aizbāzīt

aizbāzīt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds

Locīšana

1.Bāžot (ko) piepildīt, aizdarīt.

Saistītās nozīmes

2.Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).

Saistītās nozīmes

Avoti: MiV