uzspurkšēt
uzspurkšēt 3. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzspurkšu | uzspurkšam | uzspurkšēju | uzspurkšējām | uzspurkšēšu | uzspurkšēsim |
2. pers. | uzspurkši | uzspurkšat | uzspurkšēji | uzspurkšējāt | uzspurkšēsi | uzspurkšēsiet, uzspurkšēsit |
3. pers. | uzspurkš | uzspurkšēja | uzspurkšēs |
Pavēles izteiksme: uzspurkši (vsk. 2. pers.), uzspurkšiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspurkšot (tag.), uzspurkšēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspurkšētu
Vajadzības izteiksme: jāuzspurkš
1.Uzspurgt1.
2.Uzspurgt2.
Avoti: LLVV