sanervozēt
sanervozēt 2. konjugācijas darbības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sanervozēju | sanervozējam | sanervozēju | sanervozējām | sanervozēšu | sanervozēsim |
| 2. pers. | sanervozē | sanervozējat | sanervozēji | sanervozējāt | sanervozēsi | sanervozēsiet, sanervozēsit |
| 3. pers. | sanervozē | sanervozēja | sanervozēs | |||
Pavēles izteiksme: sanervozē (vsk. 2. pers.), sanervozējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sanervozējot (tag.), sanervozēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sanervozētu
Vajadzības izteiksme: jāsanervozē
1.transitīvs Panākt, būt par cēloni, ka (kāds), parasti pēkšņi, kļūst nervozs.
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pārējos šāda pārlieku lielā uzvilkšanās tikai sanervozē un neļauj parādīt labāko sniegumu.
- Nevaru sapast, kāpēc šis mirklis tā sanervozē cilvēkus.
- Es izdomāju nedaudz viņu sanervozēt pirms starta.
- Neslēpšu, ka tas mani pamatīgi sanervozēja.
- Atbraucot atpakaļ mēs sastopam sanervozējušos ringlii, kura nu jau ir meikapā.