nokravāt
nokravāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nokravāju | nokravājam | nokravāju | nokravājām | nokravāšu | nokravāsim |
| 2. pers. | nokravā | nokravājat | nokravāji | nokravājāt | nokravāsi | nokravāsiet, nokravāsit |
| 3. pers. | nokravā | nokravāja | nokravās | |||
Pavēles izteiksme: nokravā (vsk. 2. pers.), nokravājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nokravājot (tag.), nokravāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nokravātu
Vajadzības izteiksme: jānokravā
1.Kravājot novirzīt (nost no kurienes, kur u. tml.).
1.1.Kravājot novietot (kur).
1.2.Kravājot ko nost, atbrīvot (kā) virsmu.
2.lieto: pareti Kravājot virzīt un pabeigt virzīt lejā (no kurienes, kur u. tml.).
Avoti: LLVV