hromīts
hromīts vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; joma: mineraloģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | hromīts | hromīti |
| Ģen. | hromīta | hromītu |
| Dat. | hromītam | hromītiem |
| Akuz. | hromītu | hromītus |
| Lok. | hromītā | hromītos |
1.Hromšpinelīdu grupas minerāls, saliktais dzelzs un hroma oksīds FeCr2O4, galvenā hroma rūda.
2.Rūda, kas satur dzelzi un hromu.
3.Ugunsizturīgs materiāls, ko iegūst no hroma un dzelzs rūdas un lieto metalurģijā.
Avoti: SV19, ZTV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- hromīta ( Cr2O3) veidā
- 6815 91 00 0 - - kas satur magnezītu, dolomītu vai hromītu -
- Izstrādājumi no akmens vai citām minerālvielām, kas citur nav minēti ( izņemot, kas satur magnezītu, dolomītu vai hromītu un izstrādājumus no grafīta vai citādiem oglekļa veidiem)
- Izstrādājumi, kas satur magnezītu, dolomītu vai hromītu ( ieskaitot ķieģeļus un citus tamlīdzīgus būvmateriālus, dārgmetālu, bruģakmeņu bloku un plākšņu pārbaudes akmeņus) ( izņemot ugunsizturīgos izstrādājumus)
- Parastākie indikatorminerāli ir hromu saturošie granāti — visbiežāk koši sarkanais hroma pirops un paretam arī zaļie ugrandīta sērijas granāti, eklogītu granāti, oranžais titāna pirops, sarkanie hromu saturošie špineļi, tumšais hromīts un citi.