sanest
Lietojuma biežums :
sanest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Nesot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); nesot savirzīt, novietot tā, ka izveidojas (kas).
1.1.Staigājot ar netīriem vai slapjiem apaviem, kājām, ienest (kur smiltis, putekļus u. tml.) lielākā daudzumā.
1.2.Atnest un atdot (ko) lielākā daudzumā; atnest un atdot (kā lielāku daudzumu).
2.parasti formā: trešā persona Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) — parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
3.parasti formā: trešā persona Saražot (medu) — par bitēm.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri