aizbāzt
aizbāzt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | aizbāžu | aizbāžam | aizbāzu | aizbāzām | aizbāzīšu | aizbāzīsim |
2. pers. | aizbāz | aizbāžat | aizbāzi | aizbāzāt | aizbāzīsi | aizbāzīsiet, aizbāzīsit |
3. pers. | aizbāž | aizbāza | aizbāzīs |
Pavēles izteiksme: aizbāz (vsk. 2. pers.), aizbāziet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizbāžot (tag.), aizbāzīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizbāztu
Vajadzības izteiksme: jāaizbāž
1.Bāžot (ko), piepildīt, aizdarīt vai aizsprostot.
2.Bāžot novietot (kur, aiz kā u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiAizbāzt muti.
- Aizbāzt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Sievietes cigaretes slēpj apakšveļā, zeķubiksēs, arī pie krūtīm aizbāž.
- Mēra kāsis stāvējis Skujenes Zvaguļu mājā, aizbāzts aiz rijas sijas.
- Aiz jostas viņa bija aizbāzusi krama pistoli un izskatījās ļoti pievilcīga.
- Viens otrs cūkupiere tur patiesi prasījās, lai viņam aizbāž muti.
- Kokā sals dzīvo, pats vecs, bārda aiz jostas aizbāzta.