Paplašinātā meklēšana
Meklējam novietot.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (946):
- (no)kult riju (no)kult labību, kas ir novietota rijā.
- cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums.
- dubultais adījums adījums, kurā cilpas novietotas divās paralēlās plaknēs.
- cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem.
- sēdināt Aicināt vai likt sēsties, novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.).
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizvilkt Aizstiept (stiepli, virvi u. tml.); novietot (cauruļvadu, žogu u. tml.).
- aizvietot Aizvirzīt, novietot attālākā vietā.
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- stēla Akmens stabs vai stāvus novietota akmens plāksne ar sakrālu, memoriālu vai informatīvu uzrakstu, reljefu attēlu.
- uzmetināt Āķējot, kabinot u. tml. novietot virsū (uz kā, kam).
- piknostils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 1,5 diametra atstatumā cita no citas, mērot starp asīm.
- diastils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, ja kolonnas novietotas 3 diametru atstatumā cita no citas, mērījot starp asīm.
- eustils Antīkā arhitektūrā kolonnu kārtojums, kur kolonnas novietotas 2 un 1/4 diametru attālumā cita no citas, mērījot starp to asīm.
- herma apakšgalā sašaurināts četršķautņu stabs, uz kura novietots (sākotnēji sengrieķu dieva Hermesa) galvas vai krūšutēla skulpturāls attēls.
- rampas gaisma apgaismojums, ko rada rampā novietoti gaismas avoti.
- ārdstienis Apkures krāsns vai katla garnitūras elements, režģis, uz kura tiek novietots dedzināmais materiāls.
- piespiesties Apmesties uz dzīvi pie kāda (ierobežotā telpā, platībā); novietoties (ierobežotā telpā, platībā).
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- sliežu ceļš apvidū ierīkots inženierbūvju komplekss, kas sastāv no divām tērauda sliedēm, kuras novietotas noteiktā attālumā viena no otras, lai pa tām varētu pārvietoties speciāls ritošais sastāvs.
- A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums.
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- uzknīpāt Ar grūtībām (ar sviru palīdzību) novietot (uz kā).
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- iemest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai.
- čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
- nomest Ar metienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nosviest (1).
- pamest Ar metienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pasviest (2).
- izmest Ar metienu novietot.
- pamest Ar metienu novietot.
- uzmest Ar metienu, metot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsā (uz kā, kam, arī kur); uzsviest (2).
- apstibīt Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
- apstiept Ar pūlēm nesot, velkot, pavirzīt, novietot zem kā.
- samest Ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu).
- pagrūst zem deguna ar strauju kustību novietot acu priekšā.
- pasist Ar strauju kustību novietot, palikt zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- nosviest Ar sviedienu lejup novietot (kur, uz kā u. tml.); nomest (1).
- pasviest Ar sviedienu novietot zem (kā), arī (kam) apakšā; pamest (2).
- izsviest Ar sviedienu novietot; izmest (3).
- pasviest Ar sviedienu novietot.
- uzsviest Ar sviedienu, sviežot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); arī strauji uzlikt, nolikt virsū (uz kā, kam, arī kur); uzmest (2).
- kontaktlādiņš Ārējais lādiņš, kas novietots tieši uz spridzināmā objekta.
- korķis Ārējie (augu) audi, kas sastāv no plakanām, rindās novietotām un ar gaisu pildītām šūnām un aizkavē iztvaikošanu, aizsargā pret ievainojumiem; no šiem audiem iegūtais materiāls.
- brahiterapija Ārstēšana ar jonizējošo starojumu, kura avots novietots uz ķermeņa virsmas vai nelielā attālumā.
- hipostāze Asiņu sastrēgums apakšējās ķermeņa daļās vai zemāk novietotos orgānos slimniekiem ar pavājinātu sirdsdarbību.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- eirocija Asku sēņu plektomicēšu klases rinda ("Eurotiales"), vienkāršākajām sēnēm augļķermeņi ir aizmetņa stāvoklī, augstāk attīstītajām - kleistotēciji ar haotiski novietotiem askiem.
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- slodzīt Atņemot brīvību, novietot valsts varas vai militāras pavēlniecības apsargātā telpā, vietā (piemēram, cietumā, nometnē).
- apcietināt Atņemt (cilvēkam) personisko brīvību un novietot (viņu) apsardzībā vai ieslodzījumā.
- supersīkstruktūra Atomu enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- ārējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa ārpusē vadītāja pārredzamības zonā.
- iekšējais spogulis atpakaļskata spogulis, kas novietots transportlīdzekļa salonā, autovadītāja priekšā.
- klikšķis Ātra peles pogas nospiešana un atlaišana pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- klikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- uzklikšķināt Ātri nospiest un atlaist datorpeles pogu pēc tam, kad peles rādītājs novietots uz izvēlētā objekta vai izvēlētajā vietā.
- samesties Ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- apklupt Ātri, strauji novietoties (ap ko, kam apkārt).
- Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- šķērsaudi Audi, tos audumā ir novietoti šķērsām tā garenvirzienam.
- šķērsskujiņa Auduma raksts, kas atgādina šķērsām novietotas skujas.
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- lāpstošanas mašīna augsnes pamatapstrādes mašīna; darbīgās daļas ir racējmezgli ar lāpstām – katrā racējmezglā ir trīs lāpstas, kas cita pret citu novietotas 120° leņķī; katra lāpsta atgriež augsnes šķēli, paceļ uz augšu un pagriež ar virspusi uz leju.
- subungulati Augu ēdāju zīdītāju dzīvnieku kārta, attāli nagu dzīvnieku (ungulatu) radi, bet bez īstiem pēdas veida nagiem, kas tiem velvēti un pusmēness veidā, ar seriāli (rindās) novietotiem pēdas saknes kauliem, bez atslēgas kaula; klintsāpši, snuķainie jeb ziloņi un sirenas.
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
- darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija.
- parkot Automobili novietot ielas malā, autostāvvietā u. tml.
- sāles Balandaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām; zviedres.
- zviedres Balanžaugu dzimtas ģints, vienmājnieki ar pusvelteniskām, gaļīgām lapām un zaļiem, pa 1-3 lapu žākļos novietotiem ziediem, apziednis ar piecām biezām, gaļīgām, zaļām daļām.
- signālvairogs Balts vairogs, kas burāšanas sacensību laikā novietots uz tiesnešu kuģa perpendikulāri pret starta līniju; uz tā fona parāda signālus (piemēram, atsaukto jahtu numurus).
- šķērsbaļķis Baļķis, kas (piemēram, kādā konstrukcijā) ir novietots šķērsām (kam).
- guļbaļķis Baļķis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- nobārstīt Bārstot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pabārstīt Bārstot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizbāzīt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
- aizbāzt Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
- pabāzt Bāžot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- aizbērt Berot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
- apbērt Berot novietot (ap ko).
- atbērt Berot novietot (iepriekšējā vietā).
- pabērt Berot novietot (kam priekšā); arī nobērt.
- nobērt Berot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pabērt Berot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- pildpālis Betona vai dzelzsbetona pālis, ko izgatavo, betonējot gruntī novietotā tērauda caurulē vai grunts urbumā.
- aizbīdīt Bīdot novietot (kur, aiz kā u. tml.); aizstumt.
- sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pabirdināt Birdinot novietot (kam priekšā).
- nobirdināt Birdinot novietot vai pieļaut, ka nobirst (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- stāvkocis Bišu mājoklis - izdobts, vertikāli novietots koka bluķis.
- aizslānīt Blīvi kraujot, novietot (kam priekšā).
- lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti.
- sadzīt Braucot nogādāt un novietot (kur vairākus, daudzus transportlīdzekļus).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sēta Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu; pagalms.
- pagalms Brīvs laukums, ap kuru ir novietotas celtnes vai kurš ir norobežots ar celtnēm un žogu.
- stāvgalds Bufetes veida galds, uz kura novietoti ēdieni, katrs pienāk un paņem pēc izvēles, t. s. zviedru galds.
- pakājenis Burtiem, klišejām, kluģiem utt. pamatne, uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- atņēmiens Burtliču izveicība visātrāki un pareizi no burtenes apcirknīša saņemt burtu un novietot to liknī.
- karāties Būt brīvi novietotam, turēties (ap ko, kam apkārt) - par auklu, ķēdi u. tml.
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
- pavērst Būt izveidotam, novietotam tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.); būt tādam, kas ir izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu u. tml.).
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- mētāties pa kājām būt nevīžīgi novietotam.
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- aiziet Būt novietotam (joslās, līnijās, virknēs u. tml.).
- palikt Būt novietotam (kādā vietā) - par priekšmetiem; pastāvēt, eksistēt (kur) - par parādībām.
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- atvīties Būt novietotam līkloču virzienā uz šejieni (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.).
- aizvīties Būt novietotam līku loču (par līkumainiem ceļiem, upēm u. tml.); aizlocīties.
- vīties Būt novietotam līku loču, arī pamīšus (par gareniem priekšmetiem, veidojumiem).
- mest Būt novietotam lokveidā, ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu).
- nākt pāri Būt novietotam tā, ka (kas) atrodas, karājas u. tml. pāri (kam citam).
- samudžināt Būt novietotam tā, ka grūti orientēties (piemēram, par ceļu); būt izveidotam, izvietotam nepārdomāti, juceklīgi (piemēram, par apbūvi).
- aizņemt Būt novietotam visā platībā; pārklāt, pārsegt, arī aptvert kādu platību.
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- atrasties Būt novietotam, būt (kādā vietā, telpā).
- tuvoties Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) - piemēram, par upi, ceļu.
- atvest Būt novietotam, stiepties virzienā uz šejieni.
- vīties Būt sakārtotam, izveidotam, novietotam lokveidā (ap ko).
- vērst Būt tādam, kas ir izveidots, novietots, arī izveidojies tā, ka tam ir noteiktas attiecības (pret kādu vietu, priekšmetu, punktu u. tml.).
- ietilpt Būt tādam, ko var ievietot (kur iekšā); spēt ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- guļbūve Būve, celtne, kam sienas veido guļus novietoti būvkoki.
- iebūvēt Būvējot novietot (celtni, arī iekārtas priekšmetu) nekustīgi starp kādiem objektiem, iekārtas priekšmetiem.
- sēdināties Būvējot tikt novietotam (par baļķiem guļbūves ēkā).
- guļbūve Būves veids - koka celtnes pamata un sienu veidošana no guļus novietotiem būvkokiem.
- guļkoks Būvkoks, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- stāvkoks Būvkoks, kas konstrukcijā ir novietots vertikāli.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem; attālums starp celtnes balstiem.
- aizcelt Celt prom; ceļot novietot (kur, kam priekšā, pie kā, aiz kā u. tml.).
- pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
- pajumts Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- uzcelt Ceļot novietot stāvus.
- piecelt Ceļot pievirzīt, novietot (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- riekšava Cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
- piekļauties Cieši piespiesties, pievirzīties, novietoties (pie kā, kam klāt).
- starpmakulatūra Ciets, izturīgs, negluds bezsmilšu un bezputekļu papīrs, ko mēdz novietot starp iespiežamajām loksnēm, lai novērstu svaigās iespiedumkrāsas nosēšanos uz loksnes otrās puses.
- garums Cik gari vien ir iespējams (izstiept, novietot u. tml.).
- platums Cik plati (arī plaši) vien iespējams (novietot, izplatīties u. tml.).
- ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
- uzčubināt Čubinot novietot virsū (uz kā, kam).
- lēdzerkste Dadžu suga ("Cirsium oleraceum"), kurvjziežu dzimtas daudzgadīgs lakstaugs ar dzeltenbaltiem vai dzeltenzaļganiem ziediem un pamīšus novietotām lapām ar mīkstiem dzeloņiem.
- novietošana darbība, process --> novietot.
- satelītdators Dators, kas vai nu novietots tālu prom no hostdatora, vai arī darbojas hostdatora vadībā un izpilda palīgfunkcijas, piem., datu vākšanu un apstrādi.
- pavedienaļģe Daudzšūnu aļģe ar vienā rindā pavedienveidigi novietotām šūnām.
- iesējums Dažādos virzienos novietotu būvkoku savienojums, kuri saistīti attiecīgi izveidotos robos.
- anemotropisms Dažu organismu spēja novietoties pret vēju.
- dievazīme Debesu simbols - jumtiņš - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (vai trīs aplīši).
- jumtiņš Debesu zīme - divi dažāda virziena stari, kuri iziet no viena punkta un pret kuru smaili novietots aplītis (klasiskajā variantā - trīs aplīši); dievazīme.
- izdēt Dējot novietot (kur olu).
- priekšplāna dekorācija dekorācija, kas tiek novietota starp kameru un filmējamo objektu, uzņemot kombinētos kadrus.
- kapitelis Dekoratīva būvdetaļa, kas novietota starp nesošo un pārsedzošo būvelementu (piemēram, starp kolonnu un antablementu, pīlāru un arku).
- guldēlis Dēlis, kas koka konstrukcijā novietots guļus.
- platsporma Dēļu plāksne, kas ir novietota uz ratu sānu kokiem kravu vešanai.
- šķērsdiegs Diegs, kas, piemēram, audumā, ir novietots šķērsām tā garenvirzienam.
- Pito caurule dinamiskā un statiskā spiediena uztvērējs lidmašīnas; sastāv no caurules ar divām kamerām, kas attiecīgi savienotas ar garenass un šķērsass virzienā novietotiem gaisa ieplūdes caurumiem.
- masas matrica diskrēto mehānisko sistēmu kustības aprakstošo diferenciālvienādojumu sastāvdaļa, kas raksturo sistēmas inertumu un novietota pie vispārinātās koordinātas vektora otrā atvasinājuma.
- kontrastkrāsas Divas krāsas, kas, novietotas blakus, šķiet kāpinām savu intensitāti, piem., sarkans un zaļš, zils un oranžs.
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos.
- taisnā bendzele divu paralēli blakus novietotu galu (trošu) sasaistījums (notinums ar diegu vai līni).
- radiometriskais efekts divu tuvu novietotu virsmu savstarpējā atgrūšanās, ja virsmām ir dažāda temperatūra.
- dokēt Dokot - novietot kuģi dokā.
- doķēt Dokot - novietot kuģi dokā.
- šķērsdrenāža Drenāža, kurā drenas ir novietotas šķērsām gruntsūdens plūsmas virzienam.
- parazītsignāls Dublējošs videosignāls, kas tiek uztverts vēlāk un ir vājāks nekā pamatsignāls; izraisa pamatsignāla atstarošanās no lidaparātiem vai augstu pāri apkārtnei novietotiem objektiem.
- aptumsuma maiņzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponentu orbīta novietota tā, ka orbītas plakne atrodas aptuveni novērotāja skata līnijas virzienā un riņķojošās zvaigznes regulāri aizsedz (aptumšo) cita citu.
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve.
- tvērējķepa Dzīvnieka ekstremitāte, kuras viens pirksts ir novietots pretim pārējiem pirkstiem un kura ir pielāgota (kā) tveršanai.
- vibroecēšas Ecēšas, kas sastāv no divām paralēlām sijām ar tapām, kas novietotas šķērsām kustības virzienam un tiek svārstītas ar piedziņu no traktora jūgvārpstas savstarpēji pretējos virzienos.
- karuseļecēšas Ecēšas, kas sastāv no rotoriem ar vertikālām tapām, kuri novietoti blakus cits citam šķērsām traktora kustības virzienam.
- precesijas leņķis Eilera leņķis, kas novietots starp nekustīgo (Ox) asi un mezglu līniju (OM).
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
- ierosmes pols elektromašīnas magnētvada posms, uz kura novietots ierosmes tinums magnētiskās plūsmas radīšanai.
- enkurs klīzē enkurs pacelts uz kuģa un novietots savā vietā (klīzē).
- koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
- antiplanēts Fotogrāfisks objektīvs ar 2 nesimetriskām, pretējā stāvoklī novietotām ahromatiskām lēcām.
- krātuve Funkcionāls bloks, kurā var novietot un saglabāt datus un no kura tos var izgūt.
- Fabrī-Pero etalons gaismas interferometrs, kas sastāv no divām savstarpēji paralēlām dažu milimetru vai centimetru attālumā novietotām stikla plāksnēm; šādā interferometrā veidojas šauras interferences joslas, ko izmanto gaismas viļņa garuma mērīšanai.
- tangensbusole Galvanometrs, ar kuru elektriskās strāvas stiprumu mēra pēc gredzenveida vada centrā novietotas magnētadatas novirzēm.
- aizgāzt Gāžot novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- pārgāzties Gāžoties novietoties pāri (kam), pār (ko).
- uzglābt Glābjot novietot kaut kur augšā.
- monumentālā glezniecība glezniecības veids, kurā tiek radīti liela formāta darbi, ko paredzēts novietot kādā iepriekš izvēlētā vietā.
- iegrozīt Grozot uz vienu un otru pusi, nolikt, novietot (kur, pie kā, uz kā) vēlamā stāvoklī.
- iegrozīties Grozoties uz vienu un otru pusi, novietoties (vēlamā stāvoklī).
- sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- nogrūstīt Grūžot novietot dažādās vietās.
- sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- laisties Gulties, novietoties guļus stāvoklī.
- zemē Guļus, tupus u. tml. stāvoklī (novietoties, novietot no stāvus, vertikāla stāvokļa).
- nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem.
- ārtī Hinduismā - viens no galvenajiem templī novietota svētā pielūgšanas rituāliem: zvaniņiem un mantrām skanot, rituāla dalībnieki vijīgām roku kustībām it kā piedāvā dievības attēlam ghī (pārkausēta šķidra sviesta) lākturi, vīraku, puķes un ūdeni.
- alēlomorfs Homologu hromosomu identiski novietoti gēni, no kuriem atkarīga pazīme.
- destabilizatori Horizontālais spārnojums, kas novietots pirms spārna virsskaņas lidmašīnās; nodrošina garenstabilitāti un vadību.
- rīģelis Horizontāli vai ieslīpi novietots nesošs būvelements (sija, stienis), kas stingri vai ar locīklu savieno statņus vai kolonnas; rigelis; spraislis.
- ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni.
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- kravāties Iekārtoties, novietoties transportlīdzeklī (ar mantām).
- ieņemt Iekārtoties, novietoties, arī nostāties (kādā stāvoklī).
- iebāzt (arī iespiest) durvīs ielikt, novietot (piemēram, vēstuli) aizvērtu durvju spraugā.
- iekārtoties Ieņemt vēlamo stāvokli, novietoties (kur).
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- rīkturis Ierīce, kur novietot vai atbalstīt darbarīkus.
- izvērstā ierinda ierinda, kurā karavīri, karaspēka apakšvienības un daļas novietotas frontālā līnijā reglamentā noteiktās atstarpēs.
- kolonna Ierinda, rinda, kurā (kas, piemēram, cilvēki, transportlīdzekļi) ir novietots cits aiz cita.
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- cilindržāvētava ieslīpi novietots rotējošs cilindrs birstošu materiālu konvektīvai žāvēšanai.
- atspraust Iespiestās burtu rindas novietot atpakaļ attiecīgās vietās atspraudenēs.
- uzspraust Iespraužot, iestiprinot novietot virsū (uz kā, kam, arī kur).
- likt kājas (arī kāju) (kā) iet (kā), ejot novietot kājas (kā) uz zemes.
- iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm.
- ievietot Ievest un novietot (kur dzīvnieku).
- iestarpināt Ievietot, novietot (piemēram, priekšmetu) starp ko.
- ieknīpet Ievietot, novietot vajadzīgajā vietā (kaut ko smagu).
- iestellēt Ievietot; novietot; iebūvēt, iestiprināt (detaļu celtnē).
- aeroelektroizpēte Iežu un rūdu elektrovadītspējas pētīšana ar lidaparātos novietotiem mēraparātiem.
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā.
- mīna Īpašā apvalkā novietots sprāgstvielu lādiņš ar detonatoru, ko iedarbina ar spiedienu, magnētisko lauku, radiosignālu.
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
- trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
- mira Īpašas formas zīme, kas novietota zināmā attālumā astronomisko instrumentu virzienu noteikšanai.
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus.
- karabāze Īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; kara bāze.
- kara bāze īpaši iekārtots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks un aizmugures iestādes, ieroči, munīcijas, pārtikas un citi krājumi lielu armijas, flotes, aviācijas vienību apgādei; karabāze.
- bāze Īpaši izveidots rajons, teritorija, kur novietots karaspēks.
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- nolikt Izdarot kustību (piemēram, ar roku, kāju, galvu), novietot (to kur, uz kā u. tml.).
- klaids Izklaidus novietots; izkliedēts.
- likt uz bala izklāt, novietot balināšanai.
- sifons Izliekta caurule ar dažāda garuma posmiem šķidrumu pārliešanai no augstāk novietota trauka zemāk novietotā.
- telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs.
- nummuliti izmirusi foraminīferu ģints ar kaļķainu lēcveidīgu čaulu, kas sastāv no sīkām, spirālē ap centru novietotām kamerām, līdz 107 cm diametrā, vislielāko izplatību sasniedza eocēnā; numulīti.
- tetracoralla Izmirusi koraļļu grupa ar četru sistēmu radiāli vai bilaterāli novietotām septām un labi izveidotām šķērssienām, gk. paleozojā, 6 dzimtas.
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- izstiept Izplest, izritināt, izvirzīt garumā; izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī iztaisnot.
- savilkt Izplest, izstiept garumā un novietot (ko) lielākā daudzumā; izplest, izstiept garumā un novietot (kā lielāku daudzumu).
- izvilkt Izplest, izvirzīt garumā un novietot (kur); arī izstiept.
- klāt Izplešot (piemēram, audumu), likt, novietot (to kam pāri, virsū u. tml.).
- aizplest Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- ierakties Izveidot ierakumus un novietoties tajos.
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- pārceļamā izvēlne izvēlne, ko var atraut no izvēļņu joslas un novietot jebkurā piemērotā displeja ekrāna vietā.
- stacionēt Izvietot, novietot (piemēram, karaspēka daļas, ieročus).
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- uzkabināt Kabinot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kā, kam).
- kadrs caur stiklu kadrs, kura dekorācija tikai daļēji izbūvēta dabiskā lielumā, pārējā daļa uzgleznota uz kamerai priekšā novietota stikla.
- gnetācejas Kailsēkļu augu dzimta, ziedu un stumbra (koksnes) uzbūvē, tāpat arī apaugļošanā vidēji augi starp kailsēkļiem un segsēkļiem, ierindoti īpašā rindā "Gnetales", kas sistemātiski novietota blakus skoju kokiem.
- pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
- nokaisīt Kaisot novietot (pa visu kā virsmu vai tās lielāko daļu).
- pakaisīt Kaisot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- kapliča Kapa piemineklis nelielas celtnes veidā, kuras pagrabstāvā novietots šķirsts ar mirušo.
- uzsēsties Kāpjot novietoties jāteniskā, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motociklā, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- redeļstrepes Kāpnes, kas veidotas, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos; redeļveida kāpnes; redeļtrepes.
- redeļtrepes Kāpnes, kas veidotas, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos; redeļveida kāpnes.
- redeles Kāpnes, kas veidotas, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos.
- sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), _parasti_ sēdus.
- garnizons Karaspēks un militārās iestādes, kas pastāvīgi vai uz laiku ir novietotas pilsētā, apdzīvotā vietā, cietoksnī, nocietinātā rajonā vai atsevišķā aizstāvēšanās celtnē.
- loks Karaspēks, kas ir novietots koncentriski ap pretinieku; šāds karaspēka novietojums.
- pārkarināt Karinot novietot pāri (kam), pār (ko).
- aizkārt Karot novietot (kam priekšā, aiz kā); karot (ko), aizsegt, aizklāt.
- pārkārt Karot novietot pāri (kam), pār (ko).
- piekārt Karot novietot, piestiprināt (pie kā, kam klāt).
- sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- ridāt Kārtojot likt, novietot (priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- krāvāt Kārtojot nolikt, novietot.
- noridāt Kārtojot nolikt, novietot.
- noridot Kārtojot nolikt, novietot.
- saridāt Kārtojot salikt, novietot (vairākus, daudzus priekšmetus) noteiktā kārtībā, veidā, vietā.
- riktēties Kārtoties, gatavoties, lai novietotos (kur), ieņemtu kādu stāvokli.
- tvaika pārkarsētājs katla agregāta sastāvdaļa, iekārta tvaika temperatūras paaugstināšanai; sastāv no sastiprinātiem tērauda cauruļu siltummaiņiem, kas var būt novietoti pie kurtuves griestiem vai sienām; tvaika pārkarsēšana paaugstina tvaika enerģētiskās iekārtas lietderības koeficientu.
- aizsarglapa Katrai labākai ilustrācijai un attēlu pielikumam priekšā novietota tukša lapa.
- panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma.
- poliekrāna kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kurā uz viena ekrāna vai vairākiem blakus novietotiem ekrāniem (poliekrāna) vienlaikus tiek demonstrēti vairāki tematiski saistīti attēli.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- noklāt Klājot (ko), novietot (to) zemē (kur, uz kā u. tml.).
- pārklāt Klājot novietot (ko) uz (kā) virsmas.
- noklāt Klājot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- paklāt Klājot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- aizklāt Klājot novietot, nostiprināt (kam priekšā).
- uzklāt Klājot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
- gulties Klāties, novietoties, arī tikt, būt klātam, novietotam (uz kā, kam pāri).
- klavicītara klavesīns ar vertikāli novietotu korpusu; rets instruments.
- tāfelklavieres Klavierēm līdzīgs mūzikas instruments, kam ir taisnstūrveida korpuss, kurā stīgas novietotas perpendikulāri klaviatūrai, un kam raksturīgs dinamiski un tembrāli vienveidīgs, džinkstošs skanējums.
- pianīno Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- pianīns Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
- flīģelis Klavieres trīsstūra veidā ar horizontāli novietotām stīgām.
- heterogēnais kodolreaktors kodolreaktors, kurā kodoldegviela novietota neitronu palēninātājā atsevišķu kodoldegvielas elementu bloku veidā; izmanto gandrīz visās AES.
- karoškoks Koka līste pie sienas, aiz kuras tiek novietotas karotes.
- pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas.
- avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis.
- zemzarītis Koks, kam zari novietoti arī stumbra apakšējā daļā samērā tuvu zemei; koks, kam zari ir nolīkuši līdz zemei.
- starpkoks Koks, kas krāvumā ir novietots šķērsām citiem kokiem starpu veidošanai starp tiem.
- izokefālija Kompozicionāls paņēmiens tēlotājmākslā: daudzfigūru kompozīcijā visu figūru galvas novietotas vienādā augstumā neatkarīgi no figūru lieluma un pozas; īpaši raksturīga antīkajai un Bizantijas mākslai.
- līks stienis konstrukcijas stieņveida elements, kura šķēlumu smaguma centri neatrodas uz vienas taisnes, bet novietoti uz lauztas taisnes (piemēram, rāmis) vai nepārtrauktas līnijas (piemēram, arka).
- pārsedze Konstruktīvs elements (loga, durvju ailē), kas uzņem to elementu slodzi, kuri ir novietoti virs ailes.
- semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
- atkrāmēt Kraujot novietot (atpakaļ, nost no kā u. tml.).
- aizkraut Kraujot novietot (kam priekšā); kraujot aizsprostot.
- piekrāmēt Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
- piekraut Kraujot novietot (pie kā, kam klāt).
- atkraut Kraujot novietot atpakaļ, iepriekšējā vietā.
- atkraut Kraujot novietot atsevišķi, atšķirt.
- atkraut Kraujot novietot atstatu, nost (no kā).
- uzlādēt Kraujot novietot virsū (uz kā, arī kur).
- uzkraut Kraujot novietot virsū (uz kā, kam).
- pakraut Kraujot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- apkrāmēt Kraujot novietot zem kā.
- aplādēt Kraujot novietot zem kā.
- aizkraut Kraujot novietot, sakraut (aiz kā).
- nokraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.), sakraut.
- sakraut Kraujot salikt (grēdā, kaudzē u. tml.); kraujot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- nokravāt Kravājot novietot (kur).
- atkravāt Kravājot novietot atstatu, nost (no kā).
- reālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas nav novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- ideālie kristāli kristāli, kuros joni, atomi un molekulas novietotas ideāli pareizā kārtībā.
- piekrist Krītot novietoties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- pārkrist Krītot novietoties pāri (kam), pār (ko).
- sīkķērsa Krustziežu dzimtas ģints ("Cardaminopsis"), nodalīta no smiltsķērsu ģints, lakstaugi ar zarotiem, retāk vienkāršiem matiņiem, lapas veselas līdz plūksnaini dalīta, novietotas uz stublāja un rozetē, 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- Kromms Kruahs ķeltu (vēst. Īrija) mitoloģijā - dievība, kas bija izveidota zelta elka izskatā, kuram apkārt novietoti divpadsmit mazāki elki.
- utu ķemme ķemme ar cieši vienu pie otra novietotiem zariem (parasti utu izķemmēšanai).
- katalepsija Ķermeņa vai tā daļu sastingums noteiktā pozā, kādu cilvēks ir ieņēmis vai kādā viņš ir novietots (piemēram, šizofrēnijas slimniekiem, hipnotizētiem cilvēkiem).
- heteromērisks laponis ķērpju laponis, kurā aļģes novietotas vienā slānī.
- elementu periodiskā sistēma ķīmisko elementu sakārtojums augošā secībā pēc to atomnumura (atoma kodola lādiņiem) horizontālās rindās (periodos), kas novietotas cita virs citas, tā, ka elementi ar līdzīgām īpašībām atrodas viens zem otra vertikālās grupās.
- frenoplastika Ķirurģiska operācija anomāli novietotas mēles saitītes korekcijai.
- žāva Labības kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- pretējas lapas lapas, kas ir novietotas uz stumbra viena otrai pretī pie viena mezgla.
- lappadeve Lapu automātiska pārvietošana cauri stacionāri novietota mehānisma (skenera, kopētāja, u. tml.) nolasīšanas iekārtai.
- salasīt Lasot savākt; lasot novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- spēka lauks lauks, kur katrā punktā uz tur novietotu daļiņu darbojas noteikta lieluma un virziena spēks.
- nolīst Lēni, klusi, arī nemanāmi novietoties, noslēpties (kur).
- griežņa virsotne leņķī novietotu griezējasmens posmu salaiduma vieta.
- galvenais pols līdzstrāvas mašīnas magnētvada posms, uz kura parasti novietots tinums galvenās magnētiskās plūsmas iegūšanai.
- pārliekt Liecot novietot (ķermeņa daļu, parasti galvu) pāri (kam), pār (ko).
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.).
- pārliekties Liecoties novietoties (parasti ar ķermeņa augšdaļu) pāri (kam), pār (ko).
- palikt Liekot novietot (kur, kam priekšā u. tml.).
- nolikt Liekot novietot (kur, uz kā u. tml.).
- pārlikt Liekot novietot pāri (kam), pār (ko).
- palikt Liekot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzlikt Liekot novietot, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- pielikt Liekot pievirzīt, pietuvināt, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- uzlikt Liekot, maucot, sienot u. tml. novietot (ko, piemēram, cepuri, apaušus, apsēju) virsū (uz ķermeņa, tā daļas).
- nāra Lielāko tiesu zem ūdens augošs un ļoti trausls viengadīglapju augs dzeloņaini robotām, mieturī sakopotām vai iepretim stāvošām lapām, pa vienam novietotiem ziediem.
- varza Liels (parasti nekvalitatīvu vai nevajadzīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu) daudzums, kopums.
- gūzma Liels daudzums (priekšmetu), kas novietoti, sablīvēti cieši vienkopus bez noteiktas kārtības.
- attiecībā pret ko Lieto, lai norādītu, ka kas ir vērsts, novietots pretī tam, ko apzīmē atkarīgais vārds.
- izvietot Likt (kur) novietoties, atrasties noteiktā kārtībā, panākt, ka novietojas, atrodas noteiktā kārtībā (daudzi cilvēki, dzīvnieki).
- nometināt Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
- rindināt Likt, aicināt stāties, novietoties rindā.
- krustot Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- rādīt Likt, novietot (ko) tā, ka (kāds) var uztvert (to) ar redzi, radīt (kādam) iespēju uztvert (ko) ar redzi; vērst (kāda) uzmanību (uz ko redzamu).
- tutināt Likt, novietot (tā, ka balstās pret ko); tupināt (uz kā).
- kraut Likt, novietot citu uz cita vai citu pie cita (parasti daudz ko samērā lielu, smagu).
- segt Likt, novietot kādu materiālu, tā kārtu tā, lai tas atrastos uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, dalās.
- segt Likt, novietot ko plaši (kam) priekšā; likt, novietot (ko) plaši kam priekšā.
- statīt Likt, novietot vertikālā stāvoklī.
- kravāt Likt, novietot vienkopus, noteiktā vietā.
- virknēt Likt, novietot, kārtot virknē (1) (piemēram, par priekšmetiem, parādībām).
- guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.).
- spēka līnijas līnijas spēka laukā, kuru pieskare ikviena punkta norada virzienu spēkam, kas darbojas uz šajā punktā novietotu daļiņu.
- tanklokomotīve Lokomotīve, kurā var novietot ūdens un kurināmā krājumu.
- pārlocīt Lokot novietot pāri (kam), pār (ko).
- riņķī Lokveidā, riņķveidā (kam) apkārt, (ko) ietverot (būt novietotam, atrasties).
- gabarītu lukturītis lukturītis, kas novietots transportlīdzekļa priekšā, aizmugurē vai sānu daļā un rāda transportlīdzekļa gabarītus.
- uzņemt Ļaut (kādam) iekāpt un novietoties (transportlīdzeklī); būt tādam, kurā var iekāpt un novietoties (noteikts skaits pasažieru) - par transportlīdzekli.
- salikt (retāk izkārtot) (visu) pa plauktiem (arī plauktiņiem) Ļoti rūpīgi, pedantiski kārtīgi visu novietot.
- tesla Magnētiskās indukcijas mērvienība starptautiskajā mērvienību sistēmā, T; magnētiskā lauka indukcija ir 1 T, ja lauka izraisītā magnētiskā plūsma caur tam perpendikulāri novietotas virsmas 1 m^2^ ir 1 vēbers.
- mājas tāfele mājas iedzīvotāju saraksts (šādas plāksnes veidā), kas parasti ir novietots kāpņu telpā.
- triērs Mašīna labības šķirošanai un tīrīšanai no akmeņiem, māla pikām utt., slīpi novietots rotējošs cilindrs ar caurumotām sienām.
- samaukt Maucot novietot (uz kā vairākus, daudzus priekšmetus).
- pārmaukt Maucot novietot pāri (kam), pār (ko); maucot pārvirzīt (pāri kam, pār ko).
- etažere Mēbele - vairāki plaukti, kas novietoti cits virs cita uz balstiem.
- grauds Mērķēšanas ierīces daļa, kas novietota uz stobra tievgaļa.
- trikājis Metāla konstrukcija ar trīs kājām un vietu, kur novietot katlu virs ugunskura.
- apmest Metot novietot (ap ko).
- samest Metot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sasviest (1).
- kokteiļbankets Mielasts, kurā viesu apkalpošana notiek pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- okulārmikrometrs Mikrometrs, kura okulārā iebūvēta caurspīdīga skala ar iedaļām, kas novietota tā, ka to redz kopā ar priekšmeta (objekta) attēlu.
- uzmontēt Montējot piestiprināt (uz kā, kam); montējot novietot virs (kā).
- boksermotors Motors ar opozitīvi (viens pret otru) novietotiem cilindriem.
- rindmotors Motors, kam cilindri novietoti rindā viens aiz otra.
- apakšvārstu motors motors, kam gāzu sadales vārpsta un vārsti novietoti motora blokkarterī blakus cilindram.
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja.
- bāka Navigācijas orientieris - tornis, kurā novietoti gaismas avoti, akustiskās un radiotehniskās ierīces.
- vadlīnijas ugunis navigācijas ugunis, ar kurām aprīkota vadlīnija - tās ir divas ugunis, kas krastā novietotas dažādā augstumā un tā, lai taisne, kura tās savieno, būtu kuģuceļa (fārvatera) turpinājums.
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- puduris Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- pudurs Nedaudzu, tuvu novietotu, izveidotu (piemēram, celtņu, reljefa paaugstinājumu) kopums.
- uzrasties Negaidīti atrasties, būt novietotam (kur).
- telekonverters Negatīva (no -10 līdz -20 dioptriju) optiska sistēma, kas novietota starp fotoaparātu un fotoobjektīvu; palielina objektīva fokusa attālumu, samazinot tā gaismas un izšķiršanas spēju.
- pamētāties Neilgu laiku būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam.
- nereponējams Neizlabojams; tāds, ko nevar vairs novietot agrākā, normālā vietā, piem., trūce.
- samētāt Nekārtīgi, nevīžīgi novietot (vairākus, daudzus priekšmetus); nekārtīgi, nevīžīgi glabāt (vairākus, daudzus priekšmetus).
- samest Nekārtīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- bideta Neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta.
- papildtastatūra Neliela noteiktas nozīmes taustiņu grupa (piem., ciparu taustiņi), kas parasti novietota personālā datora tastatūras labajā pusē.
- spinets Neliels četrstūrveida vai trīsstūrveida formas klavesīns, kam klaviatūra ir novietota stīgu garenvirzienā.
- neļķaugi Neļķu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, retāk krūmi ar veselām, šaurām, parasti pretēji novietotām, sēdošām lapām, 80 ģinšu, \~2100 sugu.
- pelikāns Nepārtrauktas pārtvaicēšanas trauks alķīmijā, kas sastāv no divām hermētiski slēgtām tvertnēm, kuras novietotas viena virs otras un savienotas ar caurulēm.
- kommisūra Nervu šķiedru saites, kas centrālā nervu sistēmā saista tās atsevišķās, sevišķi simetriski novietotā daļas.
- sanest Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- nožļiebt Nevērīgi novietot.
- aizagrūsties Nevērīgi tikt noliktam, novietotam tā, ka nevar atrast.
- nomest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar metienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- nosviest Nevērīgi, nevīžīgi, parasti ar sviedienu, novietot (nepiemērotā, neparedzētā vietā).
- izvazāt Nevīžīgi izmētāt, novietot, kur pagadās.
- mētāt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- svaidīt Nevīžīgi, nekārtīgi novietot (ko) vairākās vietās; nevīžīgi, nekārtīgi glabāt (ko).
- lemeša priekšlobītājs no lemeša, vērstuves un statnes sastāvošs priekšlobītājs, kas, novietots katra arkla korpusa priekšā, nogriež aramsloksnes virskārtu un iegulda to vagas dibenā ar zāļaino pusi uz leju; arkla korpuss, kas pārvietojas aiz priekšlobītāja, nogriež aramsloksnes apakšējo daļu un apber ar to vagas dibenā ieguldītās nezāles un augu atliekas.
- pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
- paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
- noplāt Noklāt; arī plaši novietot (uz kā).
- pievākt Nokopt, novietot pie malas.
- nokult riju (arī šķūni) nokult labību, kas novietota rijā (šķūnī).
- nokult šķūni (arī riju) nokult labību, kas novietota šķūni (rijā).
- uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi.
- norūmēt Nolikt (paredzētajā) vietā; novietot.
- aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
- pamīstalēt Nolikt, novietot (ko) pamīšus.
- atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
- atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt.
- notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
- nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
- nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
- noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
- novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
- starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
- starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
- zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots; apakš.
- viņgal Norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
- virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
- pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
- pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
- virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
- starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
- da Norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
- priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
- priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
- nost Norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk.
- sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
- uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
- virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
- tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
- pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
- gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
- auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
- ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
- pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
- sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
- centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
- fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
- klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums.
- piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā.
- velonovietne Novietne, kurā iespējams novietot velosipēdu.
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu).
- noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.).
- uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts).
- mīnēt novietot mīnas; ierīkot mīnu aizsprostu(s).
- uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni.
- sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi.
