haltēri
haltērs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; vēsturisksLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | haltērs | haltēri |
| Ģen. | haltēra | haltēru |
| Dat. | haltēram | haltēriem |
| Akuz. | haltēru | haltērus |
| Lok. | haltērā | haltēros |
Koka vai metāla smaguma vālītes, ko grieķu vingrotāji turēja rokās lecot.
Avoti: KV