest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
sviest Strauji, ar vēzienu likt, tīt (ap ko, kam apkārt, kur).
dauzīt Strauji, arī nevērīgi (ko) likt, vērt u. tml., radot troksni.
spert Strauji, spēcīgi likt kāju (pret zemi, grīdu u. tml.).
piecirst Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.); piesist, piespert.
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (kāju, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piespert Strauji, spēcīgi pielikt (kāļu, parasti pie zemes, grīdas u. tml.).
piesist Strauji, spēcīgi pielikt (piemēram, roku, nūju pie kā, kam klāt).
iegrūst Strauji, steigā, arī nevērīgi ielikt, ievietot (kur iekšā).
iesagrūsties Strauji, steigā, arī nevērīgi tikt ieliktam, ievietotam.
baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
zampāt Strēbt (sliktu zupu).
derģis Strīds, konflikts, sadursme.
iztiepties Stūrgalvīgi, ietiepīgi kādu laiku palikt pie sava viedokļa.
vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
zusla Susla, slikts dzēriens, neizdevusies putra.
dzenāt Sūtīt, likt doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra.
raidīt Sūtot vai dzenot panākt, ka dodas, iet (kur, līdz kādai vietai u. tml.); likt ko darīt.
žastīties Sveicinot (par privātpersonu) likt roku uz galvas kā cepuri.
taksa- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu; taksi.
taksi- Svešvārdu salikteņos apzīmē kārtību, kārtošanu, ierīkošanu, secību; arī cenu.
stereo- Svešvārdu salikteņos ciets, stingrs, masīvs.
tekto Svešvārdu salikteņos, būves-.
syn Svešvārdu salikteņos: ar, kopā.
pseudo- Svešvārdu salikteņu priedēklis, kas norāda uz pamatvārda neīstumu; pseido-.
mēnoloģijs Svēto dzīves apraksti, pēc mēnešu dienām salikti.
ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
iedars Sviesta pika, ko likt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
miglas svilpe svilpe (sirēna, taure), ar ko raida skaņu signālus sliktas redzamības apstākļos.
nomods Šādā stāvoklī (būt, atrasties, palikt u. tml.).
stampāt šādā veidā virzoties, skart ar kājām (ko), mīt (ceļu, dubļus u. tml.); šādā veidā virzoties, spert (soļus), likt (kājas).
dīn- Šausmīgs, varens; lietots salikteņos, sevišķi augu un dzīvnieku nosaukumos, piem., dīnozaurs u. c.
kļava Šīs dzimtas ģints ("Acer"), koks vai krūms ar pretējām vienkāršām vai saliktām lapām un divdzimumu vai viendzimuma ziediem, 150 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga.
zirgkastaņa Šīs dzimtas ģints ("Aesculus"), vasarzaļš koks, retāk krūms ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un, parasti baltiem, ziediem lielās skarveida ziedkopās.
gundega šīs dzimtas ģints ("Ranunculus"), daudzgadīgs, retumis viengadīgs indīgs lakstaugs ar staraini vai plūksnaini saliktām vai veselām lapām un dzelteniem ziediem, \~400 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu, t. sk. 2 adventīvas.
verbēna Šīs dzimtas ģints ("Verbena"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, nelieli krūmi ar plūksnainām lapām un baltiem, ziliem, violetiem vai sārtiem smaržīgiem ziediem saliktās ziedkopās, \~250 sugu, Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
muskusa bezslavīte šīs dzimtas un ģints suga ("Adoxa moschatellina"), neliels lakstaugs, lapas trīsstaraini saliktas, smaržīgas, ziedi zaļgani, stumbra galā; ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, arī Latvijā, ēnainos mežos, krūmājos.
sapindi Šīs rindas dzimta ("Sapindaceae"), kurā ietilpst mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki un krūmi, retumis liānas un lakstaugi, kuriem raksturīgas plūksnaini un trīsstaraini saliktas lapas, nelieli ziedi skarās vai ķekaros, \~150 ģinšu, \~2000 sugu.
šķiedināt šķīdināt, likt sašķīst.
ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens.
slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
plorza Šķidrs sliktas kvalitātes ēdiens.
pasārme Šķidrums, kas nostājas apakšā slikti izvārot ziepes to gatavošanas procesā.
pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
palikt Šķietami atpalikt (par to, no kā kāds virzās prom, arī kam virzās garām).
šķilināt šķilas taisīt; likt šķilt.
nošķirt avis no auniem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
šķirt avis no āžiem šķirot cilvēkus pēc pretstatījuma principa labos un sliktos, vainīgos un nevainīgos, ticīgos un neticīgos.
pāršķirt Šķirot pārlikt uz otru pusi (grāmatas, laikraksta u. tml. lapu).
savruprakstījums Šķirtrakstījums - saliktas leksiskas vai sintaktiskas vienības rakstījums, kurā katrs vārds rakstīts atsevišķi, tos nesavienojot.
spokoties Šķist, likties (par ko nevēlamu).
ģiesties Šķist, likties.
jausties Šķist, likties.
tēloties Šķist, likties.
Aruru Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieviete - pirmmāte, kas no māliem izveidoja varoni Enkidu, cilvēku radītāja un viņu likteņa lēmēja.
Namtars Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - likteņa personifikācija, draudīgās pazemes valstības dievietes Ereškigalas vēstnesis un padomdevējs.
anunnaki Šumeru-akadiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas bija cilvēku likteņu lēmēji, cilvēku un dievību starpnieki, vēlāk viņi kļuva par dievu saimes pārvaldītājiem, darbu un pienākumu izpildi uzveļot zemākajiem dieviem.
šāstīt Šur un tur nolikt, nogrūst.
šūdināt Šūt (piemēram, apģērba gabalus, apavus); arī likt šūt, pasūtīt (ko šujamu).
