uzstādīt
Lietojuma biežums :
uzstādīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iestādīt (ko) virsū (uz kā, kam).
2.Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā).
2.1.Izkārtot (priekšmetus, figūras) gleznošanai, zīmēšanai, atveidošanai.
3.Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.).
4.nevēlams Izvirzīt (piemēram, prasību, kandidatūru); uzdot (jautājumu).
4.1.Noteikt (diagnozi).
Stabili vārdu savienojumiUzstādīt pirmrekordu. Uzstādīt rekordu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri