nometināt
nometināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | nometinu | nometinām | nometināju | nometinājām | nometināšu | nometināsim |
| 2. pers. | nometini | nometināt | nometināji | nometinājāt | nometināsi | nometināsiet, nometināsit |
| 3. pers. | nometina | nometināja | nometinās | |||
Pavēles izteiksme: nometini (vsk. 2. pers.), nometiniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: nometinot (tag.), nometināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: nometinātu
Vajadzības izteiksme: jānometina
1.Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
2.joma: jurisprudence Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pirmos 18 konikus Latvijā 1999. gadā nometināja Papes ezera liegumā.
- bet ēkā, kur padomju laikā sodu izcieta brīvi nometinātās personas,
- Saspringtā situācija ar pārtikas apgādi izraisīja izsūtījumā nometināto iesniegumu plūsmu pēc palīdzības.
- 1719. - 1753. gadā Poznaņā nometināja vācu un holandiešu iedzīvotājus.
- — Mankacs sūdzējās, ka vispār te reti kādu izdodoties nometināt.