aizplest
aizplest 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs; lieto: retiLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aizplešu | aizplešam | aizpletu, aizplētu | aizpletām, aizplētām | aizpletīšu | aizpletīsim |
| 2. pers. | aizplet | aizplešat | aizpleti, aizplēti | aizpletāt, aizplētāt | aizpletīsi | aizpletīsiet, aizpletīsit |
| 3. pers. | aizpleš | aizpleta, aizplēta | aizpletīs | |||
Pavēles izteiksme: aizplet (vsk. 2. pers.), aizpletiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aizplešot (tag.), aizpletīšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aizplestu
Vajadzības izteiksme: jāaizpleš
Izplešot novietot, aizlikt (priekšā).
Avoti: LLVV