rūķēt2
rūķēt apvidvārds
Rūpīgi, ar apdomu novietot, nolikt.
Avoti: TlV, ME
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bičolis , negribēdams celt kalašu , blāgi paspēra stripeni un tikai pakratīja ar bīstaragu , tad devās rūķēt sloķus un kabes