sanervozēties
sanervozēties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sanervozējos | sanervozējamies | sanervozējos | sanervozējāmies | sanervozēšos | sanervozēsimies |
| 2. pers. | sanervozējies | sanervozējaties | sanervozējies | sanervozējāties | sanervozēsies | sanervozēsieties, sanervozēsities |
| 3. pers. | sanervozējas | sanervozējās | sanervozēsies | |||
Pavēles izteiksme: sanervozējies (vsk. 2. pers.), sanervozējieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanervozējoties (tag.), sanervozēšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanervozētos
Vajadzības izteiksme: jāsanervozējas
Kļūt, parasti pēkšņi, nervozam.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Reiz iet Rūigs sanervozējies un satiek Donelaiti, bet tas Rūigam:
- — Pēc balss jutu, ka Toms ir sanervozējies, nokreņķējies...
- – Un tomēr es redzu, ka jūs šorīt esat sanervozējusies...
- “Kā nonācu, tā nonācu,” vārna sanervozējās. “
- Roberts atbrauca ar meičām un ļoti sanervozējās, kad viņa sāka pārmest.