uzburt
Lietojuma biežums :
uzburt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spilgti, izteikti rodas, izveidojas (apziņā, iztēlē), atveidojas (atmiņā).
2.Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt1.
3.apvidvārds Ar burvībām uzsūtīt (ko sliktu, nevēlamu).
Stabili vārdu savienojumiKā uzburts.
Avoti: LLVV, ViV
Korpusa piemēri