uzsiet
uzsiet 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzsienu | uzsienam | uzsēju | uzsējām | uzsiešu | uzsiesim |
2. pers. | uzsien | uzsienat | uzsēji | uzsējāt | uzsiesi | uzsiesiet, uzsiesit |
3. pers. | uzsien | uzsēja | uzsies |
Pavēles izteiksme: uzsien (vsk. 2. pers.), uzsieniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzsienot (tag.), uzsiešot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzsietu
Vajadzības izteiksme: jāuzsien
1.Sienot novietot, arī nostiprināt (ap ķermeņa daļu, uz ķermeņa daļas).
1.1.Sienot novietot, arī nostiprināt virsū (uz kāda priekšmeta).
2.Sienot sasaistīt, nostiprināt (ko) tā, ka (tas), pacelts stāvus, uz augšu u. tml., sniedzas augstāk par savu parasto vai iepriekšējo stāvokli.
3.apvidvārds Gatavot (sieru).
Avoti: LLVV, BB
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lai pasargātu galvu var uzsiet lakatu, uzlikt cepuri un kapuci.
- Ar uzsietu ķiveri un šautenes koka imitāciju nācās līst zem mašīnām.
- Un tad es to tev uzsiešu,” piesakās J. Stepiņš.
- Kad cepure atrasta, Čarlīne uzsien lakatu priekšā sejai kā laupītājs.
- Piegāju un noglāstīju viņas galvu, kurai bija uzsiets gaišzils lakatiņš.