- sakārtot galdu novietot uz galda visu maltītei vajadzīgo.
- nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.).
- uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur).
- uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem (arī ceļos) novietoties balstā uz ceļgaliem.
- palīst zem ūdens novietoties ūdenī tā, ka tas nosedz.
- nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām.
- likties ziemas (arī vasaras) guļā (arī uz ziemas (arī vasaras) guļu) novietoties ziemas (vasaras) guļai (par dažiem dzīvniekiem).
- sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem.
- klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu.
- ilgstošā glabāšana novietotu spēkratu turēšana ilgstošam darba pārtraukumam, parasti ilgāk par diviem mēnešiem. Pirms ilgstošās glabāšanas spēkrati speciāli jāsagatavo. Sagatavošanas/konservācijas darbu apjoms atkarīgs no izvēlētā glabāšanas veida un konstruktīvām spēkratu īpatnībām.
- glabāšana novietotu spēkratu turēšana īsākam vai ilgākam darba pārtraukumam, izmantojot garāžas, mašīnu šķūņus, nojumes un atklātus stāvlaukumus; atbilstoši izšķir slēgto, atklāto glabāšanu un glabāšanu nojumē.
- īslaicīgā glabāšana novietotu spēkratu turēšana īslaicīgos darba pārtraukumos, kas parasti nav ilgāki par diviem mēnešiem.
- aplanātisks objektīvs objektīvs, kas sastāv no divām vienādām ahromatiskām, simetriski novietotām lēcām.
- centra boja olimpiskās distances akvatorija centrā novietota boja, kurai nav zīmes (markas) funkciju.
- galvanotakse Organisma tieksme novietoties atbilstoši apkārtējās vides strāvām.
- pastūķēt Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
- revolvergalva Pagriežams (mašīnas, aparāta, ierīces) daudzpozīciju elements, kurā pa aploci novietoti viendabīgi darbelementi.
- aizgriezt Pagriežot pavirzīt, novietot (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
- palīst Paiet, arī novietoties zem (kā), arī (kam) apakšā.
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām).
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo stāvokli (par ķermeņa dalām).
- balinēt Pakļaujot saules, vēja, kādas vielas iedarbībai, panākt, ka kļūst bāls, gaišs vai gaišāks (parasti par audeklu, dziju); arī klāt, novietot saulē (audeklu, dziju), lai (tie) kļūtu balti, gaišāki.
- iesēdināt Palīdzēt novietoties, likt iekāpt (transportlīdzeklī); pavadīt (līdz transportlīdzeklim).
- kājene Pamatne (piemēram, burtiem, klišejām), uz kā novietots iespiežamais materiāls.
- bāzēt Pamatot, balstīt, novietot.
- piesēdināt Panākt (aicinot, liekot), ka (kāds) novietojas sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); palīdzēt novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arīkam tuvāk).
- sadabūt Panākt, ka (kas) tiek novietots, atrodas kopā, vienkopus (par vairākiem priekšmetiem, to dalām).
- ciklodrāma Panorāma, kur rādāmie skati novietoti uz apkārt griežama cilindra.
- helikopters Par gaisu smagāks lidaparāts, kam propelleris novietots horizontāli virs lidķermeņa un kas var pacelties un nolaisties vertikāli.
- gravitācijas lēca parādība, kas novērojama tāla kosmiskā objekta elektromagnētiskajam starojumam mainot izplatīšanās virzienu tuvāk novietota kosmiskā objekta gravitācijas laukā.
- rakt Parasti savienojumā ar "zemē": novietot, parasti kādā padziļinājumā, un klāt ar zemi.
- nolikt Pārstāt turēt (ko) rokās (pārtraucot vai izbeidzot kādu darbību) un liekot novietot (to nost, sānis u. tml.).
- uguns tempļi parsu tempļi, kuros nepārtraukti tiek uzturēta Ahuramazdas svētā uguns, kas tiek dedzināta traukā, kas novietots uz akmens plāksnes zem tempļa centrālā kupola
- pārvalis Pārvalis likt - novietot vienu virs otra, tā ka augšējais daļēji (parasti, līdz pusei) nosedz apakšējo (piemēram, klājot salmu jumtu, par kūlīšu kārtām).
- savākt Pārvietojot (piemēram, kādā vietā, platībā izkliedētus priekšmetus), savirzīt, novietot (tos kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vākt Pārvietot, virzīt (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novietot (vienkop, kādā kopumā, veidojumā); pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veidot (piemēram, kaudzi no tiem).
- padot Pasniegt (ko ar roku), lai (kāds) paņemtu, saņemtu; novietot (ko kāda) tuvumā, lai (kāds) izmantotu.
- šķēri Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā (perpendikulāri audiem); meti; velki.
- velki Pavedienu kopums, kas ir novietots auduma garenvirzienā; šķēri.
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (1).
- novietojums Paveikta darbība, rezultāts --> novietot (2).
- sērums Paveikta darbība, rezultāts --> sērt; labības, linu kopums, kas novietots rijā kaltēšanai.
- novilkt Pavelkot uz leju, novietot (pār ko, pāri kam u. tml.).
- nomest (arī nosviest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
- nosviest (arī nomest) pa roku galam pavirši, nevīžīgi nolikt, novietot, kur pagadās.
- pavietot Pavirzīt, novietot (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- apdabūt Pavirzīt, novietot (parasti ar pūlēm) zem kā.
- pakrēšļoties Pavirzīties, novietoties (kam priekšā), radot ēnu.
- pavietoties Pavirzīties, novietoties (mazliet tālāk, sānis u. tml.).
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- sānuguns Peldlīdzekļa sānos novietotās pozīciju ugunis; labajā bortā ir zaļa, kreisajā - sarkana sānuguns.
- boja Peldoša zīme, kas novietota (noenkurota) atklātā jūrā, jūras līcī un norāda uz kādām vietām, kādiem objektiem.
- aktinīdi Periodiskās sistēmas III grupas ķīmiskie elementi, kas novietoti aiz aktīnija, piemēram, torijs, urāns, plutonijs; aktinoīdi.
- aspersorijs Pie ieejas baznīcā novietots trauks svētītā ūdens uzglabāšanai.
- kofeinaglu sols pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgas takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai), kas sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- naglusols Pie masta vai uz klāja novietota ietaise kustīgās takelāžas trošu nostiprināšanai (aizlikšanai); sastāv no dēļa (plankas) ar caurumiem, kuros pēc vajadzības ieliek īpašas tapas (kofeinaglas), ap kurām aptin aizliekamās troses.
- pielaist Piekļaut, arī novietot (pie kā, kam klāt).
- piesaldēt Pielipināt, novietot.
- pamest Pieļaut, ka paliek (kur) lietderīgi neizmantots, nenovietots, arī nenokopts.
- ieņemt Piepildīt (vietu, telpu) ar savu masu vai apjomu; būt novietotam (kādā platībā, telpā).
- aizplakt Pieplokot (kam), novietoties (aiz tā).
- piespiesties Pievirzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- uzplāt Plājot novietot virsū (uz kā, kam).
- plafons Plakans apgaismes armatūras elements, kas parasti novietots pie griestiem.
- spārns Plākšņveida detaļa, kas ir novietota virs (transportlīdzekļa) riteņiem un aizsargā pret šļakatām, dubļiem.
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- pārplest Plešot novietot pāri (kam), pār (ko).
- līkločot Plūst līkloču (par straumi, upi u. tml.); būt novietotam, atrasties līkloču (par ceļu, taku).
- gatavot sienu pļaut, apvītināt, kaltēt zāli un novietot uzglabāšanai.
- diagonālā riepa pneimatiskā riepa, kuras karkasa un brekera korda diegi novietoti 30–40° leņķī pret tās simetrijas plakni.
- pasilksis Polsterēts, gredzenveida spilvens, kas novietots zem sakām, lai zirga pleci netiktu saspiesti.
- astrospektroskopija Praktiskās astrofizikas metode, kuru izmanto debess spīdekļu spektru pētīšanai; lieto teleskopu, kura fokālajā plaknē novietots spektrogrāfs.
- redeles Priekšmets, kas veidots no vairākiem stieņiem, plāksnēm u. tml., kuras ar samērā lielām atstarpēm ir piestiprinātas pie pamatnes rāmja; šādi novietotu stieņu, plākšņu u. tml. kopums (kādā priekšmetā).
- balsts Priekšmets, veidojums, kas uztver virs tā novietotā priekšmeta, veidojuma smagumu.
- stalaktīti Prizmatiski konstruktīvi dekoratīvi elementi, kas ir novietoti cits virs cita pārkaru rindās.
- pieguļošais profils profils, kas saskaras ar reālo profilu ārpus materiāla un ir novietots tā, ka attālums no reālā profila punktiem līdz pieguļošajam profilam ir vismazākais.
- stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā.
- brīvkrāns publiskajā ārtelpā novietots, ikvienam brīvi pieejams dzeramā ūdens krāns.
- pēterzāle Purva atālene ("Parnassia palustris"); iežgraužiem piederīgs zālējāds mitru purvainu vietu augs, garkātainām augšlapām, sēdošu, sirdsveidīgi olējādu stublāja lapu, pa vienam novietotiem, lieliem, baltiem, gareni strīpotiem ziediem, 5 dziedzeraini skropstotām papildu putekšnīcām, ar kurām ķer kukaiņus.
- zvilus Pussēdus vai pusguļus, arī guļus (atrasties, būt novietotam u. tml.).
- plīvurpūčputni Putnu klases pūčveidīgo kārtas dzimta ("Tytonidae"), vidēji lieli putni (garums - 30-40 cm, masa - līdz 500 g), ap acīm radiāli novietotas spalvas, kas veido īpatnēju sejas disku - "plīvuru", 2 ģintis, 12 sugu, Latvijā reti ligzdo 1 suga.
- vainags Radiāli veidots, novietots (kā) kopums.
- attālumu starpības mērīšanas sistēma radiotehniska sistēma, kas sastāv no dažādās vietās uz zemes novietotiem raidītājiem un gaisakuģa radiosignālu uztvērēja un mērītāja.
- radiointerferometrs Radioteleskopu sistēma, kas sastāv no divām vai vairākām antenām, kas novietotas noteiktā attālumā viena no otras.
- kārtot Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- izkulas Ragavu detaļa - gareniskā virzienā novietotie koki, kas sasaista mietnes; sānkoki.
- plāce Ratu daļa, kas novietota virs ass.
- plācis Ratu daļa, kas novietota virs ass.
- redeles Ratu sānu mala, kas veidota, ieurbjot tapas paralēli novietotos apaļkokos.
- aizraust Raušot (ko) priekšā, aizsprostot; raušot novietot (kam priekšā).
- saraust Raušot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- uzrausties Raušoties novietoties jāteniski, arī sēdus stāvoklī (piemēram, zirgā, motocikla, arī uz velosipēda u. tml.), lai jātu vai brauktu.
- aizraut Raut prom; raujot nogādāt, novietot (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.); strauji, ar rāvienu aizvilkt.
- goda vieta redzamākā, labākā vieta (kur novietot, arī novietoties)
- rindoties Refl. --> rindot; tikt rindotam; būt novietotam, sakārtotam rindā.
- telerentgenterapija Rentgenterapija, kuras gadījumā jonizējoša starojuma avots novietots >25 cm attālumā no apstarojamā objekta.
- skreķi Režģveidā novietotas nelielas līstītes, skali u. tml.
- radiālā riepa riepa, kurā korda diegi novietoti radiālā virzienā, perpendikulāri riepas simetrijas plaknei, – riepai ir laba elastība un maza rites pretestība.
- piesers Rijas daļa netālu no krāsns ar īsākiem (perpendikulāri īstajiem ārdiem novietotiem) ārdiem; sera krāvums uz šiem ārdiem.
- rindāt Rindot - novietot, likt rindā.
- aplis Riņķveida (kam) apkārt, arī daudzos vai visos virzienos no kāda centra, (ko) ietverot (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.)
- visriņķī Riņķveida (kam) visapkārt (atrasties, būt novietotam, virzīties u. tml.).
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- pieritināties Ritinoties novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku.
- ratiņš Rotējoša lagas detaļa, kas novietota zem ūdenslīnijas netālu no peldlīdzekļa ķīļa.
- cilindrs rotējoša, horizontāli vai ieslīpi novietota iekārta tehnoloģisku procesu veikšanai – izejmateriālu žāvēšanai un sajaukšanai, kaļķu veldzēšanai ādu rūpniecībā u. c.
- rūķēt Rūpīgi, ar apdomu novietot, nolikt.
- savallēt Sablīvēt, novietot (ko) valnī.
- decentralizēt Sadalīt (ko) sīkākās daļās, grupās un novietot tās katru atsevišķi.
- savākt Sadzīt, arī novietot (vairākus, daudzus dzīvniekus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- likt gulēt sagatavot gulēšanai (parasti bērnu) un novietot, lai guļ.
- pinčkāt sagatavot un novietot pinčkas (buršanās līdzekļus).
- uzgriezt Sagriezt (pārtikas produktu, parasti desu, sieru, augli) šķēlēs, gabalos u. tml. un novietot (šķēles, gabalus u. tml.) virsū (uz kā, kam, arī kur).
- hidrauliskais sajūgs sajūgs, kas pārnes jaudu no vienas vārpstas uz otru, izmantojot šķidruma plūsmas radītos spēkus; sastāv no viena otram līdzās novietotiem sūkņa un turbīnas skrejratiem, lieto automobiļos, traktoros, kuģos u. c.; hidrosajūgs.
- sarindot Sakārtot, novietot rindā (parasti priekšmetus).
- savirknēt Sakārtot, novietot virknē.
- sarindoties Sakārtoties, novietoties rindā (parasti par cilvēkiem).
- sakoncentrēt Sakopot, parasti pilnīgi, sakrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- koncentrēt Sakopot, uzkrāt, arī novietot (piemēram, vienā un tai pašā vietā, sistēmā).
- Vilsandi sala Baltijas jūrā, rietumos no Sāmsalas, vistālāk rietumos novietotā apdzīvotā sala Igaunijā, platība - 8,75 km^2^, 30 iedzīvotāju.
- nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
- sakrustot Salikt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- sasērt Salikt, novietot (labību, linus) uz rijas ārdiem.
- sakārtot Salikt, novietot (priekšmetus) noteikta kārtībā, veidā.
- sarūmēt Salikt, novietot kārtīgi, blīvi, izmantojot lietderīgi rīcībā esošo vietu, telpu.
- sakravāt Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
- satutināties Sasēsties, novietoties, satupties, piemesties (kur).
- saiet Satilpt (kur); būt tādam, ko var novietot (kur) - par vairākiem, daudziem priekšmetiem.
- likt Satverot ar rokām, turot rokās, celt, pārvietot gaisā un novietot (ko kur, uz kā, pie kā u. tml.).
- paņemt Satvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- saņemt Satvert (parasti ar roku), lai saturētu, pieturētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- horizontālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota horizontāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vērsta uz debess polu.
- ekvatoriālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota paralēli debess ekvatoram, bet rādītāja stienītis vērsts uz debess polu.
- vertikālais Saules pulkstenis Saules pulkstenis, kura ciparnīca novietota vertikāli, bet rādītājam ir taisnleņķa trijstūra forma un tā hipotenūza vienkāršākajā gadījumā vērsta uz debess polu.
- lēkšana Savienojumā "lēkšana no tramplīna": ūdensslēpošanas disciplīna - planējums uz priekšu, iegūstot sākuma augstumu uz ūdenī novietota tramplīna.
- pakārt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- uzkārt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu tā, ka (tas) karājas.
- karināt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu; kārt.
- kārt Savienojumā ar "kaklā": novietot (ko) ap kaklu.
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts tiek novietots, izkliedēts pāri (kam), pār (ko).
- pār- Savienojumā ar verbu norāda, ka darbības objekts vai darbības subjekts tiek novietots, novietojas pāri (kam), pār (ko).
- savālot Savirzīt, novietot vālā vai vālos.
- pārmaiņus Secīgi vienam pie otra, vienam aiz otra (tikt novietotam, atrasties).
- nosegt Sedzot novietot virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai).
- pasegt Sedzot novietot zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzsegt Sedzot, piemēram, drānu, novietot (to) virsū (uz kā, kam).
- feromagnētiskā rezonanse selektīva enerģijas absorbcija feromagnētiķos, kas novietoti augstfrekvences elektromagnētiskajā laukā.
- triklīnijs Senajā Romā - kvadrātveida ēdamgalds, kuram trīs pusēs bija novietotas kušetes sēdēšanai maltītes laikā; arī telpa (ēdamistaba), kurā atradās šāds galds.
- kantars Seno kristīgo baziliku ātrijos novietotā šķīstīšanas aka ar svētītu ūdeni.
- uzsēsties Sēžoties novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur).
- iesiet Sienot novietot un nostiprināt (starp ko).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
- uzsiet Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
- perēkļainā miksedēma simetriski novietoti ādas sabiezējumi, kas aproces veidā apņem apakšstilbus; vērojami vairogdziedzera funkcijas traucējumu gadījumā.
- rastrs Sistēma, kas sastāv no daudziem vienāda tipa elementiem (piemēram, caurumiem, lēcām, vielas daļiņām), kuri noteiktā veidā ir novietoti kādā virsmā, un kas ir paredzēta virzīta gaismas kūļa struktūras pārveidošanai.
- veltņskeneris Skeneris, kurā skenējamais dokuments rotē ap stacionāri novietotu skenēšanas galviņu.
- lappadeves skeners skeners ar lapu padeves mehānismu, kas nodrošina skenerī ievietoto papīra lapu skenēšanu, tās pārvietojot cauri stacionāri novietotam skenēšanas mehānismam.
- zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu.
- gargula Skulpturāls veidojums ar lietus ūdens noteces funkciju, visbiežāk novietots ēkas ārsienu augšdaļā vai jumta malās, kas ir izplatīts gotiskās baznīcas elements un visbiežāk attēlo fantastiskas būtnes - grifus un himeras.
- noslīdēt Slīdot lejup, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.).
- kontrsliede Sliede, kas novietota paralēli darba sliedēm (uz pārbrauktuvēm, atzarojumos), lai dotu vajadzīgo virzienu vilciena riteņiem.
- pārslīgt Slīgstot, liecoties novietoties, atrasties pāri (kam), pār (ko).
- atgāznis Slīpi novietoti balsta elementi, kas ir pretēji horizontālām vai vertikālām slodzēm.
- slieteniski Slīpi novietots, piesliets.
- tūna Slīpi novietotu koku žogs.
- tūne Slīpi novietotu koku žogs.
- meteoroloģiskā būdiņa speciālas konstrukcijas būdiņa ar koka žalūziju sienām un durvīm uz ziemeļiem, tā novietota meteoroloģiskajā laukumā 2 m virs zemes, un tajā atrodas psihrometrs, mata higrometrs, maksimuma un minimuma termometri un pašrakstītāji.
- ietilpšana spēja ievietoties, novietoties (kur iekšā).
- ķegļi Spēle, kuras mērķis ir, ripinot bumbiņu, apgāzt stateniski novietotas figūras.
- kļauties Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
- paspiest Spiežot novietot zem (kā).
- uzspiest Spiežot uzvirzīt, novietot virsū (uz kā, kam).
- Kasegrēna sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto izliektu palīgspoguli, kurš novietots perpendikulāri optiskajai asij un kura fokusēto gaismu izvada pa atvērumu galvenā spoguļa centrā.
- Ņūtona sistēmas spoguļteleskops spoguļteleskops, kurā staru gaitas maiņai izmanto plakanu palīgspoguli, kas novietots 45° leņķī pret optisko asi.
- apspraudīt Spraudot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- apspraust Spraužot (ap ko, kam apkārt), novietot (visapkārt vai vispāri).
- aizspraust Spraužot novietot (aiz kā, kam priekšā u. tml.); aizbāzt.
- pārstaipīt Staipot, izstiepjot novietot pāri (kam), pār (ko).
- pārvadu grupa starp divām piedziņas vārpstām novietota vairāku pārvadu kopa ātruma pakāpjveida regulēšanai.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
- pārraut Strauji pārvilkt (pāri kam, pār ko); strauji velkot, novietot pāri (kam), pār (ko).
- samesties Strauji saķeroties, sasaistoties (kopā, citam ar citu), novietoties (kādā pozā).
- samest Strauji savienot, arī strauji novietot (kādā stāvoklī, piemēram, apģērba daļas).
- sakrist Strauji, arī nespēkā novietoties (kur), parasti guļus, sēdus stāvoklī (par vairākiem, daudziem).
- sastumdīt Stumdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); stumdot nekārtīgi, nevīžīgi novietot.
- sastumt Stumjot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- hipersīkstruktūra Supersīkstruktūra - atoma enerģijas līmeņu sašķelšanās tuvu novietotos komponentos.
- sasviest Sviežot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); samest (1).
- pirmā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti sviras šarnīra pretējās pusēs.
- otrā veida svira svira, kurā aktīvais spēks un līdzsvarojošais spēks ir novietoti vienā pusē no sviras šarnīra.
- rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains.
- diafragma Šķērsām novietota audu plātne doba stublājā (parasti purva un ūdens augiem).
- šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
- šķērssija Šķērsvirzienā novietota sija, parasti (kā) detaļa, elements.
- šķērskoks Šķērsvirzienā novietots koka stienis, baļķis, dēlis u. tml., parasti (kā) detaļa, elements.
- šķērsstienis Šķērsvirzienā novietots stienis, parasti (kā) detaļa, elements.
- diskoss Šķīvis, uz kura Pareizticīgo baznīcā tiek novietotas dievkalpojumam sagatavotās prosforas.
- čagums Šķūnī vaļīgi novietots siens, nenomīdīts.
- sašķūrēt Šķūrējot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- vienkāršā šļūce šļūce, kas sastāv no sijām, kuras novietotas šķērsām agregāta kustības virzienam.
- nošļukt Šļūkot uz leju, novietoties zemāk vai zemu (kur, uz kā u. tml.) tā, ka nokarājas (par ko uzvilktu, uzkārtu u. tml.).
- centriolas Šūnas centra, centrosomas divas sastāvdaļas (cilindriskas struktūras \~0,15 mikrometru diametrā), kas novietotas savstarpēji perpendikulāri, šūnas dalīšanās laikā tās dubultojas.
- pāri Tā, ka (kas) atrodas, ir novietots virs kā, uz kā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
- starpā Tā, ka ko šķir, norobežo (atrasties, novietoties, norisināties).
- līkločus Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties) ; līkločiem; līkloču.
- līkloču Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkločiem; līkločus.
- līkločiem Tā, ka veidojas līkloči (1), līkumi (virzīties, būt novietotam, atrasties); līkloču; līkločus.
- līkloku Tā, ka veidojas līkumi, līkloči (virzīties, būt novietotam, atrasties).
- teleskopa azimutālais montējums tāds montējums, kad viena no rotācijas asīm novietota vertikāli.
- platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
- šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
- ortotopisks Tāds, kas atrodas pareizā vietā vai pareizi novietots attiecībā pret ķermeni.
- piespiest Tāds, kas atrodas, ir novietots cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- pretējais Tāds, kas atrodas, ir novietots u. tml. kam pretī, pret ko; tāds, kas ir vērsts, virzīts u. tml. kam pretī, pret ko.
- ektolecitāls Tāds, kas attiecas uz olu, kurā dzeltenums novietots perifērijā.
- pilns Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - par priekšmetu, telpu, platību.
- peldošs Tāds, kas ir konstruēts tā, lai to varētu novietot uz ūdenstilpes virsmas (par iekārtām, celtnēm u. tml.); tāds, kas ir uzbūvēts uz speciāla ūdens transportlīdzekļa.
- parietāls Tāds, kas ir novietots organisma sānos; tāds, kas ir novietots galvvidū, paura rajonā.
- turpejošs Tāds, kas ir novietots, veidots virzienā uz noteiktu, zināmu vietu, punktu (prom no kādas vietas, punkta).
- stūrenisks Tāds, kas ir novietots, veidots, tiek pārvietots pa (kā) diagonāli, no viena stūra uz otru; arī šķērss.
- pārpilns Tāds, kas ir pārāk pilns, arī ļoti pilns (ar vielu, priekšmetiem u. tml.); tāds, kurā (kas) ir ievietots, novietots pārāk lielā daudzumā (par priekšmetiem, telpu, platību).
- šķībs Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
- tukšs Tāds, kas nav aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) - parasti par telpu, platību, virsmu.
- dekstrocerebrāls Tāds, kas novietots labajā smadzeņu puslodē.
- diazonāls Tāds, kas novietots pāri divām zonām vai saista tās.
- epikostāls Tāds, kas novietots virs ribām.
- aizņemts Tāds, kas vairs nav brīvs; tāds, kurā paredzēts ko novietot; rezervēts.
- cirkulārs Tāds, kas virzās pa apli; tāds, kas novietots, atrodas lokā ap ko; apļveida.
- reponējams Tāds, ko iespējams novietot agrākajā stāvoklī.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.
- parasts Tāds, kur (kas) bieži vai vienmēr atrodas, tiek novietots.
- plakanisks Tāds, kurā (kas) ir vērsts, atrodas, tiek pārvietots, novietots ar plakano, arī platāko daļu, pusi noteiktā virzienā, stāvoklī (par darbību, procesu).
- nekārtīgs Tāds, kurā ir izjaukta kārtība, tāds, kurā nav ievērota kārtība, tīrība; tāds, kas nav rūpīgi, precīzi novietots (noteiktā vietā, noteiktā kārtībā).
- galenisks Tāds, kurā kas novietots ar galiem kopā (parasti par savienojumu).
- mežģains Tāds, kura sastāvdaļas ir novietotas dažādos virzienos, arī savītas (par kā kopumu).
- telemetrija Tālu novietotu objektu darbības vai stāvokļa parametru mērīšana un pārraide.
- riekšava Tas, kas ir novietots, iesmelts u. tml.
- paklājs Tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā.
- pārsegs Tas, kas ir pārsegts, novietots kam pāri (parasti, lai aizsargātu pret ko); tas, kas ir paredzēts šādai pārsegšanai, novietošanai.
- augšenieks Tas, kas novietots augšā.
- parinde Teksta paskaidrojums, kas lappusē novietots zem teksta rindām.
- struktūrstāvs Tektonisko struktūru kopums, kas novietots diskordanti attiecībā pret zemāk un augstāk guļošo iežu kompleksiem.
- lukta Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- lukts Telpa rijā starp jumtu un uz ārdiem novietotu dēļu griestveida segumu.
- vispārējā apgaisme telpas, laukuma vai atsevišķa objekta apgaismošana ar gaismekli, kas novietots lielā augstumā virs zemes (grīdas).
- fronte Teritorija, kur noris kara darbība; karaspēka saskares līnija ar pretinieku; stratēģisks rajons ar tajā novietotajiem bruņotajiem spēkiem.
- čortena Tibetas budistu svētnīca, ko veido uz kvadrātveida pamata novietots konusveidīgs kupols ar disku tā smailē, visbiežāk celtas ceļmalās, alejās, uz lauka.
- turpvērstā atklātā pārblīves notifikācija tīkla _Frame Relay_ kadra galvenes bits, ar kuru mezgls paziņo savam blakus mezglam, kas novietots plūsmas pārraides virzienā, ka tas ir tuvu pārblīves stāvoklim un turpmāk nevarēs nodrošināt pietiekami augstu informācijas plūsmas intensitāti.
- statīties Tikt ievietotam, iestiprinātam stāvus; tikt novietotam stāvus.
- nākt Tikt ievietotam, novietotam (kur).
- paiet Tikt izveidotam, atrasties, but novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā.
- parādīties Tikt novietotam (kur), arī tikt izveidotam, uzceltam (kur).
- nogulties Tikt novietotam horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām; novietoties horizontāli (kur, uz kā u. tml.) - par priekšmetiem.
- sagult Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- sagulties Tikt novietotam horizontāli (par vairākiem, daudziem priekšmetiem).
- gulties Tikt novietotam horizontāli, ieņemt horizontālu stāvokli (par priekšmetiem).
- pārkārties Tikt novietotam pāri (kam), pār (ko) tā, ka nokarājas (par ķermeņa daļu); nokārties pāri (kam), pār (ko).
- pagult Tikt novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā (par priekšmetiem).
- sasalikties Tikt novietotam, ieliktam (daudz).
- nosalikties Tikt novietotam, ievietotam uzglabāšanai.
- gult tikt novietotam, novietoties zemē, horizontāli
- paiet Tikt pavirzītam, novietotam zem (kā), arī (kam) apakšā; neviļus, negribēti pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā (piemēram, par ķermeņa daļu).
- sarindoties Tikt sakārtotam, novietotam, arī atrasties rindā (par priekšmetiem, celtnēm, augiem u. tml.).
- glabāties Tikt turētam, būt novietotam, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- iekari Tipogrāfa burtu saliekamās mašīnas matricas ar reti lietojamiem burtiem un zīmēm, kas nekarājas matricu grozā, bet novietotas blakus kastītē un ko saliekot iekar kā rokas matricu.
- stāvtītavas Tītavas, kuru rotējošais elements ir novietots vertikāli.
- kvēlzeķe Torija, cirkonija vai citos retos sāļos samērcēts kokvilnas audums, kas novietots gāzes liesmā, kvēlojot izplata baltu, patīkamu gaismu; kvēlzeķīte; kvēlsietiņš.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- manevrēšana atpakaļgaitā transportlīdzekļa manevra izpilde ar izmainītu kustības vērsumu, braucot atpakaļgaitā, kas parasti nepieciešama, lai piebrauktu automobili vai piekabi ar pakaļējo bortu vai aizmugures durvīm noteiktā vietā, piemēram, novietotu automobili izkraušanai pie rampas, vai arī piebraucot traktoru atpakaļgaitā pie uzkarināmās vai piekabināmās mašīnas.
- novietošana transportlīdzekļa noteiktas atrašanās vietas ieņemšana. Transportlīdzekli var novietot novietnē īslaicīgi vai arī apmešanās vietā - ilgākam laikam.
- kaskādes tipa baterija trijos vai četros stāvos novietotas putnu sprostu baterijas.
