sakraupēt
sakraupēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā personaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | sakraupēju | sakraupējam | sakraupēju | sakraupējām | sakraupēšu | sakraupēsim |
| 2. pers. | sakraupē | sakraupējat | sakraupēji | sakraupējāt | sakraupēsi | sakraupēsiet, sakraupēsit |
| 3. pers. | sakraupē | sakraupēja | sakraupēs | |||
Pavēles izteiksme: sakraupē (vsk. 2. pers.), sakraupējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: sakraupējot (tag.), sakraupēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: sakraupētu
Vajadzības izteiksme: jāsakraupē
Kļūt raupjam, kreveļainam.
Avoti: LV87