tuvoties
Lietojuma biežums :
tuvoties atgriezenisks 2. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.Virzīties, tikt virzītam tuvāk (kādam, kam).
1.1.Samazinoties attālumam, kļūt labāk uztveramam (parasti dzirdamam, redzamam).
1.2.Būt novietotam, izveidotam tā, ka pakāpeniski samazinās attālums (līdz kādam objektam) — piemēram, par upi, ceļu.
2.parasti formā: trešā persona Kļūt tuvākam, pakāpeniski iestāties (par laiku, laikposmu).
2.1.Par cilvēka mūža posmu.
2.2.Par darbību, norisi, stāvokli.
3.Kļūt aptuveni atbilstošam, piemēram, kam iecerētam.
3.1.Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu stāvokli), kam ir gandrīz radies (kas, piemēram, īpašība, skaitliskā vērtība).
3.2.Kļūt tādam, kas ir gandrīz sasniedzis (kādu mūža posmu, arī kādu laikposmu).
4.Censties radīt, nodibināt tuvas savstarpējās attiecības, arī iegūt kāda labvēlību, simpātijas; tuvināties3.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri