pilns | Tēzaurs

pilns

Lietojuma biežums :

pilns īpašības vārds

Locīšana

	Vīriešu dzimte
Nom.	pilns	pilni
Ģen.	pilna	pilnu
Dat.	pilnam	pilniem
Akuz.	pilnu	pilnus
Lok.	pilnā	pilnos

Sieviešu dzimte
pilna	pilnas
pilnas	pilnu
pilnai	pilnām
pilnu	pilnas
pilnā	pilnās

	Vīriešu dzimte
Nom.	pilnais	pilnie
Ģen.	pilnā	pilno
Dat.	pilnajam	pilnajiem
Akuz.	pilno	pilnos
Lok.	pilnajā	pilnajos

Sieviešu dzimte
pilnā	pilnās
pilnās	pilno
pilnajai	pilnajām
pilno	pilnās
pilnajā	pilnajās

1.Tāds, kurā (kas, piemēram, viela, priekšmets) ir ievietots tādā daudzumā, ka tajā nav brīvas vietas.

Stabili vārdu savienojumiĒst ar pilnu muti.

1.1.Tāds, kas ir aizņemts (ar ko ievietotu, novietotu, noliktu) — par priekšmetu, telpu, platību.

1.2.Tāds, kura virsma ir aizņemta (ar ko); tāds, uz kura virsmas (kas) atrodas lielā daudzumā.

Stabili vārdu savienojumiPilns galds.

1.3.Tāds, kas ir pierakstīts, piezīmēts u. tml. līdz beigām, pēdējai lappusei, arī tāds, kur ir daudz teksta, zīmējumu u. tml. (piemēram, par burtnīcu, kladi, grāmatu).

2.Tāds, kur atrodas (parasti uz noteiktu laiku) daudzi cilvēki (par telpu, platību); tāds, kur aizņemtas visas sēdvietas, stāvvietas (par telpu, transportlīdzekli).

2.1.Tāds, kur atrodas daudzi dzīvnieki (par telpu, platību, vidi).

2.2.Tāds, kur aug, atrodas daudzi augi, to daļas (parasti par platību).

2.3.Tāds, kam ir daudz ziedu, augļu (par augiem, to daļām).

3.Tāds, kam ir (kā) piejaukums lielā daudzumā; tāds, kurā (kas) atrodas lielā daudzumā (parasti par vielām).

4.Tāds, kur (kas) atrodas, ir izveidojies lielā daudzumā (parasti par parādībām dabā).

4.1.Tāds, kur (kas, piemēram, tvaiks, smarža, skaņa) ir izplatījies, izplatoties koncentrējies (par vietu, telpu, vidi).

5.Tāds, kur (norise, stāvoklis, apstākļi) izpaužas spēcīgi (par vietu, telpu, vidi).

5.1.Tāds, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, kāda stāvokļa, norises, apstākļu) pastiprinātu, spēcīgu izpausmi.

5.2.Par laiku, laikposmu.

5.3.Par tekstu.

6.Tāds, kas izjūt (psihisku stāvokli) pastiprināti, spēcīgi; tāds, kam piemīt (kāda īpašība, pazīme) izteikti, spēcīgi (par cilvēku).

6.1.Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).

7.parasti formā: lokatīvs Tāds, kas savā izpausmē ir sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu (par norisi, procesu, parādību).

Stabili vārdu savienojumiAr pilnu jaudu, arī pilnā jaudā.

7.1.Tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktām prasībām (parasti par stāvokli).

7.2.Tāds, kas ir sasniedzis savas attīstības augstāko pakāpi; tāds, kas pilnīgi atbilst noteiktas attīstības pakāpes prasībām (parasti par augu stāvokli).

8.Tāds, kas aptver visu (kā) apjomu, kopumu; tāds, kurā ir visas paredzētās, nepieciešamās daļas, detaļas u. tml. (par ko kompleksu).

Stabili vārdu savienojumiPilnais domēna vārds.

8.1.Tāds, kurā ir visi paredzētie dalībnieki, grupas locekļi.

8.2.Savienojumā ar mērvienības nosaukumu: tāds, kas atbilst minētajai mērvienībai, skaitliskajam lielumam precīzi vai arī nedaudz pārsniedz to.

8.3.Nepārtraukts, noslēgts (par riņķi, riņķa līniju).

8.4.Tāds, kas jau ir iestājies (par diennakts posmu).

9.Pilnīgs₄.

10.sarunvaloda Tāds, kas ir ļoti piedzēries.

10.1.apstākļa vārda nozīmē; formā: "būt", lokatīvs, pamata pakāpe, vienskaitlis, nenoteiktā galotne; kopā ar: darbības vārds "būt" Stipra dzēruma pakāpē.

Stabili vārdu savienojumiAr pilnām (arī pilnīgām) tiesībām. Ar pilnu (arī visu) krūti.

