uzspurgt
uzspurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | uzspurdzu | uzspurdzam | uzspurdzu | uzspurdzām | uzspurgšu | uzspurgsim |
| 2. pers. | uzspurdz | uzspurdzat | uzspurdzi | uzspurdzāt | uzspurgsi | uzspurgsiet, uzspurgsit |
| 3. pers. | uzspurdz | uzspurdza | uzspurgs | |||
Pavēles izteiksme: uzspurdz (vsk. 2. pers.), uzspurdziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzspurdzot (tag.), uzspurgšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzspurgtu
Vajadzības izteiksme: jāuzspurdz
1.Spurdzot uzsākt lidot; spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
2.Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Putni uzspurdza kokos, kukaiņi aizbira, aizrāpoja un aizlaidās kur kurais.
- No slapjā akāciju krūma uzspurdza sīks putnelis, izpurinot no tā ūdens šļakatas.
- Sīki, brūni putniņi uzspurdza gaisā ceļa malā, tad vējš tos aiznesa prom.
- Pūlis tikai noelsās, kad viņš visu acu priekšā uzspurdza gaisā un nostājās uz jumta.
- Auksta strāva uzspurdz no papēžiem līdz pakausim.