pastūķēt
pastūķēt 2. konjugācijas darbības vārds; sarunvaloda, transitīvsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pastūķēju | pastūķējam | pastūķēju | pastūķējām | pastūķēšu | pastūķēsim |
| 2. pers. | pastūķē | pastūķējat | pastūķēji | pastūķējāt | pastūķēsi | pastūķēsiet, pastūķēsit |
| 3. pers. | pastūķē | pastūķēja | pastūķēs | |||
Pavēles izteiksme: pastūķē (vsk. 2. pers.), pastūķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pastūķējot (tag.), pastūķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pastūķētu
Vajadzības izteiksme: jāpastūķē
Pabāzt, arī novietot zem (kā), arī (kam) apakšā (parasti neveikli, nevīžīgi).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ir oriģināli, ir pielāgoti, ir tādi, kas pastūķēti zem simtgades zīmes.
- Sietam vietās zem kokiem un sijām būs jāpastūķē salmi apakšā, lai nav pliks koks.
- Nu un arī par to smilkt, un akmeņiem kas zem tā asfalt pastūķēts apakšā i.
- Es gribēju ar kaut kādu balto epsi sev zem estricha un siltās grīdas pastūķēt, bet tenapors cilvēks mani ļoti mēģināja pelēko NEO puķiku nopārdot.