šūties Šūt sev; likt, pasūtīt šūšanai (piemēram, apģērbu).
nopakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
nopakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas aiz kāda, kā, seko kādam, kam.
iepakaļ Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
iepakaļus Tā (piemēram, palikt, iet), ka atrodas samērā nelielā attālumā aiz kāda, kā.
civilbūves Tā dzelzceļu saimniecībā sauca ēkas ar dažādiem uzdevumiem: pasažieru ēkas dzīvokļi darbiniekiem, darbnīcas, noliktavas u. c., pretstatā tiltiem, caurtekām.
goršāk Tā, ka ir, kļūst slikti; sliktāk.
par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
uz ļauno (biežāk uz slikto) pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
uz slikto (retāk ļauno) pusi tā, ka kļūst sliktāk, pasliktinās.
neliedeņi Tā, kā nevajag; slikti.
lejup Tā, ka pasliktinās, regresā, kļūst mazvērtīgāks.
leja Tā, ka pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks.
lempere Tā, kas lemperē - klaiņo, klīst apkārt; neveikli kustas; slikti strādā, slinko.
ciānsavienojumi Tādas ķīmiskas vielas, kuru sastāvā ir no slāpekļa un oglekļa salikta ciangrupa.
mantas bojāšana tādas materiālas dabas priekšmeta īpašību izmaiņa, kas būtiski pasliktina vai samazina tā lietošanas iespēju vai uz laiku padara priekšmetu (lietu) par nederīgu lietošanai, bet to ir iespējams atjaunot, izlabot, saremontēt.
zaglīgs Tāds (rīcība, skatiens u. tml.), kurā izpaužas vēlēšanās palikt nepamanītam, tāds, kas ir saistīts ar ko neatjautu, slepenu, tam raksturīgs.
liciens Tāds daudzums, ko var salikt (kur) vienā reizē, vienlaicīgi.
putras ķiķis tāds putras daudzums, ko zīdainim vienā knupītī var ielikt.
diagonālsaīsinājums Tāds saliktu jēdzienu saīsinājums, kur ar diagonāli respektīvi slīpsvītru parāda abu saliktā jēdziena daļu nosaukumu saistījumu.
pretīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami laikapstākļi (par laikposmu).
riebīgs Tāds, kad ir ļoti slikti, ļoti nevēlami, nepatīkami laikapstākļi (par laikposmu).
neražīgs Tāds, kad ir slikti audzis un iegūta maza raža (par laikposmu).
lecitāls Tāds, kam ir dzeltenums; lieto gk. par salikteņu beigudaļu, piem., alecitāls, telolecitāls.
dramatisks Tāds, kam ir konflikta veida mūzikas attīstība (parasti par lielas formas skaņdarbu).
pastozs Tāds, kam ir raksturīga reljefi uzlikta krāsa.
neatminīgs Tāds, kam ir slikta atmiņa.
neļoms Tāds, kam ir slikta fiziskā pašsajūta; noguris; apnicis.
īdzīgs Tāds, kam ir slikts garastāvoklis; nelaipns, sadrūmis.
raganīgs Tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns.
steidzīgs Tāds, kam nav laika (piemēram, kur ilgāk palikt, uzkavēties); arī nevaļīgs.
kurls Tāds, kam trūkst dzirdes vai tā ir ļoti pasliktinājusies (par cilvēkiem).
derbelis Tāds, kas ātri un slikti kaut ko dara.
ār- Tāds, kas atrodas ārpusē, ārpus tā, ko izsaka salikteņa otrā daļa; cits.
dieva aizmirsts tāds, kas atrodas sliktā stāvoklī; nomaļš.
disgēnisks Tāds, kas attiecas uz faktoriem, kas pasliktina rases fiziskās un psihiskās īpašības.
zaglīgs Tāds, kas cenšas palikt nepamanīts, dara ko neatļauti, slepeni.
ķenga Tāds, kas darbu dara slikti, neglīti.
čeveris Tāds, kas darbu veic slikti.
pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
kareivīgs Tāds, kas ir gatavs sākt konfliktu, strīdu; tāds, kam piemīt tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
neizdevies Tāds, kas ir izveidots, paveikts neveiksmīgi, slikti; tāds, kas nav paveikts tā, kā iecerēts, kā vajadzētu būt.
mazzināms Tāds, kas ir maz, slikti zināms.
reliktveida Tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes.
vājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kā neiegūst lielu ražu.
pavājš Tāds, kas ir samērā slikti attīstījies (par augiem); tāds, no kura iegūst samērā nelielu ražu.
čarba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
čorba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
pusaizmirsts Tāds, kas ir slikti kopts, nolaists (piemēram, par dārzu, parku).
mazpamatots Tāds, kas ir slikti, vāji pamatots.
neizbraucams Tāds, kas ir tik sliktā stāvoklī, ka pa to grūti vai neiespējami pārvietoties braukšus (par ceļu).
konfliktējošs Tāds, kas izraisa konfliktu; tāds, kurā ir konflikts; tāds, starp ko ir konflikts.
fakins Tāds, kas izraisa neapmierinātību, dusmas; ļoti slikts.
nepiesardzīgs Tāds, kas kas ir pārsteidzīgs, neizvairās no konflikta situācijām, mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt neuzmanīgi, bez apdomas.
piesardzīgs Tāds, kas mēdz izturēties, rīkoties, arī runāt uzmanīgi, ar apdomu, izvairoties no pārsteidzības, konflikta situācijām.
tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
puspolis tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties.
sliktans tāds, kas nav pavisam slikts.
vājš Tāds, kas nav pietiekami kvalificēts, arī nav pietiekami spējīgs kādā nozarē, tāds, kas nemākulīgi, slikti veic savus pienākumus, arī tāds, kas ir nesekmīgs (mācībās).
neliedeņš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, vajadzībām; tāds, kam ir trūkumi; slikts.
nederīgs Tāds, kas neder (noteiktam nolūkam); nepiemērots (kam); slikts.
neizdevīgs Tāds, kas nesagādā ērtības, priekšrocības salīdzinājumā ar ko citu; tāds, kas ir sliktāks, nelabvēlīgāks salīdzinājumā ar ko citu.
bezkonflikta Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus.
bezkonfliktu Tāds, kas noliedz vai neparāda konfliktus.
rāms Tāds, kas noris līdzsvaroti, bez sasprindzinājuma, konfliktiem, tāds, kam nav spilgtu ārēju izpausmju (par psihiskām norisēm, psihes, rakstura, personības īpašībām).
lejupslīdošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupejošs (2).
lejupejošs Tāds, kas pasliktinās, regresē, kļūst mazvērtīgāks; lejupslīdošs (2).
pejorativs Tāds, kas pasliktinās.
bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
pavājš Tāds, kas samērā slikti funkcionē (par organismu, tā daļām); tāds, kam ir zināma nosliece uz saslimšanu; arī samērā slikti attīstīts.
pavājš Tāds, kas samērā slikti nodrošina (kāda) darbību, eksistenci (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, spējam u. tml.).
biezausains Tāds, kas slikti dzird; pakurls.
jēlausis Tāds, kas slikti dzird.
vājš Tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem).
krāmīgs Tāds, kas slikti prot vai pārzin (veicamo darbu).
blenža Tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais; blenzis.
blenzis Tāds, kas slikti redz; tuvredzīgais.
krošķis Tāds, kas slikti strādā.
neprasmīgs Tāds, kas slikti, bez pietiekamas prasmes veic (ko).
parūkains Tāds, kas valkā parūku; tāds, kam ir uzlikta parūka.
krusts Tāds, kas veidots no diviem elementiem, kuri pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
nebaudāms Tāds, kas, piemēram, sliktas garšas dēļ nav izmantojams uzturā.
liktenīgs Tāds, ko ir noteicis liktenis (1); tāds, kas ir saistīts ar likteni (1).
mierīgs Tāds, ko izraisa savstarpēji saskaņotas psihiskās norises, tāds, kas nav saistīts ar nevēlamu sasprindzinājumu, problēmām, konfliktiem.
neatliekams Tāds, ko nevar atlikt uz vēlāku laiku, kas jāveic tūlīt, nekavējoties (par darbu, darbību); tāds, kas jāizskata, jārisina nekavējoties (piemēram, par jautājumu, prasību).
providenciāls Tāds, ko piedēvē providencei; iepriekš nolemts, liktenīgs.
neprasmīgs Tāds, ko veic, veido slikti, bez pietiekamas prasmes; nemākulīgs.
neražīgs Tāds, kur iegūst sliktas, mazas ražas (par augsni, platību).
neērts Tāds, kur nav ērtību; tāds, kas ir slikti, neizdevīgi izveidots, pielāgots (kādam nolūkam).
kareivīgs Tāds, kurā izpaužas gatavība sākt konfliktu, strīdu; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc konfliktiem, strīdiem.
piedot Tāds, kurā izpaužas konflikta attiecību izlīdzinājums (ar kādu) - piemēram, par skatienu.
mierīgs Tāds, kurā nav atspoguļoti asi konflikti, kurā nav spilgtu kontrastu (par mākslas darbu).
rāms Tāds, kurā nav attēloti asi konflikti, tāds, kas neizraisa spēcīgu pārdzīvojumu (par mākslas darbu).
pirmatnīgs Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu (parasti par vārdu).
neatvasināts Tāds, kura sastāvā nav atvasināšanas morfēmu vai salikteņa sastāvdaļu.
neražīgs Tāds, no kā iegūst sliktas, mazas ražas (par augiem).
pļekains Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
pļekans Tāds, no kura var pagatavot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
pļekaiņš Tāds, no kura var pagatvot tikai sliktas kvalitātes mīklu (parasti par miltiem).
koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
ķolla Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
paklājs Tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā.
pielikums Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4).
moļļa Tas, kas ir sajaukts, samaisīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām).
kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots.
draņķība Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
pārškāde Tas, kas ir slikts, nepieņemams.
rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī.
lecitīni Taukiem līdzīgas organiskas vielas dzīvnieku un augu šūnās, salikti lipīdi, bioloģisko membrānu struktūrelementi; pārtikas piedeva E322, stabilizētājs, emulgators, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, izmanto arī medicīnā un parfimērijas rūpniecībā.
karagana Tauriņziežu dzimtas ģints ("Caragana"), krūms vai koks ar zarainu, zaļganpelēku stumbru, nepāra plūksnaini saliktām lapām un dzelteniem ziediem, \~70 sugu, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas \~15 sugas.
koluteja Tauriņziežu dzimtas ģints ("Colutea"), vasarzaļi krūmi ar nepārī plūksnaini saliktām, pamīšus vai pušķos sakārtotām lapām, ziedi dzelteni līdz brūni, sakopoti garkātainos ķekaros, \~15 sugu, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
zeltlietus Tauriņziežu dzimtas ģints ("Laburnum"), 3-6 m augsts krūms vai koks ar zeltaini dzelteniem ziediem nokarenos ķekaros, lapas ar kātu, trīsstaraini saliktas, pākstis iegarenas, plakanas, viss augs ir indīgs, īpaši sēklas, 3 sugas, Latvijā kā krāšņumaugi introducētas 2 sugas un to hibrīds.
lupīna Tauriņziežu dzimtas ģints ("Lupinus"), lakstaugs ar staraini saliktām lapām un baltiem, dzelteniem vai ziliem ziediem stāvos ķekaros vai vārpās, dažas to sugas satur indīgus alkaloīdus, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
amoliņš Tauriņziežu dzimtas ģints ("Melilotus"), augs ar sīkiem, baltiem vai dzelteniem, smaržīgiem ziediem un no 3 lapiņām saliktām lapām, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 3 adventīvas.
esparsete Tauriņziežu dzimtas ģints ("Onobrychis"), augs ar nepāra, plūksnaini saliktām lapām un rožainiem vai violetiem ziediem ķekaros, >100 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
termopse Tauriņziežu dzimtas ģints ("Thermopsis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gariem sakneņiem, staraini saliktām lapām, dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
ticināt Tecināt, likt skriet.
konservācija tehniski pasākumi materiālu, izstrādājumu, mašīnu tehniskā stāvokļa pasliktināšanās novēršanai un aizsargāšanai pret koroziju ilgstošas glabāšanas vai transportēšanas laikā.
salikts teikums teikums, kas sastāv no divām vai vairākām uz sintaktiskā sakara pamata apvienotām prediktīvām vienībām - salikta teikuma daļām - un kas intonatīvi, strukturāli un semantiski kopā veido vienu veselumu.
salikts dokuments teksta datne, kurā ir gan teksts, gan grafika. Atsevišķos gadījumos saliktā dokumentā var būt arī audio- un videoinformācija.
ielīmēt Teksta, grafikas, datu bāzes ieraksta vai cita informācijas bloka iespraušana dokumentā, ko veic, šo bloku iepriekš izgriežot no teksta vai nokopējot starpliktuvē un pēc tam ievietojot noteiktā gatavojamā dokumenta vietā.
stroiķ Tēlot, izlikties.
stroīt Tēlot, izlikties.
mētāt Tēlot; izlikties (par ko).
angārs Telpa, celtne lidaparātu novietošanai un remontam, arī noliktavas vai telpa sporta zāles ierīkošanai.
likteņtēma Tēma par (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi, likteni (2).
lejupslīdoša tendence tendence pasliktināties, regresēt, kļūt mazvērtīgākam.
konflikta perspektīva teorētisks makrolīmeņa skatījums uz sociālajām struktūrām un to mijiedarbību un tā ietvaros konfliktu rašanās sabiedrībā tiek skaidrota ar resursu, sociālo statusu un varas nevienmērīgu sadalījumu starp sociālajām grupām.
terminelements Termina terminoloģiski nozīmīga sastāvdaļa, kuras konkrētais veids atkarīgs no attiecīgā termina struktūras: atvasinātajam vietvārda terminam tā ir morfēma, salikteņterminam - salikteņa sastāvdaļa, vārdkopterminam - vārds.
naguālisms Ticējums, ka cilvēkam un kādam dzīvniekam vai dabas objektam ir kopīgs liktenis, tā ka viena ievainojums vai nāve nes to arī otram.
fatālisms Ticība iepriekš nolemtam, nenovēršamam liktenim.
neatļauta darbība tiesību aizskārums, kas izpaužas ar līgumu uzņemto saistību nepildīšanā, ārpuslīgumiskā citas personas aizskārumā (deliktā), personiskā un mantas aizskārumā.
ārkārtējā situācija tiesiskais režīms, kura laikā Ministru kabinetam ir tiesības likumā noteiktā kārtībā un apjomā ierobežot valsts pārvaldes un pašvaldības institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu.
iesalikties Tikt ieliktam, iestiprinātam.
skaut Tikt liktam (kādam, kam) apkārt (par rokām).
izasvaidīties Tikt noliktam nekārtīgi, tikt izmētātam.
paklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; pazust.
noklīst Tikt noliktam pavirši, tā, ka nevar atrast; tikt noliktam pavirši, tā, ka pazūd.
nolikties Tikt noliktam, parasti neviļus, negribēti.
sasalikties Tikt novietotam, ieliktam (daudz).
noiet Tikt paveiktam, norisināties (kā, piemēram, labi, slikti).
iejukt Tikt pavirši, nevērīgi ieliktam (starp daudziem priekšmetiem), tā ka grūti atrast.
pielikties Tikt pieliktam (3), parasti neviļus, negribēti.
piesviesties Tikt strauji pievirzītam, pieliktam (pie kā, kam klāt) - piemēram, par roku, pirkstiem.
tvert Tikt strauji virzītam, liktam cieši, stingri apkārt (kam) tā, lai turētu (to), turētos (pie tā), pārvietotu (to) - parasti par rokām, pirkstiem.
izalikties Tikt uzliktam.
aizķerties Tikt uztvertam, palikt, saglabāties (apziņā, atmiņā u. tml.).
satīt Tinot (ap ko, kam apkārt) apņemt, aplikt, parasti pilnīgi.
aptīt Tinot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
notīt Tinot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
pietīt Tinot piespiest, pielikt (pie kā, kam klāt); tinot piesaistīt.
saliktuve Tipogrāfijas nodaļa, kurā noris salikšanas process; burtliktuve.
tipoartogrāfija Tipolitogrāfisks paņēmiens atlantu iespiedumu tehnikā, iespiežot tipogrāfiski saliktus vietu nosaukumus ar litogrāfisku pārvedumu.
tipoautogrāfija Tipolitogrāfisks paņēmiens atlantu iespiešanas tehnikā, iespiežot tipogrāfiski saliktos vietu nosaukumus ar litogrāfisku pārvedumu.
aptīstīt Tīstot (ap ko, kam apkārt), apņemt, aplikt.
notīstīt Tīstot apņemt, aplikt (ap ko), parasti vairākkārt, arī cieši.
ķauces spolēt tīt dziju uz spolītēm, ko aužot likt atspolē.
potenciometriska titrēšana titrēšana, kad ekvivalences punktu nosaka pēc elektroda potenciāla izmaiņas gaitas atkarībā no pieliktā titranta daudzuma.
likteņdrāma Traģēdija, kurā galv. varonis kļūst nepielūdzama likteņa upuris.
sociālā dezadaptācija traucējumi cilvēka spējās pielāgoties mainīgajiem sociālajiem apstākļiem vai problemātiskām, stresu izraisošām situācijām; var izpausties īslaicīgi (piemēram, pēctraumatiskā šoka izraisītas sekas) vai ilgstoši, radot paaugstinātu trauksmi un sociālos konfliktus.
nornes Trīs likteņa dieves skandināvu mitoloģijā.
parkas Trīs likteņa dievietes romiešu mitoloģijā - Nona, Decima, Morta; atbilst moirām grieķu mitoloģijā.
triterna Trīs, cita citā ieliktas loksnes.
trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties.
mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties.
čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
kluiņāt Tumsā iet pa sliktu ceļu.
braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
bekpekers Tūrists, kam visa iedzīve salikta mugursomā.
nākotne Turpmākā dzīve, arī turpmākais liktenis; turpmākā darbības sfēra.
pielikt pirkstu pie lūpām tuvinot pirkstu, parasti savām lūpām, likt kādam apklust, klusēt.
iet uz putēšanu tuvoties panīkumam, pasliktināties.
izskaidrošanās Tuvu cilvēku, mīļoto vai laulāto konflikts.
kopējā ūdens cietība ūdens karbonātu un nekarbonātu summa; ū. c–u mēra ar Ca un Mg katjonu milimoliem litrā (mmol/l), arī cietības grādos, piem., viens vācu cietības grāds ir 10 mg kalcija oksīda litrā (CaO/l), kas atbilst 0,179 mmol/l. Pēc kopējās cietības ir mīksts (kopējā cietība < 1,5 mmol/l), vidēji ciets (1,5–3 mmol/l), ciets (> 2,5–6 mmol/l) un ļoti ciets (> 6 mmol/l) ūdens; ja lieto cietu ūdeni, tvaiku un apkures katlos veidojas katlakmens, palielinās ziepju patēriņš, slikti vārās dārzeņi; ūdens cietību novērš 1) vārot (samazina karbonātisko cietību), 2) ar reaģentiem (Ca(OH)~2~, Na~2~CO~3~, NaOH, Na~3~PO~4~), 3) filtrējot caur katjonītiem, apmaina kalcija un magnija jonus pret Na, H vai amonija joniem.
ekoloģiskās un ķīmiskās kvalitātes rādītāji ūdensobjekta hidroloģiskās, bioloģiskās, fizikālās un ķīmiskās īpašības, pēc kuru kvantitatīvajām vai kvalitatīvajām vērtībām var spriest par ūdeņu kvalitāti (atbilstību augstai, labai, vidējai vai sliktai kvalitātei).
imma Untums, stūrgalvība, slikta daba.
uzbojs Upes sausgultne Vidusāzijas tuksnešos, kas saglabājusies kā relikta reljefa forma.
nosērt Uz (rijas) ārdiem kārtīgi izlikt labību kaltēšanai.
censors Uz 5 gadiem izvēlēts maģistrāts senajā Romā, kura uzdevums bija novērot pilsoņu ienākumus, sadalīt tos pa šķirām, uzlikt tiem nodevas un vispārini uzraudzīt viņu tikumisko dzīvi.
kanki Uz cepļa (žūšanai) likti veseli ķieģeļi.
kučers Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
kučieris Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikta sviesta gabaliņš (vai kārta).
šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
galda karte uz galda nolikta neliela karte, kas norāda viesa vietu.
padakstīties Uz kādu brīdi pielikt rokas dažādiem darbiem, bet neko nepadarīt līdz galam.
malenisks Uz malas nolikts.
izņēmuma stāvoklis uz noteiktu laika posmu izsludināts valsts varas un pārvaldes institūciju, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību, iestāžu un organizāciju darbības īpašs tiesisks režīms, kas pieļauj ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.
ķeramkoks Uz paliktņiem nogāzts koks ar visiem zariem, kas vīstot pievilina kaitēkļus, ko pēc tam ir vieglāk iznīcināt.
rokas pulkstenis uz rokas nēsājams pulkstenis (kas piestiprināts pie siksnas, sprādzes u. tml, kura ir aplikta ap roku).
vārcele Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
vārcelis Uz skursteņa šķērsām pārliktas kārtis, kur kāra gaļu, desas un tauku iešņavas žāvēt.
apmērīšanas marka uz sporta peldlīdzekļa, burām un cita inventāra uzlikta apmērītāja atzīme.
koris Uz stieņa uzlikta zīme.
pirksts Uz šāda plaukstas vai pēdas locekļa, ap to (ko uzvilkt, aplikt).
mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
kakls Uz šīs ķermeņa daļas, ap šo ķermeņa daļu, pāri šai ķermeņa daļai (piemēram, ko uzlikt, arī atrasties).
stodere Uz ūdens noenkurota navigācijas zīme (parasti garas kārts veidā), kas norāda, piemēram, kuģu ceļu, izliktus tīklus.
apsēdināt Uzaicināt vai likt apsēsties.
iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
uzaudināt Uzaust, likt uzaust.
uzgandēt Uzcelt un salikt kaut kur augšā.
atkavāt Uzglabāt, nolikt atsevišķi.
uzkarāties Uzkārties un palikt karājoties.
pārsēdēt Uzkavēties, palikt kur ilgāk, nekā vajadzīgs, paredzēts.
uzšķūrēt Uzkraut, uzlikt (uz kā, kur augšā).
jumzdīt Uzkūdīt, pamudināt kādu darīt kaut ko sliktu.
uzbāzt Uzlikt (cepuri galvā); liekot uzvirzīt virsū (uz kā, kam).
apkraut Uzlikt (daudz nastu, saiņu).
