pianīns
pianīns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | pianīns | pianīni |
| Ģen. | pianīna | pianīnu |
| Dat. | pianīnam | pianīniem |
| Akuz. | pianīnu | pianīnus |
| Lok. | pianīnā | pianīnos |
pianīno nelokāms lietvārds; lieto: retāk
Lietojuma biežums :
Klavieres ar vertikāli novietotām stīgām.
PiemēriPianīns esot vēl no pagājušā gadsimta, labs meistars atjaunošot, viņa ieteikšot.
- Pianīns esot vēl no pagājušā gadsimta, labs meistars atjaunošot, viņa ieteikšot.
- Pārdod pianīnu.
- Kāda namīpašniece apbēra ar latvju dainu vienpadsmitā sējuma sulīgo vārdu bagātību, kāda veca namīpašniece piedāvāja pianīnu, – atkal jau pianīns!
Avoti: LLVV, TWN
Korpusa piemēri:šeit