Ar pilnām (arī pilnīgām) tiesībām kolokācija — pilnīgi pamatoti, likumīgi.
Ar pilnu (arī visu) krūti idioma — dedzīgi, aizrautīgi.
Būt pie pilnas saprašanas, arī pie pilna saprāta (arī prāta) sarunvaloda — būt spējīgam apzināti domāt, rīkoties.
Darbs darba galā, arī darba pilnas rokas, arī darbs darbu dzen (retāk dzenā) frazēma — saka, ja ir ļoti daudz steidzamu darbu.
Galva pilna kolokācija — saka, ja ir daudz ieceru, nodomu, plānu.
Goda pilns kolokācija — godpilns.
Izslieties pilnā (arī visā) augumā kolokācija — pilnīgi izslieties.
Mēness fāzes vārdkoptermins — Saules apgaismotā Mēness daļas formas, kas redzamas no Zemes un periodiski atkārtojas: jaunmēness jeb jauns Mēness, pirmais ceturksnis, pilnmēness jeb pilns Mēness un pēdējais ceturksnis.
Mērs ir pilns idioma — saka, ja kaut kas nav vairs ilgāk paciešams, ja kaut kas (biežāk pacietība) sasniedzis galējo robežu.
No pilnas sirds — aizrautīgi, dedzīgi.
Ņemt par pilnu idioma — atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko).
Pa pilnam kolokācija — ļoti daudz.
Pacietības mērs ir pilns idioma — saka, ja vairs nespēj, negrib paciest, pārdzīvot (ko nevēlamu).
Piebāzt (arī piedzīt) pilnu galvu sarunvaloda, idioma — samācīties, arī saklausīties daudz (parasti kā nevajadzīga); iemācīt daudz (parasti kā nevajadzīga).
Piekladzināt pilnas ausis sarunvaloda, idioma — ilgstoši, apnicīgi runāt vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku.
Piekliegt pilnas ausis (retāk pilnu galvu) sarunvaloda, idioma — ļoti daudz un skaļi runāt, censties iestāstīt (ko), arī kliegt (parasti, līdz kādam rodas nepatīkamas izjūtas).
Pielocīt pilnu vēderu sarunvaloda, idioma — pieēsties.
Piesūcies (arī piezīdies) pilns kā ods (arī kā dēle) frazēma — saka par piedzērušu cilvēku.
Pilnā apmērā (arī pilnos apmēros) kolokācija — pilnīgi; bez atlaides.
Pilna dūša sarunvaloda, idioma — saka, ja nomāc lielas raizes, nepatikšanas.
Pilnā gaitā, retāk ar pilnu gaitu — ar iespējami lielāko ātrumu, jaudu.
Pilnā kaklā idioma — ļoti skaļi, neapvaldīti (kliegt, runāt, smieties).
Pilna loze frazēma — laimējusi loterijas biļete.
Pilnā mērā kolokācija — pilnīgi.
Pilnā mutē, arī ar pilnu (arī platu) muti sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Pilna sirds idioma — saka, ja ļoti nomāc sāpīgi, citiem neizpausti pārdzīvojumi; saka, ja izjūt saspringtu, negatīvu psihisku (emocionālu) stāvokli.
Pilna sirds (ar ko, ka) idioma — saka, ja izjūt spēcīgu psihisku (emocionālu) stāvokli un atrodas pilnīgā tā varā.
Pilna vaļa kolokācija — stāvoklis, kad (kāds) nav ierobežots, var darīt, ko grib.
Pilnās burās, arī ar pilnām burām idioma — 1. sarunvaloda Ļoti strauji, ar lielu sparu un apņēmību2. slengs Stipri iereibis
Pilns (arī dziļš) malks frazēma — liels malks
Pilns (retāk pilnā) kā zeķe (arī mārks, lūks, mākonis) sarunvaloda — ļoti apreibis, piedzēries.
Pilns kā acs frazēma — ļoti pilns, līdz malām pilns (parasti ar šķidrumu).
Pilns kā maiss sarunvaloda, frazēma — 1. Ļoti pilns, pārbildīts.2. Ļoti piedzēries.
Pilns kā piebērts frazēma — ļoti pilns (parasti par kādu virsmu).
Pilns kā tapa žargonisms, frazēma — stipri piedzēries.
Pilns kā tepiķis žargonisms, frazēma — stipri piedzēries.
Pilns leņķis vārdkoptermins; joma: matemātika — plakans leņķis, kura lielums ir 6,283 radiāni (360 grādi).
Pilns Mēness vārdkoptermins; joma: astronomija — Mēness fāze, kad no Zemes ir redzams viss tā apgaismotais disks; pilnmēness.
Pilns teikums vārdkoptermins; joma: valodniecība — teikums, kurā ir teikuma priekšmets un izteicējs.
Pilns vēders sarunvaloda, idioma — saka, ja ir ēsts tik, cik gribas, ja jūtas pilnīgi paēdis.
Sirds pilna līdz malām idioma — saka, ja pārdzīvo lielu sarūgtinājumu, bēdas u. tml.
Vēja pilns idioma — saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.

Avoti: LLVV, SLG, Lfv

Korpusa piemēri

	Vīriešu dzimte
	Vsk.	Dsk.
Nom.	pilns	pilni
Ģen.	pilna	pilnu
Dat.	pilnam	pilniem
Akuz.	pilnu	pilnus
Lok.	pilnā	pilnos