ievākt
Lietojuma biežums :
ievākt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
1.1.Salasīt, savākt (savvaļas augus, to daļas) un sagatavot uzglabāšanai.
1.2.Iegūt, sagādāt (barību) — par dzīvniekiem.
2.Meklējot sagādāt (augu, dzīvnieku, iežu paraugus); savākt.
3.Iekasēt (naudu).
3.1.Pieprasīt un saņemt (piemēram, nodevas).
4.Izjautājot iegūt (ziņas, datus).
5.Ievietot (kur iekšā, piemēram, kādā telpā priekšmetu).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri