krustot1
krustot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | krustoju | krustojam | krustoju | krustojām | krustošu | krustosim |
| 2. pers. | krusto | krustojat | krustoji | krustojāt | krustosi | krustosiet, krustosit |
| 3. pers. | krusto | krustoja | krustos | |||
Pavēles izteiksme: krusto (vsk. 2. pers.), krustojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: krustojot (tag.), krustošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: krustotu
Vajadzības izteiksme: jākrusto
1.Likt, novietot (ko) perpendikulāri vai slīpi (vienu pāri otram, citu pāri citam).
2.parasti formā: trešā persona Būt, atrasties krustām pāri (kam).
3.Ejot, braucot virzīties perpendikulāri vai slīpi pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.).
3.1.Braucot virzīties pāri (ielai, laukumam, laukam u. tml.) – par transportlīdzekļiem.
4.parasti formā: trešā persona Šķērsot (piemēram, laukumu, platību) – par upi, ceļu u. tml.; būt izvietotam šķērsām pāri (telpai, platībai).
5.Aizšķērsot (piemēram, ceļu).
Stabili vārdu savienojumiKrustot (kāda) ceļu. Krustot šķēpus.
- Krustot (kāda) ceļu frazeoloģisms — ienākt, parādīties kāda dzīvē, sastapties ar kādu
- Krustot šķēpus — 1. Cīnīties ar šķēpiem2. Būt atšķirīgu uzskatu, ideju u. tml. sadursmē, cīņā
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Tā orbīta ap Sauli divos punktos krusto Zemes orbītu ap Sauli.
- Gintas ganāmpulkā ir Šarolē šķirnes lopi, Ivo – krustoti lopi.
- 9. Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- Dartmūras ponijs ir krustots arī ar Velsas poniju un fella poniju.
- Tā tikusi selekcionēta, krustojot vācu pinčerus ar takšiem un levretēm.