teiciensaliktenis
teiciensaliktenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: valodniecībaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | teiciensaliktenis | teiciensalikteņi |
Ģen. | teiciensalikteņa | teiciensalikteņu |
Dat. | teiciensaliktenim | teiciensalikteņiem |
Akuz. | teiciensalikteni | teiciensalikteņus |
Lok. | teiciensaliktenī | teiciensalikteņos |
Saliktenis, kas radies, saplūstot vienā vārdā, resp., leksikalizējoties, kādam vairāku vārdu teicienam.
Avoti: VsV