guldināt
guldināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | guldinu | guldinām | guldināju | guldinājām | guldināšu | guldināsim |
| 2. pers. | guldini | guldināt | guldināji | guldinājāt | guldināsi | guldināsiet, guldināsit |
| 3. pers. | guldina | guldināja | guldinās | |||
Pavēles izteiksme: guldini (vsk. 2. pers.), guldiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: guldinot (tag.), guldināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: guldinātu
Vajadzības izteiksme: jāguldina
1.Guldīt1.
1.1.Likt horizontāli (priekšmetu kur, uz kā u. tml.).
1.2.pārnestā nozīmē Apbedīt, apglabāt.
2.Guldīt2.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Jauno pāri guldināja klētī, no rīta muzikanti cēla augšā spēlēdami.
- Jeb vai bālā nāve dažu no mums būs guldinājusi vēsā kapā?
- Digna cepa pankūkas un prātoja, kur lai meistaru guldina.
- ..... Vakarpusē mūsu pašu viesnīcas tūrisma kantora pavadīti dodamies " guldināt Gangu".
- Guldinot jauno pāri, reizēm viņus pēra ar pātagu, vēlot deviņus dēlus un desmito meitu.