uzspurgt
Lietojuma biežums :
uzspurgt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Spurdzot uzsākt lidot; spurdzot uzlidot (parasti par putniem).
2.Neilgu laiku, arī reizēm skanēt (par smiekliem, gavilēm u. tml.).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri