aizlikt
Lietojuma biežums :
aizlikt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā).
2.Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt.
2.1.nepabeigtas darbības nozīme Likt ciet.
4.sarunvaloda Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
Stabili vārdu savienojumi(Aiz)likt kāju priekšā. (Ne) acu (arī aci) neaizlikt (arī neaizvērt, neaizdarīt).
Avoti: LLVV, MalV
Korpusa piemēri