Pavasara versija 2021
328 944 vārdi
48 692 frāzes
novietot
novietot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
1.Pārvietot (ko) tā, lai (tas) ieņemtu, parasti nekustīgu, stāvokli (attiecībā pret ko, arī kur, uz kā u. tml.).
// Uzcelt, būvējot izvietot (kur, parasti kādā secībā, attālumā).
2.Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
// Ievietot (kur dzīvnieku), panākt, ka (dzīvnieks) atrodas, uzturas (kur).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri: