nometināt
Lietojuma biežums :
nometināt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Likt apmesties, novietot (kur), lai (tur) dzīvotu, strādātu; likt apmesties (kur) uz laiku.
2.joma: jurisprudence Izraidot (notiesāto) no pastāvīgās dzīvesvietas, likt (viņam) dzīvot noteiktā apvidū, arī aizliegt dzīvot noteiktā apvidū.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri