šķībs
šķībs īpašības vārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Pamata pakāpe:
Nenoteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | šķībs | šķībi |
Ģen. | šķība | šķību |
Dat. | šķībam | šķībiem |
Akuz. | šķību | šķībus |
Lok. | šķībā | šķībos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
šķība | šķības |
šķības | šķību |
šķībai | šķībām |
šķību | šķības |
šķībā | šķībās |
Noteiktā galotne
Vīriešu dzimte | ||
---|---|---|
Vsk. | Dsk. | |
Nom. | šķībais | šķībie |
Ģen. | šķībā | šķībo |
Dat. | šķībajam | šķībajiem |
Akuz. | šķībo | šķībos |
Lok. | šķībajā | šķībajos |
Sieviešu dzimte | |
---|---|
Vsk. | Dsk. |
šķībā | šķībās |
šķībās | šķībo |
šķībajai | šķībajām |
šķībo | šķībās |
šķībajā | šķībajās |
Pārākā pakāpe: piedēklis -āk-
Vispārākā pakāpe: priedēklis vis-, piedēklis -āk- un noteiktā galotne
šķībi apstākļa vārds
Lietojuma biežums :
1.Tāds, kas ir uz vienu pusi, vieniem sāniem nosvēries, izliecies, sagriezies; tāds, kas nav taisns, ir nepareizi novietots attiecībā pret ko.
1.1.Tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) – par acīm; arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa dalām).
2.Tāds, kurā izpaužas neapmierinātība, nicināšana (par skatienu, acīm); arī neīsts (par smaidu); greizs3.
Stabili vārdu savienojumi(No)šaut šķībi (arī greizi). Ar šķību (biežāk pilnu) padusi. Ar šķību aci.
- (No)šaut šķībi (arī greizi) sarunvaloda, idioma — kļūdīties, nepareizi rīkoties
- Ar šķību (biežāk pilnu) padusi sarunvaloda, idioma — ar dāvanām, cienastiem
- Ar šķību aci idioma — dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību
- Iet (arī iziet, noiet) šķībi (arī greizi) sarunvaloda, frazēma — (pa)veikties slikti; (no)risināties kļūmīgi
- Nošauties greizi (arī šķībi) sarunvaloda — notikt, norisēt kļūmīgi, nevēlami, tā, kā nav paredzēts
- Skatīties (arī raudzīties) šķībi (arī greizi) sarunvaloda, idioma — būt nelabvēlīgi noskaņotam
- Šķība roka sarunvaloda, idioma — saka, ja šāvējs vai metējs nevar trāpīt mērķī
- Šķībi (un) greizi sarunvaloda — ļoti nepareizi
- Šķībs ģīmis sarunvaloda, frazēma — 1. Sašķiebta, arī deformēta seja2. Seja, kurā izpaužas neapmierinātība, nicinājums
- Šķību aci sarunvaloda, frazeoloģisms — nelabvēlīgi, arī neuzticīgi
Avoti: LLVV, Lfv
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Silti palika ieraugot Dombura senredzēto šķībo smīkni un dabisko sarunu studijā.
- Ļoti neglīti izskatās šķībi, greizi izgrieztas un salīmētas detaļas. "
- Labāk, lai tas ir šķībs, bet tas ir tavs.
- Sevišķa uzmanība tam jāpievērš, ja tagadējās riepas ir nodilušas šķībi.
- Un Volža šķībais deguns jo tuvāk tēva mājai, jo spītīgāks.