haltūra
haltūra sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | haltūra | haltūras |
| Ģen. | haltūras | haltūru |
| Dat. | haltūrai | haltūrām |
| Akuz. | haltūru | haltūras |
| Lok. | haltūrā | haltūrās |
halča sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds; slengsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | halča | halčas |
| Ģen. | halčas | halču |
| Dat. | halčai | halčām |
| Akuz. | halču | halčas |
| Lok. | halčā | halčās |
1.Pavirši, nevīžīgi, neprasmīgi veikts darbs.
2.Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man ik pa laikam uzpeld dažādas haltūras, reizēm draugi palīdz.
- Ikdienā cenšos savas prasības mīkstināt, bet uz skatuves haltūras neciešu.
- Ar koncertos nopelnīto vien nepietiek, tāpēc meklēju kādas haltūras.
- Kārtējo reizi latviski pašausmināmies par vīnogu spaidītājām un Ķestera haltūru.
- "Pats vidusskolā dabūju haltūru Rīgas pilsētas svētkos leijerkasti spēlēt.