kārtot1
Lietojuma biežums :
kārtot 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Radīt, veidot (priekšmetam, telpai u. tml.) vēlamo, parasto izskatu, radīt kārtību; likt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
1.1.Rīkoties, lai (kas) būtu lietošanas kārtībā.
Stabili vārdu savienojumiKārtot galdu.
2.Likt, izvietot (priekšmetus) noteiktā veidā, kārtībā.
3.Izvietot (sastāvdaļas, elementus) noteiktā sistēmā, sistematizēt.
3.1.Sistematizēt (piemēram, domas, iespaidus).
4.Veidot (kādu sistēmu), izvietojot noteiktā kārtībā atsevišķas sastāvdaļas, elementus.
5.Veikt, darīt (ko), nodarboties (piemēram, ar kādu jautājumu), cenšoties rast vēlamu atrisinājumu, sasniegt vēlamu rezultātu.
Stabili vārdu savienojumiKārtot parādu.
5.1.Rīkot, organizēt.
5.2.Veidot, dibināt noteiktu kārtību (piemēram, kādā norisē).
5.3.Veidot (piemēram, dokumentu) atbilstoši nosacījumiem, noteikumiem.
Stabili vārdu savienojumiKārtot formalitātes.
6.Piedalīties (eksāmenā, ieskaitē u. tml.), lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
6.1.Piedalīties (mācību priekšmeta) eksāmenā, ieskaitē u. tml. lai pārbaudītu savas zināšanas, prasmi un saņemtu attiecīgu vērtējumu.
Stabili vārdu savienojumiKārtot rēķinus.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri