sakravāt
sakravāt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakravāju | sakravājam | sakravāju | sakravājām | sakravāšu | sakravāsim |
| 2. pers. | sakravā | sakravājat | sakravāji | sakravājāt | sakravāsi | sakravāsiet, sakravāsit |
| 3. pers. | sakravā | sakravāja | sakravās | |||
Pavēles izteiksme: sakravā (vsk. 2. pers.), sakravājiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakravājot (tag.), sakravāšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakravātu
Vajadzības izteiksme: jāsakravā
1.Salikt, novietot vienkopus, noteiktā vietā (vairākus, daudzus priekšmetus), parasti, sagatavojot ņemšanai līdzi pirms došanās uz kurieni.
1.1.Sakārtot (somu, portfeli u. tml.), liekot iekšā (vairākus, daudzus priekšmetus).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- To laikam juta visi mūsu ģērbtuvē un bija jau sakravājuši somas.
- Tajā pašā naktī sakravājis koferi un nākamajā dienā lidojis uz Kijevu.
- Pirms nedēļas sakravāju ceļa somu un ar vecāko dēlu aizbraucu uz Rīgu.
- Mēs nevaram vienkārši sakravāt koferus un visi aizlaisties uz Īriju.
- Bet Sandra atgriezās pie sava kioska un sakravāja savas mantiņas kioska slēgšanai.