šinēt Uzlikt (ķermeņa daļai) šinu.
apriepot Uzlikt (ritenim) riepu kopā ar kameru.
apmaut Uzlikt apaušus.
apcepurot Uzlikt augšējo kūli labības statiņam.
apcepurot Uzlikt cepuri.
uzklāt (retāk saklāt) galdu uzlikt galda piederumus, arī ēdienus, dzērienus uz galda.
vainagot Uzlikt galvā vainagu (1); apveltīt ar vainagu (1) kā atzinību.
aizgrožot Uzlikt grožus.
apgrožot Uzlikt grožus.
nogrožot Uzlikt grožus.
uzgrūst (arī uzkraut) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
uzkraut (arī uzgrūst) kaklā (arī uz kakla) Uzlikt grūtu, arī nepatīkamu pienākumu.
zabenēt Uzlikt iemauktus (zirgam).
iestangāt Uzlikt iemauktus ar laužņiem.
iezobot Uzlikt iemauktus.
uzmaut Uzlikt iemauktus.
uzmīt Uzlikt kāju vai kājas virsū (piemēram, pedālim, paminai, arī lāpstai), iekustināt (to), lai iedarbinātu kādu ierīci, iekārtu u. tml.
aptaisīt Uzlikt krējumu vai eļļu un apmaisīt (par ēdienu).
uzlādēt Uzlikt lāstu kādam, nolādēt, piesaukt nelaimi kādam.
iezabāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
iezubāt Uzlikt mutes dzelžus (zirgam).
akcizierēt Uzlikt nodokļus.
damest Uzlikt papildus velkus (uz velku kokiem).
uzrežģīt Uzlikt režģveida paplašinājumu (ragavām, ratiem).
ierēpēt Uzlikt ritenim dzelzs stīpu apkārt.
rēpēt Uzlikt ritenim rēpi (metāla aploci).
(ie)slēgt važās uzlikt roku, kāju važas.
slēgt dzelžos uzlikt roku, kāju važas.
aplikt Uzlikt saistības (piemēram, maksājumus).
paugāt Uzlikt sakas (paugas).
apseglot Uzlikt seglus (parasti zirgam).
uzlikties Uzlikt sev (parasti cepuri).
apsalikties Uzlikt sev cepuri; aplikt sev ko apkārt.
uzlikt (skaņu) plati uzlikt skaņu plati uz atskaņotāja atskaņošanai.
apmuneit uzlikt statiem cepures.
iešinēt Uzlikt šinas (ķermeņa daļai).
iešinot Uzlikt šinas (ķermeņa daļai).
uzsedlot Uzlikt un piestiprināt zirgam seglus.
uzkrampēt Uzlikt uz āķa.
pastatīt Uzlikt virsū.
apslejot Uzlikt zirgam vērzeles (iejūgu).
sazobot uzlikt zirgam zobu aizsegus, lai nevar iekost.
uzpikāt Uzlikt, novietot (ko) pikām (uz kā, kam virsū).
apmarkot Uzlikt, uzlipināt marku; zīmogot.
uzdēt Uzlikt, uzstādīt.
nomaskot Uzlikt, uzvilkt (kam) masku (1).
uzriktēt Uzlikt; uzstādīt.
izvalēt Uzlikt.
piegniezt Uzlikt.
uzlīgt Uzlikt.
maska Uzliktnis (sejai) ar (piemēram, cilvēka, dzīvnieka, fantastiskas būtnes) galvas attēlu; uzliktnis (sejas augšējai daļai) ar izgrieztiem acu caurumiem; krāsojumu un līmējumu kopums, kas ievērojami pārveido sejas formu.
uzkala Uzliktnis.
gatavie ražojumi uzņēmumā ražotās un noliktavā uzglabāšanā esošās (krājumos uzskaitītās) pārdošanai paredzētās preces.
lokauts Uzņēmuma slēgšana un algotā personāla pilnīga vai grupveida atlaišana konflikta dēļ.
kenotafija Uzraksts dzejas vai prozas formā uz kapa plāksnes, kas uzlikta nevis nomirušā apbedījuma vietā, bet kādā citā vietā, kas saistīta ar mirušo.
ram uzsauciens zirgam (lai tas pagrieztos tā, ka var ieliet ūdeni un ielikt barību).
bāzt vienā maisā uzskatīt par vienādi nosodāmiem, nederīgiem, sliktiem, vienādi vērtēt, neievērot atšķirības.
apsliet Uzsliet, nolikt apkārt; visapkārt, apkārt balstīt, atbalstīt.
uzzāģēt Uzspēlēt (ar sliktas kvalitātes vijoli).
uzģīgāt Uzspēlēt (ar sliktu vijoli).
uzpļīkšķināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši).
uzpļirkstināt Uzspēlēt (slikti, ķērcoši).
piekārt bumbu uzvelt vainu; uzlikt pienākumu.
uzcirst Uzvilkt (apģērbu, apavus), uzlikt (cepuri), parasti strauji.
lakatāt Uzvilkt sliktu (vecu) apģērbu.
vazināt Vadāt, likt iet (kur, uz kādu vietu, kam līdzi).
kamandavāt Vadīt (piemēram saimniecību); likt (kādam) ko darīt, darboties; rīkot.
aizvirzīt Vadot, norādot virzienu, likt doties šai virzienā.
vaikstīt Vaibstīt; izlikties.
disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža").
bļinkstināt Vairākkārt (likt) zvanīt.
izstellēties Vairākkārt likt doties (kur, parasti kādā uzdevumā, pēc kā).
izdzanāt Vairākkārt likt doties no viena darba pie otra.
likalēt Vairākkārt likt, novietot.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt (parasti stingri, noteikti, arī nelaipni) darboties, rīkoties, ko veikt.
tramdīt Vairākkārt likt, pavēlēt pārtraukt (kādu stāvokli) un doties (kur, ārā no kurienes u. tml.).
izlikties Vairākkārt likt.
jamstelēt Vairākkārt ņemt un likt atpakaļ.
palikalēt Vairākkārt palikt (apakšā).
spārdīt Vairākkārt strauji, spēcīgi likt kāju vai kājas (pret ko), parasti kliedējot (to).
jemstelēt Vairākkārtīgi ņemt un likt atpakaļ.
slēpties Vairīties (no kā bīstama, nevēlama), parasti ilgstoši, atrodoties slepenā vietā, cenšoties palikt nepamanītam, nepazītam.
svilpene vāja, slikti barota cūka.
uzķirināties Vāji nostiprināties, slikti turēties (kaut kur augstāk par zemi).
ģīdri Vāji, slikti.
maitāt Vājināt, pasliktināt (piemēram, veselību, kādas ķermeņa daļas darbību).
bojāt Vājināt, pasliktināt.
nelāgs Vājš, slikts (par veselības stāvokli).
blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts.
lakatāties Valkāt sliktu (vecu) apģērbu.
adefisāls savienojums valodu sastata pētījumos - vienas valodas defissavienojumam atbilstošs saliktenis vai vārdkopa citā valodā.
neitralitāte Valsts nepiedalīšanās, neiejaukšanās citu valstu konfliktā un miermīlīgu attiecību saglabāšana ar tām.
kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
strupvārds Vārds, ko, īsinot garāku atvasinājumu vai salikteni, darina, patvaļīgi nošķeļot un pēc tam apvienojot vārda daļas.
saiklis Vārdšķira, pie kuras pieder nelokāmi vārdi, kas norāda uz dažādām jēdzieniski gramatiskām attieksmēm starp vārdiem, vārdkopām, salikta teikuma dalām, kā arī starp teikumu un tā iepriekšējo kontekstu; šīs vārdšķiras vārds.
sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus.
paronomāze Vārdu rotaļa, kas balstās uz skaņu līdzību - blakus tiek likti vārdi, kas fonētiski diezgan līdzīgi, bet nozīmes ziņā dažādi.
peiksta rudzi vārgi (slikti auguši) rudzi.
velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros.
štanga Vārtu stabs vai pārliktnis (piem., futbolā).
kabadze Veca, kalsna sieviete; vāja slikta govs vai aita.
čapele Veca, slikta kaste.
tuļķis Veca, slikta pīpe.
nārzeles Vecas, sliktas zirglietas.
ķurbas Veci, slikti rati.
šļabraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
šlubraks Vecs, slikti piegulošs mētelis.
šļubraks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
šļubriks Vecs, slikti pieguļošs mētelis.
blesis Vecs, slikts kabatas pulkstenis.
zvanārs Vecs, slikts pulkstenis.
čapris Vecs, slikts zirgs.
čembris Vecs, slikts zirgs.
zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
dēdināt Vedināt, likt dēt.
pavest Vedot (liekot iet sev līdzi), panākt, ka pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); vest (likt iet sev līdzi) nelielu attālumu, neilgu laiku.
turēties Veicot, darot (ko), atbilst noteiktām prasībām, neatpalikt no citiem; veikt, darīt (ko) ar noteiktu ātrumu.
pārlikt Veidojot, montējot u. tml., ielikt, iestiprināt vēlreiz, no jauna.
krusts Veidojums (piemēram, priekšmets, konstrukcija) no diviem elementiem, kas pārlikti viens otram perpendikulāri vai slīpi.
lavierēt Veikli izvairīties no sadursmēm, konfliktiem, prasmīgi, arī viltīgi, apiet šķēršļus un grūtības.
turēt līdzi veikt tādu pašu (piemēram, darba) apjomu kā citi, neatpalikt no citiem; darīt to pašu, ko citi.
dīcības Vēlāk saimniekiem pagasta uzliktās gaitas.
vēlbrokastis Vēlas un ilgas brokastis, kas tiek ēstas starp brokastu laiku un pusdienu laiku un aizstāj šīs abas maltītes; brančs (radies kā saliktenis angļu val. "brunch - breakfast" - brokastis un "lunch" - pusdienas).
maļa Veļama vadmala (ironiski par sliktu vadmalu).
koļķis Vēmiens; slikta dūša.
apvērt Verot (ap ko, kam apkārt), aplikt.
Rīšu māte vērpēju, iespējams arī malēju aizgādne, vienlaikus likteņa gars, kas vērpj (sasien un atraisa) cilvēka dzīvības pavedienu; Rīšķu māte.
grečaļāt Vērpt sliktu dziju.
greķelēt Vērpt sliktu dziju.
brāķēt Vērtējot, šķirojot atzīt par sliktu (dzīvnieku, augu).
patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem.
vestibulārais neironīts vestibulāro funkciju traucējumi, kas izpaužas ar atsevišķām smaga reiboņa lēkmēm, kuras komplicējas ar sliktu dūšu un vemšanu, bet bez dzirdes traucējumiem; novēro gk. jaunībā un vidējā vecumā, stāvoklis parasti uzlabojas pēc dažām dienām.
mesiānisms vēsturiski filozofiska mācība par kādas tautas glābēju lomu cilvēces liktenī.
pārlaist vētru uz enkura vētras laikā noenkuroties un palikt uz vietas.
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži.
polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga.
pagamentācija Viduslaikos apzīmējums vecās labās naudas (augstvērtīga metāla monētu) uzpirkšanai, lai to pārkaltu sliktākā, ar vairāk ligatūras.
mid viduvējs, sliktas kvalitātes.
vieķī Vieķī likt - turēt prātā, ievērot.
sonātforma Viena no mūzikas vēsturē dinamiskākajām, kontrastiem un konfliktiem bagātākajām skaņdarbu formām, kur šī pretmetība ir pats kodols, visas attīstības pamats; sonātes forma.
samierinātāja loma viena no sociālā darbinieka profesionālām lomām, kas izpaužas ieteikumu sniegšanā, strīdīgo jautājumu izšķiršanā, konfliktu atrisināšanā.
tautakisms Vienādu vai vienādi skanošu vārdu vai zilbju sablīvēšana sliktā stilā.
kalnu briežsakne vienīgā Latvijā konstatētā briežsakņu suga ("Seseli libanotis syn. Libanotis montana"), līdz 120 cm augsts, šķautņains stublājs, lapas divkārt vai trīskārt plūksnainas, zieda vainags balts, ziedi sakopoti saliktos čemuros, sastopama pareti.
Tasmānijas velnsomainis vienīgi Tasmānijā sastopams dzīvnieks ("Sarcophilus harrisi"), tam ir melns apmatojums ar baltiem plankumiem, sliktā rakstura dēl iesaukts par Tasmānijas velnu, medījumu apēd pilnībā, arī kaulus un apspalvojumu.
procentu aprēķins vienkāršos procentus no kapitāla K laikā t ar procentu likmi p aprēķina pēc formulas (K-t-p):100; aprēķinot saliktos procentus (procentus no procentiem), uzkrāto procentu summa tiek pieskaitīta sākotnējam kapitālam, un procenti tiek rēķināti no pieaugušā kapitāla.
rievotās morēnas vienkāršu frontālu un saliktu radiāli frontālu vaļņveida grēdu sistēmas, kas piešķir virsai rievotu vai ribotu saposmojumu.
licienis Vienreizēja paveikta darbība --> likt 1(1).
uzliciens Vienreizēja paveikta darbība --> uzlikt (1).
terapeitiskā grupa viens no grupu veidiem, kura galvenais mērķis ir grupas dalībnieku psiholoģisko un sociālo konfliktu izpēte, apzināšana un mazināšana, kā arī problēmu pārvarēšanas stratēģiju attīstīšana.
Dannenšterna nams viens no izcilākajiem baroka arhitektūras paraugiem Latvijā, celts 1694.-1696. g., Rīgā, Mārstaļu ielā 21, tam ir 3 savstarpēji savienoti korpusi (no tiem 2 pagalma korpusi), galvenais korpuss ir divstāvu mūra ēka ar atikas stāvu, pagrabu un jumtā izbūvētiem 5 bēniņu stāviem, ko izmantoja par noliktavām.
atstabs Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
salikteņtermins Vienvārda termins, kas izteikts ar salikteni.
grēda Vienveidīgu (parasti nekārtīgi salikta, samestu) priekšmetu kopums, kaudze.
spaile Vieta jūrā, kur ieliktas 15-20 posmu ūdas.
ciesājs Vieta, kur slikti aug zāle.
ciesnējs Vieta, kur slikti aug zāle.
ciess Vieta, kur slikti aug zāle.
pajumte Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta.
pajumts Vieta, mītne, kur patverties, palikt kādu laiku; arī mājoklis, mājvieta.
šķīstītava Vieta, vide, kurā mirušo dvēseles tiek pakļautas pārbaudījumiem pirms to likteņa izlemšanas.
vietniekvārda saliktenis vietniekvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī vietniekvārdu savienojuma komponentus.
čīgas Vijole (slikta).
tangenciālā vilce vilce, kas vilces ritošā sastāvā pielikta pie dzenošo riteņu lokiem.
mulsterēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
mulsturēt Vingrināties, maršēt; pārraudzīt, likt vingrināties, maršēt.
pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks.
atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni.
celt Virzīt uz augšu, lai noliktu (kur).
papildburas Visas citas buras, kuras var likt pamatburu vietā vai papildus tām.
izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
visi (arī abi) vienā maisā bāžami visi (abi) vienādi nederīgi, slikti.
jedritvai Vispārīgs izsauciens, parasti savienojumā ar kociņ, micīt u. c.; var attiecināt uz labu vai sliktu situāciju.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
liktenīgums Vispārināta īpašība --> liktenīgs (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
salikta teikuma struktūras shēma vispārināts salikta teikuma paraugs, kurā ietilpst noteiktu tipu saliktu teikumu veidošanai nepieciešamais minimums.
kulminācija Vissasprindzinātākā (daiļdarba darbības, konflikta) attīstības pakāpe, kurai seko atrisinājums.
beidzamais Vissliktākais.
pēdējais Vissliktākais.
pavīstīt Vīstot palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
plūkškoks Vītollapju dzimtai piederīgas ģints koki - plūksnoti saliktām lapām, riebīgu mizas un lapu smaku.
introskopija Vizuāla objektu, parādību un procesu novērošana optiski necaurspīdīgās vidēs un priekšmetos vai sliktas redzamības apstākļos.
putns Vizuālās valodas zīme, kas var apzīmēt nemirstīgo dvēseli, vidutāju starp debesīm un zemi, garu, likteni.
klāsts Zaru (parasti lapotu) vai salmu paliktnis, paklājs (zem siena vai labības kaudzēm, žāvēšanai izklātiem liniem); pārklājamais vai paklājamais.
aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
zavatot Zavēt - burt, noskaust, likt, lai pazūd; pieburt kādu labumu.
zemes dzīles zemes slāņi, kas atrodas zem zemes virskārtas un tiek izmantoti derīgo izrakteņu un pazemes ūdeņu ieguvei, pazemes noliktavām, tuneļiem u. c. būvēm, kā arī bīstamo atkritumu apglabāšanai.
bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
ziepnīdze Ziepju trauks; paliktnis ziepēm.
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
eugenika Zinātnes nozare, kas pētī faktorus, kas uzlabo vai pasliktina nākamo paaudžu pārmantojamas īpašības.
brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības.
darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams.
zirgu aizkaustīt zirgu apkalt tā (slikti), ka tas klibo.
zolīte Zoles formai un lielumam atbilstošs ieliktnis apavā (piemēram, siltumizolējošs, ortopēdisks).
glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī.
komūna Zviedrijas vietējās pārvaldes vienība, ar savu valdi un tiesībām uzlikt nodokļus.
krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas.
žebot Žabot, iemauktus uzlikt.
apslogas Žagari ar virsū uzliktiem akmeņiem, ar ko apmērktie lini tiek noturēti iekšā ūdenī.
vietēt Žāvēt, likt vīt; sutināt.
ļuļļināt Žūžināt, slikti spēlēt.

likt citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV