halturščiks
halturščiks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; žargonismsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | halturščiks | halturščiki |
| Ģen. | halturščika | halturščiku |
| Dat. | halturščikam | halturščikiem |
| Akuz. | halturščiku | halturščikus |
| Lok. | halturščikā | halturščikos |
Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tāpēc ne , ka viņš ir beidzamais halturščiks
- Protams, tas kurš to izgatavoja ir halturščiks un ir pelnījis brīnumaino pendeli : ) , bet problēmas tas nesagādā.
- Un te jāpiesauc tavs piemērs, ka viens tavs darbinieks, gudrs, zinošs, kas nespēj neko, un otrs, kurš vispār neko nezina, jefiņš un halturščiks, ātri kaut ko tur uzmet un - rada!
- Rolands daudz darīja pats, jo nevēlējās paļauties uz, kā viņš saka, « halturščikiem», kas strādāja nevīžīgi.
- Teritorijas sakopšanā un labiekārtošanā savulaik piesaistīti tā dēvētie halturščiki, kuri palīdzējuši uzņēmējam īstenot vīziju par dzīvojamās platības izkārtojumu un izmantojamību.