uzstabulēt
uzstabulēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzstabulēju | uzstabulējam | uzstabulēju | uzstabulējām | uzstabulēšu | uzstabulēsim |
| 2. pers. | uzstabulē | uzstabulējat | uzstabulēji | uzstabulējāt | uzstabulēsi | uzstabulēsiet, uzstabulēsit |
| 3. pers. | uzstabulē | uzstabulēja | uzstabulēs | |||
Pavēles izteiksme: uzstabulē (vsk. 2. pers.), uzstabulējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzstabulējot (tag.), uzstabulēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzstabulētu
Vajadzības izteiksme: jāuzstabulē
1.Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
1.1.intransitīvs
Avoti: LLVV