- līnijuguns Trīs un vairāk zemes aeronavigācijas ugunis, kas novietotas uz šķērslīnijas ar nelieliem intervāliem tā, ka no attāluma izskatās kā īsa gaismas josla.
- čommāt Tūļīgi, neveikli, arī nekārtīgi (ko) darīt; nekārtīgi (ko) likt, novietot (tā, ka saburzās, saspaidās u. tml.).
- glabāt Turēt (ko kur) novietotu, piemēram, lai nepazūd, nesabojājas.
- turēt pie rokas (arī pa rokai) turēt (ko) novietotu tuvu, līdzās.
- izlecināt Turot bērnu stāvus to vairākkārtīgi pacelt uz augšu un novietot atpakaļ.
- lenkt Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
- satuvoties Tuvojoties savirzīties, novietoties tuvu kopā vienam pie otra, citam pie cita.
- tenderlokomotīve Tvaika lokomotīve, kam tenderis ir novietots uz tās rāmja (aiz mašīnista vietas).
- tandēmtvaikmašīna Tvaikmašīna, kam darba cilindri ir novietoti uz vienas ass, vienā līnijā.
- ņemt Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
- pazemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas pilnīgi iebūvēta zemē; aprīkojums var būt novietots virs zemes; pazemes rezervuārs.
- kontūrgrāvis Ūdens uztveršanas un nosusināšanas grāvis, kas novietots gar kādas teritorijas malu.
- virtene Ūnijā, virknē novietots, izkārtots (piemēram, vienveidīgu priekšmetu, augu, kādu veidojumu) kopums.
- uroplānija Urīna izplūšana no netipiski novietotas vai mākslīgas atveres.
- baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma jumts.
- tastatūras veidne uz datora tastatūras (parasti uz funkcionālajiem taustiņiem) novietots plastikāta vai kāda cita materiāla trafarets, uz kura norādīta informācija par šo taustiņu izmantošanu konkrētam lietojumam.
- deidvuds Uz koka kuģiem - vadņu pildklucis, novietots starp priekšvadni un pakaļvadni un ķīli.
- rotorvads Uz kopīgas rotācijas ass novietotu un savstarpēji saistītu rotoru kopums.
- klāja krava uz kuģa klāja novietoti konteineri, kokmateriāli, kā arī liela izmēra priekšmeti, kuras nevar ievietot kuģa tilpnēs.
- vēkšpēdu Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- vēkšpēdus Uz muguras (gulēt, novietoties u. tml.).
- lielās bungas uz pamatnes vertikāli novietotas bungas, ko spēlē ar koka vālīti, kuras gals apvilkts ar tūbu vai gumiju.
- stajaks Uz pamatnes vertikāli novietots neliels dēlis ar robu linu saujas uzlikšanai.
- stoļuks Uz pamatnes vertikāli novietots neliels dēlis ar robu linu saujas uzlikšanai.
- dānis Uz rijas ārdiem novietoti dēļi (graudu, linsēklu žāvēšanai).
- dārnis Uz rijas ārdiem novietoti dēļi (graudu, linsēklu žāvēšanai).
- zemē Uz sauszemes virsas, arī uz (parasti telpas) pamata (atrasties, novietoties, novietot).
- mugura Uz šīs (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeņa daļas (likt, novietot, būt uzliktam, novietotam).
- mugura Uz šīs (parasti dzīvnieka) ķermeņa daļas (novietoties, atrasties).
- plecs Uz šīs ķermeņa daļas (uzlikt, novietot, atrasties).
- iesēdināt Uzaicināt vai likt iesēsties; palīdzēt iesēsties vai novietoties (kur iekšā).
- uzsliet Uzcelt, novietot stāvus (piemēram, stabu).
- uzpikāt Uzlikt, novietot (ko) pikām (uz kā, kam virsū).
- apakšuzspridzinātājs Uzspridzinātājs, kas novietots bumbas vai šāviņa pamatnē.
- izdzert Uzsūkt (visu ūdeni vai noteiktu tā daudzumu) - par traukā novietotiem augiem, to daļām.
- uzrūmēt Uzvirzīt un novietot (uz kā, kur augšā).
- uzkortelēties Uzvirzīties un novietoties (uz kā, kur augšā).
- uzriktēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uzrūmēties Uzvirzīties un novietoties, iekārtoties (uz kā, kur augšā).
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
- bāna Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
- bāne Vairākas viena otrai tuvu novietotas labības gubas (uz lauka).
- likalēt Vairākkārt likt, novietot.
- sanēsāt Vairākkārt nesot, savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vairākkārt nesot, savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- savadāt Vairākkārt vedot, novietot (ko vienkopus, kopā).
- redeļvārti Vārti, kas veidoti, iestiprinot kārtis paralēli novietotos apaļkokos; redeļveida vārti.
- izvadāt Vedot (ar transportlīdzekli), nogādāt (uz daudzām vai visām vietām, piemēram, preces); vest un novietot (daudzās vai visās vietās).
- savest Vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); vedot (ar transportlīdzekli), savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
- ievest Vedot (piemēram, aiz pavadas), novietot (kur iekšā dzīvnieku).
- pārtraukt Veidot (ko) ar atstarpi, atstarpēm, arī ar starplaikiem; atrasties, būt novietotam ar atstarpi, atstarpēm tā, ka starp tām atrodas kas cits.
- pārvilkt Velkot (ko, piemēram, segu, apģērba gabalu) virsū, novietot (to) pāri (kam), pār (ko).
- savilkt Velkot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- pārvilkt Velkot, izvirzot garumā, novietot pāri (kam), pār (ko).
- apvelt Veļot pārvietot, pagriezt (uz otru pusi), novietot otrādi; velšus pārvietot (uz sāniem).
- savelt Veļot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- savērt Verot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- skriemelis Vērpjamā ratiņa sastāvdaļa - līdzās spolei novietota neliela ripa, pār kuru slīd aukla.
- kolonna Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā (divdimensiju masīvā).
- aile Vertikāli novietota simbolu vai ierakstu virkne tabulā vai matricā; kolonna.
- jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem.
- stāvvads Vertikāli novietots, iemontēts vads.
- rinda Vienā līnijā novietots vai novietojies (kā) kopums.
- stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
- lauksardze Viena vai divas strēlnieku nodaļas, kas apsargā atpūtā novietota karaspēka apakšvienību, daļu.
- konjugētās saites vienkāršās vai divkāršās ķīmiskās saites, kas molekulā ir novietotas pārmaiņus.
- Semargls viens no senkrievu panteona dieviem, kuru elki kņaza Vladimira laikā 980. g. tika novietoti Kijevā.
- kokteiļapkalpošana Viesu apkalpošana pie bufetes galda, piedāvājot un pasniedzot viesiem dažādus alkoholiskos vai bezalkoholiskos kokteiļus, ko var novietot uz bufetes galda, kā arī piedāvāt viesiem, iznēsājot uz paplātes.
- sars vieta rijā, kur graudaugi tiek novietoti žāvēšanai.
- ugunspunkts Vieta, būve, kur ugunspozīcijā ir novietots artilērijas ierocis, ložmetējs.
- oglājs Vieta, kur novietot ogles.
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- slēptuve Vieta, telpa, kur var slēpties, patverties (no kā), novietoties tā, lai citi nepamanītu, nesaskatītu.
- priekšplātne Virpas mezgls, uz kura ir novietots suports, bet iekšpusē - piedziņas elements.
- piegulošā virsma virsma, kas saskaras ar reālu virsmu ārpus materiāla un ir novietota tā, lai attālums no reālās virsmas līdz pieguļošās virsmas punktiem būtu vismazākais.
- gremdēt Virzīt šķidrumā, panākot vai ļaujot, ka iegrimst; novietot gāzē, irdenā vielā.
- sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā).
- spiesties Virzīties, novietoties cieši blakus, ļoti tuvu (pie kāda, pie kā).
- liekties Virzīties, pārvietoties lokveida virzienā (kam apkārt); atrasties, būt novietotam lokveidā.
- pavirzīt Virzot novietot (priekšmetu) zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst uz kādas vietas.
- uzvirzīt Virzot panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek pārvietots, novietots, nokļūst virsū (uz kā, kam).
- izvirzīt Virzot panākt, ka (parasti priekšmets) tiek novietots (piemēram, uz priekšu, uz āru); novietot tā, ka atrodas virzienā (piemēram, uz priekšu, uz āru) no pārējā.
- uzsliet Virzot uz augšu (ķermeņa dalu), novietot (to uz kā).
- krauties Virzoties novietoties citam uz cita vai citam pie cita.
- uzvirzīties Virzoties pārvietoties, novietoties, nokļūt virsū (uz kā, kam, arī kur).
- savirzīties Virzoties, pārvietojoties nokļūt, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur), kļūt tādiem, starp kuriem izveidojas noteiktas telpiskas attiecības (kādā kopumā, sistēmā u. tml.) - par vairākiem, daudziem.
- augšvārstu motors virzuļmotors, kam vārsti novietoti virs cilindra.
- mugurējās smadzenes vistālāk uz mugurpusi novietotā un primitīvākā galvas smadzeņu daļa, kuru veido rombveida smadzenes un papildsmadzenes.
- lejāk Zemāk novietotā (reljefa) daļā; uz zemāku (reljefa) vietu.
- nekustamais īpašums zeme, uz tās novietotās celtnes, koki, piebraucamie ceļi u. c. palīgbūves
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- vientuļi ziedi ziedi, kuri novietoti nevis grupās, bet pa vienam.
- vārpskara Ziedkopa (graudzālēm), kurā vārpiņas novietotas ļoti tuvu ziedkopas asij uz īsa kātiņa.
- telemehānika Zinātnes un tehnikas nozare, kas ietver tālu novietotu objektu kontroles, vadības un signalizācijas teorijas un tehnisko līdzekļu izveidi.
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama).
- uzžaut Žaujot novietot (piemēram, veļu) virsū, (uz kā, kam, arī kur).
- pāržaut Žaujot novietot pāri (kam), pār (ko).
- uzžauties Žaujot novietot vienu otram virsū.
- izžaut Žaujot novietot žūšanai.
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem.
novietot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV