haltūrists
haltūrists vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | haltūrists | haltūristi |
| Ģen. | haltūrista | haltūristu |
| Dat. | haltūristam | haltūristiem |
| Akuz. | haltūristu | haltūristus |
| Lok. | haltūristā | haltūristos |
haltūriste sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | haltūriste | haltūristes |
| Ģen. | haltūristes | haltūristu |
| Dat. | haltūristei | haltūristēm |
| Akuz. | haltūristi | haltūristes |
| Lok. | haltūristē | haltūristēs |
1.Cilvēks, kas pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi strādā.
2.Cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tie ozoli, kuri jau ātri sadalās divās trijās starās, ir haltūristi.
- Ne uz vienu materiālu vairs nevarēja paļauties, jo rūpniecība bija haltūristu rokās.
- izrūsējuši caurumi jumtā un haltūristu cienīgi meistarojumi.
- Pavasaros kā uz delnas redzams, vai ēkas jumta tīrīšanu ziemā veikuši cilvēki ar sapratni vai haltūristi, kas ar laužņiem sacaurumojuši jumta segumu.